Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kad atnācu uz domi strādāt, tas bija 1997. gadā, mani izbrīnīja fakts, ka pilsētas labiekārtošanai ir atvēlēti tikai apmēram 2 procenti no budžeta. Mēs gribam dzīvot skaistā un sakārtotā vidē, tāpēc mēģinājām rast papildu finansējumu. Katru gadu palielinās ceļu fonds, kas palīdz salabot ielas. Ar “Lattelekom” un “Latvenergo” panācām vienošanos, ka tika uzsākta attīstības programmu realizācija - tīklu rekonstrukcija. Panācām, ka pēc rakšanas darbiem ietves ir jāatjauno ar bruģa segumu nevis melno asfalta segumu. Arī no pilsētas budžeta tiek atvēlētas pietiekami lielas summas. Priecē, ka uzņēmēji sakārto savu uzņēmumu piegulošās teritorijas. Jāatzīst, ka ar uzņēmumiem bieži vien atrodam kompromisus. Kopīgiem spēkiem mēs to pilsētu veidojam.

Nākotnē īpaša uzmanība jāpievērš individuālo māju rajonu ieliņām, kur nav melnā seguma. Jāsāk tās savest kārtībā - pilsētai ir jārūpējas par individuālo māju iedzīvotājiem, jo viņi jau tā no pilsētas prasa ļoti maz, bet nodokļus maksā.

Par ļoti veiksmīgu ideju uzskatu pilsētas svētku reducēšanu uz kādu konkrētu ielu. Ir bijuši Raiņa ielas, Jēkaba ielas, Rīgas ielas, Pasta ielas, A. Pormaļa ielas svētki, ielas iedzīvotāji svētkiem mobilizējas un īpaši sapoš apkārtni. Paskatieties kaut vai Pasta ielā, tagad to varētu pat nosaukt par mazo Parīzi. Pilsēta par saviem līdzekļiem ieklāja bruģi, sakārtoja skvērus, savukārt māju īpašnieki nokrāsoja fasādes un uzposa pagalmus. Tas, ko šogad izdarīja Pasta ielas iedzīvotāji, ir jāieraksta Ginesa rekordu grāmatā.

Mūsu pilsētā prioritāte ir izglītībai. Tāpēc izglītībai, kultūrai un sportam tiek atvēlēts visvairāk līdzekļu. Piedalāmies dažādos projektos, investējam naudu sporta būvju celtniecībā. Piemēram, šogad 2. vidusskolai tika uzcelta jauna sporta zāle, noslēdzies ģimnāzijas renovācijas projekts. Nākamgad plānots sporta zāli uzcelt arī pie 3. vidusskolas.

Katrā ziņā likumu noteiktajā robežās cenšamies atbalstīt jebkura veida uzņēmējdarbību. Loģiski, ka tas nodokļu apjoms, ko pilsētai iemaksā mazais uzņēmējs, būtiski neiespaido pilsētas budžetu. Tāpēc, ja mēs redzam, ka uzņēmējs var un vēlas radīt jaunas darba vietas, mēs viņu atbrīvojam no nodokļa maksāšanas un uz atvieglotiem noteikumiem piedāvājam privatizēt ražošanas ēkas.

Mēs esam lojāli ne tikai pret vietējiem uzņēmējiem, bet atvērti visiem. Pašlaik piedalāmies konkursā par kādas rūpnīcas būvniecības vietas izvēli. Pilsētas dome pieņēma lēmumu, ka pārdosim nekustamo īpašumu par ļoti zemu cenu un uz 5 gadiem nekustamā īpašuma nodokli samazināsim par 50 procentiem. Esam aprēķinājuši, ka, dodot darbavietas mūsu iedzīvotājiem, uzņēmums vairāk samaksās pilsētas budžetā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, turklāt samazināsies to cilvēku skaits, kam nepieciešama sociālā palīdzība.

Jēkabpilī ārvalstu un vietējā šūšanas biznesā kopā nodarbināti apmēram 700 cilvēku. Svarīga vieta ir ierādīta mežistrādes un kokapstrādes uzņēmumiem, kuri turpina attīstīties. Tāpat priecē, ka pamazām sāk atdzimt lauksaimniecības produktu pārstrāde - piena kombināts sācis strādāt jaunā kvalitātē un ražo jau vairākus desmitus produkcijas veidu, gaļas pārstrādes kombināts, kas savulaik bija ļoti liels, tad kādu laiku nestrādāja vispār, bet nu tajā nodarbināti jau 60 cilvēki.

Gribu atgādināt, ka pirms pieciem gadiem pilsētā bija 12,7 procentu liels bezdarba līmenis, šogad tas svārstās no 8,3 līdz 8,7 procentiem. Faktiskais bezdarba līmenis droši vien ir lielāks, jo ne jau visi reģistrējas kā darba meklētāji. Tajā pašā laikā redzu, ka kopējais iedzīvotāju ienākumu līmenis paaugstinās un to var novērtēt pēc dažādiem maksājumiem, pēc tā, kā notiek dzīvokļu un privātmāju remonts, kādas mašīnas parādās pilsētas ielās. Tikai ļoti žēl, ka notiek šī sociālā noslāņošanās - ir ļoti turīgi un ļoti nabadzīgi cilvēki.

Gadu no gada palielinās kopējā summa, kas ir investēta pilsētas infrastruktūras sakārtošanā. Kā viens no lielākajiem investīciju projektiem jāmin Eiropas Savienības 800+ programma, kuras ietvaros pabeigta ūdenssaimniecības ārējo tīklu rekonstrukcija. Esam gatavi iesaistīties šīs programmas nākamajā kārtā, kurā plānojam lielāku vērību pievērst tieši privātmāju rajonu centralizētās ūdensapgādes sistēmas pilnveidošanai. Vairāk nekā 300 tūkstoši latu piesaistīti sporta zāles būvniecībā, tikpat liela summa ieguldīta ģimnāzijas renovācijā. Siltumapgādes sistēmas uzlabošanā ieguldīti 700 tūkstoši latu. Startējam projektā par iekškvartālu siltumtīklu sakārtošanu.

Ja saskaitām visas investīcijas, kas pilsētas sakārtošanā ieguldītas ar pašvaldības un privātuzņēmēju starpniecību, tad kopā iznāk iespaidīga summa - apmēram 6 miljoni latu. Ja pilsētas infrastruktūra būs sakārtota, nākamais posms būs uzņēmumu un ražošanas cehu celtniecība. Pirmais solis jau sperts, un ceram, ka drīzumā sāksies industriālā parka izveidošana. Šis projekts ir atbalstīts Eiropas Savienības PHARE projekta ietvaros, un tā kopējās investīcijas sasniegs 4,4 miljonus eiro. Industriālais parks 27 ha platībā atradīsies bijušā cietuma teritorijā. Jau nākamgad plānots apgūt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro industriālā parka izveidē. Par šo naudu tiks sakārtota vietējā infrastruktūra - ceļi, gāze, elektrība, ūdens, kanalizācija. Pamatā tiek plānots, ka šeit atradīsies uzņēmumi, kas saistīti ar mežizstrādi un kokapstrādi. Projekts tiek saskaņots ar mežu konfederāciju, ir nospraustas kopējās vadlīnijas.

Jēkabpilij ir visas iespējas izveidoties par attīstītu pilsētu.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”