Par namīpašniekiem un pašvaldību teritorijām

Tā kā ir saasinājies jautājums par ielu uzturēšanu pašvaldībās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēlas pievērst uzmanību tam, ka Latvijas būvnormatīvs LBN 403 “Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi”, kas līdz šim noteica kārtību, kādā dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs organizē namīpašuma teritorijas apsaimniekošanu un sanitāro aprūpi, pašlaik kalpo tikai kā informatīvs dokuments ar ieteikuma raksturu, jo tika apstiprināts ar Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1993.gada 5.jūlija pavēli Nr.76. Savukārt likums “Par pašvaldībām” tika pieņemts 1994.gadā, bet pašvaldības savus saistošos noteikumus var izdot, tikai pamatojoties uz likumu “Par pašvaldībām”, — tas nozīmē, ka esošie pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti atbilstoši iepriekš minētajam būvnormatīvam par namīpašumu sanitāro kopšanu, nav saistoši.

Tomēr joprojām lielākajā daļā pašvaldību darbojas saistošie noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz iepriekš minēto būvnormatīvu. Šāda kārtība ir izraisījusi vairāku Latvijas namīpašnieku neapmierinātību, jo tā liek uzturēt kārtībā ne tikai namīpašnieka īpašumus, bet arī tiem piegulošās pilsētas ielas. Balstoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu (kas sniegts saskaņā ar Ministru prezidenta 2002.gada 10.maija rezolūciju), pašvaldību saistošie noteikumi, kas uzliek par pienākumu namīpašniekiem uzturēt pašvaldības īpašumu, ir pretrunā ar Satversmi, jo ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un piespiedu darbs ir aizliegts. Lai neradītu vēl vairāk pārpratumu, balstoties uz namīpašnieku sūdzībām un uz Tieslietu ministrijas atzinumu, 5.jūnijā VARAM izdeva rīkojumu svītrot 2.1. punktu no būvnormatīva LBN 403, kas noteica, ka “gājēju ietve un ielas braucamā daļa 1m platumā jākopj visa namīpašuma zemes gabala garumā, bet namīpašumos, kas atrodas pie parkiem, dārziem, skvēriem, bulvāriem, krastmalām, — līdz parka, dārza, skvēra robežām vai līdz krastmalas margām. Ja ielas braucamā daļa netiek kopta mehanizēti, tad visā namīpašuma zemes gabala garumā tā jākopj līdz ielas viduslīnijai”.

VARAM pašlaik izstrādā būvnormatīvu LBN 403. VARAM kompetencē ir tikai izstrādāt apsaimniekošanas metodisko kārtību, kādā tiek veikta namu un teritoriju sanitārā apkope, bet normatīvs nekādā ziņā nevar regulēt īpašuma attiecības starp pašvaldību un namīpašnieku, kā arī nevar noteikt pašvaldību pilnvaras izdot saistošus noteikumus savā administratīvajā teritorijā. Pašreizējā likumdošana, resp., likums “Par pašvaldībām”, nosaka, ka pašvaldībai ir jāgādā par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, turklāt pastāvīgo funkciju izpilde jāfinansē no attiecīgās pašvaldības budžeta. Ja šāda kārtība pašvaldībām nav pieņemama, tad tikai Saeima var šo kārtību mainīt, izdarot grozījumus likumā “Par pašvaldībām”. Pēc VARAM speciālistu domām, viens no risinājumiem varētu būt pašvaldības vienošanās ar fizisku vai juridisku personu par pašvaldības īpašuma uzturēšanu un kopšanu, attiecīgi kompensējot izdevumus vai nosakot nodokļu atvieglojumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses centrs