Par uzņēmēju gaidām pēc atbalsta

Jaunajiem varasvīriem nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus, nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz priekšvēlēšanu gaisotnē izteiktiem spriedumiem un solījumiem. Esot svarīgi, lai jaunā valdība, kurai būtu jābūt labējai, nodrošinātu stabilitāti un turpinātu iepriekšējo valdību iesākto gan virzībā uz ES un NATO, gan nodokļu samazināšanā, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Iespējams, esot nepieciešama ātrāka, intensīvāka valdības rīcība, piemēram, cīņā ar kontrabandu un korupciju, tomēr lēmumu un rīcības straujumam vajagot būt saprāta robežās.

Tāds ir vairāku “Dienas” aptaujāto uzņēmēju skatījums uz lietām, kurām jaunajai valdībai būtu jāpievērš uzmanība. Uzņēmēji atzīst: ir svarīgi, lai tiktu turpināta nodokļu sloga samazināšana, uzņēmējdarbības vides un likumdošanas sakārtošana, lai nebūtu daudz un strauju izmaiņu likumdošanā, kuras tiek veiktas, pat nezinot, vai tās varēs īstenot praksē.

Uzņēmēji ir teju vienisprātis, ka jaunajai valdībai nav jānāk ar pozīciju, ka viss, kas bijis līdz šim, ir slikti un tāpēc tagad «jāsāk no nulles». Viņiem šķiet būtiski, lai jaunā valdība turpinātu līdzšinējo Latvijas virzību uz ES un NATO un lai tiktu nodrošināta Latvijas ekonomikas veiksmīga iekļaušanas ES apritē. Kā atzīst “Statoil Latvija” vadītāja Baiba Rubesa, nozīmīgs uzdevums jaunajai valdībai būtu, lai tā atvieglotu Latvijas uzņēmēju ceļu uz ES un nodrošinātu taisnīgu un caurskatāmu ES strukturālo fondu naudas sadali.

Andris Strazds, Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs, piebilst, ka jaunās valdības redzeslokā jābūt tādām vispārzināmām lietām kā eksporta un investīciju (gan pašmāju, gan ārvalstu) veicināšana. Svarīga, viņaprāt, būtu vismaz daļēja reinvestējamās peļņas atbrīvošana no uzņēmumu ienākuma nodokļa, bezdeficīta valsts budžeta panākšana, ierobežojot budžeta izdevumu daļu, tālāka infrastruktūras attīstīšana un plaša eksporta veicināšanas programma. Pēc A.Strazda ieskatiem, valdībai nevajadzētu samazināt nodokļus patēriņam, piemēram, PVN.

Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Valters Bruss Dienai atzina, ka tikai pēc tam, kad būs skaidras valdības aprises, varēs prognozēt, kā tas ietekmēs lauksaimniecību. Patlaban lauksaimniecībai priekšā ļoti nozīmīgs notikums - sarunu nobeigums ar ES par iestāšanās nosacījumiem lauksaimniecībā. Jau gada beigās būs skaidrs, cik lielas būs ražošanas kvotas, cik tiešie maksājumi.

Arī V.Bruss uzskata, ka beidzot vairāk uzmanības būtu jāvelta lauku problēmu risināšanai: «Lauksaimniecība būtu jāatbrīvo no sociālā sloga, kas tai uzkrauts.» Tiek arī cerēts, ka jaunais ministrs turpinās iesākto, ka paši lauksaimnieki ar LOSP starpniecību var ietekmēt valdības lēmumus. Lai arī likumdošanā šāda iespēja ir nostiprināta, organizācijas darbība finansiāli tiek atbalstīta no valsts.

Valstī lielākās eksporta nozares - kokrūpniecības - pārstāvji īpašas pārmaiņas savā nozarē neprognozē. Vēl pirms vēlēšanām ir panākta mutiska vienošanās ar pašreiz lielāko ievēlēto partiju “Jaunais laiks”, kas varētu būt zināms garants līdzšinējās politikas turpinājumam. Kā Dienai atzina kokrūpnieku asociācijas vadītājs Andris Plezers, esot runāts par iespējamo Meža konsultatīvās padomes lomas palielināšanu. Tā no Zemkopības ministrijas pakļautības varētu pāriet valdības vadītāja pakļautībā. Jaunais politiskais spēks solījies neprivatizēt valsts mežus. Mežinieki neuzstāj, ka būtu nepieciešams dibināt jaunu ar mežiem saistītu ministriju.

Melnās un pelēkās ēnu ekonomikas izskaušana ne tikai korupcijas novēršanas, bet arī algu aplokšņu izpratnē, uzņēmējdarbībai labvēlīga likumdošana, nodokļu samazināšana un reāls mazo un vidējo uzņēmēju atbalsts. Tādi, pēc B.Rubesas ieskatiem, ir galvenie darbi, kuriem jāpievērš uzmanība.

Ar tranzīta jomu saistītie uzņēmēji cer, ka jaunā valdība uzlabos attiecības ar Krieviju, kā arī mēģinās sakārtot ar ostu tranzītu saistītos jautājumus. Savukārt valstī augošās būvniecības nozares lietpratēji saka, ka no jaunās varas gaida konstruktīvas izmaiņas likumdošanā. Sabiedrības “RBS Skals” valdes priekšsēdis Māris Saukāns aģentūrai LETA atzinis, ka jaunajai Saeimai būtu pēdējais brīdis pievērsties gan vispārējās, gan būvniecības likumdošanas sakārtošanai, jo līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES daudz laika nav atlicis. Tieši likumdošanas sakārtošana esot viens no pirmajiem nosacījumiem, lai Latvijas būvnieki spētu konkurēt Eiropas tirgū.

“DIENA”