Konvencija par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā

EIROPAS KOPIENU DALĪBVALSTIS,

būdamas pārliecinātas par to, ka ir vēlams nodrošināt dokumentu brīvu apriti starp šīm valstīm,

tādēļ vēlēdamās pieņemt vienotus noteikumus par jebkādas dokumentu legalizācijas atcelšanu,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

1. Šī konvencija attiecas uz publiskiem dokumentiem, kas izdoti kādas līgumslēdzējas valsts teritorijā un kas tiek iesniegti kādas citas līgumslēdzējas valsts teritorijā vai uzrādīti kādas citas līgumslēdzējas valsts diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem, pat ja minētie pārstāvji darbojas tādas valsts teritorijā, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse.

2. Par publiskiem dokumentiem uzskata:

a) dokumentus, ko izdevusi iestāde vai amatpersona, kas saistīta ar attiecīgās valsts tiesām, tostarp dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesizpildītājs;

b) administratīvus dokumentus;

c) notariālus aktus;

d) oficiālus apliecinājumus, kas ir uz dokumentiem, ko personas parakstījušas kā privātpersonas, piemēram, oficiālus apliecinājumus par dokumenta reģistrāciju vai to, ka dokuments ir pastāvējis kādā noteiktā datumā, kā arī oficiālus un notariālus parakstu apliecinājumus.

3. Šī konvencija attiecas arī uz dokumentiem, ko atbilstīgi savai kompetencei sagatavo līgumslēdzējas valsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, kas darbojas kādas valsts teritorijā, ja šādi dokumenti ir jāiesniedz kādas citas līgumslēdzējas valsts teritorijā vai jāuzrāda kādas citas līgumslēdzējas valsts diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem, kas darbojas tādas valsts teritorijā, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse.

2. pants

Visus dokumentus, uz ko attiecas šī konvencija, līgumslēdzējas valstis atbrīvo no jebkādas legalizācijas vai kādas citas tādas pašas vai līdzīgas formalitātes.

3. pants

Šajā konvencijā legalizācija nozīmē vienīgi formālu procedūru paraksta autentiskuma apliecināšanai, rīcībspējas un — attiecīgos gadījumos — uz dokumenta esošā zīmoga vai spiedoga apliecināšanai.

4. pants

1. Ja tās valsts iestādēm, kuras teritorijā dokuments tiek iesniegts, ir pamatotas šaubas par paraksta autentiskumu, par personas rīcībspēju, parakstot dokumentu, vai arī par zīmogu vai spiedogu, kas ir uz dokumenta, tās var tieši lūgt informāciju dokumenta vai akta izdošanas valsts attiecīgajai galvenajai iestādei, kas norādīta saskaņā ar 5. pantu. Lūgumus sniegt informāciju var iesniegt tikai izņēmuma gadījumos, un tajos jānorāda pamatojums.

2. Kad vien tas iespējams, lūgumiem sniegt informāciju pievieno dokumenta oriģināleksemplāru vai tā fotokopiju. Sakarā ar šādiem lūgumiem un atbildēm uz tiem neuzliek nekādus nodokļus, nodevas vai maksu.

5. pants

3. Parakstot, ratificējot šo konvenciju, pieņemot vai apstiprinot to, katra līgumslēdzēja valsts norāda galveno iestādi, kas ir atbildīga par to, ka 4. pantā minētie lūgumi sniegt informāciju tiek saņemti un nodoti tālāk. Tā norāda valodu(-as), kurā(-s) minētā iestāde pieņems lūgumus sniegt informāciju.

6. pants

1. Šo konvenciju var parakstīt dalībvalstis. To ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Beļģijas Ārlietu ministrijai.

2. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc dienas, kad ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus ir deponējušas visas valstis, kas ir Eiropas Kopienu dalībvalstis dienā, kad šī konvencija tiek atvērta parakstīšanai.

3. Līdz dienai, kad konvencija stājas spēkā, ikviena valsts, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vai pēc tam, var deklarēt, ka 90 dienas pēc šādas deklarācijas deponēšanas konvencija ir piemērojama šīs valsts attiecībās ar pārējām valstīm, kas ir deklarējušas to pašu.

7. pants

1. Šai konvencijai var pievienoties ikviena valsts, kas kļūst par Eiropas Kopienu dalībvalsti. Pievienošanās dokumentus deponē Beļģijas Ārlietu ministrijai.

2. Attiecībā uz valstīm, kas pievienojas šai konvencijai, tā stājas spēkā 90 dienas pēc pievienošanās dokumenta deponēšanas.

8. pants

1. Ikviena dalībvalsts, parakstot šo konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šī konvencija attiecas.

2. Ikviena dalībvalsts, deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu vai pēc tam, ar Beļģijas Ārlietu ministrijai adresētu deklarāciju var attiecināt šo konvenciju uz jebkuru citu teritoriju, ko norāda šajā deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Saskaņā ar šā panta 2. daļu iesniegtas deklarācijas ir atsaucamas attiecībā uz ikvienu deklarācijā norādītu teritoriju, iesniedzot deklarāciju Beļģijas Ārlietu ministrijai. Atsaukums stājas spēkā uzreiz vai arī kādā vēlākā datumā, ko var norādīt deklarācijā.

9. pants

Beļģijas Ārlietu ministrija informē dalībvalstis par visām parakstīšanām, dokumentu deponēšanām, deklarācijām vai paziņojumiem.

10. pants

Šī konvencija dalībvalstu starpā aizstāj jebkādu citu līgumu, konvenciju vai nolīgumu noteikumus par dokumentu legalizācijas vienkāršošanu vai atcelšanu, izņemot gadījumus, kad šādi līgumi, konvencijas vai nolīgumi attiecas uz dokumentiem:

a) uz kuriem neattiecas šī konvencija;

b) kas izdoti teritorijās, uz kurām neattiecas šī konvencija.

Konvencija parakstīta Briselē, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit septītā gada divdesmit piektajā maijā vienā oriģināleksemplārā visās Eiropas Kopienu oficiālajās valodās, kuru deponē Beļģijas ārlietu ministrijas arhīvā; visi teksti ir pilnīgi autentiski.

Beļģijas Ārlietu ministrija dalībvalstu valdībām nosūta apliecinātas kopijas.