Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemts priekšlikums par izmaiņām tajā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izdarīt izmaiņas darba kārtībā, pārceļot likuma “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” izskatīšanu uz 10.oktobra Saeimas sēdi. Iebildumu nav.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Sadaļa “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir labi, ja Ministru kabinets un ministri atzīst savas kļūdas. Protams, vēl labāk ir, ja tās labo. Izmaiņas likumā “Par autoceļiem” parādījās pēc sociāldemokrātu pieprasījuma Ministru kabinetam par Latvijas Republikas ceļu slikto stāvokli. Divus mēnešus iepriekš no šīs tribīnes Gorbunova kungs mēģināja pārliecināt, ka ceļi ir ļoti labā stāvoklī un sociāldemokrāti uztraucoties par agru. Un mēģināja arī uzspodrināt Satiksmes ministrijas darbību, it kā Latvijas ceļi tik tiešām ir ļoti labā stāvoklī. Mani iebildumi, ka autoceļi ir ļoti nolietoti, gan tie, kuri ir pārklāti ar asfaltu, gan tie, kuri ir ar grants segumu. Tāpat tika ignorēta analīze par ļoti smago kravu pārvadāšanu, ko veic koksnes pārvadātāji vai grants un šķembu pārvadātāji. Īpaši šādas smagas transporta mašīnas ir nevēlamas braukšanai pa ceļiem pavasarī, rudenī, kad ir ļoti mitra augsne, un ļoti karstās vasaras dienās. Vasaras dienās visā Eiropā un citās valstīs no vienpadsmitiem līdz sešiem ierobežo transporta smaguma pārvietošanos pa ceļiem. Nu tas diemžēl ir citās valstīs, kur prot taupīt naudu, bet Latvijā tā tas nenotiek. Un šinī vasarā, par cik tā bija karsta, jūs varat pārliecināties, kas ir noticis ar ceļiem. Visi asfalta ceļi, kas ved līdz Rīgai, ir izbraukti tā, ka ir izveidojušās gravas tajās vietās, kur brauc tās ļoti pārkrautās smagās mašīnas. Gorbunova kungs tad mēģināja ieskaidrot, ka kravas nav smagas un jūs velti uztraucaties. Nu tagad rezultāts ir redzams.

Diemžēl piedāvātajās likuma izmaiņās mēs redzam tikai par cenu, ka vajadzēs papildus maksāt par ceļa izdevumiem, papildus vajadzēs maksāt par transportu un papildus būs citādi aprēķini. Neviena vārda jūs te neredzat, ko tad mēs darīsim ar ceļiem — labosim tos, nelabosim, un kas tad notiks tālāk. Toties parādās vēl viena interesanta lieta: ceļi uzbūvēti par privātiem līdzekļiem.

Cienījamie kolēģi! Būtu labi, ja Gorbunova kungs no šīs tribīnes paskaidrotu, cik tad mums ir to uzbūvēto ceļu par privātiem līdzekļiem un kurus ceļus gatavojas privatizēt, jo privātos ceļus līdz šim neviens nav būvējis. Nu vienīgi varbūt savā meža teritorijā, kur ir lauki, tur ir kaut kas uzbūvēts. Tātad var gaidīt, ka ir sagatavoti projekti Latvijas ceļu privatizācijai. Un nu droši vien ka izskatīs Rīga–Grenctāle, Rīga–Ainaži, kur ir daudz transporta un ir ienesīgi. To jau varēs kārtējo reizi noprivatizēt.

Tāpēc, cienījamie pozīcijas deputāti, iesakiet saviem kolēģiem, lai viņi nebūtu mantkārīgi un atstāj Latvijas tautai vismaz ceļus, kurus neprivatizēs. Un diemžēl šos pārgudros labojumus Autoceļu likumā ir jāizskata komisijās, lai mēs tos izlabotu, un galvenais, lai mēs ceļus remontētu, bet nevis papildus ņemtu no iedzīvotājiem maksājumu.

Tāpēc es aicinu nodot komisijām, bet pārskatīt, jo nodokļi nav jāpalielina, bet ir jāpalielina naudas izdevumi, kuri iet tieši ceļu labošanai, un lai uz ceļu labošanu viens otrs neveido personīgo biznesu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs runāja “par”, “pret” neviens runāt nevēlas. Balsot nav nepieciešams. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir humānisma caurstrāvota, tajā ir ļoti daudz labu un cilvēcisku prasību, un Latvijas valsts vairumu tās prasību un tajā ietverto atziņu godam pilda.

Valsts neapgrūtina nacionālo minoritāšu personu tiesības piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā, valsts rada nepieciešamos apstākļus, lai personas, kuras pieder pie minoritātes, varētu piedalīties kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Valsts nodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību personām neatkarīgi no to tautības. Tā rada apstākļus personām, kuras pieder pie minoritātes, saglabāt un attīstīt kultūru, identitātes būtiskos elementus, reliģiju, valodu, tradīcijas, tāpēc jau mums pastāv nacionālās kultūras biedrības, tāpēc mums iznāk preses izdevumi krievu valodā, raida Latvijas radio nacionālo kultūras biedrību pārstāvju valodās.

Neskatoties uz to, apmēram pirms gada mēs noraidījām šīs konvencijas tālāko virzīšanu Saeimā. Kāpēc? Pirmkārt, jūs zināt, ka nacionālās minoritātes jēdziens nav strikti formulēts un par to noris strīdi. Man personīgi pieņemams ir tas, ko savulaik piedāvāja Eiropas Padome, ka pie minoritātes ir pieskaitāmi pilsoņi, valsts pilsoņi, kas dzīvo šajā valstī vairākās paaudzēs. Taču, spriežot pēc visa konteksta, šīs konvencijas projekta autori pie minoritātes pieskaita jebkuru citas tautības cilvēku, kurš ir ieklīdis Latvijā. Un tad te rodas viela pārdomām.

Kāpēc mēs noraidījām, un šobrīd arī es uzskatu, ka, gadam apritot, nekas būtisks nav mainījies. Mēs nevaram pieņemt tādas prasības, kas paredz minoritātēm neierobežoti dibināt masu informācijas līdzekļus, kas paredz izvietot informāciju sabiedriski pieejamās vietās minoritāšu valodās, ielu nosaukumos un citur, kas paredz izglītības iegūšanu visos līmeņos minoritāšu valodās, kas paredz nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībā starp nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajā teritorijā, kuru minoritātes apdzīvo. Tas vispār nav iedomājams, ka varētu Latvijā 7, 8 vai 10 valodās nodrošināt šos kontaktus starp iedzīvotājiem un varas pārstāvjiem. Konvencijas projekta autori neslēpj, ka, pieņemot šo konvenciju, būs jārevidē un jālabo Valodas likums, Radio un televīzijas likums un Izglītības likums. Vai mēs esam gatavi uz to? Vai tauta, kura nejūtas neapdraudēta savā teritorijā, un valoda, kuras attīstībai diemžēl nav vēl piešķirts simtprocentīgi neatgriezenisks raksturs, var iet uz šādu soli? Arī Eiropas Padomes valstis, kuras tur atrodas jau daudzus gadus, un Eiropas Savienības dalībvalstis nerāda šajā ziņā mums labu paraugu. Es jums tūliņ nosaukšu tās valstis, kas ir Eiropas Padomē, bet kuras līdz vakardienai saskaņā ar no Ārlietu ministrijas saņemto informāciju nav ratificējušas šo Minoritāšu konvenciju. Un tātad Minoritāšu konvencija nav stājusies spēkā šādās valstīs (Lūdzu, klausieties un brīnieties!): Andorā, Beļģijā, Francijā, Gruzijā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

R.Labanovskis. ...Islandē, Luksemburgā, Nīderlandē, Turcijā. Un, visbeidzot, prasīt praktiski krievu valodas izglītības un informācijas līdzekļu vēl lielāku nostiprināšanu zemē, kur 50 gadus norisa piespiedu rusifikācija, ir cinisms un nekaunība!

Sēdes vadītājs. Paldies! Boriss Cilevičs runās par.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šī nav nedz pirmā, nedz otrā reize, kad mēs ierosinām ratificēt vispārējo konvenciju. Gribu atgādināt, ka Latvija parakstīja šo konvenciju vēl 1995.gada maijā. Pagāja astoņarpus gadi, bet mēs joprojām dzirdam: “Mēs neesam gatavi! Mums nav definīcijas.” Tas fakts, ka patiešām nav vispāratzītas minoritātes definīcijas, netraucē 35 Eiropas valstīm ratificēt un vairāk vai mazāk godīgi pildīt šo konvenciju.

Cienījamie kolēģi! Es šobrīd Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridisko lietu un Cilvēktiesību komitejas uzdevumā gatavoju ziņojumu par konvencijas ratifikācijas īstenošanu Eiropas Padomes dalībvalstīs. Protams, tiekos ar vairākiem ekspertiem. Un es varu droši apgalvot, ka visi ārzemēs saprot, kas notiek Latvijā. Visi ir pārliecināti, ka mēs vienkārši meklējam ieganstus, lai vēl tālāk novilcinātu konvencijas ratifikāciju.

Svarīgi ir, ka sabiedrība atšķirībā no mums neizvairās no šīs diskusijas. Vairākas nevalstiskas organizācijas izskata šobrīd veselu virkni projektu, kuri ir saistīti ar konvencijas ratifikāciju un tās iespējamām sekām. Mācības, semināri, diskusijas, analīzes, bet Saeimas deputāti konsekventi izvairās no piedalīšanās šajās diskusijās un, kad viņi tur parādās, tad skaidri demonstrē nekompetenci un diletantismu. Saeima kā liels strauss slēpj smiltīs lielāko daļu no savām 100 gudrākām galvām.

Tuvojas brīdis, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Bet tas nebūt neatbrīvo mūs no tām saistībām, ko mēs uzņemamies, iestājoties Eiropas Padomē. Kā jūs zināt, Pārraudzības komiteja, Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komiteja tagad īsteno tā saucamo postmonitoringa dialogu ar Latviju, tātad pārbauda, kā Latvija pilda tās rekomendācijas, kas tika ietvertas rezolūcijā nr.1236, tas ir, tā rezolūcija, ar kuru tika pieņemts lēmums pārtraukt monitoringu. Daži kolēģi diemžēl — acīmredzot neapzinoties — maldināja sabiedrību, apgalvojot, ka Pārraudzības komiteja izskatīja šo jautājumu ar dažiem asamblejas deputātiem un Krievijas deputātu Ragozinu priekšgalā — atjaunot pārraudzību. Tā nebūt nav. Šis jautājums ir dienas kārtībā. Tā ir procedūra. Un jebkurā gadījumā mums būs jāatbild uz šo jautājumu: kāpēc galvenā rekomendācija — kā prioritāti ratificēt Vispārējo konvenciju— joprojām netiek pildīta. Drīz ir gaidāma Pārraudzības komitejas priekšsēdētājas vizīte. Mums būs jārunā un kārtējo reizi jāskaidrojas.

Interesanti, ka tieši šodien ... Jā, paldies Labanovska kungam, ka viņš beidzot izpētīja šo jautājumu, vismaz nosaucot tās valstis, kas vēl nav ratificējušas konvenciju. Labāk vēlu nekā nekad!

Bet es gribu jūs informēt, ka tieši šodien Parlamentārā asambleja izskata jautājumu par minoritāšu aizsardzību Beļģijā. Protams, grūti spriest, kāds būs galarezultāts, bet projekts, ko ar absolūtu balsu vairākumu apstiprināja Juridiskā komisija, satur diezgan striktas rekomendācijas un pat prasības attiecībā uz Beļģiju— ratificēt vispārējo konvenciju bez atrunām. Neskatoties uz to, ka Beļģijā atšķirībā no Latvijas ir diezgan sarežģīta konstitucionālā iekārta, sabalansējot dažādu lingvistisko grupu intereses. Tātad šis ir Eiropas standarts, kas ir obligāts visiem, ieskaitot Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot tādas valstis kā Beļģija, ar speciālām lingvistiskām iekārtām.

Konvencija ir principa dokuments. Un katrai valstij ir tiesības pieņemt lēmumu, kā šos vispārējos principus īstenot savā valstī. Un prakse ir ļoti atšķirīga. Protams, frakciju viedokļi ļoti atšķiras šajā jautājumā, un tas ir normāli. Bet mums jāsāk diskusija, lai atrastu optimālo kompromisu. Tieši uz to mēs arī aicinām!

Mēs aicinām jūs neizvairīties no atbildības, ko mēs esam uzņēmušies, apņemoties pildīt Saeimas deputāta pienākumus.

Un beigās es gribu atgādināt vārdus, ko teica Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers, apspriežot šo jautājumu savas vizītes Latvijā laikā. Viņš teica: “Es neticu, ka minoritāšu aizsardzība var būt pretrunā ar demokrātiskas, nacionālas valsts interesēm.” Es domāju, ka viņam ir simtprocentīga taisnība. Sāksim diskusiju un ļausim 8.Saeimai veiksmīgi pabeigt šo problēmu un atrast optimālāko kompromisu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 27, atturas — 33. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Tabūna, Vidiņa un Kuduma iesniegto likumprojektu “Par darījumiem ar lauksaimniecības un mežu zemi Latvijas Republikas lauku apvidos” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK ). Godātie deputāti! Pēdējos mēnešos sabiedrību īpaši satrauc ārzemnieku vēlme iegādāties lauksaimniecības un meža zemi Latvijā. Un mūsu likumdošanā vienīgi zemes reformas likumi paredz regulēt darījumu subjektu skaitu un veidu, bet pašlaik būtu nepieciešams, kad zemes reforma jau iet uz beigām, noteikt arī tādu likumu, kurš darbotos arī pēc zemes reformas pabeigšanas. Un vairākas pašvaldības ir griezušās Latvijas Republikas Saeimā un Ministru kabinetā ar lūgumu noteikt metodes, ar kādām varētu ierobežot zemes pārdošanu ārzemniekiem.

Piemēram, Raņķu pagasta padome ir griezusies gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, un visām frakcijām šie iesniegumi ir nodoti. Mūsu frakcija atsaucās un sagatavoja šo likumprojektu.

Pagastu zemnieki nespēj konkurēt ar ārzemnieku uzņēmējiem, pērkot zemi, un šeit gribētos piebilst, ka ārzemnieki zemi pērk, maksājot apmēram 50—100 latu par 1 hektāru. Kamēr Zviedrijā par 1 hektāru zemes maksā 1000 latu, bet Dānijā, Vācijā un Nīderlandē 5000—9000 latu par hektāru. Šie dati ir pārbaudīti un vispār zināmi.

Kāpēc ārzemnieki pērk zemi Latvijā? Kāpēc viņi vēlas to iegūt? Vispirms jau ir paredzamas hektāru subsīdijas, kuras varētu būt apmēram 15—18 latu lielas par hektāru. Mūsu nodoklis pašlaik, nekustamā īpašuma nodoklis, ir apmēram tikai 2 lati. Un tātad, turot īpašumā apmēram 100 hektāru lielu zemes gabalu, peļņa varētu būt ap 1500—1600 latu par vienu hektāru. Kāpēc to nedarīt mūsu zemniekiem? Kāpēc mums jāpieļauj, lai ārzemnieki izpērk Latvijas lauksaimniecības un meža zemi? Bez tam varētu samazināties arī kvotu izmantošana Latvijas uzņēmējiem, un ārzemju uzņēmēji vairumā, ģimenes uzņēmumi, steidzīgi cenšas iepirkt zemi, galvenokārt Kurzemē, Latgalē un arī Zemgalē. Un pagājušā gada dati rāda, šos datus ir iesniedzis Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departaments, ka Daugavpils rajonā bija izpirkti jau pāri par 1000 hektāru lauksaimniecības un meža zemes, Dobeles rajonā — pāri par 3000 hektāru un Kuldīgas rajonā — 2400 hektāru, bet Talsu rajonā — vislatviskākajā rajonā — pāri pa 2000 hektāru zemes, ko bija jau saņēmuši ārzemnieki savā īpašumā. Spēkā esošie likumi absolūti nekādi neierobežo šo zemes iegādi, iegādāties faktiski šo zemi nevar tikai ārzemju privātpersonas. Un tāpēc es domāju, ka nacionālās intereses un arī mūsu saimnieciskās intereses ir aizstāvamas, iesniedzot šādu likumprojektu.

Bet vēl ir arī tāda lieta, ka notiek slēptie darījumi. Un zemes darījumi netiek reģistrēti zemesgrāmatā. Pēc tam ir ārkārtīgi grūti atšifrēt esošo īpašnieku, un ir pat bijuši gadījumi Alūksnes rajonā, kad īpašnieks, kurš ir pārdevis zemi citai personai, vēl dabū maksāt soda naudas par nocirsto mežu, kaut arī viņš domā, ka viņš jau zemi ir pārdevis, bet, tā kā tas nav reģistrēts zemesgrāmatā, visas soda sankcijas vēršas pret šo īpašnieku, kurš zemi faktiski ir jau pārdevis. Tāpēc mūsu likumprojektā ir arī ierakstīts, ka sešu mēnešu laikā pēc darījuma noslēgšanas visi šie darījumi ir reģistrējami zemesgrāmatā.

Nu. lūk, un šis likumprojekts neierobežo ārzemniekus, bet tikai dod viņiem tādus pašus, vienādus nosacījumus, kādi ir latviešu uzņēmējiem. Un mēs pieprasām, lai vismaz piecus gadus ārzemju uzņēmējs būtu reģistrējies Latvijā kā nodokļu maksātājs vai desmit gadus dzīvojis Latvijā.

Eiropas Savienības kandidātvalstis ir pieprasījušas pārejas periodus un Eiropai pret to nav bijuši nekādi iebildumi. Polija pieprasījusi divpadsmit gadu pārejas periodu zemes pārdošanai ārzemniekiem. Un Polija... es atvainojos, Čehija, Slovākija un Ungārija ir pieprasījušas pārejas periodu septiņus gadus.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Seile. Arī mums ar šo likumu ir jālabo šie nosacījumi. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 16, atturas — 33. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Tolmačova, Mitrofanova, Lujāna, Urbanoviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisijā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pagājušā gada jūnijā jūs, valdošās koalīcijas partijas — “Latvijas ceļš”, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nobalsojāt par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Šie grozījumi paredz, ka īres maksa denacionalizētajos namos strauji pieaugs un no 2005.gada tā būs pavisam atbrīvota. Tas nozīmē, ka namīpašnieks jebkuru īrnieku ar veco īres līgumu varēs izlikt no dzīvokļa, neierobežoti paaugstinot īres maksu. Mēs, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, uzskatām šos pieņemtos grozījumus par bezatbildīgiem, jo tie var izraisīt sociālu katastrofu. Tas būtiski pazeminās īrnieku dzīves līmeni, un rezultātā daudzi no denacionalizēto namu īrniekiem var palikt bez jumta virs galvas.

Mēs piedāvājam pieņemt mūsu priekšlikumu, ka īres maksa laika posmā līdz 2010.gada 31.decembrim nedrīkst būt augstāka par attiecīgās pašvaldības domes noteikto maksimālo apmēru.

Šis maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 24 santīmus par vienu kvadrātmetru no īrētās dzīvokļa platības.

Cienījamie valdošās koalīcijas deputāti! Nekad nav par vēlu labot savas kļūdas. Jums arī tagad ir visas iespējas nobalsot par mūsu frakcijas priekšlikumu.

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsosiet, lūdzu, padomājiet par to, ko jūs atbildēsiet saviem denacionalizētajos namos dzīvojošajiem vēlētājiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 7, atturas — 39. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Sociāldemokrātu savienības deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres, un atzīmējamām dienām””.

Par iekļaušanu vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es jau dzirdu no valdības partijas pārstāvjiem, ka tas viss ir jādara pēc vēlēšanām, bet es gribu atgādināt to, ka Sociāldemokrātu savienība vēl šā gada sākumā, kad vēlēšanas bija ļoti tālu, iesniedza šo likumprojektu, un šie grozījumi likumā “Par svētku un atceres, un atzīmējamām dienām” skar lielu un profesionālu ļaužu kopu, un tās ir tieši medmāsas. Un mēs uzskatām, ka būtu ļoti normāli, ka 12.maijs būtu Starptautiskā māsu diena. Un mēs šo jautājumu ierosinām Saeimā jau otro reizi.

Un es gribētu atzīmēt, ka visās Eiropas valstīs, gandrīz visās, un pilnīgi visās Eiropas Savienības valstīs, arī Amerikas Savienotajās Valstīs tiek atzīmēta šī Starptautiskā māsu diena. Un tas tiek darīts pēc Starptautiskās māsu padomes ieteikuma. Tā ir viena no lielākajām starptautiskajām veselības aizsardzības organizācijām pasaulē, dibināta sen Anglijā, Londonā, 1899. gadā, un pašreiz tās galvenā mītne — Starptautiskās māsu padomes centrs —atrodas Šveicē, Ženēvā.

Godājamie kolēģi! Katram mums savā dzīvē ir bijusi nepieciešamība pēc medicīnas māsu palīdzības, atbalsta un uzmundrinājuma, un 12.maijs ir šai profesionālajai ļaužu grupai ļoti nopietna diena un tā ir diena, kad tiek atzīmēta vienas no slavenākajām medicīnas māsām visā pasaulē Florensas Naitingeilas dzimšanas diena. To svin arī Latvijā. Diemžēl medmāsām nav šī iespēja šo dienu kā atceres dienu oficiāli skatīt arī kalendārā. Šis Sociāldemokrātu savienības priekšlikums neskar budžeta finansējumu, tas nemaksā valdības partijai ne santīma, bet tas prasa vienkārši parādīt attieksmi. Mēs šo priekšlikumu, kā jau es minēju, iesniedzām arī vairākus mēnešus pirms tam, un arī tad valdības partijas nez kāpēc mums atteica.

Bet galvenais, kas šeit ir, ir sekojošais, ka šeit šajā dienā parasti atceras to, ko šī slavenā medicīnas māsa Florensa Naitingeila ir formulējusi kā šīs māsu profesijas pamatmērķi, ka prioritārais uzdevums ir pacienta aprūpe, ka viņas iesāktais virziens — atbalstīt veselības kopšanu, novērst slimības — ir arī mūsdienu medmāsu praksē kā galvenais mērķis.

Godājamie kolēģi! Es aicinātu Saeimas deputātus papildināt likuma tekstu ar vārdiem “12.maiju — Starptautisko māsu dienu” un vēlreiz uzsveru to, ka šis jautājums pilnīgi neskar valsts budžeta līdzekļus, bet jautājums ir par Saeimas deputātu attieksmi pret vienu ļoti vajadzīgu sabiedrības darbinieku daļu — medmāsām, par mūsu attieksmi pret viņām. Es esmu pārliecināts, ka valdības partijas atbalstīs Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 14. Likumprojekts iekļauts dienas kārtībā.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Salkazanova, Labanovska un Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres, un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jūs vēlaties runāt par? Lūdzu! Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Ir vēl viens nopietns Sociāldemokrātu savienības priekšlikums. Un es domāju, ka šeit mēs varam būt pilnīgi vienisprātis, Saeimas deputāti...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mēs pašlaik apspriežam likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres, un atzīmējamām dienām”” nodošanu komisijām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 10. Likumprojekts nodots komisijai.

Pieci Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi!

Sociāldemokrātu savienība ir sagatavojusi ir grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”. Tie ir pietiekami aktuāli un nepieciešami tieši invalīdiem. Mūsu grozījumu būtība ir sekojoša, ka no 2003.gada 1.janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs invalīdiem kopš bērnības ir 2,5 reizes lielāks par Ministru kabineta noteikto sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Šeit mēs esam gājuši skaidru ceļu — sasaistīt šo sociālo nodrošinājuma pabalstu invalīdiem kopš bērnības tieši ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un noteikuši koeficientu 2,5.

Es gribētu uzsvērt to, ka pašreiz reāli likumdošana paredz, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta lielums invalīdiem kopš bērnības ir 35 lati, un jāuzsver, ka pabalsta lielums nav mainījies jau vairākus gadus, kaut arī ir pieaugusi gan vidējā alga, gan pensijas, gan palielinājusies inflācija, augusi ir valstī arī vidējā alga. Mēs nopietni uzskatām par to, ka invalīdiem jau tā ir pietiekami smaga dzīve un arī liktenis, un būtu ļoti labi, ja mēs no savas puses atrastu iespēju viņiem spert soli pretim, jo arī viņu iespējas integrēties sabiedrībā ir pietiekami mazas. Es gribētu uzsvērt arī to, ka invalīdiem kopš bērnības ir diezgan grūti rast iespējas arī izdzīvot par šiem 35 latiem. Un lielā mērā viņiem ir nepieciešams regulāri lietot zāles, un izdevumi, kā jūs zināt, pieaug un pieaugs arī nākamgad, kad būs šis pievienotās vērtības nodoklis zālēm.

Es gribētu uzsvērt to, ka šī prasība ir visnotaļ humāna, atbilst visām Eiropas Savienības tradīcijām un vispār civilizētu valstu tradīcijām. Aicinātu arī valdības partijas atbalstīt, jo šeit ir neapšaubāmi nākamajā gadā nepieciešami papildlīdzekļi. Bet šos papildlīdzekļus varētu virzīt kaut vai no šī pievienotās vērtības nodokļa medikamentiem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vai deputāte Aija Barča vēlas runāt pret? Lūdzu!

A.Barča (LSDSP). Godājamie Prezidija locekļi un godājamie kolēģi! Manuprāt, arī priekšvēlēšanu laikā, iesniedzot likumprojektus, tie ir jāuzraksta korekti un atbilstoši tam, kas patiešām Latvijā varētu notikt. Man ir ļoti žēl, bet man ir jāgriežas pie kolēģiem no Sociāldemokrātu savienības un jāpasaka skaidri un gaiši, ka šis minētais likumprojekts ir pilnīgi un vienīgi populisms, jo pašreiz Saeimā otrajam lasījumam jau ir sagatavots likumprojekts “Par valsts sociālajiem pabalstiem”, kur tieši ir runa par sociālā nodrošinājuma pabalstu bērniem invalīdiem un invalīdiem no bērnības.

Un, lūk, šis likums, kurā grozījumus ir sagatavojusi mūsu kolēģu partija, likums “Par sociālo palīdzību” beigs savu darbību Latvijā 2002.gada 31.decembrī. Tātad šodien likumprojekts, ja jūs vēlaties šo labo lietu iestrādāt ar nākamā gada 1.janvāri, nekad spēkā nevarēs stāties, jo tas ir absolūti jauns likums.

Otrkārt. Latvijā likumdošana ir noteikusi ļoti konkrētas lietas. Invalīds no bērnības, atcerieties, mēs visi par to nobalsojām, cilvēks no nulles līdz 18 gadu vecumam, invalīds kopš bērnības — no 18 gadiem, un tā tālāk. Tātad par bērniem invalīdiem, par kuriem jūs tik dedzīgi runājāt, šajā likumprojektā runas nav. Šeit ir runa par cilvēkiem invalīdiem kopš bērnības, un sociālā likumdošana Latvijā ir definējusi, ka tie ir cilvēki no 18 gadiem līdz savas dzīves galam, jo invaliditāte iegūta kopš bērnības. Tātad runa par 84, 50 latiem, un tas ir 2,5 reizes vairāk, nekā pašreiz to noteicis Ministru kabinets, protams, tā ir apsveicama ideja.

Bet es gribētu lūgt kolēģus šodien tādā redakcijā komisijām nenodot, izstrādāt korektu likumprojektu vai arī izmantot iespēju un Saeimā atvērtajā jaunajā likumā “Par valsts sociālajiem pabalstiem” iesniegt konkrētu priekšlikumu. Tad es teiktu, ka jūs rīkojaties ļoti pareizi. Bet tagad mūs klausās ģimenes un klausās cilvēki, kuriem ģimenē tiešām ir bērni invalīdi. Uz viņiem šis likumprojekts neattiecas. Tas attiecas tikai uz cilvēkiem no 18 gadiem un tālāk.

Skaidroju vēlreiz: Latvijas likumdošana, Baldzēna kungs, ir skaidri noteikusi — bērns invalīds no dzimšanas līdz 18 gadiem, invalīds kopš bērnības — no 18 līdz sava mūža galam.

Tātad es aicinu kolēģus izteikt gandarījumu Sociāldemokrātu savienībai, ka viņi par tādu jautājumu ir sākuši domāt, un ļoti nopietni, bet komisijām nenodot, jo likumprojekts ir izstrādāts nekorekti. Un, ja ir vēlēšanās, tad jāraksta pavisam citāds likumprojekts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 2, atturas — 59. Likumprojekts darba kārtībā netiek iekļauts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.septembrī un 3.oktobrī deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Atvaļinājums piešķirts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 26.septembrī deputātam Andrejam Požarnovam. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu”.

Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Biļeteni ir sagatavoti, balsu skaitītāji ir gatavi darbam. Pēc īsa brīža jūs tiksiet uzaicināti uz balsošanas procedūru parastajā kārtībā ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

R.Ražuks. (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Atļaujiet iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.44 “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. 26.septembrī Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme nr.43.

Izgatavotas 110 zīmes, izsniegtas — 82. Sabojātas un nomainītas — 1. Dzēstas atlikušās 27.

No vēlēšanu kastes izņemta 81 zīme, visas derīgas. Pret visiem kandidātiem balsots 15 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotās balsis: par Sniedzi Sproģi — 17, par Andri Zariņu — 49.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Andris Zariņš ir ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Desmit deputāti ierosina izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” un iekļaut minēto likumprojektu 10.oktobra sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Atvainojiet, atsaukt balsošanas režīmu!

Deputāte Aija Barča vēlas runāt “pret” šo ierosinājumu. Lūdzu!

A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi un godātie kolēģi! It sevišķi tie, kuri uzskata, ka šodien likumprojekts “Par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” nav izskatāms otrajā lasījumā. Es vēlos jūs saukt pie veselā saprāta un godaprāta. Jo tad, kad šis likumprojekts Saeimā tika diskutēts pirmajā lasījumā, mēs vienprātīgi atzinām, ka likumprojekts un divi lieli jauni likumi sociālajā jomā ir izskatāmi 7.Saeimas laikā. Ja šodien šis likumprojekts otrajā lasījumā netiek izdiskutēts, tas nozīmē, ka mēs nevarēsim šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā. Ielūkojieties Kārtības rullī! Ielūkojieties Kārtības rullī! Paskaitiet dienas uz priekšu un atpakaļ, un jūs redzēsiet, ka likumprojekts paliks sagatavots un neizskatīts trešajā lasījumā. Un es vēlos, kolēģi, jums teikt ļoti nopietni. Šai likumprojektā “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” ir runa par garantēto minimālo ienākumu, par šo īpašo pabalstu, kuru mūsu valsts ir solījusies iestājai Eiropas Savienībā 13.sarunu sadaļā — “Sociālā drošība un nodarbinātība”. Kā jau es iepriekš arī ne vienu reizi vien esmu jums atgādinājusi, šī sarunu sadaļa ir slēgta, un tajā mūsu valdība ir skaidri un gaiši pateikusi, ka Latvijā šajā jautājumā viss jau ir kārtībā. Nodots Saeimai izskatīt. Šis solījums tika dots jau vairāk nekā gadu atpakaļ, jau sūtot trešo ziņojumu.

Kolēģi, šāda rīcība nav nopietna! Un šajā jautājumā referents no Sociālo un darba lietu komisijas ir Tautas partijas deputāts, komisijas sekretārs Valdis Ģīlis. Un es esmu dzirdējusi kuluāru sarunās, ka šodien neizskatīt tikai aiz tā iemesla, lai līdz Saeimas vēlēšanām opozīcijai nebūtu iespējas diskutēt par vairākiem nopietniem, sevis iesniegtiem priekšlikumiem, tāda doma ir šodien pausta no Saeimas deputātiem.

Cienītie kolēģi! Ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī pozīcijas deputāts Kārlis Leiškalns ir ļoti daudzu un nopietnu priekšlikumu autors. Priekšlikumu autori ir arī kolēģi no citām frakcijām. Un es pēdējo reizi jums atgādinu, ka Sociālo un darba lietu komisijā strādā mūsu kolēģi no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.

Un vēlreiz lūdzu, kolēģi, neatļauties tādu lietu kā likumprojekta “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” neizskatīšanu šodien.

Mēs neuzspēsim līdz Saeimas beigām, un diez kurš tad taisnosies Ministru kabineta vārdā, ja ne jūs paši — trīs pozīcijas partijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu — izslēgt no dienas kārtības likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret— 29, atturas — 2. Likumprojekts izslēgts no dienas kārtības un tiks iekļauts 10.oktobra sēdes darba kārtībā.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ivetas Baumanes atcelšanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tiesnešu disciplinārkolēģijas iesniegumu, kura likumā noteiktajā kārtībā bija pieņēmusi lēmumu ierosināt Saeimai atcelt no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata tiesnesi Ivetu Baumani.

Juridiskā komisija uzklausīja Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga informāciju par Disciplinārkolēģijas sēdi, kā arī rūpīgi iepazinās ar vairākkārtējiem Disciplinārkolēģijas lēmumiem un materiāliem, kas pievienoti šiem lēmumiem, kur tiesnesei ir uzlikti disciplinārsodi arī iepriekš, un arī izvērtēja pēdējo tiesneses Baumanes pārkāpumu un šajā sakarā ierosināto disciplinārlietu, kā arī noklausījās tiesnesi Ivetu Baumani un, aizklāti balsojot, nolēma atbalstīt Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikumu un virzīt materiālus izskatīšanai Saeimas plenārsēdē un atcelt Ivetu Baumani no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — atcelt Ivetu Baumani no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Arvīda Ozerska apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tiesnesis Arvīds Ozerskis par tiesnesi Krāslavas rajona tiesā darbojas jau 7 gadus — no 1995.gada. Viņš ir izteicis vēlēšanos pārcelties uz dzīvi Daugavpilī un līdz ar to strādāt par tiesnesi Daugavpils tiesā.

Juridiskā komisija izskatīja visus materiālus par šo tiesnesi, izpētīja arī raksturojumus un materiālus, kas saistīti gan ar viņa izglītību un zināšanām, gan ar viņa darbu, un nolēma atbalstīt tiesneša iesniegumu un, protams, tieslietu ministres iesniegumu, kura ierosināja Saeimai Ozerski apstiprināt par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata.

Aicinu jūs atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvīda Ozerska apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Krāslavas rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par valsts meža gabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4929. Tas ir atbildīgās komisijas sagatavotais lēmuma projekts, kas balstās Kārtības ruļļa 117.pantā un Mežu likuma 44.panta piektajā daļā, “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai” — lēmuma projekts, kas tika iekļauts pagājušās sēdes darba kārtībā. Mums bija nelielas nesaprašanās ar pašu valsts meža zemes valdītāju nostāju. Šobrīd šī problēma ir atrisināta.

Un es aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu par meža zemes gabala nodošanu no valsts īpašuma pašvaldības īpašumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tad, kad mēs pieņēmām Meža likumu, tad ar nelielu balstu pārsvaru mēs šajā likumā iebalsojām normu, ka valsts meža zemes nav privatizējamas un ikreizēja atsavināšana iespējama tikai ar Saeimas lēmumu. Un tā no šī brīža šīs funkcijas — sagatavot lēmumu projektus, ja Saeimā atnāk iesniegumi par meža zemes iegūšanu pašvaldībai vai privātpersonai, šie lēmumu projekti tiek sagatavoti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Sākumā likās, ka tas ir ļoti vienkāršs process, bet beigās izrādās, ka apakšā varbūt slēpjas arī dažādas intereses. Un es gribu tikai pateikt vienu lietu, ka, tiklīdz pašvaldību īpašumā nonāk meža zeme, tā šī meža zeme vairs nav neprivatizējama. Pašvaldība izmaina zemes izmantošanas mērķi, un šī zeme var tikt privatizēta. Pašlaik Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atrodas pieprasījums no Jūrmalas pilsētas domes, kura prasa vairāk nekā 3000 hektāru kāpu zemes atsavināt par labu Jūrmalas pilsētai. Tātad — izmainot zonējumu, izslēdzot šīs teritorijas no dabas pamatnes, varētu tikt arī šīs zemes privatizētas. Un jūs paši visi zināt, cik strīdīgs šis jautājums ir Jūrmalā. Un, lūk, arī viens pieprasījums no Madonas — vairāk kā 100 hektāru zemes Madonas pievārtē Lazdonas pagastā. Vispirms iesniedza šo zemes pieprasījumu Madonas pilsēta. Tas ir pirmais gadījums, kad pilsēta lūdz zemi citā pašvaldībā atsavināt par labu konkrētai pilsētai.

Tad, kad mēs apspriedām šo lietu komisijā, šajā gadījumā komisijā tika saņemts dokuments, kurš ir datēts ar to pašu datumu, kad notika komisijas sēde, kurā valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” prezidents raksta: “Kā Zemkopības ministrijai piekrītošās valsts meža un nemeža zemes apsaimniekotājs neatbalstām zemes gabala izdalīšanu no valdījumā nodoto zemju skaita un atsavināšanu Madonas pašvaldībai.” Šis dokuments jums nav pievienots, bet komisijā šāds dokuments ir. Lūk, viņš!

Tad, kad radās domstarpības, vai šo zemes gabalu nodot Madonai, jo uz šī zemes gabala ir paredzēts izveidot dažādus komunālo pakalpojumu objektus, sporta objektus, kempingus, radās tāda doma, ka šie zemes gabali varētu arī tikt ar laiku privatizēti. Un tad radās doma, kāpēc gan atdot Madonas pilsētai šo zemes gabalu, bet ne Lazdonai? Un izrādās, ka jau iepriekšējā dienā pirms komisijas sēdes ir notikusi, kā liecina protokols, Lazdonas pagasta padomes sēde, un šī padome ir nolēmusi lūgt sev šo zemes gabalu.

Lūk, šādas ir visas tās domstarpības un peripetijas, bet rezultāts varbūt ir viens: varbūt šie zemes gabali varētu tikt privatizēti. Protams, ka attaisnojums varētu būt gadījums, ja zeme atrodas aizsargājamā teritorijā, bet šajā gadījumā “Latvijas valsts meži” ir piekrituši iznomāt šo zemi Madonas pilsētai, un kāpēc gan ne? Un man gadījās izdevība parunāt arī ar Ceļapītera kungu, kas vada Madonas pašvaldību, un es viņam jautāju: “Bet kā būtu, ja jums ierakstītu šajā lēmuma projektā, ka šī zeme, kas nodota pašvaldībai, nav privatizējama?” Viņš piekrita: “Kāpēc gan ne?” Un tāpēc, ja šis lēmuma projekts būtu sagatavots tā, ka šī zeme nevarētu tikt turpmāk privatizēta, un ja tā vairs nebūtu vajadzīga pašvaldībai, tā tiktu nodota atpakaļ “Latvijas valsts mežiem”, tādā gadījumā, protams, šo lēmuma projektu varētu atbalstīt. Es gribu teikt, ka komisija nespēj iedziļināties šajos daudzajos pieprasījumos, kur ļoti ātri parādās, ļoti ātri lēmumi tiek pieņemti. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo un arī visus citus līdzīgos gadījumus, kad pašvaldības bez zemes atdošanas vietā atņem šo zemi “Latvijas valsts mežiem”, kuri pieejami visai Latvijas sabiedrībai un varbūt varētu tikt ar šo lēmumu transformējami.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nav jau nekāds brīnums, ka, 7.Saeimai beidzot savu darbību, notiks ātrā privatizācija. Viens, ka Ministru kabinets grib pievākt un pārdot 13 mājas Vecrīgā, tajā pašā laikā pasakot, ka robežsargiem, policijai un prokuratūrai nav dzīvokļu, nav dienesta dzīvokļu, Saeimai nav viesnīcas, bet mājas var pārdot un privatizēt.

Un tagad sākas ar mežiem. Protams, ka meži ir kārumlieta. Un tā kārumlieta jau ir pārgājusi pāri visām robežām. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atsavina labākos mežus no Latvijas mežiem, no valsts mežiem, un pēc tam sākas tie brīnumi, kas tagad nolikti jums priekšā. Ko tad Lazdonas pagasts darīs ar 115 hektāriem meža? Nu, protams, ka tas būs izciršanai. Un par cik tā ir ļoti skaista un koša vieta, tā tiks izpārdota pa zemes gabaliem. Un kāpēc tad ar mūsu rokām grib veikli cilvēki kārtējo reizi iedzīvoties un veidot savu biznesu? Un ko tad dara Madonas pilsēta? Ja ir vajadzīgs ierīkot trasi, tas nav nekas smags, un valsts mežā var mierīgi ierīkot to trasi. Un nevajag te slēpt un darīt visdažādākos darījumus un muļķot deputātus! Tas ir pirmais.

Otrais. Kāpēc te nav ierakstīts iekšā, ka aizliedz privatizēt šos 115 hektārus, kur to trasi grib?

Un trešais. Tik tiešām šeit nav visu dokumentu. Tā ir kārtējā deputātu krāpšana, cienījamie kolēģi! Un tas, kas gatavo šos dokumentus, kas gatavo to visu slēpto privatizāciju, kura jau tā ir notikusi Latvijā bezjēdzīgi daudz. 3 miljardi ir izsaimniekoti, un neviens nezina, kur tas ir palicis. Un tagad visi ir svēti, iet baznīcā, liek roku uz Bībeles un sola, ka būs debesu brīnumi. Tajā pašā laikā izrīkojas ar valsts īpašumu, ar visu Latvijas iedzīvotāju īpašumu kā ar savu personīgo.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo nevar, un nav nekādas vajadzības Lazdonas pagastam 115 hektārus iedot mežu. Lai tiek viņi galā ar tām platībām, kas viņiem ir, jo arī tās viņi neizmanto tā, kā tās ir jāizmanto. Un tas jau nebūs pēdējais, tas ir tikai pirmais gadījums. Un jau agrāk es teicu no šīs tribīnes, ka sākas darījumi ar mežiem. Katrs vēlas no Latvijas kaut kur kaut kādā skaistā nostūrī iegādāties 10—15 hektārus, dodot pretim pavisam citu zemi. Ir, protams, jau izstrādāts projekts, kā Gaujas lejtecē pievākt mežus un tos apmainīt pret citām platībām. Un tas jau ātri arī parādīsies Saeimā vai vēl kaut kādā veidā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs apdomāties un šo kārtējo viltību, kuru ir izstrādājusi varbūt Madonas pilsēta, vai tas Lazdonas pagasts, vai patiesībā viņiem tas nebūs, tas ir kādu privātpersonu interesēs, tās mēs atbalstīt nevaram.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo darījumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Tad, kad mēs pieņēmām Mežu likumu un īpaši Mežu likuma 44.panta piekto daļu, es biju pret to, jo parlamenta deputāti nevar būt eksperti mežu zemes salīdzināšanā un tamlīdzīgi. Tā ka atbildīgajai komisijai ,vienalga, ir jāstrādā, balstoties uz Saeimas pieņemtu likumu, ar cilvēku pieprasījumiem pēc zemes. Visbiežāk tā ir mežu zemes gabalu apmaiņa, teiksim, no aizsargājamām teritorijām, kur ar šo mežu nevar rīkoties, pret mežu zemi vietās, kur ar to var rīkoties īpašnieki. Ir vesela virkne, mēs jau esam akceptējuši pašvaldību lūgumus nodot savu funkciju veikšanai vai kādiem citiem nolūkiem mežu zemi. Un parasti gan parlaments, gan parlamenta komisija ir pozitīvi balsojuši par šiem lēmumu projektiem. Un es šeit nekā slikta neredzu. Es nevaru atbildēt vai komisijas vārdā nevaru iebilst visam tam, ko teica Bojāra kungs. Viņš teica ārkārtīgi daudz, ārkārtīgi neskaidri, un vienīgais, ko es tur sapratu, ka tur ir 3 miljardi, un kaut kas viņam ar tiem 3 miljardiem ir noticis.

Ja mēs runājam par minēto gadījumu, tad tas atrodas parlamenta komisijā vismaz mēnesi, jo sākumā tiešām valdītājs atšķirībā no ministrijas, un mums ir jāsaprot, valdītājs bija devis diezgan negatīvu atzinumu. Viņš saka: parlaments valdītājam jeb “Latvijas valsts mežiem” ir uzdevis iegūt, cik vien var, labumu priekš valsts kases, un, ja jūs noņemiet kaut 115 hektārus, tad mēs it kā neatbilstam šim labumam. Šobrīd zeme netiek privatizēta. Šajā lēmumā neviens man nav deleģējis tiesības rakstīt iekšā — privatizējam vai neprivatizējam. Jo piektā daļa 44.pantā deleģē tiesības atsavināt par labu trešajai personai ar ikreizēju Saeimas lēmumu meža zemi. Šajā gadījumā šeit ir diskusija starp divām valsts institūcijām. Pēc būtības tā ir centrālā vara, “Latvijas valsts mežiem” piederoša meža nodošana pašvaldības rīcībā. Kad mēs sanākam uz šīm milžu cīņām vai citām politiskām diskusijām, mēs tūdaļ visi atveram plati vaļā mutes un stāstām, kā mums vajag veicināt uz vietas uzņēmējdarbību, netradicionālo uzņēmējdarbību, kā attīstīt tūrismu. Tajā gadījumā, kad šai tūrisma attīstībai ir jādod kāds segums, kāds reāls segums, kad pieprasa nobraucienu trases ierīkošanu, Bojāra kungs, nesmejieties, jūs visos redzat tikai zagļus, ļaunumu un sliktumu. Es cenšos visos saredzēt cilvēkus, kas ir gatavi kaut ko darīt. Ne tikai muldēt, bet kaut ko arī darīt. Ne tikai visus lamāt, bet kaut ko arī darīt. Un tāpēc es, protams, balsoju par šo lēmuma projektu un komisijas vārdā aicinu arī jūs nobalsot par šo projektu, piebilstot, ka valdītājs uzrakstīja mums otru, jau precīzāku vēstuli, kurā viņš paskaidro, kāpēc viņi nav īsti ieinteresēti neviena hektāra nodošanai. Bet spēks un likums ir parlamenta rokās, un attiecīgo pozitīvo vēstuli ir atsūtījusi arī Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 9, atturas — 25. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz apspriedi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Imants Burvis, Inese Birzniece, Kristiāna Lībane, Tadeušs Ketlers, Dzintars Ābiķis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andrejs Požarnovs, Juris Dobelis, Dzintars Rasnačs.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu! Pirms izskatām likumprojektu, informēju jūs, ka šīsdienas Saeimas Prezidija sēdē Prezidijs piešķīra bezalgas atvaļinājumu 26.septembrī deputātam Pāvelam Maksimovam.

Tagad izskatām likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 18.septembra sēdē izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Tagad pēc tabulas! 1. — Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikums —tika noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2. — lūdzam atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzam Saeimas atbalstu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Tribīnei garām neaizskriesim un noziņosim likumu, kura numurs ir 4944.

Ja uz deputātiem parasti iedarbojas pilnmēness, tad 5.oktobris tomēr ir vēl stiprāks.

Mēs tagad runājam par likumprojektu, kuru ir iesniedzis savā laikā... izstrādāts Ekonomikas ministrijā, iesniedzis Ministru kabinets. Parlaments otrajā lasījumā kopā ar atbildīgo komisiju ir pārstrādājis pēc būtības likumprojektu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, ko sabiedrība vairāk pazīst ar Pilnvarnieku institūcijas likvidācijas likumu, lai gan likumā ir daudz ārkārtīgi nopietnu lietu.

1.priekšlikums. Jau 1.lapā ir Juridiskā biroja papildinājums pie 1.panta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Papildinājums pie 1.panta 5.punkta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tālāk ir virkne redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu 4.panta 4.daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Vairāki redakcionāli precizējumi, pret kuriem, es ceru, deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Mēs esam pie 4. priekšlikuma, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par 16.pantu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 5.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. 16.panta 3. daļa. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums tāpat no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums un 7.priekšlikums pie 16.panta. Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir par C sadaļas 1. nodaļas nosaukumu. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 9.priekšlikums — aizstājums 26.pantā, kuru piedāvā Juridiskais birojs. Komisijas deputāti to ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu 26.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 11. priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvā izslēgumu 27.panta nosaukumā. Komisija aicina arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums — izslēgums 27.panta pirmajā daļā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — jauns izslēgums šajā pašā pantā. Komisija piedāvā jums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 14. priekšlikums ir pie 28.panta. Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgums, kuru atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 29.pantā — priekšlikums nr. 15. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 16. priekšlikums — izslēgums 30.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17. priekšlikums — Juridiskais birojs par 31.panta redakciju ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 18. priekšlikums — 34.panta nosaukums Juridiskās komisijas redakcijā ir atbalstīts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19. priekšlikums — 34.panta pirmās daļas redakcija. Iesniedza Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums — izslēgums 34.panta otrajā daļā. Tāpat piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums —34.panta 4.daļa tiek piedāvāta Juridiskā biroja redakcijā. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 22. priekšlikums— aizstājums 34.panta piektajā daļā. Atbildīgā komisija atbalsta, iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Lūdzu pievērst uzmanību līdz 23. priekšlikumam— virknei redakcionālu precizējamu pantu daļās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ejam tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 23. priekšlikums —aizstājums 36.pantā. Juridiskais birojs iesniedzis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums — izteikt 38.panta nosaukumu attiecīgi Juridiskā biroja redakcijā. Komisija aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums — Juridiskais birojs papildina 38.pantu ar jaunu pirmo daļu. Komisija aicina deputātus šo papildinājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums — 38.panta pirmās daļas teksts Juridiskā biroja redakcijā ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums — izteikt 38.panta otro daļu kā trešo, tātad pārmaiņas pašā likuma struktūrā. Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 39.pantu ir 28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija aicina jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pieejam pie 40.panta, ir 29.priekšlikums — ir izslēgums vienkārši. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums — par 43.panta otro punktu Juridiskā biroja redakcijā — tiek aicināts no atbildīgās komisijas atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 31.priekšlikums — aizstājums 46.panta nosaukumā. Iesniedz tāpat Juridiskais birojs. Komisija aicina jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums — aizstājums jau 48.pantā. Komisija aicina atbalstīt Juridisko biroju!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

33. priekšlikums — Juridiskais birojs, mēs esam pie 53.panta, un to Juridiskais birojs lūdz izteikt savā redakcijā, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 34. — aizstājums 56.pantā — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 55.pantā... strukturēts, 35.priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 36.priekšlikums — nākamajā, 56.pantā, pārmaiņas ierosina Juridiskais birojs, atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 37. priekšlikums —tāpat aizstājums 56.pantā — Juridiskais birojs ierosina. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 38. priekšlikums — papildinājums 56.panta otrajā daļas tiek atbalstīts no atbildīgās komisijas. Kā jūs saprotat, iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 39. priekšlikums —aizstāt skaitļus vai ciparus 60.pantā aicina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 40. priekšlikums —izslēgums 61.panta ceturtajā daļā ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu, iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tāpat tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 41. priekšlikums— tāpat Juridiskais birojs, 62.panta redakcija. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 42. priekšlikums. 63.pants — aizstājums, piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija aicina jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 43. priekšlikums —izslēgums 64.pantā, Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas pozitīvs vērtējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 44. priekšlikums —aizstājums 64.panta astotajā daļā tiek atbalstīts no atbildīgās komisijas Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums — aizstājums 65.pantā — Juridiskais birojs piedāvā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 46. priekšlikums — aizstājums 66.pantā no Juridiskā biroja, tiek aicināts atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums — 68.panta sestās daļas redakcija, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 48.priekšlikumu par nosaukumu “akciju pārdošana” piedāvā Juridiskais birojs “atsavināšanas” vietā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilduma.

K.Leiškalns. 49. priekšlikums. Aizstājums 71.panta nosaukumā ir atbalstīts no komisijas. Iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat 71.panta otrajā daļā ir 50.priekšlikums no Juridiskā biroja, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 51. priekšlikums —aizstājums 75.panta nosaukumā — aizstāt vārdu “sabiedrības” ar vārdiem “akciju sabiedrības”. Ir guvis komisijas atbalstu. Iesniedzējs vēl joprojām Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 52. priekšlikums —76.panta otrā daļa tiek pārcelta. Juridiskais birojs piedāvā šo pārcēlumu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 53.priekšlikumā pie 76.panta trešās daļas tiek no atbildīgās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 54. priekšlikumā ir aizstājums 79.panta trešajā daļā. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 81.panta redakciju piedāvā Juridiskais birojs ar priekšlikumu nr.55. Atbildīgā komisijas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 56. priekšlikums. Aizstājums 82.panta piektajā daļā, tie ir skaitliski aizstājumi. Komisija atbalsta, un iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums — aizstājums 83.pantā, pirms tam ir redakcionāls precizējums, ceru, ka deputāti neiebilst. Līdz ar to 57.priekšlikums — aizstājums 83.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums — Juridiskais birojs par 84.panta pirmo daļu, aizstājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdzīgs priekšlikums ir 59. — par 84.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 60. priekšlikums— aizstājums 90.panta otrajā daļā, tātad atkal skaitļu izmaiņas vai ciparu izmaiņas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs, priekšlikums nr. 61. — aizstājums 91.panta otrajā daļā — guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskais biroja priekšlikums nr. 62 piedāvā izslēgt 93.pantu, pārceļot uz 98., atbalstīts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63.priekšlikums — 94.pantu izteikt kā 93.pantu, mainot arī paša panta redakciju. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Izteikt 95. pantu kā 94.pantu savā 64. priekšlikumā piedāvā Juridiskais birojs. Mēs to atbalstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izteikt 96.pantu kā 95.pantu atkal piedāvā Juridiskais birojs. Tātad 65.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 66. priekšlikums. Izteikt 97.pantu kā 96.pantu. Ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Līdzīgs priekšlikums ir 67. no Juridiskā biroja, bet par 98.panta pārcelšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājums likumprojektā ar 98.pantu, kuru piedāvā Juridiskais birojs, piedāvā apvienot 76. un 93.panta daļas. Aicinām atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Un 98.panta pirmās daļas redakcija ir 69.priekšlikumā. Juridiskais birojs iesniedzis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums ir par 76.panta pārcelšana uz 98.pantu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums. 93.panta pirmo, otru un trešo daļu izteikt kā 98.panta ceturto, piekto un sesto daļu. Iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, pie tam arī vēl izmainot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 72. priekšlikums. Redakcionāls un izrietošs no Komerclikuma. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 73. priekšlikums. Aizstājums 103.panta nosaukumā. Komisija aicina atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 74.priekšlikums. Aizstājums 104.panta pirmajā daļā. Piedāvā Juridiskais birojs. Līdzīgs kā iepriekš, komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75. priekšlikums. Aizstājums 104.pantā. Juridiskais birojs. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 104.panta trešajā daļā. Līdzīgi kā iepriekš, 76.priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 105. pantā ir 77. priekšlikuma būtība. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 78. priekšlikums — “G” sadaļas pirmās nodaļas nosaukuma redakcija, ko Piedāvā Juridiskas birojs. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 79. priekšlikums. Aizstājums 106.pantā. Piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 80. priekšlikums. Aizstājums 107.panta ceturtajā daļā. Piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Līdzīgs priekšlikums ir 81. — par 109.pantu. Juridiskais birojs iesniedzis. Atbildīgā komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 82.priekšlikums. 112.panta nosaukums. Piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija aicina parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 83.priekšlikums. Aizstājums 112.panta trešajā daļā. Tehniskas dabas. Juridiskais birojs piedāvā. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 84. priekšlikums. 117.pantā izslēgums otrajā daļā. Komisija aicina atbalstīt. Pirms tam bija gan redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 85. priekšlikums. Aizstājums 117. panta otrās daļas 4.punktā. Līdzīgus mēs esam izdarījuši iepriekš. Aicinu atbalstīt arī tagad.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums — aizstāt “H” sadaļas pirmajā nodaļā vārdu “atsavināšanu” ar vārdu “pārdošanu”, ko mēs esam darījuši iepriekš. Līdz ar to aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 87.priekšlikums. Par 121.pantu, iepriekš jau atbalstīts citos pantos. Aicinu atbalstīt arī šeit. Jāpiezīmē, ka komisija Juridiskā biroja piedāvājumu ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Redakcionāls precizējums 125.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 88. priekšlikums. Aizstājums 126.pantā. Līdzīgus mēs esam izdarījuši visā tekstā. Aicinu atbalstīt, redakcionāli precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 127.pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 129.pantā redakcionāls precizējums. Divi redakcionāli precizējumi. Un ir 89.priekšlikums par pirmās sadaļas pirmās nodaļas nosaukuma attiecīgo redakciju. Komisija aicina atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 131.pantā redakcionāls precizējums... 136.pantā redakcionāls precizējums.

Un 90.priekšlikums — par 139.panta otro daļu. Juridiskais birojs piedāvā jau iepriekš izdarīt labojumus, kuru aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 91.priekšlikums — aizstājums 139.panta ceturtajā daļā. Arī to mēs esam izdarījuši visā likuma tekstā. Tāpēc aicinu atbalstīt gan piedāvājumu, gan redakcionālo precizējumu, kas nāk no komisijas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies!

92. priekšlikums — aizstājums 139.panta piektajā daļā. Piedāvā Juridiskais birojs. Mēs esam virkni šādu aizstājumu jau veikuši, tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 93. priekšlikums — aizstājums 139.panta sestajā daļā. Piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija aicina parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 140.pantā ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

94.priekšlikums. Atkal jau iepriekš izdarīts aizstājums — “dalībnieku sapulce”ar “dalībnieku (akcionāru) sapulce”. Aicinu jūs atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 95. — tieši tāds pats tehniskas dabas priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta, precizējot redakcionāli likuma panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 96. priekšlikums. Aizstājums 142.pantā ir tieši identisks iepriekšējam. Piedāvāja Juridiskais birojs. Mēs jau vairs nevaram pat neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 97. priekšlikums— par komercreģistru 142.pantā Juridiskā biroja priekšlikums ir guvis vienbalsīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aizstājums 145.pantā. Tas pieder pie tiem, kas ir izdarīti visā likuma tekstā. Mums ir jāatbalsta 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

Aizstājums 145.pantā. Priekšlikums nr.99 ir tāds pats kā iepriekšējais. Bet redakcijas tekstu... atvainojos komisija precizē panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. 100.priekšlikums — par 145.panta piekto daļu. Tātad aizstāt vārdus “dalībnieku sapulce” ar vārdiem “dalībnieku (akcionāru) sapulce”. Aicinu atbalstīt. Juridiskais birojs iesniedz.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par komercreģistru. Ir papildinājums pie šīs iepriekš jau atbalstītās redakcijas.

Aicinu atbalstīt arī 101. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 148.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 102.priekšlikumā ir aizstājums. Aizstāt vārdus “pārvaldes institūcijas” ar vārdiem “pārraudzības institūciju, izpildinstitūciju”. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 103.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā izteikt sadaļas sestās nodaļas nosaukumu redakcijā, kura ir jūsu tabulās. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 104. priekšlikums. Apvienot 150., 154., 158., 162. pantu un izteikt kā 150.pantu attiecīgajā redakcijā piedāvā Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 105. priekšlikums. Apvienot 151., 155, 159., 163. pantu un izteikt kā 151.pantu piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 106. priekšlikums. Līdzīgs apvienojums jau par citiem pantiem. Un es nesaukšu precīzi numurus vai ciparus. Piedāvā Juridiskais birojs, komisija apvienojumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat 107.priekšlikums ir par pantu apvienošanu vienā pantā — 153.pantā. Komisija ir atbalstījusi 153.pantu — “Reorganizācijas kārtība”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija šajā pantā izdara redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 108.priekšlikums par apvienojumiem. Apvienot 150., 154., 162. pantu, izsakot kā 150. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgi apvienojumi par pantiem, kurus jūs redzat savās tabulās 109.priekšlikumā. Piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 110. priekšlikumss — pantu apvienojums no Juridiskā biroja, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Apvienojums ir arī 111.priekšlikumā. Panta redakcija paliek jūsu tabulas labajā pusē. Mēs iegūstam jaunu 153.pantu. Aicinu atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 112. — līdzīga rakstura priekšlikums no Juridiskā biroja par 150.panta redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 113.priekšlikums — par 151.pantu, apvienojot virkni iepriekšējo pantu. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Šādas dabas ir arī 114.priekšlikums. Mēs izsakām 152.panta redakcijā. Aicinu parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies!

115. — tāpat Juridiskā biroja priekšlikums par 153.pantu, apvienojot iepriekšminētos pantus. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 116. ir tieši tāds pats Juridiskā biroja priekšlikums par likuma teksta saīsināšanu un skaidrojumu, apvienojot iepriekšējos pantus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. 117. — Juridiskā biroja priekšlikums par pantu apvienošanu, izsakot kā 151. pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 118. priekšlikums par trīs, četru pantu apvienošanu, izsakot tos kā 152.pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 119.priekšlikums. Apvienojot četrus iepriekšējos pantus, izteikt kā 153. pantu, ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 120.priekšlikums. Aizstāt pārejas noteikumu 2. punktā vārdu “atsavināšanu” ar vārdu “pārdošanu”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie pārejas noteikumiem 121.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 4. punkta redakcija no Juridiskā biroja ir komisijas atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 123. priekšlikumā ir Juridiskā biroja aizstājums pārejas noteikumu 6.punktā. Komisija atbalsta, gala redakcija ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat ir vēl trīs redakcionāli precizējumi pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 124. priekšlikums. — Juridiskais birojs. Par pārejas noteikumu 10.punktu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 125. priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 12.punktu par noteikumu izstrādes termiņiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 13.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

K.Leiškalns. 126. priekšlikums — ekonomikas ministra. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14.punktu attiecīgajā redakcijā par pilnvarnieku pārskatiem nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un 127.priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, un tas ir 2003.gada 1.janvāris. Iesniedz atbildīgā komisija, aicinot parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tad man jāaicina deputātus atbalstīt šo grūto likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimiecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4951.

1.priekšlikums ir trešajā lappusē, un to piedāvā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 2. arī ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, bet tas ir nedaudz redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 3. ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 4. priekšlikums arī ir Sprindžuka kunga, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat arī 5. priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 6. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 7. arī ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 8.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 9. — ir atbalstīts Sprindžuka kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 10.— arī ir atbalstīts Sprindžuka kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 11. priekšlikums — arī.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk arī ir Sprindžuka kunga priekšlikums nr. 12, kas ir atbalstīts, bet ir mainīta arī turpmākā pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 13. — Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, arī mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat ir atbalstīts arī 14. priekšlikums, kur arī ir mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 15. — Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 16. ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat 17. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 19.— Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk 20. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

21. — arī Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

M.Lujāns. Tālāk ir 22. — Sprindžuka kunga priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Lujāns. Es aicinātu atbalstīt likumu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku barības aprites likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 1121, “Grozījumi Streiku likumā”.

1.priekšlikums ... Sociālo un darba lietu komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 2.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. Un līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu atbalstīt šo dokumentu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts — “Darba strīdu likums”. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts.). Kolēģi, strādājam ar dokumentu ar reģistra nr.1154 — “Darba strīdu likums”.

1.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 2.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 3.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 4.priekšlikums — Juridiskais birojs — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 5.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 6.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 7.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 8.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 9.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija iesniegti Sociālo un darba lietu komisijā, un aicinu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tā, godātie kolēģi! Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi: viens no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

G.Krasts. Un otrs ir iekšlietu ministra priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šim likumprojektam otrajam lasījumam ir saņemts ir viens priekšlikums — iekšlietu ministra, kurš arī ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4862. Komisija, izskatot šo likumprojektu savā sēdē, iesaka to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Vītols. Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” ir saistīti ar to, lai saskaņotu šī likuma normas ar principiem, kas ir saistīti ar brīvu kapitāla kustību, slēdzot Eiropas Savienības iestāšanās sarunu sadaļu. Un komisija, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus, tos atbalstīja un aicina tos pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikums līdz 1.oktobrim, un izskatīšanas datums — 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Komercdarbības atbalsta kontroles likumu ir izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un ir atbalstījusi to virzībai uz izskatīšanu Saeimas sēdē. Ar ieteikumu virzīt to steidzami. Šis likumprojekts nāk likuma “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” vietā, jo ir pieņemti daudzi jauni Eiropas Savienības normatīvie akti, kas reglamentē komercdarbības atbalsta kontroli. Jāsaka, ka likums ir ļoti sarežģīts un saistībā ar Eiropas Savienības normām tas varētu izraisīt arī debates, bet komisijas vārdā man ir nepieciešams prasīt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tiesnesis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!

A.Tiesnesis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr nedaudz atvēsināties un mēģināt runāt pret steidzamību.

Divi argumenti. Kāpēc? Likumprojekts ir pārāk nopietns, tas skar ļoti plašu jomu. Tajā pašā laikā reāli mani dara bažīgu 2 panti. Piemēram, 26.pants, kurā ir runāts par šo atbalsta apjomu. Ir minēta summa 28 miljoni latu. Es domāju, ka reāli tik lielu projektu Latvijai nebūs daudz. Es domāju, ka šī mūsu rūpnieciskā kapacitāte ir daudz zemāka un daudz mazāka.

Otrs. Mani dara ļoti bažīgu pants nr.31., kas, piemēram, skar visus mūsu ražotājus, eksportētājus, kurā ir tieši minēts, ka eksporta subsīdijas ir aizliegtas. Un šis aizliegums ietver arī sevī jebkuru atbalstu, kas saistīts ar komercdarbību, eksporta apjomiem.

Cienījamie kolēģi, šie jautājumi ir lēni un prātīgi jāpārdomā, jāsabalansē, ja mēs nevēlamies tiešām radīt nevajadzīgas domstarpības ar saviem ražotājiem.

Es aicinu neatbalstīt steidzamību! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 13, atturas — 62. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Razminovičs. 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Godātie deputāti! Arī šis likums iet vienā paketē ar iepriekšējo likumu, par ko minēja Razminoviča kungs. Un arī šajā gadījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja izskatīt steidzamības kārtībā. Bet, ņemot vērā, ka mēs nevienojāmies par steidzamību iepriekšējam likumam, acīmredzot arī šim likumam nav jēgas strādāt steidzamības režīmā, jo mēs neko nepanāksim.

Bez tam šis likums, Reģionālās attīstības likums ir ļoti būtisks tieši saistībā ar jaunajām pārmaiņām tieši jaunu plānošanas reģionu veidošanā, robežu noteikšanā. Kā jūs zināt, līdz 15.oktobrim par šīm lietām ir jāvienojas. Tā ka es domāju, ka te var nākt vēl liela daļa jaunu priekšlikumu vēl pat šīs Saeimas laikā.

Bet es lūdzu atbalstīt likuma tālāku virzību, bet par steidzamību lūdzu balsot, ņemot vērā radušos situāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 7, atturas — 55. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Koncesiju likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien! Jāsaka, ka šis ir precīzi tas pats, kā Sprindžuka kungs noziņoja. Šis ir paketes likumprojekts. Komisija ir lēmusi par steidzamību, bet saistībā ar radušos situāciju...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 6, atturas — 48. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Razminovičs. 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1358. Komisijas vārdā mēs lūdzam to atzīt par steidzamu. Šeit ir tehniska nomaiņa, jo sanitāro robežinspekciju vairāk nav. Tagad ir Pārtikas un veterinārais dienests. Un tādēļ es aicinu, lūdzu nobalsot deputātus par steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 2, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Lujāns. Lūdzu deputātus nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

M.Lujāns. Man būtu, cienījamie kolēģi, arī lūgums: ja neviens neiebilst, šis ir tehniska rakstura labojums, es aicinātu tūlīt nobalsot, lai komisijai nebūtu...

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

M.Lujāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ar šo te likumprojektu mēs pievienojamies konvencijai, kas līdz ar to arī apstiprina starptautiskā nozīmē skatīto mitrāju sarakstu, Latvijas mitrāju sarakstu, un tas skar ļoti ievērojamu skaitu dabas teritoriju Latvijā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Grozījumi B protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šie grozījumi nepieciešami, lai veidotu likumisku pamatu izcelsmes noteikumu piemērošanai tiem pārtikas pārstrādes produktiem, kas tiek tirgoti Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu teritorijās.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/ vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī te konvencija skata ne tikai Āfriku un... Tātad skata būtisku vides erozijas samazināšanas pasākumu kompleksu, kas ir jāveic šajā te konvencijā ar apvienoto valstu pūliņiem, bet šī konvencija skar arī Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tajā skaitā arī Latviju. Šai konvencijai ir kopumā 5 pielikumi, un viens no šiem pielikumiem ir īpaši veltīts Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā Latvijai.

Es aicinu atbalstīt šo konvenciju, un esmu saņēmis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vēstuli, kur viņš aicina šo konvenciju atzīt par steidzamu.

Līdz ar to aicinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīsim pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ja nav iebildumu, skatām arī otrajā, galīgajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Latvijai kā ANO dalībvalstij ir jāpievienojas šai te konvencijai, kas ir saistīta ar cīņu pret terorismu, jo šī konvencija balstās uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūciju.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Budžeta komisija izskatīja deputātu grupas iesniegtos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, reģistrācijas numurs 1371, un nolēma iesniegto likumprojektu neatbalstīt, un izstrādāja un iesniedza Saeimā izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ar reģistrācijas numuru 1393, kurā iesniegtais likumprojekts ir papildināts ar vairākiem pirms tam iesniegtajiem likumiem, kuri paredz noteiktu nodevu noteikšanu par noteiktu pakalpojumu sniegšanu.

Sēdes vadītājs. Ir saņemts desmit deputātu ierosinājums atzīt alternatīvo likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 33. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Vītols. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 17.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā...

M.Vītols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.oktobris. Izskatīšana — 24. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lāčplēsim.

J.Lāčplēsis (LC). Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.oktobri.

Sēdes vadītājs. Tātad 1.oktobris, un deputāts Vītols ierosināja 17.oktobri? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17. oktobri. Jāsāk ar tālāko termiņu balsošanu. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 16, atturas — 27. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.oktobris. Izskatīšana?

M.Vītols. 17. oktobris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lāčplēsim!

J.Lāčplēsis (LC). Lūdzu noteikt izskatīšanas termiņu 3.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Tālākais priekšlikums bija...

M.Vītols. ...17.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izskatītu likumprojektu 17.oktobrī otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 32, atturas — 5. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par to, lai izskatītu likumprojektu otrajā lasījumā 17.oktobrī! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 33, atturas — 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Izskatīšana 3.oktobrī. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Imants Burvis, Aija Barča, Jānis Leja, Kristiāna Lībane, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Anta Rugāte, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Andrejs Požarnovs, Anna Seile, Imants Kalniņš, Juris Dobelis un Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Labdien, Bojāra kungs! Jūs esat vienīgais no iesniedzējiem. Diemžēl ir saņemta pagaidām tikai viena rakstiska atbilde, bet tur jūs neesat iesniedzējs. Tur ir deputāti Barča, Lauskis, Lāzo, Zvejsalnieks, Klementjevs, Ūdre, Stirāns, Bērziņš, Geige, Požarnovs. Ministru prezidentam, kurš jautājumu ir nodevis ir izglītības ministram. Izglītības ministrs ir atsūtījis atbildi. Bet pagaidām par pārējiem diviem jautājumiem, kur esat parakstījis vienu arī jūs, tas ir jautājums arī Ministru prezidentam par Rīgas Doma baznīcas tehnisko stāvokli, Ministru prezidents ir nodevis Kultūras ministrijai šo jautājumu atbildei, bet pagaidām mēs atbildi saņēmuši neesam vēl saņēmuši. Un ministra šodien arī nav.

Acīmredzot, Bojāra kungs, jā, tad... Nu, acīmredzot... Nu varbūt... sasauksim nākamceturtdien. Varbūt ka viņi atsūtīs rakstisku atbildi.

L.Bojārs (LSDSP). (Sākumā nerunā mikrofonā.) Mani tas interesē, tas arī ir...

Sēdes vadītājs. Bet jūs parakstījis to neesat, bet jūsu kolēģi to ir parakstījuši. Tur ir ministrs atsūtījis atbildi. Jūs neesat saņēmuši to atbildi? Bet neapmierina? Skaidrs, skaidrs... Tad aicināsim ministru, kaut gan es ticu, ka viņi arī tagad ir diezgan aizņemti ne tikai tiešos pienākumos, bet arī pirmsvēlēšanu lietās. Un, iespējams, ka nākamceturtdien arī mums neiznāk, ka tikai pēc vēlēšanām varētu būt reāli.

Tā ka paldies, ka esat atnācis, un aicināsim nākamreiz. Ja ne, tad pēc divām nedēļām.

L.Bojārs. Vēl ir kādi pieci seši jautājumi.

Sēdes vadītājs. Labi. Paldies, jā.

 

Pēc 2002.gada 26.septembra sēdes

— “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ.nr.683) (Dok.nr.4943) Balsojums: 56 par, 0 pret, 0 atturas.

“Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. (Reģ.nr.1028) (Dok.nr.4944) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Dzīvnieku barības aprites likums”. (Reģ.nr.1254) (Dok.nr.4951) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Streiku likumā”. (Reģ.nr.1121) (Dok.nr.4958) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Darba strīdu likums”. (Reģ.nr.1154) (Dok.nr.4959) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ.nr.1358) (Dok.nr.4832, 4938) Balsojums par steidzamību: 65 par, 2 pret, 5 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 73 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā”. (Reģ.nr.1342) (Dok.nr.4805, 4954) Balsojums par steidzamību: 72 par, 1 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 70 par, 1 pret, 0 atturas.

 

— “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. (Reģ.nr.1206) (Dok.nr.4191, 4960) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”. (Reģ.nr.1288) (Dok.nr.4554, 4961) Balsojums: 80 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. (Reģ.nr.1374) (Dok.nr.4862, 4934) Balsojums par steidzamību:
66 par, 0 pret, 11 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 71 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. (Reģ.nr.1335) (Dok.nr.4791, 4935) Balsojums: 74 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. (Reģ.nr.1337) (Dok.nr.4793, 4936) Balsojums: 71 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījums Koncesiju likumā”. (Reģ.nr.1336) (Dok.nr.4792, 4937) Balsojums: 69 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””. (Reģ.nr.1331) (Dok.nr.4770, 4952) Balsojums: 64 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Grozījumi B protokolā””. (Reģ.nr.1347) (Dok.nr.4813, 4953) Balsojums: 68 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem”. (Reģ.nr.1297) (Dok.nr.4598, 4955) Balsojums: 62 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1393) (Dok.nr.4949, nr.4949A, 4949B) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. (Reģ.nr.1389) (Dok.nr.4930, 4930A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1395) (Dok.nr.4957, 4957A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. (Reģ.nr.1398) (Dok.nr.4976) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā).

 

— “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”. (Reģ.nr.1390) (Dok.nr.4941, 4941A) Balsojums: 14 par, 27 pret, 33 atturas.

— “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi Latvijas Republikas lauku apvidos”. (Reģ.nr.1391) (Dok.nr.4945, 4945A) Balsojums: 28 par, 16 pret, 33 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.nr.1394) (Dok.nr.4956, 4956A) Balsojums: 29 par, 7 pret, 39 atturas.

 

— “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu”. (Dok.nr.4939)

Ievēlēt:

Andri Zariņu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Balsojums: 49 par.

— “Par Ivetas Baumanes atcelšanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4963) Balsojums: 59 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Par Arvīda Ozerska apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4964) Balsojums: 63 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Lazdonas pagasta pašvaldībai”. (Dok.nr.4929) Balsojums: 49 par, 9 pret, 25 atturas.

Saeimas preses dienests