Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Saeimas dok.Nr.5018; likumprojekts Nr.1412

Kultūras ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2002.gada 1.oktobra sēdē akceptēts (prot.Nr.42, 5.§)

un 2.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24.nr.; 2001, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 17.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgus notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 80 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu tiešraidē vai ierakstā raidorganizācijas saskaņo ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Šādu notikumu sarakstu un to pārraidīšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.”

2. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.”

3. Izteikt 62.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās līdz 40 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.”

4. Izslēgt pārejas noteikumu 20.punktu.

5. Izteikt pārejas noteikumu 21.punktu šādā redakcijā:

“21. Šā likuma 17.panta septītā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

2001.gada 15.februārī tika pieņemti grozījumi Radio un televīzijas likumā, kas pamatā nodrošina galveno audiovizuālās nozares attīstības tiesisko jautājumu risinājumu tirgus ekonomikas apstākļos un augstu nacionālās likumdošanas saskaņotības pakāpi ar Eiropas Savienības tiesību normām. To pieņemšana ļāva 2001.gada 30.martā provizoriski slēgt sarunu sadaļu “Kultūra un audiovizuālā politika” Latvijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā, vienlaikus uzņemoties saistības 2002.gada laikā pabeigt nacionālo tiesību normu audiovizuālajā sektorā saskaņošanu ar Eiropas Savienības normām. Kā līdz šim neatrisināti jautājumi jāmin, ka spēkā esošā Radio un televīzijas likuma atsevišķas normas nav tehniski un praktiski īstenojamas, kas rada nenoteiktību to piemērošanā, kā arī dažas normas vēl pilnībā nav saskaņotas ar Eiropas Savienības tiesību normām. Tiesisku nenoteiktību rada pretruna starp Pārejas noteikumu 20. un 21. punkta normām. Arī Eiropas Komisija savā 2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā, kopumā atzīstot Radio un televīzijas likumu par veiksmīgu un atzīmējot tā augstu saskaņotības pakāpi ar ES acquis, ir norādījusi, ka atsevišķi Radio un televīzijas likuma elementi jāprecizē. Lai nepārtrauktu veiksmīgi aizsākto likumdošanas saskaņošanu Eiropas Savienības integrācijas procesā, kā arī ņemot vērā to, ka provizoriski slēgta sarunu sadaļa var tikt vēlreiz atvērta, ja noteiktā laikā (saskaņā ar Latvijas sarunu pozīciju līdz 2002.gada beigām) netiek novērsti Eiropas komisijas norādītie trūkumi, ir svarīgi šī gada laikā pabeigt Radio un televīzijas likuma saskaņošanu ar ES tiesību prasībām. Šajā nolūkā 2002.gada 8.janvārī ar kultūras ministra rīkojumu ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa priekšlikumu izstrādei grozījumiem Radio un televīzijas likumā un Ministru kabineta noteikumu projekta par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu atspoguļošanu raidorganizāciju programmās izstrādei. Tajā ietilpst Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas Integrācijas biroja, Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra un Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji. Darba grupas sanāksmēs piedalījās arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Grozījumu Radio un televīzijas likumā pieņemšana ir nepieciešama, lai pilnībā saskaņotu likumu ar Eiropas Savienības prasībām — direktīvu “Televīzija bez robežām” 97/36/EC. Šajā nolūkā Radio un televīzijas likuma:

1) 17.panta septītajā daļā prasība nodrošināt apraidi 100% teritorijas un visiem iedzīvotājiem grozīta uz prasību nodrošināt aptvert vismaz 80% iedzīvotāju.

Šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu likuma atbilstību ES direktīvas “Televīzija bez robežām” 3a.panta 1.punkta prasībām. Radio un televīzijas likums pašlaik spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka sabiedrībai svarīgu notikumu raidīšana jāveic tā, “lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un visi Latvijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā”.

Šī panta jaunās redakcijas būtība ir tāda, ka likums deleģē Ministru kabinetam izveidot sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu sarakstu, kurus raidorganizācijas nedrīkst raidīt tādējādi, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju tos nevarētu redzēt. Par tādiem perspektīvā varētu noteikt nozīmīgus kultūras un sporta notikumus, piemēram, Vispārējos Latviešu dziesmu svētkus, Olimpiskās spēles un sporta spēļu Eiropas un pasaules mēroga čempionātus u.tml. Tas nozīmētu, ka ikvienai raidorganizācijai, kaut arī tā ir iegādājusies ekskluzīvās izplatīšanas tiesības, šīs tiesības ir jārealizē tā, lai vismaz 80% iedzīvotāju (t. i., ievērojamai sabiedrības daļai) būtu iespēja tiem sekot tiešraidē vai ierakstā, neuzliekot par to papildu samaksu.

Lai gan direktīva nosaka, ka šādu notikumu raidīšana ir jāveic tā, lai “ievērojamai šīs dalībvalsts sabiedrības daļai” netiktu liegta iespēja sekot sabiedrībai svarīgiem notikumiem, tā tomēr nenosaka konkrētu iedzīvotāju procentu.

Savā 2000.gada 29.augusta atzinumā Eiropas Komisija piedāvā 17.panta 7.daļas redakciju, kur kā ievērojama sabiedrības daļa minēta “75% iedzīvotāju”. 2002.gada 15.februāra atzinumā Eiropas Komisija tomēr neiebilst pret Latvijas ekspertu piedāvāto 80% iedzīvotāju aptveramības apjomu, kas ir pamatojams ar Latvijai raksturīgu iedzīvotāju koncentrāciju lielajās pilsētās.

Spēkā esošajā likumā iestrādātais kritērijs par sabiedrībai svarīgu notikumu pārraidi paredz raidorganizācijai nodrošināt 100% teritorijas aptveramību. Tas iecerēts, lai nodrošinātu visu iedzīvotāju pieeju informācijai, tomēr ar šo tiesību normu var tikt panākts pretējs efekts, jo nedz tehniski, nedz praktiski šo normu nevar realizēt, turklāt tas nav arī ekonomiski izdevīgi. Līdz ar to var izveidoties situācija, ka neviena raidorganizācija Latvijā nevarēs nodrošināt savu pārraižu uztveršanu pilnīgi visā Latvijas teritorijā, tāpēc atbilstoši spēkā esošam likumam tām nebūs tiesību pārraidīt notikumus, kurus Ministru kabinets būs atzinis par sabiedrībai īpaši svarīgiem.

Šobrīd raidorganizācijas aptver:

LTV 1: 94,9 % teritorijas; 98,6% iedzīvotāju; LTV 2: 85% teritorijas; 94,07% iedzīvotāju; LNT: 53,6% teritorijas; 83,4% iedzīvotāju. Tādējādi saskaņā ar spēkā esošā likuma 17.panta 7.daļu notikumus, kurus Ministru kabinets atzinis par sabiedrībai svarīgiem, drīkst raidīt tikai LTV 1 un LTV 2. Ja minētās raidorganizācijas finansu trūkuma dēļ nespēs iegādāties tiesības raidīt sabiedrībai svarīgus pasākumus, bet pārējās raidorganizācijas savukārt neatbildīs likuma prasībām par apraidi visā teritorijā, tad sabiedrībai būs liegtas iespējas vērot šos pasākumus. Turklāt direktīvā ir noteikts ‘’iedzīvotāju’’ nevis teritorijas ‘’aptveramības’’ kritērijs. Ievērojot, ka gan sabiedriskās raidorganizācijas, gan arī komerciālās raidorganizācijas darbojas reklāmas tirgū, šāda situācija var nelabvēlīgi iespaidot konkurenci un raidorganizāciju attīstību. Šāda prasība tiks uzskatīta par neproporcionālu arī Eiropas Savienības vienotā tirgus apstākļos, jo tā attieksies arī uz visu dalībvalstu raidorganizācijām pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

2) 18.panta otrajā daļā paredzēts grozīt spēkā esošo redakciju, kas ietver atsauci uz “Latvijas autoriem” un kuru Eiropas komisija atzīst par diskriminējošu saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līguma 11. pantu, kas aizliedz diskrimināciju uz tautības vai pilsonības pamata. Darba grupas piedāvātā redakcija ‘’Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošu ...’’ ir saskaņota ar EK ekspertiem.

3) 62.panta ceturtajā daļā 30% raidlaika piedāvāts aizstāt ar 40% raidlaika, kas atvēlēts citu raidorganizāciju un neatkarīgo producentu darbu ievietošanai sabiedrisko raidorganizāciju programmās.

Starpinstitūciju darba grupas piedāvā veikt grozījumu, aizstājot 30% raidlaika ar 40% raidlaika, ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu, kā arī aizsargājot sabiedrības intereses programmu daudzveidības un kvalitātes nodrošināšanā.

2002.gada 15.februāra atzinumā Eiropas Komisija norāda, ka likuma spēkā esošajā redakcijā noteiktie ‘’30% raidlaika citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem’’ ir diskriminējoši attiecībā pret citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem, aizsargājot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas produkciju.

Tajā pašā laikā Latvijai pašreizējā brīdī nebūtu lietderīgi atteikties no šīs kvotas pilnībā, jo šī norma skar sabiedriskos medijus (Latvijas Radio un Latvijas Televīziju), kuru pamatuzdevums ir noteikts RTV likuma 57.panta otrajā daļā “Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru pamatuzdevums ir nacionālā pasūtījuma īstenošana”. Pārējās LR jurisdikcijā esošās raidorganizācijas ir komerciālas raidorganizācijas (arī neatkarīgie producenti Latvijas apstākļos darbojas kā komercstruktūras).

4) veikt grozījumus Pārejas noteikumos:

— Izslēgt Pārejas noteikumu 20.punktu;

— Izteikt Pārejas noteikumu 21.punktu šādā redakcijā “Šā likuma 17.panta septītā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī”.

Pašlaik spēkā esošajā redakcijā Radio un televīzijas likumā ir paredzētas divas dažādas tiesību normas par likumu 17.panta 7.daļas spēkā stāšanās kārtību, kas pieļauj dažādas tiesību normu interpretācijas iespējas. Lai novērstu šo neprecizitāti, nepieciešams precizēt Pārejas noteikumus.

Pašreizējā Pārejas noteikumu 20.punkta redakcija nosaka pārejas periodu aptveramības pieaugumam līdz 100%, savukārt Pārejas noteikumu 21.punkta redakcija nosaka, ka 17.panta 7.daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvarī, kas nozīmē, ka raidorganizācijai no š.g. sākuma sabiedrībai svarīgo notikumu raidīšanai jānodrošina 100% teritorijas un iedzīvotāju aptveramība.

Pārejas noteikumu 20.punkts neparedz konkrētu Ministru kabineta noteikumu par sabiedrībai svarīgiem notikumiem pieņemšanas termiņu. Savukārt Pārejas noteikumu 21.punkts nosaka, ka Ministru kabinetam līdz 2001.gada 31.decembrim jāapstiprina 17.panta 7.daļā minētais notikumu saraksts.

Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas termiņi un to būtība ir saistīta ar to, kādā redakcijā tiks pieņemti grozījumi Radio un televīzijas likumā (17.panta 7.daļa un Pārejas noteikumi).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Netiešu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi varētu radīt Radio un televīzijas likuma 62.panta ceturtās daļas grozījums, jo, palielinot citu raidorganizāciju un neatkarīgo producentu raidlaika iespējamo apjomu sabiedriskajās raidorganizācijās, varētu samazināties pašas sabiedriskās raidorganizācijas veidoto raidījumu apjoms. Grozījumi Radio un televīzijas likumā neskar administratīvās procedūras jautājumus.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Netiešas sociālās sekas varētu radīt Radio un televīzijas likuma 62.panta ceturtās daļas grozījums. Šis grozījums paredzētu dažādu sociālo grupu interešu apmierināšanu un daudzpusīgāku raidījumu veidošanu.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

—

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pēc grozījumu pieņemšanas Radio un televīzijas likumā nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus par sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu atspoguļošanu raidorganizācijās, nosakot sabiedrībai svarīgos notikumus un šo notikumu pārraidīšanas noteikumus.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Lai pārņemtu ES acquis audiovizuālajā jomā, nepieciešams transponēt Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes 1997.gada 19.jūnija direktīvu 89/552/EEC (ar grozījumiem 97/36/EC) “Televīzija bez robežām” Latvijas likumdošanā.

Eiropas Komisijas 2001.gada 27.februāra atzinumā par 2001.gada 15.februāra likumu ‘’Grozījumi Radio un televīzijas likumā’’ norādīts, ka: pirmkārt, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu likuma 18.panta 2.daļas ieviešanu saskaņā ar acquis, kas aizliedz diskrimināciju, pamatojoties uz nacionālo piederību. Šī problēma ir sekmīgi atrisināta citās likuma tiesību normās.

Otrkārt, Latvijai jāuzņemas pārskatīt pārklājuma apjomu, kas paredzēts 17.7.pantā. Šis pants, ja to lieto, kā paredzēts, prasa no raidorganizācijām aptvert 100% Latvijas iedzīvotājus un teritoriju, kas, pirmkārt, jau nav izpildāms, tādējādi radot juridisku nenoteiktību. Vēl vairāk, saskaņā ar savstarpējības (reciprocity) principu, ko nosaka direktīva, šī prasība attieksies arī uz raidorganizācijām, kas atrodas citas Dalībvalsts jurisdikcijā, kad tās pārraidīs uz Latviju notikumus, kas atzīti par īpaši svarīgiem Latvijas sabiedrībai. Tik stingra prasība tiks uzskatīta kā neproporcionāla un nesavienojama ar direktīvas “Televīzija bez robežām” 3.a panta 3.punkta prasībām, kas cita starpā nosaka, ka jebkādas ekskluzīvas tiesības “nedrīkst tikt izmantotas tādā veidā, ka ievērojamai publikas daļai citā Dalībvalstī ir liegta iespēja sekot [šādiem] notikumiem...”.

2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā Eiropas Komisija norādījusi, ka Latvija audiovizuālajā jomā ir panākusi augstu saskaņošanas pakāpi ar ES acquis, tomēr piebilst, ka atsevišķiem Radio un televīzijas likuma elementiem jābūt precizētiem (‘’some elements of the Latvian Radio and Television Law need to be further refined’’). Saskaņā ar Latvijas sarunu par iestāšanos ES pozīciju sadaļā ‘’Kultūra un audiovizuālā politika” Latvija ir apņēmusies līdz 2002.gada beigām pabeigt Radio un televīzijas likuma saskaņošanu ar ES tiesību prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

—

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Tiek izpildītas saistības, kas izriet no Eiropas Konvencijas “Par pārrobežu televīziju”.

4. Atbilstības izvērtējums. 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes 1997.gada 19.jūnija direktīva 89/552/EEC “Televīzija bez robežām” (ar grozījumiem 97/36/EC)

2.tabula

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Nav veikti sabiedrības informēšanas pasākumi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar Eiropas Komisijas ekspertu P.Osonu Romanillosu.

5. Cita informācija.

2002.gada 8.janvārī ar kultūras ministra rīkojumu ir izveidota Darba grupa priekšlikumu grozījumiem Radio un televīzijas likumā un Ministru kabineta noteikumu projekta par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu atspoguļošanu raidorganizāciju programmās izstrādei, kuras sastāvā ietilpst Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas integrācijas biroja, Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra un Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji. Uz darba grupas sanāksmēm ir aicināti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Netiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Publikācija LR oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS datu bāzē). Informācija KM mājaslapā, masu saziņas līdzekļos.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Griezties ar sūdzību, priekšlikumu, iesniegumu Nacionālajā radio un televīzijas padomē vai arī pārsūdzēt tiesā padomes lēmumu.

Kultūras ministre K. Pētersone