Veselības aprūpes finansēšanas likums

Saeimas dok. Nr.4999; likumprojekts Nr.1406

Saeimas deputātu grupas (M.Grīnblats,

J.Straume, R.Jurdžs, J.G.Vidiņš, A.Požarnovs)

2002. gada 27. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administratīvie pasākumi — šā likuma izpratnē: no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie, uzraudzības, informēšanas, veselības veicināšanas, veselības informācijas, reģistru uzturēšanas un veselības aprūpes pakalpojumu samaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas pasākumi;

2) plānveida veselības aprūpes pakalpojums — veselības aprūpes pakalpojums, kura sniegšanu var atlikt uz noteiktu laiku, nepasliktinot pacienta veselības stāvokli;

3) veselības pārbaude — veselības stāvokļa izvērtēšana ar mērķi noteikt veselības stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktām prasībām;

4) hronisko pacientu aprūpe saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālu risku — šā likuma izpratnē: HIV/AIDS, tuberkulozes, seksuāli transmisīvo slimību, difterijas, lepras, alkoholisma, narkomānijas un psihiatrijas pacientu ārstniecība, kā arī piespiedu psihiatriskā palīdzība.

 

2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu un pārskatāmu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu.

 

3.pants. Likums nosaka veselības aprūpē ietilpstošos pasākumus, kuri tiek pilnībā vai daļēji apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, personu loku, kam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo finansu līdzekļu veidošanu un izlietošanu, valsts, pašvaldību, fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus, piedaloties veselības aprūpes pasākumu īstenošanā.

 

4. pants. No valsts budžeta līdzekļiem apmaksā veselības aprūpes pasākumus, kurus sniedz Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

 

 

II nodaļa

Veselības aprūpes pasākumi

5.pants. (1) Veselības aprūpes pasākumi ir veselības aprūpes pakalpojumi un administratīvie pasākumi.

(2) Veselības aprūpes pakalpojumi ir medicīniskās palīdzības minimums un citi veselības aprūpes pakalpojumi, kurus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji sniedz pacientam veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces.

 

6.pants. (1) Medicīniskās palīdzības minimumu apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Medicīniskās palīdzības minimums ir:

1) epidemioloģiskās drošības likumā noteiktās vakcinācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumi;

2) neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3) primārā veselības aprūpe, tajā skaitā veselības aprūpe mājās un medicīniskā rehabilitācija sociālajā vidē;

4) dzemdībpalīdzība;

5) onkoloģiskā aprūpe;

6) pirmā posma medicīniskā rehabilitācija;

7) hronisko pacientu aprūpe saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālu risku;

8) veselības aprūpe un zobārstniecība bērniem;

9) paliatīvā (nedziedināmi slimu pacientu) aprūpe.

 

7.pants. Administratīvos pasākumus Ministru kabineta noteiktā kārtībā apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

 

8. pants. (1) Ministru kabinets nosaka sestā panta otrās daļas pirmajā punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, veidus, apjomus, saņemšanas un apmaksas kārtību.

(2) Citi veselības aprūpes pakalpojumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, ir plānveida sekundārās un plānveida terciārās veselības aprūpes pakalpojumi.

(3) Ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces saņem Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.

 

9.pants. No valsts budžeta līdzekļiem neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus un preces:

1) obligātās veselības pārbaudes pirms stāšanās darbā, mainoties darba vides faktoriem, kā arī periodiskās veselības pārbaudes;

2) veselības pārbaudes, ja tās nav saistītas ar medicīniskām indikācijām;

3) grūtniecības pārtraukšanu, izņemot grūtniecības pārtraukšanu medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā;

4) seksuālo disfunkciju ārstēšanu;

5) kosmetoloģiskos pakalpojumus, estētiskās un kosmētiskās operācijas;

6) redzes asumu koriģējošas optikas izstrādājumu iegādi;

7) alkohola, narkotiskā un psihotropā reibuma ekspertīzi ārstniecības iestādēs;

8) ārstniecisko palīdzību ārzemēs, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi;

9) ārstēšanos, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

10) ortodontisko ārstēšanu (izņemot pirmreizējo konsultāciju) un zobu protezēšanu;

11) zobārstniecība pieaugušajiem.

