Mums ir ieteikums Eiropas Savienībai

Vakar tika publiskoti Eiropas Komisijas ziņojumi par kandidātvalstu progresu, integrējoties ES

Par progresu un problēmām Latvijā un pārējās kandidātvalstīs

Vakar, 9. oktobrī, tika publiskoti kārtējie Eiropas Komisijas ziņojumi par kandidātvalstu progresu, integrējoties Eiropas Savienībā (ES). Līdzīgi kā iepriekšējos gados Komisija izstrādājusi vienu kopīgu stratēģisku dokumentu, kurā apkopots viedoklis par visu paplašināšanās procesu kopumā, kā arī atsevišķs ziņojums par katru no 13 kandidātvalstīm, kurā atspoguļotas šīs valsts sekmes un problēmas Eiropas integrācijā.

Galvenā un nozīmīgākā ziņa, ko vēsta Progresa ziņojums, ir rekomendācija uzņemt 10 no 13 kandidātvalstīm ES sastāvā vēl pirms 2004. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kā jau iepriekš tika prognozēts un kā jau vairākas dienas pirms ziņojuma oficiālās publiskošanas ziņoja daži pasaules un Latvijas masu mediji, pirmajā kārtā pievienoties ES varētu tikt uzaicinātas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Kipra un Malta — valstis, kas bijušas vissekmīgākās iestāšanās sarunās un būs gatavas tās pabeigt jau šā gada nogalē.

Progresa ziņojumā uzsvērts arī tas, ka ES paplašināšanās ir atvērts process un nebeigsies līdz ar pirmo paplašināšanās vilni. Eiropas Komisija sola turpināt aktīvi sadarboties ar atlikušajām trim kandidātvalstīm: Bulgāriju, Rumāniju, kā arī ar Turciju, lai arī tās pēc iespējas drīzāk varētu kļūt par ES dalībvalstīm. Rumānijai un Bulgārijai iestāšanās varētu būt 2007. gadā. Kā vakar preses konferencē norādīja ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, šo laiku kā mērķi dalībai ES noteikušas pašas kandidātvalstis, un Eiropas Komisija ir gatava palīdzēt un darīt visu, lai šis mērķis tiktu sasniegts.

Par atlikušajām problēmām kandidātvalstīs

Prezentējot sagatavoto ziņojumu, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi atzina, ka ir pagājuši jau trīspadsmit gadi kopš Berlīnes mūra krišanas. Šo gadu laikā ir smagi strādāts, lai varētu nostiprināt visas Eiropas vienotību, un pašlaik Eiropa ir sasniegusi šā procesa finiša taisni.

Viena no galvenajām risināmajām problēmām, kas tiek minēta gandrīz visām kandidātvalstīm, ir administratīvās kapacitātes nepietiekamība, it īpaši tādos sektoros kā tirgus uzraudzība un pārtikas drošība. Augstu tiek novērtētas kandidātvalstu sekmes ES likumdošanas normu pārņemšanā, bet bažas Komisija pauž par kandidātvalstu spēju visus jaunos standartus, kvalitātes prasības un tirgus darbības mehānismus ieviest. Vairākām valstīm, tostarp arī Latvijai, jāturpina aktīvi strādāt korupcijas samazināšanā.

Bez korupcijas, kas tiek izcelta kā īpaši smaga problēma, Latvija tiek aicināta daudz aktīvāk rūpēties arī par tiesu noslogotību un saīsināt pārāk garos pirmstiesas izmeklēšanas periodus. Tāpat Latvijai vēl joprojām kā problēma tiek minēta sabiedrības integrācija (plašāk par ziņojumu par Latviju Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā sagatavotajos materiālos — zemāk).

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā Komisija norādījusi uz tādām problēmām kā administratīvās kapacitātes nepietiekamība un nepieciešamība uzlabot caurskatāmību personu iecelšanā sabiedriskos amatos. Vēl minēta arī bezdarba problēmas risināšana un naudas atmazgāšanas nesekmīgā apkarošana.

Lietuvai nepieciešams uzlabot administratīvo kapacitāti reģionālās politikas un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā. Līdzīgi kā Latvijai Lietuvai norādīts uz problēmām tiesu sistēmā, gan uz pārāk garajiem izmeklēšanas termiņiem, gan uz to, ka tiesnešiem un prokuroriem trūkst profesionalitātes. Tāpat Lietuvai uzdots ievērot apņemšanos līdz 2005.gadam slēgt Ignalinas AES pirmo reaktoru, bet otro — līdz 2009.gadam.

Situācija iestāšanās sarunās

Zīmīgi, ka Progresa ziņojums ar aicinājumu uzņemt desmit sekmīgākās kandidātvalstis tika publiskots jau pirms sarunu procesa beigām, kas paredzēts šā gada decembrī līdz ar ES dalībvalstu valdību vadītāju tikšanos Kopenhāgenā decembra vidū. Visām desmit kandidātvalstīm sarunās vēl joprojām atvērtas divas grūtākās sadaļas: “Lauksaimniecība politika” un “Finansu un budžeta nosacījumi”, jo ES vēl nav formulējusi savu kopīgo nostāju šajos jautājumos. Atsevišķas valstis, tostarp arī Latvija, vēl nav slēgušas sadaļu “Institūcijas”, bet vairākām valstīm vēl aizvien atvērta ir arī “Konkurences politikas” sadaļa, bet Čehijai arī “Transporta politika”, Maltai “Nodokļu politika” un “Muitas savienība”.

Kad tiks pieņemts galīgais lēmums?

Progresa ziņojumu publiskošana šogad norit nedēļu agrāk, nekā tas sākotnēji tika iecerēts. Šāda steiga skaidrojama ar nepieciešamību dot pašreizējām dalībvalstīm vairāk laika kandidātvalstu progresa izvērtēšanai, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par paplašināšanos, par kuru iecerēts vienoties ES Padomes tikšanās laikā 24.—25. oktobrī. Bet, kā liecina līdzšinējās dalībvalstu valdības pārstāvju diskusijas, lēmumu pieņemt nebūs tik vienkārši, jo vēl aizvien starp ES valstīm pastāv visai krasas domstarpības par budžeta jautājumiem un Savienības institucionālo uzbūvi pēc jauno dalībvalstu uzņemšanas.

Oktobra nogalē dalībvalstu vadītājiem būs jāpanāk arī vienošanās par finansu sadalījumu lauksaimniecības sektorā, kohēzijas un strukturālajiem fondiem, budžeta kompensācijām kandidātvalstīm. Bet vēl aizvien nav noritējušas nopietnas formālas diskusijas šajos jautājumos. Diskusijas katrā ziņā nebūs vieglas, jo četras no dalībvalstīm, kuras ES budžetā vairāk iegulda nekā saņem, — Lielbritānija, Vācija, Zviedrija un Nīderlande — ir paudušas viedokli, ka vispār vajadzētu atteikties no tiešo maksājumu lauksaimniecībā piešķiršanas jaunajām dalībvalstīm.

Bet gadījumā, ja vienošanās par budžeta jautājumiem oktobra ES Padomes sēdē tomēr netiks panākta, vēl atliks nedaudz laika līdz Kopenhāgenas sammitam 12.—13. decembrī, kad iecerēts galīgi pabeigt paplašināšanās procesa sagatavošanas gaitu.

Sekmīga sarunu iznākuma gadījumā visas panāktās vienošanās tiks apkopotas katras kandidātvalsts pievienošanās līgumā, kas pēc tam ratificējams katras pašreizējās dalībvalsts parlamentā un ar referenduma palīdzību arī katrā kandidātvalstī.

Bet, neraugoties uz kopumā pozitīvo komisijas vērtējumu un sekmīgo iestāšanās sarunu gaitu, kā iespējams šķērslis visam paplašināšanās procesam var būt nākamās nedēļas nogalē Īrijā gaidāmais referendums par Nicas līguma ratifikāciju. Kā zināms, Īrijā iedzīvotāji jau reiz pauda negatīvu attieksmi pret Nicas līgumu, kas ir juridiskais pamats, lai varētu notikt gaidāmā ES paplašināšanās. Kā vakar preses konferencē atzina gan Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, gan paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens, gan Eiropas Parlamenta prezidents Pats Koks, jauno dalībvalstu uzņemšanai ir vajadzīgs tikai un vienīgi īru “jā”, jo līguma neratificēšanas gadījumā paplašināšanas process būs nopietni apdraudēts.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors