• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par aktuālāko veselības aprūpes nozarē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.10.2002., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ogļūdeņraža meklēšanu

Vēl šajā numurā

09.10.2002., Nr. 145

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par aktuālāko veselības aprūpes nozarē

Papildināts kompensējamo zāļu saraksts

Ar šā gada 1.decembri virkne medikamentu, kas nepieciešami konkrētu slimību ārstēšanai, tiks iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā. No Ministru kabineta 9.septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 1998.gada 4.novembra noteikumos Nr. 428 par ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību izriet, ka to slimību (diagnožu) skaits, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti pilnībā vai daļēji tiek kompensēti, ir papildināts par 40 diagnozēm, galvenokārt elpošanas, endokrinoloģisko un psihiatrisko slimību grupās. Tas nākotnē ļaus nodrošināt šo slimību pacientus ar valsts kompensētajiem medikamentiem.

Zāļu iegādes izdevumi, ņemot vērā slimības raksturu un smaguma pakāpi, saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību tiek kompensēti pacientiem, kuriem diagnosticēta kāda no šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām un kuriem ir nepieciešama kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu, medicīnisko ierīču vai preču lietošana, piemērojot četras kompensācijas kategorijas: I kategorija — kompensācija 100% apmērā, ja pacientam diagnosticēta slimība, kuras gadījumā bez attiecīgo zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta dzīvības funkcijas; II kategorija — kompensācija 90% apmērā, ja pacientam diagnosticēta slimība, kuras ārstēšanā bez attiecīgo zāļu lietošanas ir apgrūtināta pacienta dzīvības funkciju uzturēšana; III kategorija — kompensācija 75% apmērā, ja pacientam diagnosticēta slimība, kuras ārstēšanā bez attiecīgo zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta veselības stāvokli; IV kategorija — kompensācija 50% apmērā, ja pacientam diagnosticēta slimība, kuras ārstēšanā ir nepieciešama attiecīgo zāļu lietošana, lai uzlabotu pacienta veselības stāvokli.

Ministru kabineta noteikumu grozījumos noteikti arī pazemināti zāļu lieltirgotavas un aptiekas piecenojumi kompensējamiem medikamentiem. Aptiekas piecenojums tiek samazināts vidēji par 8,5%. Pagājušajā gadā, nosakot kompensējamo zāļu cenas atbilstoši spēkā esošajiem kritērijiem, 45% zāļu tika panākts cenas pazeminājums, kas deva iespēju novirzīt 480 000 latu no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem kompensējamiem medikamentiem citu pacientu ārstēšanai. Līdz ar to kompensējamo medikamentu saraksta veidošanas principi nodrošina pietiekami lielu zāļu izvēli ārstam, piemērotu ārstēšanu pacientam, kā arī dod pamatu sarunām ar zāļu ražotājiem par iespējami izdevīgākām medikamentu cenām. Valsts budžetā atvēlētie līdzekļi nodrošina iespēju apmaksāt apmēram 40% no visām lietotajām recepšu zālēm.

Pēc Labklājības ministrijas sniegtās informācijas, pašlaik Zāļu cenu aģentūra ir izveidojusi plašu kompensējamo zāļu sarakstu, kas aptver aptuveni 600 medikamentus. Vienlaikus ministrija atgādina: lai atvieglotu pieejamību zālēm, ja terapija ilgstoši ir nemainīga, ir noteikts, ka hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena) gadījumā, kā arī kontracepcijas līdzekļu lietošanas nepieciešamības gadījumā uz vienas receptes drīkst izrakstīt zāles ārstēšanas kursam līdz vienam gadam, un recepte glabājas pie pacienta, kamēr ir izsniegts viss izrakstītais zāļu daudzums.

Māsterplāns guvis stingrākas aprises

Ministru kabineta Komiteja pirmdien, 7.oktobrī, akceptēja Labklājības ministrijas izstrādāto Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna (dēvētu arī par māsterplānu) izstrādāšanas un ieviešanas kārtību, nosakot arī māsterplāna īstenošanā iesaistītās institūcijas un to kompetenci.

Atbilstoši akceptētajai kārtībai māsterplānu izstrādā Labklājības ministrija, piesaistot pārstāvjus no ārstniecības personu profesionālajām asociācijām, Latvijas Pašvaldību savienības, rajonu (reģionālajām) pašvaldībām, Teritorijas attīstības plānošanas centra, kā arī veselības aprūpes jomu speciālistus un ekspertus. Lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas turpmāku attīstību, padarītu efektīvāku pakalpojumu sniedzēju struktūru un paaugstinātu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un pieejamību pacientiem, nepieciešams veikt ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pārstrukturēšanu atbilstoši māsterplānam. Tas iezīmēs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju optimālo struktūru, kuras izveide pamatojas uz iedzīvotāju vajadzībām, ekonomiskajiem kritērijiem, valsts vidējā termiņa un ilgtermiņa stratēģiju veselības aprūpes sistēmas attīstībā un pašreizējā stāvokļa izvērtējumu.

Normatīvā akta ieviešanas rezultātā paredzama primārās veselības aprūpes attīstība un ģimenes ārstu skaita palielināšanās, tādējādi veselības aprūpes pakalpojumi kļūs pieejamāki pacientiem. Struktūras plāna izstrādi un ieviešanu paredz Latvijas valdības un Pasaules bankas (PB) izstrādātais veselības aprūpes reformas projekts un noslēgtais līgums par PB kredītu šī projekta realizācijai divās fāzēs.

Atbalstīts papildu piešķīrums mediķu algām

Ministru kabinets vakar, 8.oktobrī, izskatot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”, nolēma piešķirt papildu finansējumu — 1,7 miljonus latu — speciālajam veselības aprūpes budžetam, tādējādi nodrošinot mediķu algu paaugstināšanu, kas bija viena no šogad vairākkārt notikušo mediķu streiku pamatprasībām. Labklājības ministrija medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai no šā gada 1.oktobra jau bija novirzījusi 1,5 miljonus latu no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras rezerves fonda. Kopumā valdība atbalstījusi 3,2 miljonu latu piešķiršanu mediķu algu palielināšanai šajā gadā. Tādējādi medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa no oktobra tiks paaugstināta vidēji līdz 140,99 latiem mēnesī. Ārsti jau par oktobri saņems vidēji 202 latus algu, vidējais medicīniskais personāls —118 latus un jaunākais medicīnas personāls — 85 latus mēnesī.

Lai veselības aizsardzības sistēmā strādājošiem medicīnas darbiniekiem nodrošinātu vidējo mēneša darba algu 140,99 latus arī 2003.gadā, Labklājības ministrija iesniegusi Finansu ministrijai budžeta pieprasījumu nākamajam gadam, paredzot šim mērķim papildu 25,7 miljonus latu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!