Sestdien, 12.oktobrī: Spānijas svētki

“Mūsu valstu attiecības kļūst nozīmīgākas”

“Ceru pieredzēt Spānijas vēstniecības atvēršanu Rīgā”

Marija Kristina Barrjosa i Almasora, Spānijas vēstniece Latvijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieces kundze, Spānijas valsts svētku datums saistīts ar nozīmīgu notikumu visas cilvēces vēsturē — Amerikas atklāšanu.

— Jā, 12. oktobris izvēlēts par Spānijas valsts svētkiem, kopš šis datums simbolizē divu kontinentu vienotību, kas dziļi iespaidojusi arī mūsu nācijas vēlāko attīstību. Es teiktu, ka šis notikums iezīmēja modernā laikmeta sākumu. Šī neviltotā brālības izjūta ir pastāvīgs mūsu ikdienas elements, tāpēc tik dabīga ir arī šī datuma izraudzīšana par mūsu valsts svētkiem.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības šajā Latvijai tik izšķirīgajā laikā, kad mūsu valsts cer jau pavisam drīz saņemt uzaicinājumus iestāties NATO un Eiropas Savienībā (ES)?

— Mēs esam gatavi atvērt pastāvīgu vēstniecību Rīgā, tādējādi īstenojot vienu no mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm. Attiecības starp mūsu valstīm, kā jau dabiskiem partneriem, ir teicamas, un sagaidāms, ka tādas tās būs arī turpmāk. No mūsu puses pastāv patiesa vēlme pastiprināt mūsu klātbūtni Latvijā.

— Kā jau teicu, Latvijai šis ir ārkārtīgi izšķirīgs laiks, jo pavisam drīz, šā gada nogalē, cerams, ar pozitīvu rezultātu vainagosies mūsu valsts konsekventie centieni iestāties NATO un ES. Prāgas un Kopenhāgenas apspriedēs nozīmīgs būs arī NATO un ES dalībvalsts Spānijas viedoklis.

— Spānija pilnībā atbalsta NATO paplašināšanu kopš brīža, kad tā tika atzīta par absolūti nepieciešamu soli šīs organizācijas pozitīvai attīstībai un reālam ieguldījumam reģiona stabilitātē.

— Spānija iestājās ES vēlāk nekā NATO — 1986. gada 1. janvārī. Kāda ir jūsu valsts attieksme pret ES paplašināšanu?

— Spānijai bijusi ļoti aktīva loma arī ES, un jau kopš paša sākuma Spānija sapratusi šī izaicinājuma nozīmīgumu. Taču ir arī tiesa, ka dzīve prasa drosmi brīžos, kad jāpieņem izšķiroši lēmumi, un mana valsts nešaubās, ka eiropiešiem jāizmanto šī iespēja.

— Kā Spānija pati izjutusi savu dalību ES?

— Iestāšanās ES bija pats nozīmīgākais un atbilstošākais lēmums Spānijas jaunākajā vēsturē. Šajos septiņpadsmit gados mūsu valsts, būdama ES dalībniece, piedzīvojusi patiesi revolucionāras pārmaiņas, un, varat man ticēt, tā nebūt nav nejaušība. Nebūtu gan godīgi teikt, ka viss pie mums noritējis viegli. Mūsu ekonomikas struktūrai nācās pārdzīvot dramatiskas pārmaiņas, ar smagām sociālajām konsekvencēm. Tas arī nav nekāds brīnums, jo dārgākās lietas izrādās arī tās vērtīgākās.

— Vēstnieces kundze, drīz būs pagājuši jau četri gadi, kopš jūs pārstāvat Spānijas intereses Latvijā. Taču es joprojām spilgti atceros jūsu akreditācijas ceremoniju Rīgas pilī 1998. gada 1. decembrī.

— Neiedomājami, cik ātri skrien laiks, īpaši tad, ja jūties tik labi... Es patiesi priecātos, ja varētu šajā amatā palikt kaut nedaudz ilgāk, bet diplomāta karjerā nekad nevar paredzēt, kurp tiksi nosūtīts strādāt. Mana personīgā pieredze Latvijā nevarētu būt labāka, un es ceru pieredzēt arī mūsu vēstniecības atvēršanu Rīgā. Tas būs pats nozīmīgākais notikums drīzumā. Katrā ziņā es gribētu atzīmēt arī mūsu premjerministra Asnara kunga marta vizīti Rīgā, kas bija ļoti nozīmīgs solis mūsu attiecību attīstībā. Nobeigumā gribu novēlēt jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai panākumus un mieru.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

“Izjūtu Spānijas atbalstu Latvijai un visai Baltijai”

Aija Odiņa, Latvijas vēstniece Spānijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Spānijai kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstij ir īpaša loma Latvijas ārpolitikā, jo mūsu stratēģiskās prioritātes ir iestāties abās šajās ietekmīgajās starptautiskajās organizācijās. Kā jūs šajā kontekstā raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Latvijas un Spānijas attiecības ir ļoti labas un kļūst arvien plašākas un dinamiskākas. Latvija atbalstīja Spāniju tikko notikušajās ANO Ģenerālās asamblejas 57. sesijas Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vēlēšanās, bet ar Spānijas izpratni un atbalstu Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai sastopamies pastāvīgi. Notiek aktīvs, regulārs politiskais dialogs.

Šogad notikušas vairākas nozīmīgas vizītes. Spānijā divreiz vizītē bijis mūsu valsts Ministru prezidents Andris Bērziņš, vizītēs bijuši ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, zemkopības ministrs Atis Slakteris un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Oficiālā vizītē Spāniju apmeklēja Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Notikušas dažādu nozaru ekspertu un deputātu vizītes. Latvijā darba vizītē uzturējās Spānijas Ministru prezidents Hosē Marija Asnars un Spānijas parlamenta deputātu palātas pirmā viceprezidente Margarita Mariskala. Pilnveidojas līgumtiesiskā bāze. Šogad parakstīšanai jau sagatavoti divi līgumi un parafēti vēl divi. Attīstās ekonomiskā sadarbība, bet tai vēl daudz potenciāla. Spānijai ir interese par Latvijas un Baltijas tirgu, it īpaši pēc spāņu ekonomiskajiem zaudējumiem Latīņamerikas valstīs.

Interese, protams, pastiprinās arī sakarā ar gaidāmo Latvijas iestāšanos ES un NATO. Dibinās un nostiprinās sadarbība starp Latvijas un Spānijas ministrijām, abu valstu parlamentiem un abām galvaspilsētām. Attīstās arī pašvaldību kontakti. Tāpat jāmin izglītības un kultūras sakaru attīstība. Esam tuvu Servantesa aulas atklāšanai Rīgā, kas būs viena no pirmajām Ziemeļeiropā. Tā būs arī pamats Servantesa institūta dibināšanai. Tiek veidota starpvaldību darba grupa kultūras līguma ietvaros, tā izstrādās kultūras programmas, aktivizējot mūsu sadarbību.

Arvien vairāk Latvijas jauniešu mācās Spānijas augstskolās. Likti pamati nacionālo bibliotēku sadarbībai. Ļoti nozīmīgs kultūras notikums šogad aprīlī bija vērienīgas latviešu mūsdienu tēlotājmākslas darbu izstādes atklāšana Madrides centrā ar vairāk nekā 70 latviešu mākslinieku darbiem. Spāņu plašsaziņas līdzekļi izteica sajūsmu, ka Latvijā ir tāda profesionālā māksla. Izstādi rīkoja mūsu vēstniecība Spānijā kopā ar Latvijas Saeimu un galeriju “Daugava”. Noteikti minama ar grandioziem panākumiem notikusī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzstāšanās Madridē un Badahosā. Šogad Spānijā koncertējuši arī jauniešu koris “Balsis”, Ogres mūzikas skolas koris, kamerkoris “Vidus”, koris “Dzintars”, folkloras kopa “Skandinieki” un koris “Vanema”, kā arī deju grupa “Dzirkstelīte”. Novembrī Madridē būs skatāma Leona Baloža fotoizstāde “Rīga — iedvesmas pilsēta” un koncertēs Rīgas 1. mūzikas skolas flautistes. Latvija prezentēta arī Basku zemes un Valensijas televīzijā. Savukārt labākās spāņu filmas piedalījās nupat notikušajā kinofestivālā “Arsenāls” Rīgā. Novembrī Madridē ieradīsies Rīgas mērs Gundars Bojārs, lai izstrādātu abu galvaspilsētu sadarbības programmu.

Gribu arī atgādināt, ka Spānija bija pirmā valsts, kas Latvijai šā gada Eirovīzijas festivālā deva visaugstāko punktu skaitu — divpadsmit. Mūsu sportisti piedalījušies Spānijā notikušajā starptautiskajā regatē, starptautiskajās kanoe airēšanas sacensībās un pasaules airēšanas čempionātā. Pati kā vēstniece šajā pusgadā esmu sniegusi jau trīs intervijas spāņu plašsaziņas līdzekļiem. Nākamā gada sākumā Spānijā notiks Latvijas un Spānijas žurnālistu forums. Sagaidām mūsu žurnālistu interesi.

— Kā rit Latvijas vēstniecības darbs Madridē?

— Mūsu vēstniecības darba virzienu šogad noteica nepieciešamība intensīvi un mērķtiecīgi strādāt saistībā ar ES un NATO paplašināšanas jautājumiem, īpaši ņemot vērā Spānijas ES prezidentūru šā gada pirmajā pusē. Latvijas ārpolitiskais mērķis — panākt Spānijas atbalstu Latvijas uzaicināšanai dalībai NATO un ES, ko veicināja sistemātiski un mērķtiecīgi kontakti ar Spānijas amatpersonām, institūcijām, masu saziņas līdzekļu pārstāvju un lobija iespēju izmantošana, — ir pilnībā piepildīts.

Mūsu vēstniecības pārstāvniecība tika nodrošināta visos Spānijas ES prezidentūras pasākumos, tika skaidrota Latvijas nostāja aktuālajās sarunu sadaļās un regulāri uzturēti kontakti ar attiecīgajām amatpersonām un ekspertiem. Latvijas vārds plaši izskanēja ES kandidātvalstu prezentācijā Madrides galvenajā laukumā Plaza Mayo ar tautas tērpu centra “Senā klēts” un salona “Māksla” piedalīšanos, kad ar koncertu plašo publiku priecēja folkloras kopa “Skandinieki”. Savukārt ārvalstu diplomātu rīkotajā akcijā Spānijas bārabērniem sajūsmu par Latvijas daiļradi izteica Spānijas karaliene Sofija. Viņu apbūra mūsu tautas rakstu bagātība un krāšņums.

Īpašu uzmanību veltām ekonomisko sakaru paplašināšanai. Kā jau zināms, Saragosā ļoti veiksmīgi strādā pirmais Latvijas uzņēmums “Latvijas finieris — Espana”. Bez vairākiem citiem ekonomisko attiecību veicināšanas projektiem vēlos minēt Latvijas tūrisma prezentāciju Madridē šogad oktobrī ar Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova un Latvijas tūrisma firmu piedalīšanos. Jāteic, ka Spānijā interese par Latvijas un Baltijas tūrisma tirgu arvien paplašinās. Mūsu vēstniecībā ik dienu iegriežas vismaz kādi desmit spāņi, lai saņemtu informāciju par tūrisma iespējām Latvijā. Gribu pateikties Latvijas Ārlietu ministrijai un Rīgas domei, kas kopā ar Latvijas vēstniecību Spānijā laida klajā pirmo tūrisma brošūru par Latviju spāņu valodā. Latvija tiek lūgta piedalīties Malagā decembrī starptautiskajā tūrisma gadatirgū kā organizācijas komitejas goda locekle. Uzstāties lūgta arī Marija Naumova. Vēstniecība aktīvi iesaistās ekonomisko kontaktu veicināšanā arī ar masu saziņas līdzekļu palīdzību. Oktobrī vienā no lielākajiem ekonomiskajiem žurnāliem “Moneda Unica” būs 20—25 lapu plašs atvērums par Latvijas ekonomisko attīstību, lai veicinātu spāņu investoru interesi par Latviju. Publicējam informāciju arī citos ekonomiskajos izdevumos.

Vēstniecība aktīvi strādā ar Latvijas goda konsuliem Spānijā. Īpaši Barselonā Venturu Badžeta kungu. Izskatās, ka arī Seviljā būs labs goda konsuls.

— Kādas ir mūsu divpusējo attiecību prioritātes NATO un ES dalībvalstu vadītāju Prāgas un Kopenhāgenas apspriežu priekšvakarā?

— Roberts Šūmans, viens no vienotās Eiropas pamatlicējiem, jau 1963. gadā pauda viedokli, ka viena vienota Eiropa jāveido ne tikai brīvo nāciju interesēs, bet arī to valstu interesēs, kuras ir apspiestas un meklē demokrātisko valstu morālu atbalstu un vēlēšanos pievienoties šai kopienai, kad būs brīvas. Toreiz tie gan vairāk likās sapņotāja vārdi. Taču šajā pašā kontekstā zīmīgi ir arī Spānijas Ministru prezidenta Hosē Marijas Asnara vārdi, ka Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmē Eiropas apvienošanos un šis process ir pašreizējo dalībvalstu morāls pienākums. Latvijas un Spānijas mērķis un prioritāte ir vienotas un spēcīgas Eiropas tālāka veidošana. Situāciju Latvijā pašreiz var salīdzināt ar situāciju Spānijā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kad integrāciju ES un NATO vairākums spāņu uzskatīja par iespēju kļūt par Eiropas un transatlantiskās kopienas aktīviem locekļiem, tā pierādot, ka demokrātija un tirgus ekonomika ir neatgriezeniskas. Spānija pilnībā atbalsta Latvijas un Baltijas valstu iestāšanos ES un NATO. Spāņi uzskata, ka Baltijas valstis ar spēku tika atrautas no Eiropas, kurai tās vienmēr piederējušas, un tagad, atgriežoties Eiropas brīvu tautu saimē, atgūst savas tiesības.

Spānijas atbalstu Latvijas centieniem NATO sekmēja tiešo kontaktu izveidošana starp abu valstu aizsardzības ministrijām, Latvijas militārā atašeja nozīmēšana, sadarbība NATO Rīcības plānā, konsultācijas drošības un politiskajos jautājumos, Latvijas pārstāvja uzstāšanās konferencē Madridē drošības jautājumos. Tika izmantotas Baltijas valstu sadarbības iespējas un citu Viļņas desmitnieka valstu sadarbība. Militāri politisko konsultāciju laikā, kuras programmu Latvijas vēstniecība Spānijā organizēja visām trijām Baltijas valstīm kopā, notika arī iespaidīga Baltijas valstu NATO centienu prezentācija Spānijas parlamentā. Latvijas Ārlietu ministrija kopā ar vēstniecību izveidoja informatīvu brošūru “Latvijas ceļš uz NATO” spāņu valodā, kuru ar lieliem panākumiem prezentējām parlamentā.

— Kā jūs pati Madridē izjūtat Prāgas un Kopenhāgenas apspriežu tuvumu?

— Prāgā un Kopenhāgenā tiks pieņemti Eiropai vēsturiski un izšķirīgi lēmumi. Mūsu valsts dod un dos vēl lielāku ieguldījumu vienotas un stipras Eiropas celšanā. Teroristu uzbrukums pagājušā gada 11. septembrī ASV brīvām un demokrātiskām sabiedrībām parādīja jaunu perspektīvu — sabiedroto valstu atbalsta paplašināšanās nepieciešamību. Prognozējams arī globālās nestabilitātes pieaugums. Latvijas plašā pretterorisma pasākumu programma, militārā sadarbība Baltijas valstu starpā, piedalīšanās NATO miera operācijās ir Latvijas devums Eiropas un demokrātisko sabiedrību drošībai. Mūsu stratēģisko ārpolitisko mērķu — ES un NATO — sasniegšana neatbrīvo mūs no tālākas virzības — pienākumiem pret Eiropu un pasaules sabiedrību, sabiedrības integrācijas sasniegšanu, reformu turpināšanu, savas valsts un tautas labklājības celšanu. Gaidīsim Prāgu un Kopenhāgenu! Strādāsim! Durvis ir vaļā, bet pa tām ir jāprot cienīgi ieiet. Cītīgi strādāsim arī pēc Prāgas un Kopenhāgenas, jo mēs esam tikai ceļa sākumā, nevis beigās. Teiksim atzinīgus vārdus visiem, kas mūs atbalstījuši mūsu mērķu sasniegšanas centienos kā Latvijā, tā ārvalstīs. Latvijas diplomātija apliecinājusi savu briedumu. Bet kas būtu diplomāts bez mūsu tautas devuma. Tātad tas ir visu mūsu nopelns — mūsu ļaužu, mūsu zemes.

Īpašu pateicību gan vēlētos izteikt Čehijas Republikas prezidentam Vāclavam Havelam, kad viņš 2001. gada pavasarī Bratislavā pirmais atklāti iezīmēja Baltijas valstu piederību NATO. Tā bija vēsturiska runa, un Latvijā tā guva plašu atbalsi. Esmu patiesi gandarīta, ka man tad bija laime būt akreditētai Čehijas Republikā un ir bijis tas gods pasniegt Vāclavam Havelam Latvijas augstāko apbalvojumu — pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi par nopelniem Latvijas labā. Pēc tam jau nāca citas runas un atbalsti. Bet Havels uzdrošinājās pateikt to, ko varbūt mēs paši tobrīd neuzdrošinājāmies pat domāt.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors