Ar vispāratzītu vēlēšanu standartu arī Latvijā

EDSO starptautiskās novērošanas misijas vadītājs Džeralds Mičels preses konferencē 6.oktobrī 11.30

8. Saeimas vēlēšanas Latvijā bija organizētas un administrētas ļoti labā līmenī un kopumā noritēja saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) saistībām un starptautiskajiem demokrātisko vēlēšanu standartiem, svētdien, 6. oktobrī, preses konferencē atzina EDSO starptautiskās novērošanas misijas vadītājs Latvijā Džeralds Mičels un teica, ka kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā šīs ir jau ceturtās vispārējās vēlēšanas, kas ir skaidrs demokrātiskā procesa apliecinājums Latvijā.

Kā vienu no pozitīvākajām vēlēšanu procesa iezīmēm novērošanas misijas vadītājs minēja vēlēšanu organizācijas pozitīvo novērtējumu un uzticību gan no vēlētāju, gan arī pašu Saeimas deputātu kandidātu puses. Tāpat pozitīvi tiek vērtētas visu 20 partiju priekšvēlēšanu sacensības iespējas. Kā atzīst novērotāji, ikvienai partijai bija iespējas nodot savu vēstījumu elektorātam objektīvā veidā. Atzinīgu vērtējumu saņēma arī priekšvēlēšanu kampaņu caurskatāmība, ko nodrošināja grozījumi likumdošanā, kuri prasa, lai politiskās partijas atklātu savus ieņēmumus un izdevumus mēnesi pirms vēlēšanu dienas, kā arī masu medijiem bija jāsniedz informācija par ieņēmumiem no politiskajām reklāmām.

Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija atzinīgi vērtēja arī grozījumus vēlēšanu likumā, kurā tika svītrota prasība par latviešu valodas obligātu prasmi deputātu kandidātiem.

Neraugoties uz visumā ļoti pozitīvo vērtējumu vēlēšanu organizēšanai, starptautiskie novērotāji saskatījuši arī atsevišķas negatīvas iezīmes vēlēšanu norisē. Pirmkārt, novērotāji sastapušies ar gadījumiem, kad policisti pārbaudījuši vēlētāju pases, vēlētājiem ierodoties vēlēšanu iecirknī, un noteikuši, vai viņi ir tiesīgi vēlēt. Bet, kā norādīja Dž. Mičels, šādas pilnvaras ir tikai iecirkņu vēlēšanu komisijām.

Dažos vēlēšanu iecirkņos novērotāji sastapušies ar ieslēgtu radioaparātu un televizoru klātbūtni, kur pārraidītās vēlēšanu reklāmas varēja iespaidot vēlētāju izvēli. Šajā sakarā lietderīgi būtu pārskatīt likumdošanu, kas regulē vēlēšanu reklāmu, un vismaz vēlēšanu dienā noteikt klusēšanas periodu radio un televīzijā, teica Dž. Mičels. Atsevišķos vēlēšanu iecirkņos nav bijis nodrošināts atbilstošs vēlēšanu aizklātums, bet dažviet, kur vēlēšanu iecirknis bijis vairāk noslogots, daži vēlētāji, nevēlēdamies gaidīt rindā uz iekļūšanu vēlēšanu kabīnēs, savu izvēli izdarījuši atklāti.

Neraugoties uz nelielajiem pārkāpumiem, novērotāji vēlēšanu norisi novērtēja kā ļoti labu un izteica cerību, ka atsevišķas konstatētās problēmas līdz nākamajām vēlēšanām tiks novērstas. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas novērotāju misijas pārstāvis Rasels Džonstons, kas kā novērotājs piedalījies daudzās vēlēšanās visā pasaulē, atzina, ka vēlēšanas nekad nav noritējušas bez minimāliem pārkāpumiem, jo tas vienkārši fiziski nav iespējams.

Starptautiskajā vēlēšanu novērošanas misijā darbojās vairāku valstu (Dānijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Azerbaidžānas u.c.) pārstāvji, kuri četrās grupās apmeklēja iecirkņus visā Latvijā. R. Džonstons atzina, ka atsevišķās vietās vēlēšanu iecirkņu plānojums un izvietojums bijis nesekmīgs, tādēļ daži nelielie iecirkņi bijuši ļoti noslogoti, bet, piemēram, Limbažu pilsētā, kur dzīvo aptuveni 10 000 cilvēku, bijuši divi vēlēšanu iecirkņi, kas atradušies 200 metru atstatumā viens no otra.

Novērošanas misijas vadītājs Dž. Mičels kā ļoti pozitīvu un demokrātisku novērtēja arī Latvijas vēlēšanām tradicionālo sistēmu, kur katrs vēlētājs atsevišķus kandidātus var atzīmēt ar plusiņiem, bet citus izsvītrot.

Starptautisko novērotāji, izvērtējot Latvijas vēlēšanu likumdošanas struktūru, atzina, ka lietderīgi būtu pārskatīt Vēlēšanu likuma 5., 13. un 15. pantu, kas joprojām satur virkni ierobežojumu vēlēšanu kandidātiem, pamatojoties uz partijas piederību un darbību drošības institūcijās pagātnē. Novērotāji atzīmē, ka šīs likuma normas tika uzskatītas par nepieciešamām, lai atjaunotu un nodrošinātu Latvijas neatkarību 1991. gadā, bet tagad tās varētu tikt pārskatītas.

EDSO novērotāji atzina — visai nozīmīga problēma Latvijā ir arī tas, ka 22% Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi, kas nevar piedalīties ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās. Bet šāda situācija ir saprotama, un EDSO apzinās, ka naturalizācijas procesu nav iespējams īpaši paātrināt, atzina Dž. Mičels. Viņš norādīja, ka EDSO regulāri seko līdzi naturalizācijas gaitai un varas iestāžu politika šajā jautājumā ir pozitīva. Bet, lai veicinātu nepilsoņu iesaistīšanos valsts dzīvē un attīstītu demokrātijas principus, lietderīgi būtu apsvērt iespēju dot nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, uzskata Dž. Mičels.

Izvērtējot jautājumu par nepieciešamību vēlēšanās sagatavot informāciju krievu valodā, EDSO vēlēšanu novērotāju misijas pārstāvis atzina, ka nākotnē vēlēšanu materiālus varētu izdot arī minoritāšu valodās, kas atvieglotu iespējas iepazīties ar tiem. Tomēr Dž. Mičels norādīja — lai kļūtu par Latvijas pilsoni, ir jānokārto eksāmens par valodas prasmi, tādēļ pilsoņiem nevajadzētu būt problēmām saprast vēlēšanām sniegto informāciju, kas veiksmīgi sagatavota ļoti vienkāršā valodā, ar viegli saprotamiem vizuāliem attēliem. Turklāt Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā, kā arī sagatavotajās preses relīzēs bija atrodama informācija arī krievu valodā.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors