Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību

Latvijas Republikas valdība un Bulgārijas Republikas valdība (turpmāk sauktas “Līgumslēdzējas Puses”),

vienojušās vest sarunas par politiskiem un ar drošību saistītiem jautājumiem un paplašināt un nostiprināt politisko, militāro un ekonomisko sadarbību,

apzinoties, ka sadarbības rezultātā var rasties nepieciešamība apmainīties ar klasificēto informāciju starp Līgumslēdzējām Pusēm,

vēloties radīt klasificētās informācijas savstarpējas aizsardzības noteikumus, kuri tiktu attiecināti uz visiem nākotnē starp Līgumslēdzējām Pusēm slēdzamiem sadarbības līgumiem un vienošanās, un klasificētiem līgumiem, kuri satur vai ietver klasificēto informāciju,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants. Definīcijas

(1)“Klasificētā informācija” ir:

— Latvijas Republikā:

informācija, dokuments vai materiāls, kas satur valsts noslēpumu, proti, militāru, politisku, ekonomisku, zinātnisku, tehnisku vai jebkuru citu informāciju, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nesankcionēta izpaušana var nodarīt kaitējumu nacionālajai drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm;

— Bulgārijas Republikā:

nacionālajos tiesību aktos noteiktā informācija, kas saistīta ar nacionālo drošību, aizsardzību, ārpolitiku vai nodibinātās konstitucionālās kārtības aizsardzību, neatļauta pieeja kurai var apdraudēt vai nodarīt kaitējumu Bulgārijas Republikas interesēm.

(2) “Klasificēts dokuments” ir jebkura fiksēta informācija neatkarīgi no tās fiziskās formas vai īpašībām, ieskaitot šādus informācijas līdzekļus: ar roku rakstīts vai iespiests materiāls, datu apstrādes programmas, zīmogi, kartes, tabulas, fotogrāfijas, zīmējumi, gleznojumi, gravējumi, to uzmetumi vai daļas, skices, melnraksti, darba piezīmes un papīri, kopijas, kas izdarītas ar koppapīru, tintes lentes vai jebkura veida vai tehnoloģiskā procesa reprodukcijas, jebkuras skaņas, balss, magnētiskie vai video, vai elektroniskie, vai optiskie, ieraksti jebkurā formā, un pārnesams automātiskās datu apstrādes aprīkojums ar pastāvīgu informācijas nesēju un pārvietojamu informācijas nesēju;

(3) “Klasificēts materiāls” ir jebkura tehniska rakstura vienība, aprīkojums, iekārta, ierīce vai ieroči, kas ir izgatavoti vai atrodas izgatavošanas procesā, kā arī to izgatavošanā izmantojamās sastāvdaļas.

(4) “Saņēmēja Līgumslēdzēja Puse” ir Līgumslēdzēja Puse, kurai Klasificētā informācija ir nodota un kuru pārstāv Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija.

(5) “Izcelsmes Līgumslēdzēja Puse” ir Līgumslēdzēja Puse, kura ir radījusi Klasificēto informāciju un kuru pārstāv Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija.

(6) “Kompetentā institūcija” ir institūcija, kas saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem tiesību aktiem ir atbildīga par Klasificētas informācijas aizsardzību un par šī Līguma izpildi. Šīs institūcijas ir minētas Līguma 4.pantā.

(7) “Nozīmētā drošības institūcija” ir valdības un/vai pašvaldību institūcija, vai šādas institūcijas dibināts uzņēmums vai iestāde, kuras darbība ir saistīta ar Klasificētās informācijas izmantošanu vai aizsardzību un kura ir tiesīga klasificēt vai deklasificēt informāciju.

(8) “Līguma slēdzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir tiesīga slēgt līgumus.

(9) “Klasificēts līgums” ir divu vai vairāku pārvaldes iestāžu vai privāto organizāciju līgums, kas rada un nosaka to tiesības un pienākumus un kas satur vai ietver klasificēto informāciju.

(10) “Trešā puse” ir starptautiska organizācija vai trešā valsts, kura nav šī Līguma puse.

2.pants. Drošības klasifikācijas

Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka šādas drošības klasifikācijas pakāpes ir ekvivalentas un atbilst attiecīgās Līgumslēdzējas Puses nacionālajos tiesību aktos noteiktajām drošības klasifikācijas pakāpēm:

3.pants. Nacionālie pasākumi

(1) Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem veic visus atbilstošos pasākumus Klasificētās informācijas aizsardzībai, kura saskaņā ar šo Līgumu tiek nodota vai radīta saistībā ar Klasificētu līgumu. Šādai informācijai tiek nodrošināta tāda paša līmeņa aizsardzība, kāda ir piešķirta nacionālajai Klasificētajai informācijai ar atbilstošo drošības klasifikācijas līmeni.

(2) Līgumslēdzējas Puses pienācīgā laikā informē viena otru par izmaiņām nacionālajos tiesību aktos, kas skar Klasificētās informācijas aizsardzību. Šādos gadījumos Līgumslēdzējas Puses informē viena otru saskaņā ar 4.panta trešo daļu, lai apspriestu iespējamos Līguma grozījumus. Tikmēr Klasificētā informācija tiek aizsargāta saskaņā ar Līguma noteikumiem, izņemot gadījumus, kad pastāv citi rakstiski līgumi.

(3) Nevienam nav pieejas Klasificētajai informācijai, pamatojoties vienīgi uz dienesta pakāpi, oficiālu amatu vai speciālo atļauju. Pieeja Klasificētajai informācijai tiek atļauta vienīgi personām, kurām ir speciālā atļauja saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem un kuru dienesta pienākumi prasa šādu pieeju.

(4) Saņēmējai Līgumslēdzējai Pusei ir pienākums:

a) nesniegt Klasificēto informāciju Trešās puses valdībai, personām vai institūcijām bez Izcelsmes Līgumslēdzējas Puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas;

b) piešķirt Klasificētajai informācijai drošības klasifikācijas pakāpi, kas ir ekvivalenta Izcelsmes Līgumslēdzēja Puses piešķirtajai;

c) nelietot Klasificēto informāciju mērķiem, kuriem tā nav paredzēta;

d) nodrošināt privātās tiesības, tādas kā patentu tiesības, autortiesības vai komercnoslēpumus, kuras ir ietvertas Klasificētajā informācijā.

(5) Ja Līgumslēdzējas Puses ir noslēgušas citu Līgumu, kas satur stingrākus Klasificētās informācijas apmaiņas un aizsardzības noteikumus, tiek piemēroti šādi noteikumi.

4. pants. Kompetentās institūcijas

(1) Līgumslēdzēju Pušu valstu Kompetentās institūcijas ir:

Latvijas Republikā:

— Satversmes aizsardzības birojs;

Bulgārijas Republikā:

— Informācijas drošības valsts komisija.

(2) Kompetentās institūcijas paziņo vienai otrai to oficiālos rekvizītus.

(3) Kompetentās institūcijas informē viena otru par savās attiecīgajās teritorijās spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas nosaka Klasificētās informācijas aizsardzību.

(4) Lai nodrošinātu ciešu sadarbību šī Līguma izpildē, Kompetentās institūcijas var rīkot konsultācijas pēc vienas no šo institūciju lūguma.

(5) Lai sasniegtu un uzturētu līdzīgus drošības standartus, attiecīgās Kompetentās institūcijas pēc pieprasījuma sniedz viena otrai informāciju par Klasificētās informācijas aizsardzības drošības standartiem, procedūrām un praktisko piemērošanu attiecīgajā Līgumslēdzējā Pusē.

(6) Attiecīgās Kompetentās institūcijas papildus šim Līgumam var pieņemt izpilddokumentus. Iepriekš konsultējoties ar attiecīgajām Kompetentajām institūcijām, arī citas Līgumslēdzēju Pušu valsts Nozīmētās drošības institūcijas var pieņemt izpilddokumentus papildus šim Līgumam.

5. pants. Klasificētās informācijas nodošana

(1) Klasificētā informācija parasti tiek nodota, izmantojot diplomātisko vai militāro kurjeru. Saņēmēja Līgumslēdzēja Puse rakstiski apstiprina Klasificētās informācijas saņemšanu.

(2) Klasificētā informācija var tikt nosūtīta, izmantojot aizsargātas telekomunikācijas sistēmas, tīklus vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, kurus ir apstiprinājušas Kompetentās institūcijas un kuriem ir atbilstoši katras Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem tiesību aktiem izdots sertifikāts.

(3) Citi apstiprināti Klasificētās informācijas nodošanas veidi var tikt izmantoti, ja par to ir vienojušās Kompetentās institūcijas.

(4) Ja tiek nodots liels Klasificētās informācijas apjoms, Kompetentās institūcijas savstarpēji vienojas un apstiprina transportēšanas veidu, maršrutu un drošības pasākumus.

6. pants. Tulkošana, pavairošana, iznīcināšana

(1) Klasificētos dokumentus, kas satur SEVIŠĶI SLEPENI / TOP SECRET / CNHJUJ CTRHTNYJ informāciju, drīkst tulkot un pavairot tikai ar Izcelsmes Līgumslēdzējas Puses valsts Kompetentās institūcijas rakstisku atļauju.

(2) Visu Klasificētās informācijas tulkošanu veic personas, kurām ir attiecīga speciālā atļauja. Šādam tulkojumam tiek piešķirti atbilstoši drošības klasifikācijas marķējumi un atbilstoša piezīme valodā, kurā ir veikts tulkojums, par to, ka tulkojums satur Izcelsmes Līgumslēdzējas Puses valsts Klasificēto informāciju.

(3) Kad Klasificētā informācija tiek pavairota, arī oriģinālie drošības marķējumi uz katras kopijas tiek pavairoti vai norādīti. Šāda pavairota informācija tiek pakļauta tādai pašai kontrolei kā oriģinālā informācija. Kopiju skaits tiek ierobežots tā, lai nepārsniegtu oficiāliem nolūkiem vajadzīgo kopiju skaitu.

(4) Klasificētais materiāls tiek iznīcināts vai pārveidots tā, lai novērstu tā pilnīgu vai daļēju rekonstruēšanu.

(5) SEVIŠĶI SLEPENI / TOP SECRET / CNHJUJ CTRHTNYJ informācija netiek iznīcināta. Tā tiek nosūtīta atpakaļ Izcelsmes Puses valsts Kompetentajai institūcijai.

7. pants. Klasificēti līgumi

(1) Ja Līgumslēdzēja Puse ir nolēmusi slēgt Klasificētu līgumu ar Līguma slēdzēju, kurš rezidē otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, vai ar otras Līgumslēdzējas Puses Līguma slēdzēju, kurš rezidē pirmās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, tad iepriekš tiek saņemts Kompetentās institūcijas apliecinājums, ka attiecīgajam Līguma slēdzējam ir speciālā atļauja, kas atbilst nepieciešamajai drošības klasifikācijas pakāpei, un ka tas ir veicis nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu Klasificētās informācijas aizsardzību. Šāds apliecinājums turklāt ietver pienākumu nodrošināt, ka drošības pārbaudi izturējušā Līguma slēdzēja veiktie drošības pasākumi atbilst nacionālajiem Klasificētās informācijas aizsardzības tiesību aktiem un ka šos pasākumus uzrauga Kompetentā institūcija.

(2) Līguma slēdzēja Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija ir atbildīga par to, lai Klasificētajai informācijai, kas ir vai nu izpausta otras Līgumslēdzējas Puses Līguma slēdzējam vai radīta saistībā ar Klasificētu līgumu, ir piešķirta drošības klasifikācijas pakāpe. Pamatojoties uz Līguma slēdzēja Kompetentās institūcijas vai Nozīmētās drošības institūcijas lūgumu, otras Puses Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija iesniedz drošības noteikumu sarakstu. Otras Līgumslēdzējas Puses Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija turklāt iesniedz Līguma slēdzēja Kompetentajai institūcijai vai Nozīmētajai drošības institūcijai paziņojumu, ka Līguma slēdzējs ir apņēmies ievērot nacionālos tiesību aktus par Klasificētās informācijas aizsardzību. Otras Puses Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija iesniedz Līguma slēdzēja Kompetentajai institūcijai vai Nozīmētajai drošības institūcijai attiecīgu paziņojumu par Līguma slēdzēja pienākumu aizsargāt Klasificēto informāciju.

(3) Līguma slēdzēja Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija rakstiski apliecina pieprasītā drošības noteikumu saraksta saņemšanu un nodod sarakstu Līguma slēdzējam.

(4) Līguma slēdzēja Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija vienmēr nodrošina, ka Līguma slēdzējs rīkojas ar līguma daļām, kuras ir klasificējamas, tāpat kā ar Līguma slēdzēja valsts Klasificēto informāciju, atbilstoši drošības noteikumu sarakstā norādītajai drošības klasifikācijas pakāpei.

(5) Ja Kompetentā institūcija vai Nozīmētā drošības institūcija apstiprina klasificētu apakšlīgumu, attiecīgi tiek piemērota šī panta otrā un ceturtā daļa.

(6) Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka Klasificēts līgums tiek noslēgts vai darbs pie klasificētajām daļām tiek uzsākts tikai pēc tam, kad Līguma slēdzējs ir veicis drošības pasākumus.

8. pants. Vizītes

(1) Kompetento institūciju vai Nozīmēto drošības institūciju drošības eksperti var periodiski apmeklēt viens otru, lai pārrunātu Klasificētās informācijas aizsardzības procedūras.

(2) Apmeklētājiem ir nepieciešams saņemt uzņemošās valsts Kompetentās institūcijas vai Nozīmētās drošības institūcijas iepriekšēju rakstisku atļauju, ja ir nepieciešama pieeja Klasificētajai informācijai vai telpām, kurās tiek izstrādāta, apstrādāta vai glabāta Klasificētā informācija.

(3) Kompetentās institūcijas izstrādā un vienojas par vizīšu procedūrām.

(4) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina apmeklētāju personas datu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem.

9.pants. Drošības pārkāpums

(1) Ja drošības pārkāpuma rezultātā ir notikusi vai ir iespējama neatļauta pieeja Klasificētajai informācijai, kura ir radīta vai saņemta no otras Līgumslēdzējas Puses, vai tās nesankcionēta izpaušana, Kompetentā institūcija, kuras valstī ir noticis drošības pārkāpums, nekavējoties informē otras Līgumslēdzējas Puses Kompetento institūciju un veic atbilstošu izmeklēšanu. Ja nepieciešams, otra Līgumslēdzēja Puse piedalās izmeklēšanā.

(2) Ja neatļauta pieeja vai nesankcionēta izpaušana nav notikusi Līgumslēdzēju Pušu valstīs, informācijas nosūtītājas Līgumslēdzējas Puses Kompetentā institūcija rīkojas saskaņā ar pirmo daļu.

(3) Ikvienā gadījumā otra Līgumslēdzēja Puse tiek informēta par izmeklēšanas rezultātiem un tā saņem nobeiguma ziņojumu par notikuma iemesliem un nodarīto zaudējumu apjomu.

10. pants. Izdevumi

Katra Līgumslēdzēja Puse atsakās no prasībām pret otru Līgumslēdzēju Pusi par izdevumiem, kas ir radušies saistībā ar šī Līguma izpildi.

11. pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Līgumslēdzējas Puses rakstiski paziņo viena otrai, ka nepieciešamās iekšējās juridiskās procedūras, lai Līgums stātos spēkā, ir izpildītas.

(2) Katra Līgumslēdzēja Puse var izbeigt Līguma darbību, par to rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līguma darbība izbeidzas sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. Neatkarīgi no Līguma izbeigšanas Klasificētā informācija, kas ir sniegta saskaņā ar šo Līgumu, tiek arī turpmāk aizsargāta saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, līdz Izcelsmes Līgumslēdzēja Puse neatbrīvo Saņēmēju Līgumslēdzēju Pusi no šī pienākuma.

(3) Šis Līgums var tikt grozīts, abām Līgumslēdzējām Pusēm par to savstarpēji rakstiski vienojoties. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šī panta pirmo daļu.

(4) Jebkuri strīdi attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu tiek atrisināti draudzīgu konsultāciju ceļā starp Līgumslēdzējām Pusēm, neiesaistot ārēju jurisdikciju.

Noslēgts Rīgā 2002. gada 5. jūlijā divos eksemplāros latviešu, bulgāru un angļu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Interpretācijas domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Indulis Bērziņš, ārlietu ministrs

Bulgārijas Republikas valdības vārdā Solomons Pasi, ārlietu ministrs