Par pinumu amata mācītu meistaru

Pinēja Pētera Tutāna darbnīca redzama jau pa gabalu: virs vārtiem pakārts liels pīts grozs. Pēteris sēd uz taburetes, laiku pa laikam pamezdams skatienu televizorā, viņa rokās zib klūgas. Jaunākās ziņas, seriāli… Ja daudz pasūtījumu, meistars dienu un nakti vai rij informāciju.

“Mans tēvs bija labs pinējs un arī man šo to iemācīja,- stāsta Pēteris. - Lai apgūtu šo amatu profesionālā līmenī, pirms astoņiem gadiem izgāju kursus. Pirmo paša darināto groziņu uzdāvināju sievas draudzenei dzimšanas dienā. Iesākumā pīšana bija mans vaļasprieks, un es vienkārši gatavoju dāvanas radiniekiem un draugiem. Pamazām no viņiem sāka nākt pasūtījumi: uzpin man to un to. Tā arī sākām…”

Blakus darbnīcai ir klūdziņu pinumu veikals noliktava. Šo saimniecību pārzina Pētera sieva Lolita. Direktore un menedžere vienā personā.

“Pēdējā laikā ir liels pieprasījums pēc veļas un malkas groziem,- viņa konstatē. - Bet groziņus cilvēki pērk augu gadu. Vairākkārt mēģināju pati pīt, bet nepadodas. Pat tik pieredzējušam meistaram kā mans vīrs jaunie izstrādājumi parasti iznāk šķībi un greizi, bet pēc tam darbs sāk šķirties un iet kā pa sviestu - visīstākās mežģīnes iznāk!”

Pēc pieredzes laulātie draugi dažkārt brauc uz ārzemēm.

“Pīšanas māksla ļoti attīstīta ir Lietuvā,- stāsta Lolita. - Lietuviešu bērniem pat skolās darbmācības stundās māca grozus pīt.”

Kārklu klūgas galvenokārt meklējamas ceļmalās. Tādēļ Pēteris ar Lolitu ilgu laiku tur arī vāca materiālus. Iesākumam pietika, taču vēlāk viņi nolēma paši savā zemē pie Lielvārdes audzēt kārklus. Šoruden Tutāni vāc jau piekto ražu.

“Pīšanai der tikai tās atvases, kurām vēl nav gads,- skaidro Lolita.- Pavasarī tās atgādina mazus zāles kušķīšus, bet pēc tam izstiepjas pat divu metru garumā. Mēs tās griežam, kad visas lapas nobirušas, un pēc tam tās sautējam trīs līdz desmit stundas. Tā vieglāk tīrīt.”

“Pirms trim gadiem lielveikali sāka interesēties par Pētera darbiem,- stāsta Lolita. - Pirms RIMI atklāšanas universālveikalā “Centrs” veikala vadītāji pasūtīja viņam daudz dažādu maizes un augļu paplāšu. Bet pēc tam izrādījās, ka RIMI oficiāli nevar iegādāties mūsu produkciju, jo mēs neesam firma. Tad nu nodibinājām paši savu SIA.”

“ČAS”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti