Vakar, 8. oktobrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Būtiskās prasības un marķēšanas kārtība luminiscējošo spuldžu balastiem”, kuri nosaka būtiskās prasības, to ievērošanas uzraudzības mehānismu un marķēšanas kārtību luminiscējošo spuldžu balastiem.

Noteikumi attiecas uz LVS EN 50294 standarta 3.4.apakšpunktā minētajiem luminiscējošo spuldžu balastiem, kurus piedāvā tirgū atsevišķi vai iemontētus gaismekļos un kuri saņem elektroenerģiju no elektrotīkla, izņemot balastus, kas iemontēti spuldzēs vai mēbelēs iebūvētos gaismekļos, veidojot nenomaināmu gaismekļa daļu, un nav pārbaudāmi atsevišķi no gaismekļa (atbilstoši LVS EN 60920 standarta 2.1.3.apakšpunktam). Balastus klasificē atbilstoši šiem noteikumiem.

Akceptēti noteikumi “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiek sniegtas ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanai, kā arī kārtību, kādā persona iesniedz pārvaldei iesniegumu par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Saeimas Kanceleja sniedz ziņas par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tiesa sniedz šādas ziņas: personas atzīšana par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšana, kā arī personas atzīšana par rīcībspējīgu un aizgādnības izbeigšana; aizgādnības nodibināšana personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ un šādas aizgādnības izbeigšana; laulības šķiršana un laulības neesamība; fakta konstatēšana, ka persona atrodas bezvēsts prombūtnē; ieraksta anulēšana par bērna māti vai tēvu, pamatojoties uz tiesas spriedumu; adopcija un adopcijas atcelšana; vecāku varas atņemšana un vecāku varas atjaunošana; paternitātes noteikšana un paternitātes atzīšana par neesošu.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments sniedz ziņas par atkārtoti izsniegtu laulības apliecību, dzimšanas apliecību vai miršanas apliecību.

Naturalizācijas pārvalde sniedz šādas ziņas: atzīšana par Latvijas pilsoni; uzņemšana Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā; atteikšanās no Latvijas pilsonības; Latvijas pilsonības atņemšana; Latvijas pilsonības atjaunošana.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz šādas ziņas: personas koda maiņa; personu apliecinoša dokumenta izsniegšana, tā statusa maiņa un anulēšana; uzturēšanās atļaujas izsniegšana, reģistrēšana, pagarināšana un anulēšana; dzimtas uzvārda vēsturiskā forma vai citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā; Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšana.

Pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa sniedz šādas ziņas: laulības reģistrācija; miršanas reģistrācija; tautības ieraksta maiņa; papildinājumi un labojumi civilstāvokļa aktu reģistru ierakstos, kas saistīti ar: personas, tās vecāku un laulātā vārda un uzvārda maiņu; personas vecāku un laulātā tautības maiņu; personas vecāku un laulātā valstiskās piederības un tās veida maiņu; personas, tās vecāku un laulātā dzimuma maiņu; paternitātes atzīšanu; leģitimāciju un par agrāk nezināmiem uzskatītu vecāku reģistrāciju; fiktīvā ieraksta par bērna tēvu svītrošanu; izmaiņām ziņās par dzimšanu un dzimšanas reģistrāciju; izmaiņām ziņās par laulību un laulības reģistrāciju, izņemot šajos noteikumos minētās ziņas; izmaiņām ziņās par miršanu un miršanas reģistrāciju; atkārtoti izsniegtu laulības, dzimšanas un miršanas apliecību; civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta anulēšana; civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta atjaunošana.

Bāriņtiesas un pagasttiesas sniedz šādas ziņas: vecāku varas pārtraukšana un vecāku varas atjaunošana; aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana; aizbildnības izbeigšanās un aizbildņa atcelšana vai atlaišana; aizgādņa iecelšana un aizgādņa atcelšana vai atlaišana.

Pašvaldības un to iestādes, kuras atbild par personu reģistrāciju dzīvesvietā, šīs reģistrācijas izbeigšanu un atzīšanu par spēku zaudējušu, sniedz pārvaldei minētās ziņas.

Latvijas pilsoņi sniedz ziņas par savas valstiskās piederības maiņu, bet Latvijas nepilsoņi — par kādas citas valsts, izņemot Latviju, pilsonības iegūšanu.

Persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, sniedz šādu informāciju: izmaiņas reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, un par personām, kuras ir viņu aizbildnībā vai aizgādnībā, ja ziņas mainījušās un attiecīgais fakts reģistrēts ārvalsts institūcijās, kā arī par reģistrā neiekļauto laulāto, bērniem, tēvu un māti; izceļošana no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī; uzturēšanās ārpus Latvijas, ja tā ir ilgāka par sešiem mēnešiem.

Persona sniedz ziņas par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

Akceptēts rīkojums “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju”, kurš paredz akceptēt pievienošanos Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencijai un pilnvarot tieslietu ministru parakstīt konvenciju, pēc tās parakstīšanas Konvencija iesniedzama apstiprināšanai Saeimā.

Likumprojekts paredz pievienoties Konvencijai, kas vērsta uz to, lai katra dalībvalsts savā iekšējā likumdošanā nodrošinātu iedarbīgu līdzekļu esamību par labu tām personām, kurām korupcijas darbību rezultātā radīti zaudējumi, lai dotu tām iespēju aizstāvēt savas tiesības un intereses, ieskaitot iespēju saņemt atlīdzību par zaudējumiem.

Konvencijā ir noteikti principi zaudējumu atlīdzībai, valsts atbildībai, noilguma piemērošanai, darbinieku aizsardzībai, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) gada pārskatiem un revīzijai, pierādījumu iegūšanai, starptautiskajai sadarbībai. Konvencijas ieviešanu valstīs kontrolēs Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO), kuras dalībvalsts kopš 2000.gada 5.maija ir arī Latvija.

Konvencijā ir iekļauta korupcijas definīcija šīs Konvencijas piemērošanas nolūkos, lai nodrošinātu atbilstošu tiesisko regulējumu, kurā tiek realizēti pārējie pienākumi, kas izriet no šīs Konvencijas. Līdz ar to šī definīcija nav jāievieš Latvijas likumos. Jāatzīmē, ka Konvencijas definīcijā uzskaitītās darbības atzīstamas par koruptīvām darbībām atbilstoši Krimināllikumam, bet nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā ir pieņemti Saeimā.

Akceptēti “Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm”, kuri nosaka muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpju nosaukumus, to piešķiršanas un atņemšanas kārtību.

Noteikts, ka muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpes ir šādas:   muitas ģenerālis; muitas pulkvedis; muitas pulkvežleitnants; muitas majors; muitas kapteinis; muitas virsleitnants; muitas leitnants; muitas virsnieka vietnieks; muitas virsseržants; muitas seržants; muitas kaprālis.

Muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpēm atbilst šādi muitas iestāžu ierēdņu amati: muitas ģenerālis — Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors; muitas pulkvedis — VID Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks, VID Galvenās muitas pārvaldes daļas priekšnieks, VID Galvenās muitas pārvaldes daļas priekšnieka vietnieks, VID teritoriālās iestādes muitas pārvaldes priekšnieks; muitas pulkvežleitnants — VID Galvenās muitas pārvaldes daļas priekšnieks, VID Galvenās muitas pārvaldes daļas priekšnieka vietnieks, VID Galvenās muitas pārvaldes nodaļas priekšnieks, VID Galvenās muitas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieks, VID muitas laboratorijas priekšnieks, VID teritoriālās iestādes muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, VID teritoriālās iestādes muitas daļas priekšnieks; muitas majors — VID Galvenās muitas pārvaldes vecākais muitas eksperts, galvenais speciālists (visu nosaukumu), VID teritoriālās iestādes muitas daļas priekšnieks, VID teritoriālās iestādes muitas sektora vadītājs; muitas kapteinis — VID Galvenās muitas pārvaldes vecākais muitas eksperts, galvenais speciālists (visu nosaukumu), VID Galvenās muitas pārvaldes muitas eksperts, speciālists (visu nosaukumu), VID teritoriālās iestādes muitas sektora vadītājs, VID teritoriālās iestādes muitas vecākais muitas eksperts, galvenais speciālists (visu nosaukumu); muitas virsleitnants — VID Galvenās muitas pārvaldes muitas eksperts, speciālists (visu nosaukumu), VID teritoriālās iestādes muitas vecākais muitas eksperts, galvenais speciālists (visu nosaukumu), VID teritoriālās iestādes muitas eksperts, speciālists (visu nosaukumu); muitas leitnants — VID Galvenās muitas pārvaldes jaunākais muitas eksperts, VID teritoriālās iestādes muitas eksperts, speciālists (visu nosaukumu), VID teritoriālās iestādes muitas virsuzraugs; muitas virsnieka vietnieks — VID teritoriālās iestādes muitas jaunākais muitas eksperts, VID teritoriālās iestādes muitas virsuzraugs; muitas virsseržants — VID teritoriālās iestādes muitas maiņas priekšnieks, VID teritoriālās iestādes muitas vecākais muitas uzraugs; muitas seržants — VID teritoriālās iestādes muitas vecākais muitas uzraugs, VID teritoriālās iestādes muitas uzraugs; muitas kaprālis — VID teritoriālās iestādes muitas uzraugs.

Muitas ģenerāļa pakāpi piešķir Ministru kabinets pēc finansu ministra priekšlikuma. Pārējās muitas ierēdņu dienesta pakāpes piešķir, atņem, paaugstina vai pazemina ar VID ģenerāldirektora rīkojumu, pamatojoties uz atestācijas komisijas sniegto atzinumu.

Ja muitas iestādes ierēdni pārceļ amatā, kuram saskaņā ar šiem noteikumiem atbilst zemāka dienesta pakāpe nekā amatam, kuru muitas iestādes ierēdnis pildījis pirms tam, ierēdnim tiek saglabāta iepriekšējā dienesta pakāpe.

Ja persona pārnāk darbā VID muitas iestādēs no citām valsts institūcijām, kuru amatpersonām tiek piešķirtas dienesta pakāpes, iepriekšējā dienestā iegūto dienesta pakāpi pielīdzina atbilstošai VID muitas iestāžu ierēdņu dienesta pakāpei neatkarīgi no personas amata VID muitas iestādē.

VID ģenerāldirektors ir tiesīgs par nevainojamu dienesta pienākumu pildīšanu un panākumiem darbā piešķirt muitas iestādes ierēdnim kārtējo dienesta pakāpi pirms noteiktā termiņa beigām vai augstāku dienesta pakāpi, nekā noteikts šajos noteikumos.

Muitas iestāžu ierēdnim piešķirto dienesta pakāpi atņem, ja tam tiek piemērots disciplinārsods — atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā no specializētā valsts civildienesta. Muitas iestāžu ierēdnim piešķirto dienesta pakāpi var pazemināt, ja tam tiek piemērots kāds no šādiem disciplinārsodu veidiem: piezīme, rājiens, pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem.

Akceptēti “Noteikumi par muitas iestāžu ierēdņu formas tērpiem, žetonu un dienesta pakāpju atšķirības zīmēm”.

Lai nodrošinātu likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 25.panta trešās daļas un minētā likuma Pārejas noteikumu 14.punkta izpildi, kā arī sakarā ar 2001.gada 25.oktobra likumu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks noteikti Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu ierēdņu formas tērpu, amata atšķirības zīmju un žetona apraksti, aizstājot pašlaik spēkā esošos Ministru kabineta 1994.gada 8.novembra noteikumus Nr.218 “Par muitas un muitas iestāžu ierēdņu amatu atšķirības zīmēm un muitas iestāžu ierēdņu formas tērpiem”.

Formas tērpi un amata atšķirības zīmes izstrādāti atbilstoši Eiropas Savienības un citu valstu muitas amatpersonu formas tērpu ārējam noformējumam, kvalitātes standartiem, muitas dienesta funkcijām piemērotam formas tērpu dizainam, krāsai un atšķirības zīmēm.

