STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PRET ĶĪLNIEKU SAGRĀBŠANU

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

Ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus attiecībā uz starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un draudzīgu attiecību un sadarbības veicināšanu starp valstīm,

Atzīstot to, ka ikvienam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas drošību, kā tas noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām,

Vēlreiz apstiprinot tautu vienlīdzīgu tiesību un pašnoteikšanās tiesību principus, kas izteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un Deklarācijā par starptautisko tiesību principiem attiecībā uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem, kā arī citās attiecīgās Ģenerālās Asamblejas rezolūcijās,

Ņemot vērā, ka ķīlnieku sagrābšana ir noziedzīgs nodarījums, par kuru ir nopietni noraizējusies starptautiskā sabiedrība, un ka saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, jebkura persona, kas sagrābj ķīlniekus, ir vai nu sodāma vai izdodama,

Pārliecībā, ka steidzami ir nepieciešams attīstīt starptautisko sadarbību starp valstīm, lai izstrādātu un īstenotu efektīvus pasākumus visu ķīlnieku sagrābšanas gadījumu novēršanai, apsūdzēšanai un sodīšanai par tiem kā starptautiskā terorisma izpausmēm,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

1. Jebkura persona, kura sagrābj vai aiztur un draud noslepkavot, ievainot vai turpināt aizturēt citu personu (turpmāk tekstā “ķīlnieks”) ar mērķi piespiest kādu trešo pusi, tas ir, valsti, starptautisku starpvaldību organizāciju, fizisko vai juridisko personu vai personu grupu, veikt kādu darbību vai atturēties no tās kā tieši vai netieši izteiktu nosacījumu ķīlnieka atbrīvošanai, izdara ķīlnieka saņemšanu (“ķīlnieku sagrābšanu”) šīs Konvencijas nozīmē.

2. Jebkura persona, kura:

(a) mēģina izdarīt ķīlnieku sagrābšanu vai

(b) kā līdzdalībnieks palīdz kādam, kurš izdara vai mēģina izdarīt ķīlnieku sagrābšanu, arī izdara noziedzīgu nodarījumu šīs Konvencijas nozīmē.

2. pants

Katra Dalībvalsts paredz, ka 1.pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir sodāmi ar atbilstošiem sodiem, ņemot vērā šo noziedzīgo nodarījumu smagumu.

3. pants

1. Dalībvalsts, kuras teritorijā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs tur ķīlnieku, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu ķīlnieka stāvokli, īpaši, lai nodrošinātu tā atbrīvošanu un pēc tā atbrīvošanas nepieciešamības gadījumā veicinātu tā aizbraukšanu.

2. Ja kāds priekšmets, ko noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir ieguvis ķīlnieku sagrābšanas rezultātā, nonāk Dalībvalsts rīcībā, Dalībvalsts to pēc iespējas ātrāk atdod atpakaļ ķīlniekam vai 1.pantā minētajai trešajai pusei atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, vai attiecīgajām institūcijām.

4. pants

Dalībvalstis sadarbojas, lai novērstu 1.pantā minētos noziedzīgos nodarījumus, konkrēti:

(a) veicot visus iespējamos pasākumus, lai novērstu sagatavošanos savās teritorijās šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai šo valstu teritorijās vai ārpus tām, tajā skaitā arī pasākumus, lai aizliegtu tādu personu, grupu un organizāciju nelikumīgas darbības savās teritorijās, kas atbalsta, veicina, organizē vai iesaistās ķīlnieku sagrābšanas sagatavošanā;

(b) apmainoties ar informāciju un koordinējot administratīvo un citu pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai novērstu šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

5. pants

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu jurisdikciju pār 1.pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti:

(a) tās teritorijā vai uz šajā valstī reģistrētā kuģa klāja vai lidaparātā;

(b) ja tos izdarījis šīs valsts pilsonis vai arī, ja šī valsts uzskata to par atbilstošu, bezvalstnieki, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir šīs valsts teritorijā;

(c) ar mērķi piespiest šo valsti veikt kādu darbību vai atturēties no tās; vai

(d) attiecībā pret ķīlnieku, kurš ir šīs valsts pilsonis, ja šī valsts uzskata to par lietderīgu.

2. Katra Dalībvalsts attiecīgi veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār 1.pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs atrodas tās teritorijā un netiek izdots kādai no šī panta 1.daļā minētajām valstīm.

3. Šī Konvencija neizslēdz krimināljurisdikcijas piemērošanu, kas tiek piemērota saskaņā ar valsts normatīviem aktiem.

6. pants

1. Pārliecinājusies, ka apstākļi to apliecina, jebkura Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem apcietina to vai veic citus pasākumus, lai nodrošinātu šīs personas klātbūtni tik ilgi, cik nepieciešams, lai veiktu kriminālās vai izdošanas procedūras. Šī Dalībvalsts nekavējoties uzsāk sākotnēju faktu izmeklēšanu.

2. Par šī panta 1.daļā minēto apcietinājumu vai citiem pasākumiem nekavējoties tieši vai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra starpniecību tiek ziņots:

(a) valstij, kur ticis izdarīts noziedzīgs nodarījums;

(b) valstij, pret kuru tikusi vērsta vai ir mēģināts vērst piespiešanu;

(c) valstij, kuras pilsonis ir fiziskā vai juridiskā persona, pret kuru tikusi vērsta vai ir mēģināts vērst piespiešanu;

(d) valstij, kuras pilsonis ir ķīlnieks vai kuras teritorijā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta;

(e) valstij, kuras pilsonis ir iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, vai arī, ja tas ir bezvalstnieks, valstij, kuras teritorijā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta;

(f) starptautiskajai starpvaldību organizācijai, pret kuru tikusi vērsta vai ir mēģināts vērst piespiešanu;

(g) visām pārējām valstīm, kas ir ar to saistītas.

3. Jebkurai personai, pret kuru ir tikušas vērstas šī panta 1.daļā minētās darbības, ir tiesības:

(a) nekavējoties sazināties ar tuvāko atbilstošo tās valsts pārstāvi, kuras pilsonis ir šī persona vai kurai kādu citu iemeslu dēļ ir tiesības sazināties, vai arī, ja persona ir bezvalstnieks, tās valsts pārstāvi, kurā atrodas viņa pastāvīgā dzīvesvieta;

(b) uz šīs valsts pārstāvja apmeklējumu.

4. Šī panta 3.daļā minētās tiesības tiek piemērotas saskaņā ar tās valsts likumiem un noteikumiem, kuras teritorijā atrodas iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ar noteikumu, ka šie likumi un noteikumi ļauj pilnībā īstenot šī panta 3.daļā minēto tiesību mērķus.

5. Šī panta 3. un 4.daļas noteikumi neietekmē jurisdikciju pieprasošās Dalībvalsts tiesības, saskaņā ar 5.panta 1.daļas (b) apakšpunktu, uzaicināt Starptautiskā Sarkanā Krusta Komiteju sazināties ar iespējamo noziedzīgā nodarījuma izdarītāju un apmeklēt to.

6. Valsts, kura veic šī panta 1.daļā minēto sākotnējo izmeklēšanu, nekavējoties par visiem atklātajiem faktiem ziņo šī panta 2.daļā minētajām valstīm vai organizācijai un norāda, vai tā gatavojas piemērot jurisdikciju.

7. pants

Dalībvalsts, kurā iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs tiek apsūdzēts, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem paziņo tiesvedības galarezultātu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš to paziņo pārējām iesaistītajām valstīm un starptautiskajām starpvaldību organizācijām.

8. pants

1. Dalībvalstij, kuras teritorijā tiek atrasts iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, pienākums ir, ja tā neizdod šo personu, bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums izdarīts tās teritorijā, nodot šo lietu savām kompetentajām institūcijām kriminālvajāšanas uzsākšanai saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem. Šīs institūcijas pieņem lēmumu saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem tāpat kā citos smaga noziedzīga nodarījuma gadījumos.

2. Jebkurai personai, attiecībā pret kuru tiek veikta tiesvedība saistībā ar kādu no 1. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiek garantēta taisnīga izturēšanās visos tiesvedības posmos, tajā skaitā visas tiesības un garantijas, kuras nosaka tās valsts normatīvie akti, kuras teritorijā viņš atrodas.

9. pants

1. Pieprasījumu par iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja izdošanu saskaņā ar šo Konvenciju, var neapmierināt, ja pieprasījumu saņēmušajai Dalībvalstij ir pamatots iemesls uzskatīt:

(a) ka pieprasījums izdot kādu personu par 1.pantā minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izteikts ar mērķi, lai vajātu vai sodītu šo personu tās rases, reliģijas, tautības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ; vai

(b) ka šīs personas situācijai var kaitēt:

(i) kāds šīs daļas (a) apakšpunktā minētais iemesls, vai

(ii) tas, ka nav iespējama sazināšanās ar viņu ar to valsts institūciju starpniecību, kuras ir tiesīgas piemērot tiesības uz aizsardzību.

2. Visu Dalībvalstu starpā piemērojami izdošanas līgumu un vienošanos noteikumi attiecībā uz šajā Konvencijā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem uzskatāmi par grozītiem starp Dalībvalstīm, ciktāl tie ir nesavienojami ar šo Konvenciju.

10. pants

1. 1.pantā minētie noziedzīgie nodarījumi tiek uzskatīti par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tiek noteikta izdošana, jebkurā izdošanas līgumā, kas noslēgts starp Dalībvalstīm. Dalībvalstis apņemas iekļaut šos noziedzīgos nodarījumus tādu noziedzīgu nodarījumu kategorijā, par kuriem tiek noteikta izdošana, visos izdošanas līgumos, kas tiks noslēgti to starpā.

2. Ja Dalībvalsts, kura noteikusi, ka izdošana atkarīga no līguma pastāvēšanas, saņem izdošanas pieprasījumu no kādas citas Dalībvalsts, ar kuru tai nav izdošanas līguma, pieprasījumu saņēmusī valsts var pēc savas izvēles uzskatīt šo Konvenciju par juridisku pamatu izdošanai attiecībā uz 1.pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Izdošana ir atkarīga no citiem noteikumiem, ko nosaka pieprasījumu saņēmušās valsts normatīvie akti.

3. Dalībvalstis, kuras nav noteikušas, ka izdošana atkarīga no līguma pastāvēšanas, savā starpā atzīst, ka 1.pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir iekļaujami tādu noziedzīgu nodarījumu kategorijā, par kuriem tiek noteikta izdošana, atkarībā no noteikumiem, kādus nosaka pieprasījuma saņēmušās valsts normatīvie akti.

4. 1.pantā minētie noziedzīgie nodarījumi izdošanas gadījumos Dalībvalstu starpā tiek uztverti tā, it kā tie būtu izdarīti ne tikai tajā vietā, kur tas noticis, bet arī to valstu teritorijās, kuras nodibinājušas jurisdikciju saskaņā ar 5.panta 1.daļu.

11. pants

1. Dalībvalstis sniedz cita citai vislielāko palīdzību saistībā ar kriminālprocesuālajām darbībām attiecībā uz 1.pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, tajā skaitā visu to rīcībā esošo tiesvedībai nepieciešamo pierādījumu iesniegšanu.

2. Šī panta 1.daļas noteikumi nekaitē pienākumiem, kas saistīti ar savstarpējo tiesisko palīdzību, kas iekļauta jebkurā citā līgumā.

12. pants

Tādā mērā, cik 1949.gada Ženēvas Konvencijas par kara upuru aizsardzību vai šīm Konvencijām pievienotie Protokoli attiecas uz konkrētu ķīlnieku sagrābšanas gadījumu, un tādā mērā, cik šīs Konvencijas Dalībvalstīm ir pienākums veikt ķīlnieku sagrābēja kriminālvajāšanu vai izdot to, šī Konvencija neattiecas uz ķīlnieku sagrābšanas gadījumu, ja tas noticis bruņotu konfliktu laikā, kā noteikts 1949.gada Ženēvas Konvencijās un tās Protokolos, tajā skaitā arī tādos bruņotajos konfliktos, kas minēti 1977. gada I Papildus protokola 1.panta 4.daļā, kuros tautas cīnās pret koloniālu apspiestību un citu valstu okupāciju, kā arī pret rasistiskiem režīmiem, īstenojot savas pašnoteikšanās tiesības, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un Deklarācijā par starptautisko tiesību principiem attiecībā uz draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.

13. pants

Šī Konvencija neattiecas uz gadījumiem, kad noziedzīgs nodarījums ir izdarīts vienas valsts robežās, ķīlnieks un iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir šīs valsts pilsoņi un iespējamais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir atrasts šīs valsts teritorijā.

14. pants

Šajā Konvencijā minētais nedrīkst tikt izmantots, lai attaisnotu kādas valsts teritoriālās integritātes vai politiskās neatkarības pārkāpšanu, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.

15. pants

Šīs Konvencijas noteikumi nekaitē šīs Konvencijas pieņemšanas brīdī spēkā esošo līgumu par patvērumu piemērošanu starp valstīm, kuras ir šo līgumu dalībvalstis; taču šīs Konvencijas Dalībvalsts nedrīkst pieprasīt šo līgumu ievērošanu attiecībā uz citu šīs Konvencijas Dalībvalsti, kas nav šo līgumu dalībvalsts.

16. pants

1. Jebkāds strīds starp divām vai vairākām Dalībvalstīm, kas saistīts ar šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kas netiek atrisināts sarunu ceļā, pēc vienas šīs valsts pieprasījuma tiek iesniegts arbitrāžā. Ja sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma par arbitrāžu puses nespēj vienoties par arbitrāžas organizēšanu, jebkura no šīm pusēm drīkst vērsties ar iesniegumu Starptautiskajā Justīcijas tiesā saskaņā ar šīs Tiesas Statūtiem.

2. Katra valsts šīs Konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas laikā vai pievienojoties tai drīkst paziņot, ka tā neuzskata šī panta 1.daļu sev par saistošu. Arī citām Dalībvalstīm nav saistoša šī panta 1.daļa attiecībā uz jebkuru Dalībvalsti, kura veikusi šādu atrunu.

3. Jebkura Dalībvalsts, kura ir veikusi atrunu saskaņā ar šī panta 2.daļu, jebkurā laikā var atsaukt šo atrunu, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

17. pants

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm līdz 1980. gada 31. decembrim Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā.

2. Šī Konvencija ir pakļauta ratifikācijai. Ratifikācijas akti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

3. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura valsts. Pievienošanās akti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

18. pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc divdesmit otrā ratifikācijas vai pievienošanās akta iesniegšanas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Katrai valstij, kas ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc divdesmit otrā ratifikācijas vai pievienošanās akta iesniegšanas, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts iesniegusi savu ratifikācijas vai pievienošanās aktu.

19. pants

1. Jebkura valsts var denonsēt šo Konvenciju, rakstiski par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā gadu pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

20. pants

Šīs Konvencijas oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, glabājas pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra, kurš izsūta visām Dalībvalstīm apliecinātas kopijas.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, savu valstu valdību pilnvaroti pārstāvji parakstījuši šo konvenciju. Konvencija tika atvērta parakstīšanai Ņujorkā, 1979. gada 18. decembrī.