 

10. pants. Samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem un precēm, kurus neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, tajā skaitā līdzmaksājumu, sedz pacients vai pacienta veselības apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kā citas fiziskās un juridiskās personas.

 

 

III nodaļa

Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji un to reģistrācija

11.pants. (1) Veselības aprūpes pakalpojumus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, saņem Latvijas valstspiederīgais un ārvalstnieks, kura pasē ir personas kods un kurš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētais, apcietinātais, ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātais un citas normatīvajos aktos noteiktas personas.

(2) Samaksu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un precēm ārvalstniekam, kura pasē nav personas koda un kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, sedz ārvalstnieks vai ārvalstnieka veselības apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kā arī citas fiziskās un juridiskās personas, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi.

(3) Latvijas valstspiederīgais, kas ir jaunāks par 18 gadiem, saņem šā likuma 3.panta otrajā daļā minētos veselības aprūpes pakalpojumus arī tad, ja viņam nav piešķirts personas kods un viņš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

 

12.pants. (1) Latvijas valstspiederīgais un ārvalstnieks, kura pasē ir personas kods un kurš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, reģistrējas pie primārās veselības aprūpes ārsta Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nav reģistrējušās pie primārās veselības aprūpes ārsta, tās saņem tikai medicīniskās palīdzības minimumu un pārējie veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti par maksu.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neattiecas uz aizturēto, apcietināto un ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesāto un citām normatīvajos aktos noteiktām personām.

 

 

IV nodaļa

Veselības aprūpes finansēšanas avoti

13.pants. (1) Veselības aprūpes pasākumus finansē no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, valsts nodevas par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu, līdzmaksājuma, brīvprātīgās apdrošināšanas līdzekļiem, fizisku un juridisku personu maksājumiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īpašnieku investīcijām, kā arī ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem un citiem līdzekļiem.

(2) Valsts budžeta līdzekļus piešķir likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā apjomā, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto medicīniskās palīdzības minimumu, citus Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus no valsts budžeta apmaksā daļēji, un ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces, kā arī nodrošinātu septītajā pantā minētos pasākumus.

 

14. pants. (1) Persona par valsts pilnībā vai daļēji apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu maksā valsts nodevu (turpmāk —nodeva) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nodeva par primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ambulatorajā ārstniecības iestādē ir 0,50 lati.

(3) Nodeva par primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu mājās ir 1 lats.

(4) Nodeva par sekundārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ambulatorajā ārstniecības iestādē ir 0,50 lati.

(5) Nodeva par sekundārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu stacionārajā ārstniecības iestādē ir 2 lati.

 

15. pants. Ja veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, persona maksā arī līdzmaksājumu Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā.

 

16.pants. Valsts nodevu par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu un līdzmaksājumu nemaksā:

1) persona, kas jaunāka par 18 gadiem;

2) grūtniece un sieviete pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti dzemdībpalīdzības pakalpojumi;

3) politiski represētā persona;

4) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā cietusī persona;

5) trūcīga persona, kas par tādu atzīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) valsts specializēto sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esoša persona;

7) tuberkulozes slimnieks un pacients, kuram veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

8) pacients, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus to infekcijas slimību gadījumos, kuras ir laboratoriski apstiprinātas un pakļautas reģistrācijai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par infekciju slimību reģistrācijas kārtību;

9) pacients, kurš saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību:

a) primāro neatliekamo medicīnisko palīdzību;

b) primāro un sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību stacionārā pirmajās divās dienās pēc hospitalizācijas;

c) ārstējas stacionāra intensīvās terapijas gultasvietā;

10) persona, kurai tiek veiktas valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos ietilpstošās vakcinācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumi.

11) aizturēta, apcietināta un ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesāta persona;

12) cita likumos un starptautiskajos līgumos noteikta persona.

 

 

V nodaļa

Veselības aprūpes finansu līdzekļu administrēšana

17. pants. Veselības aprūpes pakalpojumu samaksai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus administrē Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, kura ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

 

18. pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra:

1) slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu;

2) veic samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētām zālēm, medicīniskajām ierīcēm un precēm;

3) uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

4) apkopo un izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesniegtos pārskatus;

5) informē sabiedrību par kārtību, kādā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, un sniedz nepieciešamo palīdzību ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu saistīto iedzīvotāju sociālo tiesību realizēšanā;

6) izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību un to sniegšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un līgumam ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju;

7) veido plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieprasītāju rindu;

8) administrē veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves;

9) veic citus nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

 

19. pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra izdod administratīvos aktus saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

 

20.pants. No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifu nosaka Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.

 

21.pants. (1) No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifu nosaka, izmantojot šādu formulu:

T= P + A , kur

T — veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

P — veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksa;

A — attīstības izdevumi.

Veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksas struktūrā ietilpst:

D — darba samaksa;

S — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ;

M — medikamentu un medicīnisko izstrādājumu izmaksas;

E — pacientu ēdināšanas izdevumi;

U — pieskaitāmās izmaksas;

N — aparatūras, aprīkojuma, ēku un būvju amortizācijas izmaksas.

(2) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku.

 

22.pants. (1) No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā darba samaksa tiek iekļauta atbilstoši vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

(2) Ministru kabinets nosaka minimālo darba samaksu ārstniecības personai, kas sniedz no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu;

(3) Minimālā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā iekļauto darba samaksu.

 

23.pants. (1) Veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves veido 2% no veselības aprūpes pasākumu īstenošanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Rezervju izmantošanas mērķus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

24.pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, maksājot par veselības aprūpes pakalpojumiem, izmanto šādus samaksas veidus:

1) samaksa par primārās veselības aprūpes ārsta sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā reģistrēto pacientu skaitu un citus normatīvajos aktos noteiktus kritērijus ;

2) samaksa par sekundārās veselības aprūpes ārstu sniegtajiem ambulatorajiem pakalpojumiem (izņemot dienas stacionāru) — samaksa par saslimšanas epizodēm un ārstnieciskajām manipulācijām;

3) samaksa par sekundārās un terciārās veselības aprūpes stacionārajiem pakalpojumiem — samaksa par noteiktām diagnožu grupām, samaksa par gultas dienu un tāmes finansējums;

4) neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbības nodrošināšanai — tāmes finansējums.

 

25.pants. (1) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veicot samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, pārskaita veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam priekšapmaksu par attiecīgajā mēnesī plānotajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pēc veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un līgumā paredzēto dokumentu saņemšanas veic atlikušo samaksu 15 dienu laikā.

(2) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra par ambulatorajai ārstniecībai paredzētām zālēm, medicīniskajām ierīcēm un precēm normatīvajos aktos noteiktā kārtībā samaksā 15 dienu laikā pēc līgumā paredzēto dokumentu saņemšanas.

 

26.pants. (1) Veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs iesniedz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai pārskatu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pārskata sastādīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

Pārejas noteikumi

1. 23. pantā minētās rezerves pārejas periodā līdz pilnas veselības aprūpes pakalpojumu cenas nodrošināšanai var novirzīt pasākumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanā.

2. Slimokases, kas izveidotas saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 21. oktobra noteikumiem nr. 360 “ Slimokasu izveides un darbības noteikumi” veic savas funkcijas līdz 2003. gada 31. decembrim.

3. 22. pants stājas spēkā pakāpeniski līdz 2007. gada 31. decembrim, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžeta apropriāciju veselības aprūpei.