Latvijas tauta ir izdarījusi savu izvēli

Sestdien, 5.oktobrī, visā mūsu valstī notika Latvijas Republikas 8.Saeimas vēlēšanas

“Jaunievēlēto Saeimu patiešām ir ievēlējusi tauta”

Sestdien, 5.oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Saeimas vēlēšanu laikā Foto: Juris Krūmiņš

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga intervijā “Latvijas Televīzijai” naktī no 5. uz 6.oktobri pulksten 00.30

— Kādi ir jūsu pirmie iespaidi, pirmais komentārs par šīsdienas vēlētāju izvēli?

— Mans pirmais komentārs ir pateicība visiem tiem, kas aizgāja uz vēlēšanām un atdeva savu balsi. Tas nozīmē, ka mēs varam šo jaunievēlēto Saeimu uzskatīt par tādu, ko patiešām ir ievēlējusi tauta. Mēs esam piedalījušies šo simt tautas priekšstāvju ievēlēšanā, un ar tiem mums būs jādzīvo veselus četrus gadus. No viņu vidus tiks veidota arī valdība, un man kā Valsts prezidentei jāuzņemas šis patiešām svarīgais pienākums — nosaukt premjerministra kandidātu. Es nevaru skatīties automātiski tikai uz to, kura partija saņem vislielāko balsu skaitu, protams, ja šis skaits nepārsniedz piecdesmit vienu. Aritmētika ir tāda — ja kādai partijai laimējas iegūt tiešām pārliecinošu vairākumu, tad šādas partijas vadītājs gandrīz automātiski var pretendēt uz valdības vadītāja godu un var būt pirmā persona, kas Latvijas vēsturē veidotu mažoritāru valdību. Līdz šim mūsu valstī tāda nav bijusi, mums ir bijušas valdības, kas sastādītas no vairākām partijām, tātad koalīcijas, patīk šis vārds vai ne. Vairākām partijām ir jāsadarbojas, koalīcijas mērķis ir panākt pietiekami lielu atbalstu parlamentā, lai, nākot ar saviem likumprojektiem Saeimas priekšā, tiktu panākta arī to pieņemšana. Tas nav iespējams bez balsu vairākuma. Lai varētu pildīt visus tos uzdevumus, kas mums stāv priekšā, mums ir vajadzīga valdība, kas var nodrošināt vairākuma atbalstu Saeimā.

— No tām partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem ir iekļuvušas Saeimā (tobrīd “Jaunais laiks”, Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija un apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” —

“LV”), kuras varētu veidot stabilu valdību?

— Aritmētiski ir iespējamas samērā dažādas interesantas kombinācijas. Viss ir atkarīgs no tā, kā partijas domā sastrādāties, jo balsis jau var salipināt kopā ļoti daudzos un dažādos veidos. Ir bijuši arī gadījumi, ka tiek pat taisīti “reidi” uz opozīcijas partijām, lai pārvilinātu pozīcijā atsevišķus deputātus. Līdz šim Latvijas Televīzijā risinājās priekšvēlēšanu “Milžu cīņas” par to, kas būs pie varas, bet, ticiet man, tās īstās cīņas tikai ir sākušās šajā naktī un turpināsies vēl nākamajās dienās. Mums visiem ir intensīvi jāskatās, kā partijas varēs izveidot tādu kombināciju, kas varēs valdīt.

— Tas pats jautājums no citas puses — kuras no pašlaik 5 procentu barjeru pārvarējušajām partijām jūs gribētu redzēt valdībā?

— Neteikšu.

Foto: Juris Krūmiņš

— Jūs diezgan ilgu laiku pavadījāt vēlētājiem paredzētajā aizklātajā balsošanas kabīnē, mēģinot izšķirties, par kuru partiju balsot. Vai tiešām jūs vēl vēlēšanu kabīnē pārdomājāt, kura būs tā īstā?

— Man jāatzīstas, ka es vēl pēdējā mirklī samulsu par to, kā tur ir ar tiem krustiņiem un ar svītrošanu. Es negribēju sabojāt savu vēlēšanu zīmi, jo katra balss, ieskaitot manējo, ir svarīga. Jābūt ir ļoti precīziem, un viss jādara pareizi.

— Vai jūs piekrītat principam, ka valdības veidošana būtu jāuztic tās partijas vadītājam, kura ir saņēmusi lielāko vēlētāju atbalstu?

— Es tikko jau skaidroju, ka viss ir atkarīgs no tā, kurš spēs iegūt vairākuma atbalstu parlamentā, lai nodrošinātu sekmīgu likumu pieņemšanu. Četri maziņi “salipināti” kopā arī var dabūt piecdesmit vienu balsi — to visu mēs vēl redzēsim.

— Prezidentes kundze, jūs tikko dzirdējāt Repšes kunga uzstāšanos — vai jums neradās pārliecība, ka viņam varētu uzticēt nākamās valdības veidošanu?

— Tā pastāv kā viena no iespējamībām. Ja rezultāti turpinās pieaugt tā kā līdz šim, ar katru brīdi viņa izredzes kļūst labākas.

Doma par to, ka valdībā ir jābūt profesionāļiem, man ļoti patīk, jo mēs esam vēsturiska pagrieziena priekšā — mēs esam uz ES un NATO sliekšņa. Mums vēl ir daudz jādara, lai ieviestu to likumdošanu, kas jau ir pieņemta. Par to ir jāsaka paldies iepriekšējai Saeimai un arī valdībām, kas ir daudz paveikušas gan virzībā uz ES, gan NATO, bet galvenokārt uz sakārtotu valsti. Bet mums ir arī ļoti daudz likumu, kas ir pieņemti, bet netiek lietoti dzīvē, — šajā jomā vēl ir daudz kas darāms, lai novestu lietas līdz galam. Lai darbotos tas, kas ir iecerēts un kam būtu jādarbojas.

— Cik nopietni jūs uztverat runas par to, ka Tautas saskaņas partija varētu atšķelties no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un iesaistīties kādā valdībā?

— Pats Jurkāna kungs šo pašu vakaru izteicās par šo domu visai skeptiski, es domāju, viņš labāk par visiem citiem zina, kādi viņam ir nodomi. Es viņa vietā negribētu to minēt.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

“Vēlēšanu likumība nav apšaubīta”

Foto: A.F.I.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars preses konferencē 5. oktobrī pulksten 21.00

5. oktobrī stundu pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Latvijā uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkoto preses konferenci bija ieradušies visai daudz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju, lai gan vēlēšanu provizorisko rezultātu apkopošana bija tikko sākusies un tie bija gaidāmi apmēram pēc sešām stundām. Tobrīd CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars informēja par 8. Saeimas vēlēšanu norisi Latvijā, par balsotāju aktivitāti, konstatētajiem pārkāpumiem un ienākušajām sūdzībām.

Runājot par problēmām, A. Cimdars atzina, ka visos procesos, kuros piedalās liels skaits cilvēku, rodas misēkļi. Tāpēc ļoti svarīgi ir precīzi ievērot Saeimas vēlēšanu likuma normas un CVK instrukcijas.

Vērtējot vēlēšanu norisi, arī šoreiz rindas vēlēšanu iecirkņos ir bijusi problēma: dažviet bijis par maz reģistrācijas galdu un vēlēšanu kabīņu, norādīja A. Cimdars. Dienas laikā CVK priekšsēdētājs novērojis sakarību: sūdzības parasti pienākušas no tām vēlēšanu komisijām, kas nebija pareizi aprēķinājušas savu iecirkņu jaudu. Visbiežāk tās ir vēlēšanu komisijas, kurām ir jauni priekšsēdētāji, kas informāciju par to, ka attiecīgajos vēlēšanu iecirkņos mēdz būt liels vēlētāju pieplūdums, nebija uztvēruši kā pietiekami svarīgu argumentu vēlēšanu sagatavošanas laikā.

Nosakot vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu, pašvaldības nereti pret šo jautājumu izturas visai vieglprātīgi, tāpēc cilvēkiem ir grūtības nokļūt vēlēšanu iecirkņos, ja tie atrodas tālu no viņu dzīvesvietām.

A. Cimdars atgādināja, ka visu vasaru ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību CVK uzrunājusi Latvijas sabiedrību, informējot par jautājumiem, kas tai likās svarīgi, piemēram, ka vēlēšanas ir tikai vienu dienu, 5. oktobrī, no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Diemžēl vēlēšanu dienā pierādījies: daļa sabiedrības un institūciju nav izpratušas, ka vēlēšanas notiek tikai vienu dienu. Daži darba devēji nav uzskatījuši par iespējamu ieplānot maiņas saviem darbiniekiem un tādējādi ir pārkāpuši Saeimas vēlēšanu likumu, liedzot saviem darbiniekiem nobalsot. Arī pašvaldības atsevišķās Latvijas vietās nav parūpējušās par transportu, kā tas būtu bijis vajadzīgs. Radies iespaids, ka cilvēki domā: ja CVK ir nosaukumā vārds “centrālā”, tad tā atbild par visu — greiderē ceļus, organizē autobusus un komandē policiju, sacīja A. Cimdars.

Tāpat uz CVK zvanījuši daudzi vēlētāji, lai noskaidrotu, vai var balsot bez pases un kāpēc pase ir vajadzīga. Daži vēlētāji pa telefonu informējuši CVK par to, ka vēlēšanu aploksnes slikti līmējušās. Viņi raizējušies, ka neaizlīmēta aploksne varētu tikt uzskatīta par nederīgu, bet bažām nav pamata, jo aploksne, ja uz tās ir attiecīga iecirkņa zīmogs, ir derīga. Galvenais — lai tajā atrastos attiecīgā apgabala viena vēlēšanu zīme.

Dienas laikā A. Cimdars saņēmis informāciju arī par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem. Piemēram, atsevišķos iecirkņos dažiem vēlētājiem nav iespiests pasē spiedogs. Vienā iecirknī kāds vēlētājs ir mēģinājis nobalsot divreiz, pie balsošanas otrreiz nav pielaists, bet otrs spiedogs viņa pasē ir iespiests.

Vairākos vēlēšanu iecirkņos brīžiem ir skanējis radio, kurā tikusi pārraidīta politiskā aģitācija. Daži vēlētāji saņēmuši vēlēšanu zīmju komplektus ar vairākām viena saraksta zīmēm. Vēlēšanu zīmes ceļā no tipogrāfijas ir diezgan cieši salipušas, tāpēc varēja gadīties, ka vēlēšanu komisijas locekļi nav pamanījuši, ka divas zīmes ir salipušas, un nav atdalījuši tās. Tomēr A. Cimdars ir pārliecināts, ka mūsu vēlētāji nav tik dumji, lai tikai tāpēc vien nenobalsotu par to sarakstu, par ko nolēmuši.

Tāpat CVK saņēmusi informāciju, ka dažviet vēlēšanu kastes minūti pirms astoņiem vakarā jau bijušas aizzīmogotas.

Vērtējot vēlēšanu norisi kopumā, A. Cimdars atzina: šādi notikumi ir nepatīkami, tomēr jāatceras, ka vēlēšanu iecirkņos strādā cilvēki, kuri ar vēlēšanu rīkošanu un norises nodrošināšanu nenodarbojas katru dienu. Norisēs, kurās ir iesaistīti cilvēki, dažādas kļūdas ir iespējamas. Par visiem procedūras pārkāpšanas jautājumiem, par kuriem CVK 5. oktobrī saņēmusi informāciju, var teikt, ka tie ir bijuši atsevišķi gadījumi un to dēļ vēlēšanas nevar uzskatīt par nenotikušām. CVK nav ienākusi neviena rakstiska sūdzība, uz kuru pamatojoties varētu tikt apšaubīta vēlēšanu gaita, uzsvēra A. Cimdars. Viņš gan atzina, ka tādas vēl varētu būt, jo sūdzību iesniegšanas kārtība ir tāda: vispirms tās iesniedz konkrētajā vēlēšanu iecirknī, un, ja iesniegumā minētā nepilnība iecirknī tiek novērsta, viss ir kārtībā. Ja iecirknis to nevar vai sūdzības iesniedzējs ir neapmierināts ar risinājumu, tad protests tiek nodots izvērtēšanai nākamā līmeņa vēlēšanu komisijai un tikai pēc tam sūdzības nonāk CVK.

Lūgts sniegt komentārus “autobusu lietā”, A. Cimdars pastāstīja, ka zvanījuši vēlētāji no Kuldīgas un informējuši par to, ka cilvēki tiek aicināti autobusos, lai brauktu nobalsot par kādu partiju, par to solot piecus latus un trīssimt gramu šņabja. Tomēr CVK priekšsēdētājs uzskata, ka vēlēšanu procedūra ir sagatavota tā, ka nevar runāt par balsu pirkšanu, jo tā varētu notikt tikai tad, ja būtu iespējams konstatēt, par ko cilvēks ir nobalsojis, — ja nav ievērots vēlēšanu aizklātuma princips. Protams, ar izslēgšanas metodi varētu konstatēt, par ko ir nobalsojis cilvēks, kuram rokās palikušas deviņpadsmit vēlēšanu zīmes, taču vēlēšanu iecirkņos pie izejas bija brīvi pieejamas vēlēšanu zīmes, kas deva iespēju ikvienam paņemt to zīmi, kas ielikta aploksnē un iemesta urnā, tādējādi iegūstot pilnu vēlēšanu zīmju komplektu. Līdz ar to potenciālajam balss pircējam vēlētājs varēja uzrādīt jebkuru variantu, pastāstīt jebkuru pasaku, to apstiprinot ar pievienoto variantu un neatklājot, par ko patiesībā nobalsojis. Tātad vēlēšanu aizklātums ir saglabājies, tādēļ šo gadījumu nevar uzskatīt par balsu pirkšanu. Bet mēģinājums ar viltu iespaidot cilvēkus ir sodāms, uzskata A. Cimdars, tāpēc viņš par to ziņojis Valsts policijai.

Atskaitot “autobusu lietu”, pārējie pārkāpumi pēc kvalitātes ne ar ko īpaši neatšķīrās no iepriekšējām vēlēšanām, bet signālu skaits par pārkāpumiem gan ir palielinājies, atzina A. Cimdars. Tas liecina, ka sabiedrībā ir palielinājusies interese par vēlēšanām un to procedūru. Cilvēkiem vairs nav vienalga, kas notiek, un tie aktīvi informējuši gan vietējās vēlēšanu komisijas, gan CVK, gan masu medijus.

Marika Līdaka,  “LV” nozares redaktore

“Vēlēšanās piedalījās 72,49% vēlētāju”

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars preses konferencē 6. oktobrī pulksten 13.00

Lai uzklausītu informāciju par 8. Saeimas vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, uz preses konferenci Saeimas Sarkanajā zālē svētdien, 6. oktobrī, bija ieradušies daudzi Latvijas un ārvalstu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

“8. Saeimas vēlēšanas Latvijā ir notikušas. Vēlēšanu iecirkņu komisijas Latvijā un ārvalstīs ir saskaitījušas 8. Saeimas vēlēšanās par deputātu kandidātiem nodotās balsis,” paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. “Informācija ir saņemta no visiem 944 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un no 34 vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs. Šobrīd vēl nav dokumentāra apstiprinājuma no vēlēšanu iecirkņa Venecuēlā, bet telefoniski ir saņemts apstiprinājums, ka tur ir nobalsojuši 54 vēlētāji,” sacīja A. Cimdars. Viņš uzsvēra, ka vēl aizvien ir pieejami provizoriskie vēlēšanu rezultāti un teorētiski pastāv iespēja, ka 5% barjeru pēc precizētas rezultātu aprēķināšanas varētu pārvarēt arī savienība “Latvijas ceļš”. Vēlēšanu naktī vietu sadalījums tiek rēķināts, izmantojot vispārējo balsstiesīgo vēlētāju skaitu, bet saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu vietas aprēķina no derīgo aplokšņu skaita, kas parasti ir mazāks nekā balsstiesīgo, kas piedalījušies vēlēšanās, skaits.

Kā informēja CVK priekšsēdētājs, pēdējie provizoriskie 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka 5% barjeru pārvarējusi partija “Jaunais laiks”(JL), politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), “Tautas partija” (TP), “Latvijas Pirmā partija” (LPP), “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK (TB/LNNK).

Iespējamais mandātu sadalījums: JL — 26 vietas; PCTVL — 24 vietas; TP — 21 vieta; ZZS — 12 vietas; LPP — 10 vietas; TB/LNNK — 7 vietas, informēja A.Cimdars.

Kopā 8. Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 72,49% Latvijas vēlētāju. Šajā skaitā nav iekļauti vēlētāji ārvalstīs. Līdz ar to secināms, ka aktivitāte 8. Saeimas vēlēšanās ir nedaudz augstāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kurās piedalījās 71,9% vēlētāju. Visaktīvāk vēlētāji ir balsojuši Rīgas rajonā (77,91%), bet viszemākā aktivitāte bijusi Daugavpils rajonā (63,64%).

Svētdien, 6. oktobrī, vēlēšanu iecirkņos tika turpināta balsu skaitīšana — precizēts par katru deputātu kandidātu nodoto balsu skaits. Oficiālie 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti tiks noteikti tikai pēc tam, kad CVK būs saņēmusi no visiem vēlēšanu iecirkņiem balsu skaitīšanas protokolus, tos pārbaudījusi un konstatējusi, ka tajos nav nekādu pārrakstīšanās kļūdu. Galīgie parlamenta vēlēšanu rezultāti tiks apkopoti un paziņoti turpmāko divu nedēļu laikā, informēja CVK priekšsēdētājs.

CVK nav saņēmusi nevienu sūdzību, kurā būtu mēģināts apstrīdēt parlamenta vēlēšanu rezultātus, uzsvēra A. Cimdars. Viņš iepazinies arī ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojumu. Kopumā vēlēšanu komisiju darbs tajā novērtēts labi, tomēr ir norādīts uz atsevišķām problēmām, par ko jau ir notikušas un turpināsies diskusijas sabiedrībā.

 

Marika Līdaka, “LV” nozares redaktore

Sestdien, 5.oktobrī, visā mūsu valstī notika Latvijas Republikas 8.Saeimas vēlēšanas

 

8.Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti

— Pēc CVK datiem

Kopīgie rezultāti

Rīgas vēlēšanu apgabals (tiks ievēlēti 28 deputāti)

Vidzemes vēlēšanu apgabals (tiks ievēlēti 26 deputāti)

Latgales vēlēšanu apgabals (tiks ievēlēti 17 deputāti)

Zemgales vēlēšanu apgabals (tiks ievēlēti 15 deputāti)

Kurzemes vēlēšanu apgabals (tiks ievēlēti 14 deputāti)

8.Saeimas vēlēšanu rezultātu gaidās:

 

		“Jaunais laiks”
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”		… Bet Rīgas Latviešu biedrības namā sākusies balsu skaitīšana
Tautas partija		“Zaļo un Zemnieku savienība”
Latvijas Pirmā partija		“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Foto: A.F.I.