Par vēlēšanu proporcionalitāti

Vietu skaits Saeimā, ko uzvarētāji ieguva uz 5% barjeru nepārvarējušo rēķina, ir grūti savienojams ar vidusmēra vēlētāja priekšstatiem par taisnīgumu. Proti - nominālie vēlēšanu uzvarētāji “Jaunais laiks” papildus ieguva tikai 2 vietas, savukārt “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) - 5, Tautas partija - 4, Zaļo un Zemnieku savienība - 3, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - 2, bet Pirmā partija, kura saņēma par 0,12% vairāk balsu nekā ZZS, saņēma papildus pliku “neko”.

Lai gan saskaņā ar Satversmes 6. pantu Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kas sevī ietver pieņēmumu, ka visu Latvijas pilsoņu balsis ir vienlīdz vērtīgas, realitāte, kā parasti, ir nedaudz citādāka. Kā zināms, Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Arī 100 deputātu krēsli ir sadalīti proporcionāli minēto apgabalu vēlētāju skaitam. Taču šāds krēslu sadalījums neveidos pilnus skaitļus, un tāpēc tie ir jānoapaļo. Tādējādi, vēlētāju skaits, kam atbilst viena vieta Saeimā, svārstās amplitūdā no 13051 vēlētāja Rīgas vēlēšanu apgabalā līdz 14210 vēlētājiem Zemgales apgabalā. Tas savukārt nozīmē, ka viena Rīgas apgabala vēlētāja balss vērtība ir tikai aptuveni 92% no viena Zemgales vēlētāja balss.

Taču matemātiskie paradoksi ar to neaprobežojas. Tā kā katram apgabalam piekritīgo vietu skaits Saeimā ir nemainīgs neatkarīgi no apgabalā nodoto balsu skaita, vēlētāja balss svars var mainīties no vēlētāju aktivitātes - jo mazāk attiecīgā apgabala vēlētāju piedalās vēlēšanās vai arī balso citos apgabalos, jo šajā apgabalā nobalsojušo balss “svars” pieaug. Kā piemēru varētu minēt Latgales vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētāju aktivitāte bija viszemākā Latvijā - 66,55%. Līdz ar to absolūtais uzvarētājs šajā apgabalā (PCTVL) ieguva nacionālajā mērogā neatbilstoši daudz papildu vietu.

Apstākļos, kad vēlētāju mobilizācijas svārstības visos apgabalos nepārsniedza 10% robežu un vēlētāju izvēles pa apgabaliem lielos vilcienos atbilda izvēlēm nacionālajā līmenī, kā arī ņemot vērā to, ka 5% barjeru pārvarēja veselas sešas partijas, esošās vēlēšanu sistēmas radītās disproporcijas nav dramatiskas. Taču, modelējot citas iespējamās situācijas, varam iztēloties apstākļus, kuros izsludinātie vēlēšanu rezultāti ne tikai radītu neizpratni, bet arī, iespējams, apdraudētu pilsonisko mieru valstī. Rēķinoties ar to, ka Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Satversmi un Saeimas vēlēšanu likumu tiek uzskatītas par notikušām neatkarīgi no vēlētāju līdzdalības pakāpes, ilustrācijai varētu minēt tikai dažus teorētiskus piemērus.

Iedomāsimies, ka mazākajā apgabalā (šajās vēlēšanās tā ir Kurzeme, kurā tiek sadalīti 14 mandāti) vēlētāju minimālas mobilizācijas apstākļos (piemēram, 10%) praktiski visas balsis iegūst partija, kas nacionālajā līmenī saņem ne vairāk kā 5% balsu. Pārējos četros apgabalos vēlētāju aktivitāte tuvojas 100%. Šajā gadījumā saskaņā ar līdzšinējo vietu aprēķināšanas kārtību 5% balsu saņēmusī partija varētu iegūt 14 vietas Saeimā. Otrs variants - mazākajā apgabalā vēlētāju pilnīgas mobilizācijas gadījumā (balsojušo skaits tiecas uz 100%) absolūtu uzvaru gūst partija, kas citur negūst atbalstu, taču pārējos apgabalos vēlētāju aktivitāte ir minimāla (piemēram, 10%). Šajā gadījumā pēc nodotā balsu skaita nacionālajā līmenī partijai vajadzētu saņemt vairāk nekā 70% vietu Saeimā, taču tā kā šī partija ir uzvarējusi tikai vienā apgabalā, tās vietu skaits joprojām ir tikai 14. Abos gadījumos minētās partijas vēlētājiem un tās oponentiem var rasties jautājumi, kuru risināšana parlamentārā ceļā var nesniegt gandarījumu.

Šīs problēmas izriet tikai un vienīgi no mākslīgā Latvijas dalījuma vēlēšanu apgabalos. Iespējams, ka kādreiz, kad cīņa pret Latgales separātismu sita augstu vilni, šādam dalījumam bija kāda jēga, taču mūsdienu apstākļos tas varētu būt tikai un vienīgi nodeva pārprastai tradīcijai, jo Latvija taču nav nedz federāla valsts, nedz arī tās parlamentā ir eksistenciāli nepieciešama ekskluzīva PCTVL pārstāvniecība. Viss augstāk izklāstītais, protams, neliecina par vēlmi apšaubīt nedz CVK darba atbilstību pastāvošajiem likumiem, nedz 8.Saeimas vēlēšanu provizoriskos rezultātus, taču vēlētāju neizpratnes novēršanai jau līdz nākamajām vēlēšanām būtu lietderīgi Latviju, kuru “starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”, beidzot apvienot vienā vēlēšanu apgabalā.

Sabiedriskās politikas portāls POLITIKA.LV