Grozījumi Krimināllikumā

Saeimas dok.Nr.5009; likumprojekts Nr.1410

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2002.gada 1.oktobra sēdē akceptēts (prot.Nr.42, 35.§)

un 1.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 55.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības dēļ, ar viņa piekrišanu pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības.”

2. Izteikt 59.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa var atbrīvot no soda izciešanas personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības dēļ, ja šī persona piekritusi ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības.”

3. Izteikt 61.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja notiesātais nav izdarījis pārkāpumus un iespēju robežās labprātīgi ir atlīdzinājis ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, bet gadījumā, kad notiesātais noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības dēļ, – ja viņš piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kura mērķis ir regulēt nozari, kas nosaka ārstniecības personu profesionālo darbību un ārstniecības procesa organizācijas principus.

Tā kā likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” terminoloģija nesakrita ar Krimināllikumā ietverto terminoloģiju, 2002.gada 26.augusta Ministru kabineta komitejas sēdē (sēdes protokols Nr.34) tika pieņemts lēmums par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izstrādāšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izdošanas mērķis ir nodrošināt Krimināllikuma terminoloģijas atbilstību Ārstniecības likumam. Galvenais uzsvars grozījumos Krimināllikumā tika likts uz termina “toksikomānija” maiņu pret “psihotropo vielu atkarību”.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vienlaikus ar Valsts kancelejai precizēto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetiem un pašvaldību budžetiem?

Uz valsts budžetu ietekmes nav. Uz valsts pašvaldības budžetu ietekmes nav. Normatīvā akta projekts neparedz papildu izdevumus.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildu normatīvie akti nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama. Likumprojekta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” un tīklā “Internet”.

3. Kā indivīds vat aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo.

Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.

Labklājības ministrs V. Jaksons