Par Brocēnu novada priekšrocībām

Brocēnu novada domes priekšsēdētājs Arvīds Mēters:

Pēc apvienošanās Brocēni finansiālā ziņā, salīdzinot ar pievienotajiem pagastiem, nedaudz zaudēja. (Novadā ietilpst Brocēnu pilsēta, tās lauku teritorija, Blīdenes un Remtes pagasts - “LV”.) Toties pagastu iedzīvotāji ieguva. Piemēram, Remtē cilvēki tagad saņem lielākus sociālos pabalstus. Tagad novada domē kopā ir 23 deputāti, kuri ievēro savus nerakstītos likumus. Piemēram, ja jautājums attiecas uz kādu no pievienotajiem pagastiem, tad teorētiski ar balsu vairākumu dome var pieņemt lēmumu, kurš nebūt nepatiks konkrētā pagasta deputātiem. Taču mēs tā nerīkojamies, bet uzskatām, ka, piemēram, deputātiem no Blīdenes ir lielāka teikšana pār šo teritoriju. Ir arī cits nerakstīts, bet ļoti būtisks domes darbības princips, kuru savā ziņā esmu uzspiedis: katram deputātam, neatkarīgi no tā, kuru pusi viņš pārstāv, jāredz novads kopumā un jāiedziļinās visos domes lēmumos. Man nav pieņemama situācija, ja deputāts no Remtes nav izbraukājis Blīdeni un viņam nav nekāda viedokļa par to, kādi lēmumi jāpieņem saistībā ar citu pagastu.

Mūs vienoja, ka gan es, gan pārējo pagastu deputāti uzskatīja, ka visi pakalpojumi iedzīvotājiem jāsaņem uz vietas. Tāpat kopīgi nonācām pie secinājuma, ka apkalpošanas centros nav jāliek izpilddirektori, kas tikai pakļaujas domes lēmumiem, bet gan jāatstāj politiķi jeb vēlētas personas, kurām iedzīvotājs var izkratīt sirdi, izteikt pretenzijas un zināt, ka deputāts mēģinās novada domē aizstāvēt viņa intereses. Nākamais - gandrīz pilnībā tika saglabāts pagastmāju darbinieku skaits un viņu atalgojums. Atteicāmies no centralizācijas idejas un atstājām diezgan lielu rīcības brīvību šajos apkalpošanas centros. Salīdzinot ar citiem novadiem, piemēram, Kandavu, esam mazinājuši birokrātijas pakāpi starp novada domi un apkalpošanas centriem. Turklāt šos centrus neesam veidojuši kā atsevišķas iestādes ar savu budžetu, tālab tas atvieglo darbu.

No visām Latvijas malām pie mums tagad brauc konsultēties un iepazīties ar novada modeli. Bet es saku godīgi, ka nav prāta darbs pārņemt mūsu modeli bez rūpīgas analīzes, jo diezin, vai Latgalē ir tāda pati situācija kā Brocēnos. Tur nabadzība ir lielāka, tālab centralizācija varētu būt piemērotāka. Arī gadījumā, ja nav labu internetsakaru, apvienošanās ir problemātiskāka. Jo mūsu variantā visa dokumentu apmaiņa starp domi un apkalpošanas centriem notiek viegli un ātri caur interenetu. Grūti iedomāties, ko mēs darītu, ja šādu sakaru nebūtu. Tāpat varu teikt - pirms apvienojieties, izsveriet to pāris gadu, jo izgāzt šo pasākumu ir ļoti viegli. Atcerieties arī to, ka ietaupīt uz administratīvo izdevumu rēķina neizdosies un tas nav arī reformas mērķis. Apvienošanās rezultāti būs redzami tikai pēc gadiem un tikai ar nosacījumu, ka nu jau ar sava lielāka maciņa palīdzību centīsities piesaistīt dažādu projektu līdzekļus, kuriem būs vieglāk atrast līdzfinansējumu. Svarīgi arī neveidot pārāk lielus novadus, jo tad domes vadītājs kļūs tāds kabinetu priekšnieks. Personīgi es nevēlētos, lai Brocēnu novads kļūtu lielāks, jo tad es automātiski kļūtu par kabinetu priekšnieku, kurš nespēj pats savām acīm redzēt, kas notiek un kas jādara. Lielāks novads vairs nespēs pildīt pirmā līmeņa pašvaldības funkcijas un uzturēt saikni ar cilvēkiem. Līdz ar to cilvēki attālināsies no varas un domās, ka viņiem šajā novadā un arī valstī nav nekādas teikšanas.

Mūsu prioritāte līdz šim bijusi izglītība. Skolu remontā un datorklašu izveidē esam ieguldījuši daudz līdzekļu. Taču galvenais uzdevums ir panākt, lai novada skolēni izvēlētos mācīties Brocēnu novada, bet ne, piemēram, Saldus skolās. Tagad no pievienotajām teritorijām bez maksas vedam skolēnus uz vidusskolu. Tāpat skolotājiem piešķiram 200 latu lielu studiju aizdevumu, kuri dome vēlāk, ja skolotājs paliek te strādāt, var dzēst. Šādus aizdevumus dodam arī citiem pašvaldību darbiniekiem. Pilnībā apmaksājam savu darbinieku kvalifikācijas celšanas kursus. Citi varbūt pārmetīs, ka tas nav jādara, jo izglītotie darbinieki aizies projām uz labāk apmaksātām vietām. Es atkal domāju tā - ja cilvēks aiziet no mūsu iestādēm un iekārtojas tepat labāk apmaksātā darbā, tad novads no tā tikai iegūs, jo saņems budžetā viņa nodokļus. Tas ir ieguldījums nākotnē. Un pat gadījumā, ja izglītots cilvēks aiziet no novada, tik un tā ieguvēja ir visa valsts.

Nākotnē ceram izveidot arī zemniekiem vajadzīgu lietu - lauku atbalsta fondu. Kontā jau rezervēti fondam domātie 10 000 latu. No šā fonda vietējie zemnieki varēs bez procentiem aizņemties naudu.

“LAUKU AVĪZE”