“Vēl ir pāragri spriest, kas būs pozīcijā un opozīcijā”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga intervijā Latvijas Radio vakar, 8. oktobrī

Intervija Latvijas Radio 8. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Šodien jūs tikāties ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, kurš ir arī vēlēšanās zaudējušās partijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētājs. Atskaitot saņemtos solījumus, ka atlikušo laiku Bērziņa valdība strādās ierastajā režīmā un situācija būs stabila, ko jūs vēl vēlējāties noskaidrot un ko noskaidrojāt no pašreizējā premjera.

Vaira Vīķe–Freiberga: — Nu īstenībā, kā jau parasti mūsu tikšanās reizēs, mēs pārrunājām par patlaban valstī un Ministru kabinetā aktuālām lietām, un aktuālākā šodien katrā ziņā ir budžeta grozījumi, par kuriem Ministru kabinetā (ja nemaldos, premjers devās uz sēdi tūliņ pēc tikšanās ar mani), tātad šopēcpusdien tur notiek sēde, tiek pieņemti lēmumi, pēdējie budžeta grozījumi, ko Ministru kabinets proponēs Saeimai.

— Saistībā ar vēlēšanām un jau zināmiem rezultātiem — Latvijas Pirmā partija un partija ”Jaunais laiks” šodien vienojās par kopīgu sadarbības bloka veidošanu Saeimā, un abām partijām kopā būs 36 balsis parlamentā. Šo partiju pārstāvji izteikušies, ka Tautas partijai būs jāpaliek opozīcijā. Kā jūs uzskatāt — vai šāda veida sadarbības modelis varētu ilgi noturēties, ja tāds izveidosies?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu te ir divi aspekti. Viens ir tīri aritmētiskais — ar 36 balsīm parlamentā, protams, neviens nevar cerēt veidot valdību, pat ne mazākuma valdību, jo tas vienkārši būtu nepraktiski. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē citi sadarbības partneri, un, ņemot vērā, ka 8.Saeimā ir iekļuvusi vesela rinda partiju ar relatīvi mazu balsu skaitu un turklāt ar līdzīgu orientāciju — centriski labēju, tās permutācijas un kombinācijas jau var būt dažādas, un nav jau izslēgts, ka, teiksim, trīs no tām sadarbojas ar Tautas partiju un izveido pavisam citu bloku, kam būtu pat vairāk balsu. Es domāju, šajā brīdī mazliet pāragri vēl spriest par to, kas būs opozīcijā un kas būs pozīcijā. Ir tikko otrā diena, kad sarunas noris par to, kur apmēram katrs stāv, ciktāl būtu gatavs ar citiem sadarboties un uz kādiem noteikumiem. Mēs esam vēl pašā procesa sākumā.

— Jūsuprāt — kāpēc tik maz balsu saņēma “Latvijas ceļš”? Piemēram, Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja šo partiju ar govi, kurai uzmetušies pārāk daudz slaucēju, un tā vienkārši nav izturējusi un nobeigusies.

V.Vīķe–Freiberga: — Man šķiet, varbūt tur vainojama pašas partijas iekšējā stabilitāte, un ir skaidrs, ka tā ir pārdzīvojusi vairākus satricinājumus savā iekšienē, tajā pašā laikā, kad tā bija valdībā un tās izvirzītais premjers darbojās. Taču tai pašā laikā tas ir zināms pārsteiguma elements, jo kā nekā, ja raugāmies uz tiem reitingiem, kas bija par atsevišķiem ministriem valdībā, tad jau ļoti stabili un ilgākā laika posmā populārākie starp tiem bija tieši “Latvijas ceļa” ministri un nepopulārākie — Tautas partijas ministri. Saeimas vēlēšanas ir devušas absolūti pretējo rezultātu — nepopulārie Tautas partijas ministri ir nokļuvuši tādā komandā, kas ir ieguvusi diezgan pārliecinošu pārstāvību Saeimā.

Turpretī it kā populārie, pēc reitingiem spriežot, ministri no “Latvijas ceļa”, ieskaitot Ministru prezidentu, lūk, vispār nav Saeimā iekļuvuši. Tas ir tomēr zināma veida paradokss.

— Tad kas, jūsuprāt, veicināja Tautas partijas popularitātes atgūšanu, jo pirms kāda laika aptaujas nerādīja, ka Šķēles apvienība varētu iegūt tik daudz balsu.

V.Vīķe–Freiberga: — Viens no faktoriem noteikti būs stipri izvērstā un, es teiktu, saturiski ļoti sekmīgā reklāma, ko Tautas partija veica priekšvēlēšanu laikā.

— Tad jūs uzskatāt, ka tieši reklāmas dēļ arī tik daudz balsu ieguva?

V.Vīķe–Freiberga: — Man grūti teikt, es kā zinātniece vilcinātos uzstāt par stingru cēloņu sakarību, bet zināma korelācija jau nu pastāv.

— Kā jūs vērtējat dažas dienas pirms vēlēšanām notikušo skandālu starp “Tautas partiju” un “Latvijas ceļu”, kā vakar tapa zināms, tas, iespējams, ir daļēji arī “Latvijas ceļa” pārstāvja Pētera Apiņa roku darbs. Šeit es domāju skrejlapu skandālu.

V.Vīķe–Freiberga: — Man šķiet, ka šis skandāls varētu būt bijis “Latvijas ceļam” kā partijai liktenīgs, jo viņiem jau pietrūka visai maz līdz 5 procentu barjerai, un ir ļoti iespējams, ka tieši negatīvais iespaids no šī notikuma lika šai partijai pazaudēt tos 0,12 jeb cik tur procentus vēlētāju, kas viņiem bija nepieciešams, lai Saeimā iekļūtu. Tātad viņiem tas tiešām varēja būt liktenīgi.

— Vēlēšanu dienā jūs arī izteicāties, ka plānojat ierosināt izmaiņas likumdošanā par priekšvēlēšanu reklāmu skanēšanu masu medijos, jo daudzi iedzīvotāji izteica neapmierinātību, ka vēl vēlēšanu dienā radio un televīzija pārraidīja reklāmas un arī uz ielām bija redzamas reklāmas. Konkrēti kādi varētu būt šie grozījumi likumdošanā?

V.Vīķe–Freiberga: — Es vēlos iesniegt jaunajai Saeimai, jo šai Saeimai tas nebūs vairs iespējams, un nevaram cerēt, ka viņi izies cauri trim lasījumiem. Tikko sanāks jaunā, 8.Saeima, es tai iesniegšu priekšlikumu likuma grozījumam — aizliedzot pašā vēlēšanu dienā turpināt reklāmas pasākumus. Vārdu sakot — tiem būtu jāapstājas iepriekšējā dienā, bet man ir vairāki citi priekšlikumi, ko es arī vēlētos jaunai Saeimai nodot, piemēram, par mūsu bruņoto spēku locekļiem, kas uzturas ārzemēs komandējumos, tiem būtu jānodrošina iespēja balsot vēlēšanās. Cits priekšlikums būtu, lai tiktu nodrošināts transports tiem ļaudīm, kas dzīvo attālos ciematos, kur publiskais transports ir ļoti grūti pieejams vai nav nemaz. Būtu vēlēšanu likumā jāparedz atbildīgās institūcijas, kas laikus to izplānotu un nodrošinātu, ka pat vistālākā un mazākā ciema iedzīvotājiem ir tikpat liela iespējamība nokļūt līdz vēlēšanu urnām kā lielas pilsētas iedzīvotājiem.

— Vēlēšanu dienās jau partijas centās nodrošināt …

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, to tām nevar aizliegt, un vēl viens elements ir iespēja vēlētājam veikt savu izvēli pilnīgi privāti slēgtā kabīnē, kur nav visi ciema kaimiņi, kas viņam skatās pār plecu, mēs redzējām televīzijā, kā tas notiek dažos iecirkņos. Man šķiet, ka jābūt nodrošinātai tiešām privātai videi, cilvēkam savu izvēli veicot, tātad bez iespējas viņu iebaidīt vai citādā veidā iespaidot, viņam būtu jābūt aiz priekškariņa kaut kur, kur to netraucēti var izdarīt.

— Vērtējot pašu reklāmas kampaņu un priekšvēlēšanu reklāmas, kā jūs uzskatāt — vai ir korekti, ka principā tagad tiek runāts par to, ka Tautas partija tik daudz balsu ieguva tāpēc, ka bija visvairāk iztērējusi naudu priekšvēlēšanu reklāmām. Vai tas ir normāli, ka partija adekvāti iztērētajam iegūst arī Saeimas vietas?

V.Vīķe–Freiberga: — Redziet, tas ir ne tikai filozofiska, bet arī praktiska rakstura jautājums. Grūti ir pierādīt to tiešo cēloņsakarību caur tik un tik latiem un tik un tik vietām Saeimā, bet korelācija šeit ir diezgan ievērojama un augsta. Un, manuprāt, būtu jādomā par kādu griestu uzlikšanu reklāmai izdodamiem līdzekļiem. Jo citādi notiek tā, kā Amerikā notika ar prezidenta vēlēšanām, ka to griesti vispār nekur nav, un nesamērīgi lieli līdzekļi, salīdzinot ar valsts vispārējo bagātību un resursiem, tiek ieguldīti vēlēšanu kampaņās. Tā īstenībā nav lietderīga līdzekļu izmantošana, un vēlētājs varētu sev vaicāt — kādā veidā tad partijas, kas tik milzīgus līdzekļus ir izlietojušas, lai nokļūtu Saeimā, cer tos atpelnīt, uz kādiem pamatiem, kā vispār saprotama šī sistēma? Un te tad būtu jāpadomā par to, ka varbūt jāuzliek kādi augšējie limiti, kurus nevajadzētu pārsniegt tādai valstij kā mūsējā.

— Aptuveni cik augsti tie varētu būt?

V.Vīķe–Freiberga: — Es negribētu to minēt, tas ir ļoti debatējams jautājums, kāds tas konkrēti varētu būt. Debatēt par to, vai valdībai vajadzētu atbalstīt, teiksim, arī tādiem, kam nav šādu līdzekļu, demokrātiskās vārda brīvības vārdā dot viņiem līdzekļus, es baidos, ka būtu ļoti neveselīgi. Mums jau tā latviešu elektorāts ir sadrumstalots ar ļoti daudzām sīkpartijām, kas īstenībā kļūst draudīgs gan valsts stabilitātei, gan tās ārpolitiskajai virzībai, un man šķiet, ka mākslīga sīkpartiju veicināšana nebūtu vēlama.

— Vēlēšanās diezgan lielu atbalstu salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ieguva arī kreiso spēku apvienība PCTVL. Vai jūs bijāt gaidījusi šādus rezultātus no šīs apvienības? Vai bijāt gaidījusi vēl lielākus?

V.Vīķe–Freiberga: — Man šķiet, ka viņi strādāja ļoti mērķtiecīgi, cik noprotams, arī ar ievērojamiem līdzekļiem, un pēc mērķtiecīgas reklāmas zināmām mērķauditorijām īstenībā tie rezultāti bija sagaidāmi.

— Pēc kādiem kritērijiem jūs gatavojaties izvēlēties nākamo Ministru prezidentu? Tagad ir izvirzīti iespējamie divi kandidāti — Einars Repše un, iespējams, arī Andris Šķēle.

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka iespējami ir arī citi vispār, nav jau izslēgti arī citi, kaut vai no tām pašām partijām, eventuāli ne jau vienmēr partijas līderis pats pretendē uz premjera krēslu. Tas ir pirmais. Un otrs. Kā jau esmu vairākkārt izteikusies, svarīgi būs redzēt, kādus sabiedrotos katra no šīm lielākajām labējām partijām būs spējusi sarunāt vai ne, ar kuriem vienoties. Man kā prezidentei interesēs arī dzirdēt no eventuālā Ministru prezidenta kandidāta mazliet kaut ko par viņa iecerēto darbības stilu, programmām, akcentiem, uzsvariem, kā valdība plāno darboties. Un te es runāju par konkrētākiem mērķiem un stratēģijām, ne tikai tiem, kurus mēs jau dzirdējām priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kuri tomēr, es pieņemu, ir vairāk abstrakti un vispārināti. Nonākot līdz tam brīdim, kad būs runa par Ministru prezidenta nominēšanu, es tomēr vēlētos dzirdēt diezgan specifiskus un konkrētus valdības mērķus, kādus tā centīsies sasniegt.

— Vēlēšanas ir notikušas, un līdz tam tā arī netapa zināms, cik partijas iztērēja naudu priekšvēlēšanu reklāmām. Pirms divām nedēļām jūs izteicāties, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāmobilizē visi spēki, lai varētu veikt partiju finansu kontroli. Pagājušās nedēļas nogalē VID it kā publiskoja datus par to, ka dažas partijas ir pārkāpušas Grāmatvedības likumu, un tas arī bija viss, lai arī iepriekš tika ziņots, ka Zaļo un Zemnieku savienība saņēmusi visvairāk naudas ar neskaidru izcelsmi. Sončiks arī solīja, ka nebūs problēmu, pētot naudas ziedotājus, bet nedēļas nogalē viņš atzina, ka partiju ziedotājus dienests pētīšot līdz pat nākamā gada vidum un ka, pat piesaistot šim darbam visus darbiniekus, daudz ātrāk nebūtu iespējams to izdarīt. Jūsuprāt, Sončiks pēc visa notikušā var turpināt pildīt sava amata pienākumus?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, tas būs viens no jautājumiem, ar kuru saskarsies jaunais Ministru prezidents. Ir izskanējušas jau vairākas kritiskas piezīmes par Sončika kunga darbu, un te nu mums jāgaida, ka stāsies darbā jaunā valdība, un tad izpildvarai būs visas iespējas izvērtēt.

— Bet jūsu viedoklis pēc visa šī notikušā.

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka mums ir vesela rinda darbības lauku, kuros Latvijai nav tie spožākie rezultāti, un to mēs zinām no ziņojuma, ko Eiropas Komisija ir iesniegusi nupat par kandidātvalstīm, to skaitā Latviju. Es neesmu vēl varējusi detalizēti iepazīties, man nav atsūtīta vidusstadijas versija no šī dokumenta, es ceru to saņemt rīt. Es rūpīgi ar to iepazīšos, un man šķiet, ka tur parādīsies vesela rinda jautājumu, kaut gan tur ir vesela rinda tādu, par kuriem es jau esmu runājusi vismaz pirms gada, piemēram, kas attiecas uz robežsardzes un muitas sadarbību, par novērošanas kameru darbību, uz muitas datorizāciju. Tie ir jautājumi, par ko pirms gada un diviem gadiem esmu jau sākusi interesēties, kur progress diemžēl vēl arvien nav bijis tāds, kādu mēs varētu to vēlēties. Tie ir jautājumi, kas būtu jāaktualizē.

— Bet konkrēti par Sončika kandidatūru jūs izsakāt zināmas šaubas.

V.Vīķe–Freiberga: — Tas ir izpildvaras ziņā, mani interesē zināmas problēmas un to risinājumi.

— Vēl Repšes kungs sola mainīt Korupcijas un apkarošanas biroja likumu un piedāvā darbu Latvijā ārvalstu speciālistam, lūk, arī Repšes kunga teiktais.

Einars Repše: “Es pilnīgi noteikti aicinātu Saeimu ar šo lietu nesteigties, jo, mūsuprāt, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums ir brāķis, kas ir noteikti jāpārstrādā un jāpārskata. Un par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju mana valdība labprāt aicinātu profesionāli, kas nav saistīts ne ar vienu no Latvijā esošajiem ekonomiskajiem grupējumiem.Tātad man padomā ir kāds no britu speciālistiem, kas ir praktiski vadījis Honkongas pretkorupcijas biroju un sekmīgi ticis Honkongā ar cīņu pret korupciju galā. Tāpēc es šobrīd lūgtu atturēties no patlaban izskatāmā kandidāta apstiprināšanas. Gribētu pēc valdības izveidošanas ar šo kandidātu pārrunāt, var jau būt, ka viņš ir tiešām cienījams un piemērots, bet to vēl vajadzētu papildus izvērtēt, un būtu nepieciešams būtiski uzlabot pašu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu.”

Tātad sanāk dīvaina situācija, pēc Repšes teiktā, — Saeima ceturtdien gatavojas apstiprināt KNAB vadītāja amatā Gunti Rutki. Ir saņemta informācija, ka šobrīd tikai jurkānieši vēl nav apstiprinājuši viņa kandidatūru, bet Repše sola pēc kāda laika, ja viņš būs premjers, aicināt šajā amatā ārvalstnieku.

V.Vīķe–Freiberga: — Patlabanējā Saeima turpina darboties līdz tam brīdim, kad noliks savu mandātu. Tātad tai ir visas tiesības rīkoties, kā tai labpatīkas. Protams, nākamā Saeima, nākamā valdība, kad pārņems varu, rīkosies pēc savas labpatikas.

— Bet vai tas ir nepieciešams, un vai ir tīri praktiski šāda veida darbību veikt — iecelt amatā cilvēku, kuru sola pēc tam atcelt?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, tas ir Saeimas ziņā, tas mūsu cienījamiem deputātiem būs jāizlemj.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā