Grozījumi Ārstniecības likumā

Saeimas dok. Nr.5008; likumprojekts Nr.1409

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2002. gada 1. oktobra sēdē akceptēts (prot. Nr.42, 33.§)

un 1. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta 9. un 11.punktu.

2. Izslēgt 3.panta otro teikumu.

3. Izslēgt 4. un 6.pantu.

4. Papildināt 16.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošina izsaukuma vietai tuvākajā atbilstoša profila slimnīcā.”

5. Izteikt 17.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.”

6. Izslēgt 20., 21. un 22.pantu.

7. Izslēgt 24.pantu.

8. Izslēgt 25.panta pirmajā teikumā vārdus “un ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumus”.

9. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ziņas par pacientu sniedz:

1) citām ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai;

2) Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀK);

3) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai;

4) Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai un slimokasēm;

5) ārstniecības iestādēm, kuras veido, papildina un uztur ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrus.”

10. Papildināt 54.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārstniecības iestāde savas iekšējās darbības regulēšanai izdod iekšējās kārtības un darbības noteikumus.

(4) Ārstniecības iestāde apdrošina savas profesionālās darbības risku Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

11. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants. Medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību ārstniecības iestādēs nosaka labklājības ministrs.”

12. Izteikt X nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“X nodaļa

Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieku ārstēšana”.

13. Aizstāt 61.pantā vārdus “Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku” ar vārdiem “Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieku”.

14. Izteikt 62. un 63.pantu šādā redakcijā:

“62.pants. Ja alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības slimnieks veic sabiedriski bīstamas darbības, sistemātiski izdara administratīvos pārkāpumus vai ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuviniekus vai apkārtējos cilvēkus, tiek piemēroti likumā noteiktie sociālie un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi, bet nepilngadīgajiem — audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.

63.pants. (1) Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieka sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi ir šādi:

1) ņemšana policijas profilaktiskajā uzskaitē un policijas rakstveida brīdinājums, ka alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības slimniekam jāizbeidz alkoholisko dzērienu lietošana, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana un ar to saistītu administratīvo pārkāpumu izdarīšana, kā arī obligāti jāsāk ārstēšanās;

2) ņemšana narkoloģiskajā uzskaitē un motivācijas veidošana, lai ieinteresētu slimnieku sākt labprātīgu ārstēšanos no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības;

3) tiesas nolēmums par notiesātā pienākumu ārstēties.

(2) Narkoloģiskās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.”

15. Izslēgt 64.pantu.

16. Izslēgt XI nodaļu “Psihiskās slimības”.

17. Izslēgt XII nodaļas nosaukumā un 72.pantā vārdus “un tiespsihiatriskā” (attiecīgā locījumā).

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Šā likuma 54.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.”

Pārejas noteikums

Šā likuma 16. un 17.pants stājas spēkā Psihiatriskās palīdzības likuma spēkā stāšanās dienā.

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi vairākus projektus — Ministru kabineta noteikumu projektu “Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība”, Veselības aizsardzības likumprojektu un Psihiatriskās palīdzības likumprojektu, kuros zināmā mērā tiek dublētas atsevišķas Ārstniecības likuma normas, līdz ar to radās nepieciešamība veikt grozījumus šajā likumā.

Minētais uzdevums veikts, pamatojoties uz Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību 10.3.2. apakšpunktu.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” izdošanas mērķis ir novērst normu dublēšanos Ārstniecības likumā un no jauna izstrādātajos likumu un Ministru kabineta noteikumu projektos. Lai atrisinātu iepriekš minētās problēmas, Ārstniecības likums jāpārstrādā par nozares likumu, kas regulē ārstniecības personu profesionālo darbību un nosaka ārstniecības procesa organizācijas principus. No šī likuma jāizslēdz normas, kas regulē veselības aprūpes finansēšanu, pacienta tiesības, psihiatrisko palīdzību, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieku ārstēšanu (diskutējams ir jautājums par šo normu turpmāko atrašanās vietu jaunā speciālā likumā vai Ministru kabineta noteikumos par alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtību). Nepieciešami arī Ārstniecības likuma grozījumi, kas nodrošinātu deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, par asinsdienestu darbību u.c. Minētā likumprojekta akceptēšana 7.1.apakšpunktā minētās problēmas atrisina pilnībā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Nepieciešamais finansējums, kas būtu jāparedz Ārstniecības

likuma 54.panta (4) daļas realizācijai no 2005.gada 1. janvāra,

sastāda: 24 301*20=486 020 Ls

* ārstniecības personas ( netiek ņemts vērā jaunākais medicīniskais personāls)—24301

* apdrošināšanas prēmija (vidēji gadā) par ārstniecības personu—20 Ls

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams sagatavot un izdot Ministru kabineta noteikumu projektu “Narkoloģiskās uzskaites kārtība”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes Konvencijai par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā, Konvencijai par biomedicīnu un 1994. gada Pasaules veselības organizācijas deklarācijai “Par pacientu tiesību aizsardzības veicināšanu Eiropā”.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Sagatavojot normatīvā akta projektu, konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi (t.sk. ar Latvijas Slimnīcu biedrību, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienību).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Attiecīgās nevalstiskās organizācijas likumprojekta virzību atbalsta bez iebildumiem un priekšlikumiem.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Likumprojekts ir lasāms starptautiskajā datortīklā “Internet”, kā arī ar to ir iepazīstinātas nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Tā kā normatīvā akta izdošana galvenokārt ir saistīta ar vairāku citu projektu izstrādi, sabiedriskās domas pētījums, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret šo normatīvā akta projektu, veikts netika, līdz ar to Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas par sabiedriskās domas pētījumu rezultātu.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama. Likumprojekta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Normatīvā akta ieviešanas mehānisms sabiedrībai tiks skaidrots Pasaules bankas projekta “Veselības aprūpes reforma” (komunikāciju sadaļas) ietvaros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo.

Likumprojekts šo jomu tieši neskar. No Ārstniecības likuma izslēgtās pacienta tiesības regulējošās normas papildinātas ar efektīviem pacienta tiesību aizsardzības nosacījumiem un iekļautas Veselības aizsardzības likumā. Tādējādi šī likuma pieņemšana netieši paplašinās pacientu iespējas aizstāvēt savas aizskartās tiesības valsts pārvaldes institūcijās un tiesā. Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi. 

Labklājības ministrs V. Jaksons