Par Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu

Latvijas Ārlietu ministrija

Šodien Eiropas Komisija publicēja pēc kārtas sesto un pēdējo Progresa ziņojumu, kura mērķis ir novērtēt kandidātvalstu gatavību kļūt par ES dalībvalstīm 2004.gadā.

Šā gada Progresa ziņojums ir īpaši nozīmīgs, jo tajā izvērtēta kandidātvalstu attīstība kopš 1997.gada. Kaut gan Luksemburgā ES dalībvalstis nerekomendēja sākt sarunas ar Latviju, apšaubot mūsu gatavību pabeigt sarunas reizē ar tā sauktajām pirmās grupas valstīm, kopš iestāšanās sarunu sākšanas 2000.gada pavasarī Latvija ir uzrādījusi stabilu progresu visu Kopenhāgenas kritēriju izpildē.

Izvērtējot Latvijas paveikto pēdējo piecu gadu laikā, Eiropas Komisija rekomendē ES dalībvalstu vadītājiem Kopenhāgenas tikšanās laikā šā gada decembrī slēgt iestāšanās sarunas arī ar Latviju.

Eiropas Komisija atzinīgi novērtē Latvijas paveikto, stiprinot institūcijas, kas nodrošina demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzību. Komisija pozitīvi novērtējusi sākto valsts pārvaldes reformu, tomēr uzsver, ka jāturpina vienotās algu sistēmas ieviešana. Pozitīvi novērtēts arī Latvijas paveiktais sabiedrības integrācijas jomā.

Esam īpaši gandarīti, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu Latvijā ir funkcionējoša tirgus ekonomika un Latvija būs spējīga izturēt konkurences spiedienu, kļūstot par ES dalībvalsti. Latvija citu kandidātvalstu vidū izceļas ar labiem makroekonomiskiem rādītājiem.

Eiropas Komisija atzīst, ka Latvija sasniegusi progresu likumdošanas saskaņošanā visās sarunu sadaļās. Īpaši atzīmēts augsts likumdošanas saskaņotības līmenis iekšējā tirgus jomā, vides sektorā, kā arī reģionālās politikas jomā. Lauksaimniecības sektorā pozitīvi novērtēta SAPARD aģentūras akreditācija un Pārtikas un veterinārā dienesta dibināšana. Latvija sarunu saistību izpildē pozitīvi izceļas citu kandidātvalstu vidū.

Eiropas Komisijas analītiskais un objektīvais vērtējums ļaus Latvijai sekmīgi sagatavoties dalībai ES un tādējādi izvairīties no sociālekonomiskiem satricinājumiem, Latvijai kļūstot par dalībvalsti.

Eiropas Komisija objektīvi novērtē Latvijas tiesu reformu. Tiek norādīts, ka nepieciešams turpināt visaptverošu tiesu sistēmas reformu, paredzot tai nepieciešamo finansējumu. Jāpieņem nepieciešamie likumi, jāstiprina tiesu sistēmas neatkarība. Tiesu sistēmas reformai jānodrošina politiskais atbalsts.

Īpaša uzmanība pievēršama korupcijas apkarošanai. Komisija aicina Latviju izveidot skaidru institucionālo struktūru un nodrošināt Korupcijas un apkarošanas biroja efektīvu darbību. Uzsvars liekams uz cīņu ar organizēto noziedzību un — jo īpaši — ar kontrabandu.

Tā kā, iestājoties ES, Latvija kļūs par ES iekšējā tirgus dalībnieci, Latvijas muitas un nodokļu IT sistēmu savietojamībai ar ES datu bāzēm pirms iestāšanās ES jākļūst par valdības prioritāti.

Eiropas Komisija norāda, ka Latvijas sarunu saistību un “atlikušo darbu” izpilde tiks vērtēta arī turpmāk, un trīs mēnešus pirms plānotās kandidātvalstu uzņemšanas ES tiks sniegts visaptverošs monitoringa ziņojums. Līdz ar to Progresa ziņojums ir labs pamats kandidātvalstīm neapstāties sākto reformu īstenošanā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Eiropas komisijasdelegācija Latvijā

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir guvusi lielus panākumus, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. Tā rezultātā Latvija ir viena no tām desmit valstīm, kuras Eiropas Komisija uzskata par gatavām dalībai Eiropas Savienībā no 2004.gada. Tomēr līdz tam ir veicami vēl vairāki uzdevumi valsts pārvaldes un tiesu sistēmas stiprināšanā, korupcijas apkarošanas un tālākas sabiedrības integrācijas jomā.

Šodien Eiropas Komisija apstiprinājusi stratēģijas dokumentu “Virzībai uz paplašinātu Eiropas Savienību” un trīspadsmit Progresa ziņojumus, katrai no kandidātvalstīm. Desmit no šīm valstīm, ieskaitot Latviju, tas nozīmē kulminācijas brīdi procesā, kas tika sākts Kopenhāgenā 1993.gadā, kad dalībvalstis izlēma, ka ES ir jāuzņem jaunas dalībvalstis no Viduseiropas un Austrumeiropas postkomunisma valstīm. Stratēģijas dokuments izklāsta Eiropas Komisijas viedokli četros pamatjautājumos: iestāšanās sarunu noslēgšana, pievienošanās līgumu galīgā izstrāde, nākamo dalībvalstu piedalīšanās Eiropas Savienības darbā pirms iestāšanās, uzraudzības un drošības pasākumi.

Ar Progresa ziņojumu un Stratēģijas dokumentu šodien tika iepazīstināts Eiropas Parlaments, dalībvalstis un kandidātvalstis. Uz šo dokumentu pamata notiks diskusijas dalībvalstu starpā līdz pat Eiropas Savienības Padomes sanāksmei Briselē, kas notiks šā gada 24. un 25.oktobrī, kur tiks precizēta Eiropas Savienības pozīcija paplašināšanās jautājumā. Tātad sarunām ar visām desmit kandidātvalstīm jābūt pabeigtām pirms Kopenhāgenas sammita 12.—13.decembrī. Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei ir jāapstiprina Pievienošanās līguma projekts pirms tā parakstīšanas 2003.gada martā vai aprīlī. Pievienošanās līgumu ratificē piecpadsmit esošajās dalībvalstīs un arī desmit kandidātvalstīs, turklāt kandidātvalstīs ar referendumu.

Laika posmā starp Pievienošanās līguma parakstīšanu un jauno dalībvalstu iestāšanos jaunās dalībvalstis tiks aicinātas piedalīties kā novērotājas Eiropas Savienības institūciju darbā.

Tāpat kā iepriekšējās paplašināšanās laikā Eiropas Komisija piedāvā drošības pasākumus (safeguard clause), kurus var pieprasīt jaunās vai jau esošās dalībvalstis, lai risinātu iespējamas ekonomiskās grūtības, kas varētu rasties iestāšanās rezultātā. Papildus Eiropas Komisija piedāvā īpašus iekšējā tirgus drošības pasākumus gadījumiem, ja valstis, kas tiek uzņemtas, nevar izpildīt saistības, kuras ir definētas iestāšanās sarunu laikā, un tādējādi apdraud iekšējā tirgus funkcionēšanu.

Attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju Eiropas Komisija ir nolēmusi noteikt 2007.gadu par orientējošu datumu šo valstu dalībai ES. Komisija norāda uz būtisku progresu, ko ir sasniegusi Turcija politisko kritēriju izpildē, vienlaikus atzīstot tālākas attīstības nepieciešamību.

EK delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa