“Redzam: saimnieciskā attīstība ir stabila”

Foto: A.F.I. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Latvijas ekonomiskā attīstība pēdējos mēnešos saglabājas stabila un sabalansēta, lai gan ārējais pieprasījums joprojām bija vājš un globālās ekonomiskās izaugsmes prognozes nesen atkal tika pazeminātas, preses konferencē 9. oktobrī atzina Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Mūsu valsts veiksmīgo attīstību apliecināja zemā inflācija, nodarbināto skaita pieaugums, iekšzemes kopprodukta (IKP) un nefinansu investīciju kāpums, labā fiskālā situācija, procentu likmju samazināšanās un banku sektora stabilā darbība.

Ļoti nozīmīgi ir tas, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ir guvusi arī pozitīvu starptautisku vērtējumu, teica I. Rimšēvičs. Augusta beigās starptautiskā kredītreitinga aģentūra “Standard &Poor’s” paaugstināja Latvijas kredītreitingu, bet nesen publicētajās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pasaules ekonomikas attīstības prognozēs Latvijai tiek paredzēta visstraujākā izaugsme starp Eiropas Savienības (ES) valstīm gan šajā, gan nākamajā gadā (attiecīgi — 5% un 6%).

Kā pastāstīja LB prezidents, šoruden Latvija noslēdza vienu sadarbības ar SVF posmu, kas ilga no 1992. gada. Šī gada septembrī mūsu valsts bija izpildījusi visas saistības, ko paredzēja Latvijas un SVF sadarbības memorandā iekļautie kritēriji. LB uzskata, ka sadarbībā ar SVF var sākties jauna fāze — savstarpējās konsultācijas SVF statūtu ceturtā paragrāfa ietvaros. Tas nozīmē, ka Latvijai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams izmantot konsultantus, kurus SVF varētu nosūtīt uz mūsu valsti kādas konkrētas problēmas risināšanai, skaidroja I. Rimšēvičs. Piemēram, ja Latvijai ir nepieciešama padziļināta analīze un izpēte par to, kā optimizēt esošo nodokļu sistēmu, uzlabot investīcijas infrastruktūrā vai citos jautājumos, mūsu valsts kopumā, Finansu ministrija (FM) un LB var rēķināties ar zināšanām bagātu un talantīgu partneri, kas var sniegt konsultācijas. Bet tādi memorandi, kā tika parakstīti aizvadīto desmit gadu laikā, ar SVF vairs netiks noslēgti, un turpmāk Latvija darbosies kā valsts, kas spējīga pilnvērtīgi pati sevi attīstīt un kontrolēt, sacīja I. Rimšēvičs.

Raksturojot inflāciju, I. Rimšēvičs teica, ka septembrī patēriņa cenas bija tikai par 1% augstākas nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā un tikai par 0,8% augstākas nekā augustā. LB prognozē, ka arī turpmākajos mēnešos cenas kopumā būs zemākas nekā pērn, taču naftas cenu kāpums pasaulē nākotnē varētu ietekmēt degvielas cenas. Gada vidējā inflācija šogad būs aptuveni 2%.

Iekšzemes kopprodukts šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2001. gada atbilstošo periodu, pieauga par 4,9%. Pirmajā pusgadā IKP pieaugums bija 4,4%.

Vērtējot pa nozarēm, tautsaimniecības pieaugumu galvenokārt nodrošināja apstrādes rūpniecības, būvniecības un atsevišķu pakalpojumu nozaru — tirdzniecības, finansu sektora, komercpakalpojumu — sekmīgā attīstība.

Mazāk veiksmīgā transporta un sakaru nozares attīstība saistīta ar kritumu Ventspils ostas darbībā un dzelzceļa pārvadājumos.

Saglabājoties augstam iekšzemes pieprasījumam arī gada otrajā pusē, reālais IKP šogad kopumā pieaugs par aptuveni 5%, prognozēja I. Rimšēvičs.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos importa pieaugums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sasniedza 11,6%, turpretī eksports pieauga par 7%. Taču pozitīvi LB prezidents vērtē to, ka, saglabājoties vājam ārējam pieprasījumam, eksports tomēr turpināja pieaugt, bet preču importa pieaugums lielā mērā notika uz jaunu kapitālpreču iegādes rēķina.

Latvijai kā atvērtai un strauji augošai ekonomikai pēdējos piecos sešos gados bijis raksturīgs samērā augsts tekošā konta deficīts, atgādināja LB prezidents. 1998. un 1999. gadā tekošā konta deficīts bija aptuveni 10% no IKP. Pērn tekošā konta deficīts saistībā ar kuģu iegādi bija 9,7% no IKP. Šā gada pirmajā pusē tekošā konta deficīts bija 6,6% no IKP, turklāt tas segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām 95,4% apmērā. Tas ir būtisks rādītājs, kas liecina, ka tekošā konta deficīts nevar apdraudēt Latvijas nacionālās valūtas stabilitāti, apgalvoja I. Rimšēvičs.

2002. gadā kopumā tekošā konta deficīts varētu sasniegt apmēram 8,5%, prognozē LB. Noteicošais tekošā konta deficīta veidošanās faktors ir preču importa kāpums. Pozitīvi tā veidošanos, neļaujot pieaugt lielākos apjomos, ietekmējusi preču eksporta augšupeja, pakalpojumu saldo uzlabošanās un kārtējo pārvadājumu pozitīvā saldo būtisks kāpums. Nozīmīgi ir tas, ka Latvija eksportā nefokusējas uz atsevišķu valstu grupu, bet izvērš sadarbību ar dažādām pasaules valstīm. Tomēr Latvijā nav izsmeltas visas iespējas, kā veicināt eksportu. Mūsu valstī praktiski nedarbojas eksporta kreditēšanas sistēma un eksporta garantiju shēma. Tāpēc I. Rimšēvičs pauda cerību, ka jaunā valdība atgriezīsies pie jautājuma par Latvijas eksportkredītaģentūras izveidošanu, jo Latvijas Garantiju aģentūras darbu LB prezidents vērtē kā neveiksmīgu, un līdzekļu trūkuma dēļ arī Latvijas Attīstības aģentūra vairs faktiski nenodarbojas ar eksporta veicināšanu.

Fiskālā situācija no janvāra līdz augustam valstī bija labāka, nekā plānots, norādīja I. Rimšēvičs. Konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija tikai 14,7 miljoni latu (attiecīgā laika posmā pērn tas sasniedza 37 miljonus latu), turklāt augustā budžetā bija vērojams pat pārpalikums. Fiskālās situācijas stabilizēšanos galvenokārt noteica tas, ka turpināja pieaugt nodokļu ieņēmumi. Vislielākais kāpums bija ieņēmumiem no akcīzes nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Turklāt tika veiktas budžeta aizdevumu atmaksas un valsts uzņēmumu maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu.

LB paredz, ka gada pēdējos mēnešos budžeta izdevumi būtiski pieaugs, palielinot konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu, tomēr kopumā 2002. gada budžeta deficīts nepārsniegs 2,3 % no IKP.

Kā atzina I. Rimšēvičs, zināmas bažas rada iespējamais valsts budžeta deficīts nākamajā gadā. FM izstrādātajā materiālā “Tautsaimniecības attīstība un fiskālā politika 2003.—2007. gadam”, ko valdība izskatīja šī gada maijā, valsts konsolidētā budžeta deficīts 2003. gadā prognozēts 3% no IKP. Plānotais valsts konsolidētā budžeta fiskālā deficīta apjoms apgrūtinās Māstrihtas kritērija izpildi nākamajā gadā, jo, lai to izpildītu, jābūt sabalansētam pašvaldību konsolidētajam budžetam. Bet tas būs grūts uzdevums, jo iepriekšējos gados pašvaldību budžeta deficītam bijusi tendence pieaugt, norādīja LB prezidents. Turklāt minētais FM materiāls tapa laikā, kad vēl nebija pieņemti vairāki priekšvēlēšanu gaisotnē tapuši lēmumi, kas palielina budžeta izdevumu daļu, piebilda I. Rimšēvičs.

Raksturojot paredzamo izdevumu pieaugumu 2003. gadā, LB vadītājs atzina, ka daudzi no tiem ir objektīvi nosacīti. Pirmkārt, plānots straujš izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO (no 1,75% no IKP līdz 2% no IKP). Otrkārt, paredzama ar integrāciju ES saistīto izdevumu palielināšanās. Treškārt, ar Satversmes tiesas lēmumu atceltais ierobežojums strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju palielinās budžeta izdevumus vairāk nekā šajā gadā. Turklāt ar 1. oktobri tiek veikta pensiju indeksācija: pensijas, kas nepārsniedz 90 latus, vidēji palielināsies par 1,3 latiem, bet pensijas 90—150 latu robežās palielināsies vidēji par 1 latu. Budžeta izdevumi palielināsies arī saistībā ar pedagogu un medicīnas darbinieku algu paaugstināšanu.

Vairāki faktori negatīvi ietekmēs 2003. gada budžeta ieņēmumus, norādīja I. Rimšēvičs. Kā galvenos viņš minēja sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes samazināšanu no 35% līdz 33% un uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu no 22% līdz 19%.

Situācijā, kad nav gaidāms nodokļu ieņēmumu pieaugums, lai saglabātu budžeta deficītu vismaz pašreizējā līmenī, nedrīkstētu pieļaut būtisku budžeta izdevumu pieaugumu, uzsvēra I. Rimšēvičs. Lai līdzsvarotu izdevumu pieaugumu iepriekš minētajās jomās, būs krasi jāsamazina izdevumi citās, bet tam būs vajadzīga valdības politiskā griba un konkrēts rīcības plāns.

Šobrīd Latvijas tautsaimniecība attīstās ļoti sekmīgi, un LB uzmanīgi seko šai izaugsmei, neieslīgstot pašapmierinātībā, jo ir svarīgi, lai makroekonomiskās vides ārējie un iekšējie faktori kādā brīdī pozitīvo virzību neizsistu no līdzsvara, sacīja I. Rimšēvičs. Ekonomiskajai attīstībai varētu traucēt divas lietas: budžeta deficīta iespējamā nesamērojamība ar Māstrihtas kritērijiem un slikto kredītu īpatsvara palielināšanās komercbanku sektorā. Pārējais tiek kontrolēts, un, ja valdība sekmēs eksporta attīstību, veiksmīga tautsaimniecības izaugsme arī turpmāk būs garantēta.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore