Par mazo, lielo un “zaļo” hidroenerģētiku

Precizējot rakstu “Par mazās hidroenerģētikas plusiem un mīnusiem”

Šo rakstu, kurš bija publicēts 2002. gada 1. oktobrī “Latvijas Vēstnesī” Nr.140 (2715), bija sagatavojusi Mazās hidroenerģētikas asociācijas valde.

Tomēr gribu vērst Jūsu lasītāju un autoru uzmanību uz rakstā, manuprāt, pieļautajām kļūdām.

Raksta vidusdaļā ir uzskaitīti daži fakti par “zaļās” enerģijas ražošanu Eiropā. Autoru rīcībā diemžēl ir bijuši 6–7 gadu veci dati. Savukārt, minot datus par “zaļo” enerģētiku vairākās Eiropas valstīs, —

• Autori sistemātiski (vismaz piecas reizes) jaukuši fizikālos jēdzienus: elektrostaciju jaudu, kas mērāma kW vai MW, un izstrādāto elektroenerģiju, kas mērāma kWh, MWh vai GWh. Tas dezinformē lasītājus un neļauj novērtēt “zaļās” enerģijas lomu. Ja raksta autori nevar atšķirt jēdzienus “jauda” no “enerģija”, tad nesaprotams, kā viņi var līdzdarboties Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdē.

• Uzrādītie cipari faktiski attiecas uz hidroenerģētiku vispār, kas aptver gan mazo, gan lielo hidroenerģētiku, un abas tās ir “zaļas”. Lasot rakstu, rodas pārspīlēts iespaids par mazās hidroenerģētikas nozīmīgumu. Uzrādot Eiropas valstu elektroenerģijas bilancēs kopējos (mazās un lielās) hidroenerģētikas rādītājus, tie jāsalīdzina arī ar visām Latvijas hidroelektrostacijām. Domāju, ir nekorekti aizstāvēt mazo hidroenerģētiku ar lielās hidroenerģētikas statistikas datiem.

• Daži no uzrādītajiem skaitļiem ievērojami atšķiras no EUROSTAT un EURELETRIC statistikā uzrādītajiem skaitļiem. Tāpēc nosūtu visu zināšanai izvilkumu no EURELECTRIC izdevuma EURPROG (2000. gada dati), papildinot to ar Latvijas datiem, kas sniedz pamatotu priekšstatu par “zaļo” hidroenerģētiku valstīs.

Būšu pateicīgs, ja saņemšu atbildi no raksta autoriem.

“Latvenergo” vadošais inženieris Dr. sc.eng. Valdis Gavars