Par mūža darbu valsts atzinība zinātniekiem

13 zinātniekiem ir piešķirts valsts emeritētā zinātnieka nosaukums

Pirmdien, 7.oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā: izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns pasniedz valsts emeritētā zinātnieka diplolmu LZA akadēmiķim Dr.habil.chem. Gunāram Duburam Foto: A.Edžiņa

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukums ik gadu tiek piešķirts izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem. Tā ir valsts pateicība par raženu darbu zinātniskajā pētniecībā, par sagatavoto jauno zinātnieku maiņu paaudžu pēctecības nodrošināšanai Latvijas zinātnē. „Šis nelielais mūža grants ir vairāk goda nekā naudas lieta,”— tā teica Latvijas Zinātņu akadēmijas LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, 7. oktobrī LZA Senāta zālē, kad diplomus saņēma 13 jaunievēlētie valsts emeritētie zinātnieki. Diplomus pasniedza Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. LZA prezidents ar smaidu atzīmēja: “Mēs pulcējamies zīmīgā dienā — pēc vēlēšanām, „Jaunā laika” un pirmā sniega dienā. Ir atkal mazi svētki, jo lielā konkursā ir novērtēts cilvēku mūža darbs, un šis mūža grants saņemts pelnīti. Pirms sāks darbu jaunā valdība, vecajai Saeimai ir atlicis kāds uzdevums. Ir iesniegts dokuments par zinātnes kadru atjaunināšanu, tur paredzēti granti doktorantiem un arī valsts emeritētajiem zinātniekiem — palielināt šī mūža granta lielumu līdz Ls 100. Tas jāiebalso budžeta grozījumos 2003. gadam, ja to neizdarīs, tad būs grūtības. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns ir mūs atbalstījis, arī Ministru prezidents Andris Bērziņš varētu atbalstīt. Taču runa nav par naudu, bet gan par godu. Teiciens “Scientiae et patriae” ir vietā, varētu teikt tā: “Gods kalpot Latvijai, gods kalpot zinātnei.” Nelielā Latvija nevar iztikt bez lielās zinātnes. Paldies par darbu, par izaudzināto jauno paaudzi zinātnē! Lai jums laba veselība, jaunas ieceres!” vēlēja LZA prezidents.

LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters īsi iepazīstināja klātesošos ar šā gada papildinājumu valsts izcilo zinātnieku pulkam.

2002.gada 22.jūnijā ievēlēto valsts emeritēto zinātnieku vidū ir:

Edvīns Bērziņš — Dr.habil. sc. ing., LLU profesors, LZA korespondētājloceklis, LLMZA inženierzinātņu nodaļas vadītājs. Bijis Lauksaimniecības mašīnu katedras vadītājs un LLU zinātņu prorektors (1991—2002). Ievērojams speciālists graudu ventilēšanas, kaltēšanas, glabāšanas un pārstrādes tehnoloģijā. Vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju, vairāku grāmatu līdzautors un sastādītājs. Vadījis 7 disertāciju izstrādi. Aktīvs zinātnes organizators. Iemantojis patiesu autoritāti arī praktiķu vidū.

Andris Caune — Dr.habil. hist., LZA akadēmiķis, Latvijas Vēstures institūta profesors, ilggadējs institūta Zinātniskās domes priekšsēdētājs un direktors.

Zinātniskās intereses — viduslaiku arheoloģija, Rīgas vēsture, Latvijas viduslaiku pilis. Vadījis Rīgas arheoloģisko izpēti un izrakumus Bauskas pilsdrupās.

Ap 680 publikāciju, t.sk. 12 grāmatu un brošūru, autors, 57 grāmatu redaktors un sastādītājs. A.Caunes darbi plaši pārstāvēti Eiropas vēstures historiogrāfijā. LZA Lielās medaļas, Baltijas asamblejas zinātnes prēmijas, LZA un a/s “Grindeks” balvas laureāts. Priekšsēdētājs Latvijas vēsturnieku komisijai pie Valsts prezidentes, “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla” galvenais redaktors, Rīgas 800 gadu jubilejas rīcības komitejas līdzpriekšsēdētājs. Vairāku ārzemju biedrību un asociāciju loceklis.

Gunārs Čipēns — Dr.habil. chem., LZA akadēmiķis. Latvijas Organiskās sintēzes institūtā kopš 1958.gada. Sākumā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, tad paša izveidotās Peptīdu ķīmijas laboratorijas vadītājs (1964—1983), institūta direktors (1976—1983). Pētījumu virzieni — bioorganiskā ķīmija (peptīdu strukturāli — funkcionālā organizācija), patlaban — molekulārā bioloģija un ģenētika. Izstrādāti un ieviesti ražošanā vairāki peptīdu preparāti. Zinātniskā darba rezultāti atspoguļoti 7 monogrāfijās, ap 490 zinātniskās publikācijās, vairāk nekā 300 konferenču tēzēs, 63 autorapliecībās un 2 patentos. Vadījis 25 disertāciju izstrādi. Lasījis lekciju kursus LU un RTU. Saņēmis PSRS Valsts prēmiju, LPSR Valsts prēmiju, LZA G.Vanaga balvu, kā arī vairākas izcilu zinātnieku piemiņai veltītas medaļas.

Gunārs Duburs — Dr.habil. chem., profesors, LZA akadēmiķis. Latvijas Organiskās sintēzes institūtā kopš 1957. gada — no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz direktora vietniekam (no 1980.gada). Pēta slāpekli saturošu heterociklu sintēzi, īpašības, bioloģisko aktivitāti. Izstrādājis un ieviesis oriģinālus preparātus medicīnai un lauksaimniecībai. Vairāk nekā 1030 publikāciju, t.sk. ap 460 zinātnisko rakstu, 105 autorapliecību, 62 patentu, autors. Vadījis 15 disertāciju izstrādi. Lasījis lekciju kursus Latvijas augstskolās, kā arī lekcijas vairākās ārzemju universitātēs. Plenārlektors starptautiskās konferencēs. Vairāku LZP grantu vadītājs, Eiropas Savienības zinātnisko projektu dalībnieks.

LPSR Valsts prēmijas, LR Ministru kabineta balvas, LZA un Latvijas Patentu valdes prēmijas, LZA G.Vanaga balvas u.c. atzinību laureāts.

Viktors Ivbulis — Dr.habil. philol., LZA akadēmiķis, Latvijas Universitātes (LU) profesors, katedras vadītājs (1974—1998). Tagad — LU emeritētais profesors. Pašmācības ceļā apguvis bengāļu valodu. Kā Rabindranata Tagores dibinātās Visvabhārati universitātes ārzemju zinātniskajam līdzstrādniekam viņam ir bijusi iespēja 10 mēnešus dzīvot Indijā, iepazīstot tās kultūru, literatūru, realitāti. V. Ivbulis pievērsies Rabindranata Tagores dzīves un daiļrades pētniecībai. Izmantojot Fulbraita stipendiju un dažādus sadarbības projektus, strādājis ASV, Vācijā, Francijā un Skandināvijā. Lasījis lekcijas 17 ASV, Indijas un Rietumeiropas universitātēs. 2002.gadā V.Ivbulim piešķirta prestižā Rietumbengālijas valdības balva — “ Rabindra Memorial Prize” par grāmatu “Tagore: East and West Cultural Unity”. Sagatavojis jaunos orientālistus. Publicēti vairāk nekā 150 darbi, t.sk. 2 zinātniskas monogrāfijas, 3 populārzinātniskas grāmatas. Sastādījis un izdevis 3 antoloģijas — mācību līdzekļus. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, žurnāla “Humanities and Social Sciences. Latvia” galvenais redaktors.

Aris Lācis — Dr. habil., med. profesors, Valsts bērnu kardioloģijas centra vadītājs (kopš 1994.gada). Latvijā un ārzemēs labi pazīstams bērnu kardioķirurgs. Zinātnisko pētījumu virziens — iedzimto sirdskaišu ķirurģiskā ārstēšana bērniem. Izveidojis bērnu kardioloģiju kā patstāvīgu medicīnas disciplīnu Latvijā. Izstrādājis un ieviesis vairākas operāciju tehnikas modifikācijas un izgudrojumus, ko atzīst un plaši izmanto arī vadošajās ārvalstu bērnu kardioķirurģijas klīnikās.

Zinātnisko publikāciju skaits — 304, t.sk. 3 monogrāfijas, 13 izgudrojumi.

Daudzu starptautisku bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas asociāciju biedrs.

Imants Mangalis — Dr.habil.silv., LLU profesors, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) loceklis.

Strādā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) kopš 1952. gada , bijis Mežkopības katedras vadītājs (1973—1990), dekāna vietnieks zinātniskajā darbā. Galvenais darba virziens — meža mākslīgā atjaunošana. Publicēti vairāk nekā 100 zinātniski darbi, līdzautors un redaktors plašai mācību grāmatai “Meža kultūras”. LLU emeritētais profesors. E.H.Ostvalda prēmija par izciliem nopelniem mežzinātnē.

Imants Meirovics — Dr.chem., Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors. Ilggadējs RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes dekāns (1974—1993). Zinātniskās intereses — perinaftindandionu rindas aminoatvasinājumu ķīmija, organisko luminoforu un krāsvielu sintēze un izpēte, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas attīstības vēsture Latvijā. Vairāk nekā 160 zinātnisku rakstu, 2 mācību grāmatu, 1 monogrāfijas autors. Latvijas ķīmijas vēstures muzeja padomes priekšsēdētājs (1993). Latvijas Izglītības fonda ietvaros nodibinājis mērķprogrammu “Izglītībai, zinātnei un kultūrai”, kas sniegusi atbalstu ap 1800 Latvijas augstskolu studentiem.

LPSR Nopelniem bagātais tautas izglītības darbinieks, RTU goda darbinieks, RTU emeritētais profesors, LZA goda mecenāts.

Ivars Siliņš — Dr.habil. med., Rīgas Stradiņa universitātes profesors, klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs (kopš 1999.gada), katedras vadītājs (1984—1995). Bijis Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas galvenais speciālists iekšķīgās slimībās (1969—1984), Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1958—1969). Zinātniskās intereses saistītas ar iekšķīgām slimībām, kardioloģiju. Ap 150 zinātnisku publikāciju, vairāku izgudrojumu autors, 8 medicīnas rokasgrāmatu līdzautors. Vadījis 3 disertāciju izstrādi. Saņēmis LPSR Valsts prēmiju par darbiem kardioloģijā. Internistu biedrības priekšsēdētājs, Kardiologu biedrības valdes loceklis. Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, ASV ārstu koledžas Goda biedrs.

Antons Skromanis — Dr. habil.agr. , Dr. oec., pensionārs. Strādājis Latvijas lauksaimniecības sistēmā (1960 —1995), bijis Lauksaimniecības ministrijas nodaļas vadītājs, pārvaldes priekšnieks, apvienības “Latvijas Agroķīmija” priekšsēdētāja vietnieks zinātniskajā darbā, Lauksaimniecības ķimizācijas pētniecības un projektēšanas stacijas direktors (no 1992.gada). Organizējis valsts agroķīmisko dienestu. Risinātas daudzas ar zemkopības kultūras celšanu saistītas problēmas, izstrādāti zinātniski un praktiski ieteikumi. Ar A.Skromaņa aktīvu atbalstu iznāca specializētais žurnāls “Ražība’’. Galvenie zinātniskās darbības virzieni: augsnes auglības celšana, mēslošanas sistēma, kūtsmēslu enerģētiskais un ekonomiskais potenciāls. Vairāk nekā 250 publikāciju, 8 monogrāfijas, 50 mācību metodiskie līdzekļi.

Leonīds Sluckis — Dr.habil. med., Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Traumatoloģijas un ortopēdijas ZPI laboratorijas vadītājs (1960— 1996), vēlāk Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas bioķīmijas laboratorijas vadītājs. Galvenais zinātniskā darba virziens — saistaudu bioķīmija, arī klīniskā bioķīmija. Prof. L.Slucka vadītā laboratorija bija viens no vadošajiem saistaudu bioķīmijas pētījumu centriem bijušajā PSRS.

Vairāk nekā 380 publikāciju, t.sk. 6 monogrāfiju, ap 200 zinātnisko rakstu, 14 izgudrojumu autors. Vadījis 19 disertāciju izstrādi. LPSR Valsts prēmijas laureāts.

Juris Zaķis — Dr.habil. phys., LZA akadēmiķis, LU profesors. Viens no Cietvielu fizikas institūta dibinātājiem, kura vadībā institūts izveidojās par vienu no vadošajiem zinātnes centriem Latvijā. Ilggadējs LU rektors (1987—2000). Galvenais zinātnisko pētījumu virziens — stiklveida materiālu izpēte. Vairāk nekā 280 publikācijas, t.sk. 150 zinātniski raksti, 10 grāmatas, t.sk. 3 zinātniskas monogrāfijas un 2 mācību līdzekļi. Vadījis 7 studiju kursus. J.Zaķa vadībā izstrādātas 8 disertācijas. Bijis PSRS Tautas deputāts, 6. Saeimas deputāts. A/s “Izglītība” valdes priekšsēdētājs, Latvijas — Vācijas izglītības, kultūras un informācijas fonda valdes priekšsēdētājs, Akadēmiskā kluba priekšsēdētājs, Intelektuālā īpašuma un inovāciju akadēmijas prezidents.

Ansis Zīverts — Dr.habil. sc. ing.., LZA korespondētājloceklis, LLMZA loceklis, LLU profesors ūdenssaimniecības apakšnozarē. Bijis Hidrotehnikas un meliorācijas ZPI direktora vietnieks zinātniskajā darbā, strādājis vadošos amatos arī Valsts meliorācijas projektēšanas institūtā, LLU katedras vadītājs. Darba virzieni — augsnes hidrofizikālo īpašību un ūdens režīma novērtēšanas metodes; nosusināšanas sistēmu, nestacionāras ūdens plūsmas, ūdenssaimniecības bilanču aprēķini; hidroloģisko procesu matemātiskā modelēšana. Vadījis daudzu zinātnisku projektu izstrādi. LU un LLU lasījis lekciju kursus hidroloģijā, meteoroloģijā un klimatoloģijā, ūdenssaimniecībā. Vadījis maģistra darbu un doktora disertāciju izstrādi. Ap 125 zinātniskās publikācijas, t.sk. 3 monogrāfijas, 5 mācību grāmatas un metodiskie līdzekļi. LPSR Nopelniem bagātais inženieris.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, sveicot jaunos valsts emeritētos zinātniekus, kas saņēma diplomus un īpašo valsts emeritētā zinātnieka nozīmīti, un izsakot visa labā vēlējumus, uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija rūpēs par izglītības attīstību un finansējumu ir rīkojusies kā ģimenē — vispirms pievēršoties vismazākajiem, tad vidējiem un pēc tam vecākajai paaudzei, proti, sistēma tiek sakārtota, sākot no pamatizglītības. Ministrs uzdāvināja Latvijas Zinātņu akadēmijai jauku suvenīru — galda pulksteni, novēlot, lai “nepietrūkst laika, lai būtu laiks arī pašiem”.

Valsts emeritēto zinātnieku kluba “Emeritus” prezidente akadēmiķe Rita Kukaine, sveicot kolēģus, izskaidroja kluba darba principus un uzaicināja jaunos biedrus aktīvi piedalīties kopīgi rakstāmajā atmiņu grāmatā par dzīvi un likteņiem zinātnē.

Mazais prieka mirklis bija gaišs un saulains. Atzinība vienmēr ir ļoti patīkama, it īpaši ja tā ir valsts atzinība. Un Latvijā to ir pelnījuši vēl daudzi zinātnieki.

Dr. hist. Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”