Foto: A.F.I.

SIA “Aile” ģenerāldirektors Valdis Mors:

ES Latvijai vajadzīga kā sarunu galds. Jo ir naivi cerēt, ka ES dos Latvijai naudu tāpat vien. ES mērķis, paplašināšanās procesā iesaistot Latviju, nav atrast, kur likt naudu. ES, investējot līdzekļus Latvijas attīstībā, par to gribēs kaut ko pretī, konkrēti - noieta tirgu savām precēm. Taču arī Latvijas ražotājiem interesē atrast papildu noieta iespējas. Iestājoties ES, Latvijai būtu iespējas diskusiju ceļā panākt abām pusēm vislabvēlīgāko rezultātu.

Neesot ES, Latvijas uzņēmējiem būs grūti strādāt ES tirgū, pat pārkārtoties ES prasībām - uz tiem tiks attiecināti citādi spēles noteikumi nekā uz vietējiem ražotājiem. Tad, lai sasniegt tos pašus rezultātus kā ES biznesam, Latvijas uzņēmējiem būs jāiegulda lielāki intelektuālie un materiālie resursi. Tādēļ, nepievienojoties ES, ir liela iespējamība, ka valsts paliks kā mazs, lokāls, izolēts sabiedrības kopums bez attīstības perspektīvām - labākajā gadījumā mēs varēsim izmantot pasaules tehnoloģiskos sasniegumus, integrējot tos iekšējā tirgū, bez iespējām ar saviem ražojumiem iekarot pasauli. Turklāt ES uzņēmēji, kas nav tikušies ar Latvijas biznesa pārstāvjiem un redzējuši, kā tiek veikta uzņēmējdarbība, pagaidām mūs psiholoģiski neuztver kā līdzvērtīgus partnerus. Tādēļ ir nepieciešams šāds politisks akcepts. Tad kopējās uzņemējdarbības politikas veidošanā tiks ņemtas vērā arī mūsu vēlmes.

Taču Latvijai, lai ar tās interesēm rēķinātos, ir jāpasaka savas vajadzības. Tādēļ ir jādefinē prioritātes - ko Latvija var piedāvāt ES. Visperspektīvākās nozares, manuprāt, ir tās, kurās var izmantot mūsu intelektuālo potenciālu.

Tomēr politiķi var tikai izvērtēt katras nozares nepieciešamību - parādīt virzienu. Konkrēts darbs ir jāveic pašiem uzņēmējiem. Protams, politiķi var radīt labvēlīgu vidi - nodokļu politiku un izglītības sistēmu. Viena no jūtīgākajām nozarēm ir lauksaimniecība - uzņēmējdarbības joma ar senām tradīcijām, kaut tehnoloģiski nepietiekami attīstīta. Manuprāt, politiķi var atrast veidus, kā to attīstīt - līdzekļus un metodes, kas nav pretrunā ar ES normām.

Ieguvums no dalības ES, nenoliedzami, būs brīva kapitāla, preču, pakalpojumu un iedzīvotāju kustība. Taču, lai sekmīgi izmantotu šīs iespējas, Latvijai īpaši jāsagatavojas. Jo iestāja ES būs kā slūžas - vienā pusē ūdens līmenis būs augstāks. Latvijai jau tagad ir jāveic iestrādes, lai tas būtu Latvijas pusē.

Nereti kā arguments par labu ES tiek minēta iespēja saņemt finansiālo palīdzību. Taču svarīgi atcerēties: ja netiks prasīts līdzfinansējums, šie līdzekļi sevi neatražos - tas pierādījies jau daudzkārt.

Savukārt, cenšoties pierādīt, ka Latvijai jāpaliek ārpus ES, daudzi norāda, ka ES ir ārkārtīgi augsts korupcijas līmenis. It kā tas ir - jo vairāk ierēdņu, jo lielāka korupcija. Taču jāskatās, kas visvairāk ietekmē uzņemējdarbību - ierēdņi (kā tas ir Latvijā) vai ekonomikas virzienu pārstāvji, lobējot sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu (kā tas ir ES). Un tas ir mazāks ļaunums!

“DIENAS BIZNESA” pielikums “ES BIZNESS”