Vēlēšanas apliecināja demokrātisko procesu stabilitāti Latvijā

Ārvalstu diplomāti par Saeimas vēlēšanām — “Latvijas Vēstnesim”

Endrū Tesorjērs, Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā:

— Ar prieku varu atzīmēt vēlēšanu labo vadību. Es apsveicu Latvijas vēlētājus ar labo iznākumu. Partiju priekšvēlēšanu kampaņā, šķiet, cīņa bija patiesi spraiga. Personīgi es ar lielu interesi sekoju līdzi vēlēšanu atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos. Masu medijiem šajās vēlēšanās, manuprāt, bija atbildības pilna un stimulējoša loma. Tagad mēs ar dziļu interesi sekosim koalīcijas veidošanas procesam, kas, mēs ceram, novedīs pie stabilas, prognozējamas un kompetentas valdības, kas turpinās Latvijas straujo virzību uz integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES), kā arī stiprinās tirgus ekonomiku, iekšējās sociāli ekonomiskās reformas un reģionālo attīstību. Apvienotā Karaliste šajā kontekstā turpinās sniegt Latvijai stingru atbalstu.

Ekarts Herolds, VFR vēstnieks Latvijā:

— 8. Saeimas priekšvēlēšanu cīņu un vēlēšanu norisi es vēroju ar ieinteresētību un respektu. Par iedzīvotāju demokrātisko aktivitāti liecina fakts, ka vēlēšanās piedalījās gandrīz 73 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Es ceru, ka arī 8. Saeima un jaunā valdība turpinās Latvijas virzību uz ES un NATO.

Mauricio Lo Re, Itālijas vēstnieks Latvijā:

— Vēlēšanas apliecināja demokrātisko procesu stabilitāti Latvijā. Visās Rietumu demokrātijas valstīs parlamentu sastāvā notiek izmaiņas, kā arī mainās vairākuma partijas. Šajā kontekstā Latvijas jauno partiju panākums apliecina demokrātijas vitalitāti jūsu valstī. Es sūtu vēlēšanu uzvarētājiem savus vislabākos novēlējumus. Es ceru, ka jaunā parlamenta vairākums apliecinās tās pašas starptautiskās prioritātes, ko iedibinājusi iepriekšējā Saeima, īpaši Latvijas virzībā uz ES un NATO.

Čahjono, Indonēzijas vēstnieks Latvijā:

— Man kā ārvalstu novērotājam bija iespēja sekot līdzi vēlēšanu norisei divos vēlēšanu iecirkņos Rīgā, kā arī Jūrmalā un Siguldā. Vispirms mani pārsteidza ļoti vienkāršā un ērtā vēlēšanu kārtība Latvijā, kad katrs pilsonis var balsot ikvienā jūsu valsts vietā, ja vien viņam līdzi ir pase. Daudzās citās valstīs tas ir daudz sarežģītāk un neparocīgāk: cilvēkiem vispirms jāpiereģistrējas savā vēlēšanu iecirknī, tur viņam izdod īpašu vēlēšanu dokumentu, un pēcāk viņš var balsot tikai vienā konkrētā vēlēšanu iecirknī. Mani arī pārsteidza Latvijas veco cilvēku aktivitāte. Es zinu, ka pie vecajiem cilvēkiem un invalīdiem, ja viņi vēlējās, vēlēšanu komisijas pārstāvji ar balsošanas urnu aizbrauca mājās, taču es redzēju, ka daudzi vecie cilvēki paši bija ieradušies vēlēšanu iecirkņos un balsoja. Tas apliecināja viņu pilsonisko stāju. Mani arī pārsteidza daudzu vēlētāju nepacietība: kaut visur bija sagatavotas kabīnes biļetenu aizpildīšanai, tomēr daudzi vēlētāji nemaz negāja tajās, bet aizpildīja biļetenus tāpat. Man tas likās ļoti interesanti. Ja jūs jautājat par vēlēšanu rezultātiem, tad es tos sauktu par spilgtu demokrātijas uzvaru. Protams, tā ir jūsu, Latvijas tautas, darīšana, kuras partijas jūs ievēlējāt jaunajā Saeimā. Taču no plašsaziņas līdzekļiem un sarunām ar latviešiem jūtams, ka jūsu sabiedrību visspēcīgāk iespaidojusi “Jaunā laika” uzvara, kā arī “Latvijas ceļa” negaidītais zaudējums. Šajā situācijā būs visai interesanti vērot, kāda izveidosies jaunā valdības koalīcija.

Tomass Luks, Igaunijas vēstnieks Latvijā:

— Latvijas 8. Saeimas vēlēšanām ar lielu interesi Igaunijā sekoja līdzi gan plašsaziņas līdzekļi, gan politiskās partijas, gan arī liela sabiedrības daļa. Tas jau ir parasts, ka labi kaimiņi, kādi ir arī latvieši un igauņi, pievērš dziļu uzmanību notikumu attīstībai savās kaimiņvalstīs.

Vispirms jāteic, ka Saeimas vēlēšanas tika novadītas ciešā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti demokrātiskām vēlēšanām. Visām partijām, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās, bija vienlīdzīgas tiesības uzrunāt vēlētājus, un tas ļāva vēlētājiem netraucēti izdarīt savu izvēli. Vēlēšanu rezultāti uzskatāmi apliecina Latvijas pilsoņu aktīvo piedalīšanos valsts politiskajā dzīvē. Es esmu pārliecināts, ka labās kaimiņattiecības, kas iedibinājušās starp mūsu valstīm, turpināsies un nākotnē vēl tālāk attīstīsies. Mana ticība balstīta kopīgajos ārpolitiskajos mērķos un ciešajos ekonomiskajos sakaros, kā arī cilvēku kontaktos. Tādējādi esmu pārliecināts, ka Latvijas jaunā valdība, kas dažu nedēļu laikā tiks izveidota, sekmīgi iemiesos galvenos ārpolitiskos mērķus, ko noteikusi Latvijas iepriekšējā valdība, — iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Kā Igaunijas vēstnieks Latvijā es esmu gatavs cieši sadarboties ar Latvijas jauno valdību, lai vēl tālāk padziļinātu mūsu sadarbību un divpusējās attiecības.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors