“Aud, māmiņa, vilnānīti,/ Aud balto, pelēko:

Balto sedzu saulītē,/ Pelēko migliņā”

Šodien, 10. oktobrī, tautās tiek laista Vairas Vīķes–Freibergas Saules dainu sērijas trešā grāmata, kas stāsta par silto sauli

Aptuveni 4000 dziesmu lielo Saules dainu pūru sagrupējot trīs tematiskos apcirkņos, autore runā par trejādām saulēm — kosmoloģisko, fizisko un mitoloģisko sauli. Visvairāk dziesmu — ap 2500 — ir par fizisko sauli, tālab šis plašais klāsts jēdzieniski sagrupēts vēl trīs apakšgrupās: hronoloģiskā saule, ko autore dēvē par debesu pulksteni, siltā saule un gaišā saule. Abas pēdējās fizisko sauli raksturo kā meteoroloģisku parādību. Iecerētajā Saules dainu sērijā 1997. gadā iznāca pirmā grāmata — “Kosmoloģiskā saule” un 1999. gadā otra — “Hronoloģiskā saule”. Turpmāk paredzami vēl divi sējumi — par gaišo sauli un par mitoloģisko sauli.

Autore grāmatu mīlestībā un pateicībā veltījusi savam uzticīgajam dzīves draugam un atbalstītājam Imantam Freibergam.

“LV” informācija

Siltā saule – apbrīnojami dažādots, daudzveidīgs dzejas tēls

Vaira Vīķe-Freiberga. Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Siltā saule. – Karogs. 2002. No autores ievada

Ņemot vērā dainu panta uzbūves izteikt, paralēlismu, saules siltums dainu četrrindē ļoti bieži parādās paralēlē ar kādu savu pretstatu. Pirmajā šī sējuma nodaļā aplūkosim

“sauli un nesauli”, resp., silto sauli kopā ar meteoroloģiskiem laika apstākļiem, kas sauli apslēpj cilvēku acīm – mākoņiem un miglu. Otrajā nodaļā pievērsīsimies tām dziesmām, kur kopā ar sauli pieminēti slikta laika apstākļi, kas saistās ar nokrišņiem šī vārda plašākajā nozīmē: gan lietu un sniegu kā nokrišņiem šī vārda parastajā nozīmē, gan rasu un salnu kā mitruma kondensāciju kontaktā ar zemi (kas tai brīdī ir aukstāka par gaisu). Pārējās četrās nodaļās pievērsīsimies saules siltuma dažādām pakāpēm reizē ar domu asociācijām, ko tās izraisa, un emocionālo nokrāsu, kas tām piedēvēta.

Siltā saule, kas pozitīvi iespaido dabu, parādās pavasara un vasaras dziesmās, tā ir dzīvinoša un briedinoša, tās spēks sārtina zemeni laukā un ļauj nobriest labībai tīrumā. Runājot par dzīvniekiem, fiziskajai saulei ir ļoti izteikta un uzsvērta saistība ar biti, kā, piemēram, plašajā dziesmu ciklā, kur abas vasarā līgo pār tīrumiņu. Cilvēki piesauc un pieaicina silto sauli gan retoriski, tiešā dzejiskā uzrunā, gan buramos, resp., lietus vārdos. Siltās saules palīdzība ļaudīm vajadzīga, gan sienu kaltējot, gan dažādus āra darbus veicot. Simboliskā plāksnē fiziskās saules siltumam atbilst cilvēku jūtu siltums, līdz ar ko arī pati saule metaforiski kļūst maiga, mīļa, laipna, gādīga, žēlīga un saudzējoša. Jūtu siltumu dainās visraksturīgāk pārstāv mātes mīlestība, rūpība un gādība par savu bērnu, kas to audzē gluži tāpat “kā saulīte zirņu ziedu”, līdz ar ko fiziski siltā saule šādā sakarībā nemanot sāk pārvērsties par teiksmaino Saulīti kā māmuliņu.

Tas tomēr nebūt nenozīmē, ka dainu saule pat savā siltuma aspektā būtu viennozīmīgs un viengabalains tēls. Tieši otrādi – arī meteoroloģiski siltās saules tēls var būt apbrīnojami dažādots, un emocionālā attieksme pret to dainās sniedzas no izcili pozitīva līdz galēji negatīvam polam.

(..) Dziesmas grupētas gan konceptuāli, vadoties no teksta t.s. dziļumstruktūras, resp., dziesmā izteiktās galvenās domas vai dzejas gleznas, gan arī pēc teksta t.s. virsmas elementiem, t.i., pēc formuliskām rindām, divrindēm vai pusrindām.

(..) Satura ziņā visbiežāk dziesma nostāda paralēli dabas un cilvēces starpā, kur abas šīs semantiskās domēnes vieno kāda kopēja dzejas glezna vai metaforiska saite. Tā būtībā iznāk, ka dziesmas dziļākā nozīme tekstuāli nemaz nav izteikta, – tā jāizloba no loģiskās un dzejiskās saites starp dziesmas abām pusēm. Dažādie dainu paralēlisma paveidi seko gluži vai matemātiski precīzai “dzejas loģikai”, kur izteiktā pārsvarā figurē līdzība, kontrasts vai vienlīdzība divu (retāk triju vai četru) elementu starpā (Vīķe-Freiberga, 1994). Šīs dzejas loģikas pamatā likta tāda kā plusu un mīnusu algebra, kam vērtības (valences) ir noteiktas tikai emocionālās attieksmes subjektīvā plāksnē: labs vai slikts, patīkams vai nepatīkams, pievilcīgs vai nepievilcīgs, apbrīnojams vai nosodāms. (..)

Citētām dziesmām pievienoti to identifikācijas numuri rakstiski publicētajos avotos, kā arī katra teksta pieraksta vieta. Tā man šķiet kā neatņemama daļa no katras dziesmas identitātes un palīdz sniegt zināmu ieskatu par motīvu reģionālo izplatību. Te tūliņ gan jāpiebilst, ka pilnīgākas reģionālās izplatības uzrādīšanai būtu nepieciešama visu līdz šim publicēto variantu un sīkvariantu iekļaušana, kas šī darba ietvaros vienkārši fiziski nebūtu iespējama, – šāda pilnīga motīvu kartogrāfija prasītu vēl ļoti daudzus atsevišķus sējumus! Grāmatas tekstā iekavās norādīti tādu tuvu līdzīgu dziesmu numuri, kas šeit pilnībā netiek citētas. Šādas dziesmas visvieglāk atgūstamas no Saules dainu datu bāzes, kā arī vienkārši izmantojot “Saules dainu indeksu” (Freibergs, 1990) kopā ar “Saules dainu” sējumu (Vīķe-Freiberga un Freibergs, 1991).

Materiāli, kas publicēti šai sējumā, tikuši sagatavoti 1997. –1998. gadā, kad autore vēl bija profesore Monreālas universitātē, un ir tapuši, pateicoties Kanādas Sabiedrisko un humanitāro zinātņu padomes (Social Science und Humanities Council of Canada) pētniecības pabalstam (Grant Nr.410-96-0667).

(..) Repatriējoties atpakaļ uz Latviju 1998.gada oktobrī, līdzi paņemt kā pilnīgi gatavi publicēšanai varēju tikai “Hronoloģiskās saules” manuskriptu, kas sekojošā gadā tad arī tika publicēts. Tai brīdī tad arī visi mani zinātniskie darbi tika pārtraukti, ieskaitot šos ar saules dainām, un nav tikuši aiztikti, ne esot Latvijas Institūta direktorei, ne Valsts prezidentei. Atstājot Kanādu, plānotajam “Meteoroloģiskās saules” sējumam vēl nebija pabeigtas visas “Gaišās saules” nodaļas, kamēr “Siltās saules” nodaļas pamatā bija izstrādātas – tām trūka tikai vispārējas pārlasīšanas un vēl pēdējo redakcionālo izmaiņu. 2001.gada nogalē dodoties atvaļinājumā uz Trinidadu un Tobago, radās doma atdalīt jau gatavās “Siltās saules” nodaļas no pārējām, vēl negatavajām. Tā kļuva iespējams sava atvaļinājuma laikā šo sējumu sagatavot publikācijai un nodot lasītājiem materiālus, kas jau trīs gadus ilgi bija gulējuši atvilktnē.

Sekojot iepriekšējo divu sējumu aizsāktajai tradīcijai, redaktore ir atkal bijusi Vija Jugāne, kam par to dziļa pateicība. Priecājos, ka par grafisko apvalku un ilustrācijām atkal ir gādājis mākslinieks Ilmārs Blumbergs, atrodot šim sējumam savu īpašu vizuālo stilu, kas tomēr ārēji sasaucas ar iepriekšējiem sējumiem.

Tobago 2002.gada 2.janvārī