Akceptēts likumprojekts “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par pilnīgu nāves sodaatcelšanu”.

Likumprojekts paredz pievienošanos 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolam par nāves soda pilnīgu atcelšanu. Protokols paredz, ka nāvessods ir jāatceļ, un nevienam tas nevar tikt piespriests vai izpildīts, jo tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Protokols nostiprina šīs tiesības, ko paredz arī 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Protokols neparedz nekādu atrunu piemērošanu, tas nosaka pilnīgu nāvessoda atcelšanu.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.76 “Par valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas, izmantošanas un mobilizācijas uzdevumu noteikšanas kārtību””.

Grozījums paredz noteikt, ka izņemtās materiālās vērtības realizē izsolē vai par brīvu cenu ar iekšlietu ministra atļauju.

Lai saņemtu materiālās vērtības no valsts rezervēm, par tām iepriekš samaksā un sastāda aktu par materiālo vērtību izņemšanu no valsts rezervēm.

Akceptēts rīkojums “Par valsts uzņēmuma “Latvijas statistikas institūts” pārņemšanu Ekonomikas ministrijas pārziņā”, kurš paredz, pamatojoties uz likuma “Par valsts uzņēmumu” 4.pantu, Ekonomikas ministrijai pārņemt savā pārziņā valsts uzņēmumu “Latvijas statistikas institūts”.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 22.decembra noteikumos Nr.472 “Alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība””.

Grozījumi tiek veikti, lai izslēgtu prasību veikt transporta līdzekļa vadītāja pārbaudi vismaz divu pieaicināto klātbūtnē, kas apgrūtina ceļu policijas darbinieku darbu un rada papildu neērtības personām, kas tiek iesaistītas pārbaudē kā pieaicinātie, kas ir neefektīvs un formāls šīs procedūras juridisks nostiprināšanas veids, līdz ar ko nav nepieciešamības uzstādīt šādu prasību katrā pārbaudes veikšanas gadījumā. Bez tam transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes veikšana bez pieaicināto klātbūtnes ir gadiem aprobēta Eiropas valstu prakse.

Akceptēts rīkojums “Par Eiropas konvenciju par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību”.

Konvencija paredz valstīm līgumslēdzējpusēm tiesības griezties ar lūgumu pie otras valsts par sprieduma izpildi, ja tā pati nevar spriedumu izpildīt, ja notiesātā persona ir otras valsts pilsonis vai iedzīvotājs, kā arī citos konvencijā paredzētajos gadījumos. Konvencija atvieglos tiesas spriedumu krimināllietās izpildi, gadījumos, ja notiesātā persona parasti dzīvo otrā valstī, gadījumā, ja sankcija ietver sevī brīvības atņemšanu, šo sankciju varētu izpildīt pēc kādas citas sankcijas, kas sevī ietver brīvības atņemšanu, kurai notiesātā persona ir vai būtu pakļautā otrā valstī, kā arī ja Konvencijas valsts uzskata, ka pati nespētu izpildīt šo sankciju pat tad, ja persona tai tiktu izdota, bet to spēj otra valsts.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē pilnvarots parakstīt konvenciju. Konvencija pēc tās parakstīšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 213 pilsonības pretendenti, t.sk. 30 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts rīkojums “Par V.J.Trubaču”, kurš paredz saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumu Nr.347 “Militārās pretizlūkošanas dienesta nolikums” 7.punktu: atbrīvot atvaļināto pulkvedi Valdi Jāni Trubaču no Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieka amata; iecelt Induli Krēķi par Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītāju.

Atzīts par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1999.gada 11.augusta rīkojums Nr.381 “Par Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieku”.

Akceptēts rīkojums “Par Jāņa Petzaļa mantojuma pieņemšanu”, kurš paredz saskaņā ar Civillikuma 688.pantu pieņemt Jāņa Petzaļa testamentā Latvijas valdībai novēlēto mantojumu.

Aizsardzības ministrs pilnvarots veikt nepieciešamās darbības mantojuma saņemšanai.

Aizsardzības ministrijai uzdots uzskaitīt un izlietot mantojuma rezultātā saņemtos līdzekļus atbilstoši valsts budžeta finansēto iestāžu grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Akceptēti noteikumi “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība”, kuri nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.

Kuģu radītie atkritumi un piesārņotie ūdeņi ir visi atkritumi un ūdeņi, kas radušies kuģa ekspluatācijas laikā, tai skaitā: naftas atkritumi — visi naftu un naftas produktus saturoši atkritumi un ūdeņi saskaņā ar 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada Protokola I pielikumu, tai skaitā naftu saturoši nosēdumi, sateces ūdeņi, naftas tankkuģa neizmazgātās kravas tilpnēs iepildīti balasta ūdeņi, degvielas un kravas tilpņu mazgājamie ūdeņi; kaitīgās šķidrās vielas saturoši ūdeņi — saskaņā ar MARPOL konvencijas II pielikumu noteiktie ūdeņi; notekūdeņi — saskaņā ar MARPOL konvencijas IV pielikumu noteiktie ūdeņi, tai skaitā sadzīves notekūdeņi un notekūdeņi no ārstnieciska rakstura telpām un no dzīvnieku turēšanas telpām; visi uz kuģa radušies pārtikas, sadzīves un kuģa ekspluatācijas atkritumi saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu; ar kravu saistītie atkritumi — visi materiāli, kurus uz kuģa izmanto kravas uzglabāšanai un apstrādei un kuri šīs darbības rezultātā kļūst par atkritumiem, tai skaitā pārsegumi, balsti, paliktņi, apšuvuma un iesaiņojuma materiāli, saplākšņi, papīrs, kartons, stiepļu un lenšu stiegrojums.

Kravas pārpalikumi ir jebkuri kravas pārpalikumi kuģa kravas tilpnēs, kuri palikuši pēc tam, kad izkraušanas un tīrīšanas procedūras ir pabeigtas, kā arī iekraušanas vai izkraušanas pārpalikumi un noplūdes.

Teritoriālajā jūrā, Rīgas līča iekšējos ūdeņos un ostu akvatorijās ir aizliegts novadīt no kuģiem piesārņotos ūdeņus. Teritoriālajā jūrā, Rīgas līča iekšējos ūdeņos un ostu akvatorijās piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti uz kuģiem ir aizvērti un aizzīmogoti.

Teritoriālajā jūrā un Rīgas līča iekšējos ūdeņos un ostu akvatorijās ir aizliegta jebkāda kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģiem.

Ostas pārvalde organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu izmērus un tipu, nododamo kuģu radīto atkritumu daudzumu un veidu, kā arī ostas ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Kravas pārpalikumu apsaimniekošanu nodrošina kravas nosūtītājs vai pieņēmējs.

Kuģu radīto atkritumu, piesārņoto ūdeņu un kravas pārpalikumu pieņemšanu un tālāku apsaimniekošanu ostās veic ostas pārvalde vai komercsabiedrības, kas saņēmušas licenci kuģu radīto atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””.

Likumprojektā “Par budžetu un finansu vadību” paredzēti papildinājumi un precizējumi, lai pilnveidotu budžeta, tai skaitā valsts izdevumu vadības sistēmu — tādējādi palielināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, caurspīdīgumu un elastību.

Likumprojektā “Par budžetu un finansu vadību” ietvertas šādas galvenās izmaiņas: noteikta Eiropas Savienības līdzekļu finansu vadība; paredzētas procedūras Eiropas Kopienas pašu resursu finansu vadībai; precizēti atbilstoši reālajām iespējām, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto, pārskatu, ziņojumu u.c. informācijas iesniegšanas termiņi; precizētas finansu ministra pilnvaras palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saistībā ar paredzamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Likumprojekts sakārtos un precīzāk reglamentēs valsts fondēto pensiju shēmas darbību ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju iesaistīšanos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā.

Likumprojekts paredz valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem tiesības izvēlēties, vai fondētās pensijas kapitālu saņemt uzreiz līdz ar likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanu un pensijas pieprasīšanu vai vēlāk. Tādējādi dalība valsts fondēto pensiju shēmā var turpināties arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas un nefondētās pensijas izmaksas pieprasīšanas. Dalība valsts fondēto pensiju shēmā beigsies ar brīdi, kad vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks pieprasīts ņemt vērā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu.

Lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju uzraudzību, normatīvā akta projekts paredz līdzekļu pārvaldītājiem izstrādāt ieguldījumu plānus, saskaņā ar kuriem notiks valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana, un reģistrēt ieguldījumu plāna prospektus Finansu un kapitāla tirgus komisijā. Līdz ar to ir atrunāta arī BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” un Finansu un kapitāla tirgus komisijas kompetence šajos jautājumos, kā arī shēmas dalībnieku tiesības ieguldījumu plānu izvēlē un maiņā.

Lai novērstu pretrunas uzraudzības jautājumos, normatīvā akta projekts paredz, ka Finansu un kapitāla tirgus komisija valsts fondēto pensiju shēmas izpratnē veic uzraudzību tikai pār ieguldījumu sabiedrībām, tām pārvaldot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Līdz ar to Finansu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībā vairs netiks iekļauta Valsts kase.

Atrunāta Valsts kases darbība valsts fondēto pensiju shēmā pēc pārejas perioda (2003.gada 1.janvāris), t.i., saskaņā ar speciāliem Ministru kabineta noteikumiem, vienlaikus paplašinot finansu instrumentu loku, kuros tai tiesības ieguldīt pārvaldītos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

Lai jau likumā, kā tas ir attiecībā uz ieguldījumu fondiem un privātajiem pensiju fondiem, atrunātu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus, normatīvā akta projekts nosaka, kādos finansu instrumentos un kādā valūtā drīkst ieguldīt minētos līdzekļus, kādi ir ieguldīšanas ierobežojumi un kādus darījumus ar šiem līdzekļiem ir aizliegts veikt.

Akceptēts likumprojekts “Iekšējā audita likums”. Likumprojekta mērķis ir: nodrošināt iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtēšanu ministrijās un iestādēs, kā arī ministriju vai iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos; nodrošināt iekšējo auditoru neatkarību un objektivitāti, veicot iekšējo auditu.

Likuma I nodaļa satur vispārīgos noteikumus — likumā lietoto terminu, likuma mērķu un darbības skaidrojumu. Tas nepieciešams, lai atvieglotu tiesību normu piemērošanu un interpretāciju. Likumprojekta mērķis ir novērtēt iekšējās kontroles sistēmas darbību ministrijās vai iestādēs, kā arī ministriju vai iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos, kā arī nodrošināt iekšējo auditoru neatkarību un objektivitāti, veicot iekšējo auditu. Nodaļā izskaidrota arī audita izpratne šā likuma nozīmē, kā arī norādīti tiesību subjekti, uz kuriem likums attiecas.

Likuma II nodaļā noteiktas par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgās amatpersonas, kā arī izskaidrotas iekšējās kontroles sistēmas izveides pamatprasības.

Likuma III nodaļa nosaka iekšējā audita organizāciju iestādē. Iekšējā audita organizācija iestādē ietver iekšējā audita sistēmas izveidošanu, iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu, galveno uzdevumu noteikšanu, kā arī nosaka par iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu atbildīgās amatpersonas, to pienākumus un tiesības. Šīs nodaļas 11.pants nosaka Eiropas Komisijas finansēto programmu un projektu iekšējo auditu veikšanu, bet 13.pants — iekšējā audita koordināciju valsts pārvaldē.

Likumprojekta IV nodaļa nosaka iekšējā auditora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, pienākumus, tiesības, veicot iekšējo auditu, kā arī ierobežojumus iekšējā auditora darbā.

Likumprojekta V nodaļa nosaka Iekšējā audita padomes izveidošanu, tās darbības mērķus un uzdevumus.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments