Lai Eiropa kļūtu vienota un stabila

Ginters Ferhoigens Foto: A.F.I.

Trešdien, 9. oktobrī, Eiropas Komisija (EK) publiskoja ikgadējos ziņojumus par kandidātvalstu progresu, integrējoties Eiropas Savienībā (ES). Komisijas prezidents Romāno Prodi, publiskojot ziņojumu, uzsvēra, ka EK ir pārliecināta par ES kandidātvalstu spēju līdz iecerētajam iestāšanās laikam 2004. gadā atrisināt ziņojumā norādītās problēmas un visas desmit sekmīgākās valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Kipra un Malta) kļūs par ES dalībvalstīm.

Eiropas Parlamenta prezidents Pats Koks preses konferencē pēc ziņojumu publiskošanas uzsvēra, ka desmit kandidātvalstu uzņemšana ES būs vēsturisks notikums, kas nepieciešams visai Eiropai — gan ES pašreizējo dalībvalstu iedzīvotājiem, gan arī kandidātvalstu iedzīvotājiem. Parlamenta prezidents norādīja, ka šo apvienošanos Eiropa ir gaidījusi jau 13 gadus un šobrīd visām iesaistītajām pusēm jādara viss iespējamais, lai apvienošanās realizētos dzīvē.

P. Koks teica, ka, paplašinot ES, Eiropa tiks izveidota par vienu kopīgu reģionu, nodrošinot politisko un ekonomisko stabilitāti.

ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens pauda lielu gandarījumu par straujo reformu gaitu kandidātvalstīs un atzina, ka kandidātvalstis ir sasniegušas tādu progresu, kas vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatīts par neiespējamu.

Tomēr, ņemot vērā reformu apjomu, kas realizēts pēdējo gadu laikā, kā arī to, ka iestāšanās sarunu slēgšana ir vēl priekšā, Eiropas Komisija, neraugoties uz sniegto pozitīvo vērtējumu, līdz iestāšanās brīdim turpinās vērtēt kandidātvalstu attīstību.

Kā lasām progresa ziņojumos, visām desmit valstīm, kuras saņēmušas komisijas augsto novērtējumu, norādītas arī vairākas problēmas, kuras jāspēj atrisināt vēl pirms pievienošanās ES. Sarunu gaitā uzņemtās saistības ir visā pilnībā jāizpilda pirms uzņemšanas brīža, brīdina komisija, piebilstot, ka tā rūpīgi izvērtēs katras kandidātvalsts progresu ES likumu īstenošanā. Bet dažus mēnešus pirms kandidātvalstu reālā iestāšanās brīža komisija sniegs ziņojumu par katras valsts sekmēm atlikušo nepilnību novēršanā.

Romāno Prodi	Andris Ķesteris
Endrū Rasbašs	Pats Kokss

Lai nodrošinātu sekmīgu gaidāmo paplašināšanos, Eiropas Komisija apņēmusies ieviest speciālus drošības pasākumus kandidātvalstīm, kā arī jau esošajām dalībvalstīm.

Piemēram, komisija varētu uz laiku bloķēt kādu no vienotā tirgus brīvībām, lai risinātu ekonomiskās grūtības, kas, iespējams, varētu rasties iestāšanās rezultātā. Komisija piedāvā īpašus iekšējā tirgus drošības pasākumus, ja jaunās dalībvalstis nespēs izpildīt saistības, kas ir definētas iestāšanās sarunu laikā, un tādējādi apdraudēs iekšējā tirgus funkcionēšanu.

Komentējot iecerētos drošības pasākumus, Ginters Ferhoigens pauda pārliecību, ka šādi pasākumi vajadzīgi, jo ES, kurā jau ir 15 dalībvalstis, iecerēts uzņemt vēl desmit jaunas — šāda mēroga paplašināšanās notiks pirmo reizi, un ir visai grūti prognozēt, cik sekmīgi noritēs jauno valstu iekļaušanās kopējā sistēmā.

Paplašināšanās komisārs uzsvēra to, ka drošības pasākumi ir iespējami abos virzienos gan jaunajām, gan esošajām dalībvalstīm. Tomēr ir pamatotas cerības, ka nekādi drošības pasākumi nebūs nepieciešami, jo līdzšinējā integrācijas gaitā kandidātvalstis ir pierādījušas, ka gatavošanās iestājai ES norit ļoti godprātīgi un augstā līmenī, teica G. Ferhoigens.

Komisārs nesaskata nekādas pretrunas starp rekomendāciju tuvākajā laikā uzaicināt kandidātvalstis iestāties ES un faktu, ka pret šīm valstīm tiks noteikti īpaši drošības pasākumi. Tā ir loģiska kārtība, ja mēs vēlamies, lai paplašināšanās notiktu pēc iespējas drīz. “Mēs sniedzam savu pozitīvo vērtējumu, ticot, ka kandidātvalstis līdz iestāšanās brīdim spēs novērst atlikušos šķēršļus, tomēr atstājam iespējas veikt drošības pasākumus, ja kāds no būtiskiem nosacījumiem netiek ieviests pietiekami sekmīgi,” teica G. Ferhoigens.

Latvijas iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris, uzstājoties preses konferencē pēc ziņojumu publiskošanas, pauda pārliecību, ka ES noteiktie drošības pasākumi nebūtu jāuztver kā sodīšanas līdzeklis, bet drīzāk kā regulējoši pasākumi ES tirgus brīvību ieviešanai. A. Ķesteris atzina, ka viņam nav zināms, kā tieši izpaudīsies šie drošības pasākumi, bet norādīja, ka šajā jautājumā noteikti notiks sarunas, jo nekas nevar tikt iekļauts iestāšanās līgumā bez savstarpējas saskaņošanas.

Izvērtējot komisijas ziņojumu par Latviju, Andris Ķesteris teica, ka Latvija var būt ļoti apmierināta par šo progresa ziņojumu, ka Latvija veikusi ļoti nopietnu sagatavošanās darbu dalībai ES, un publiskotais ziņojums ir tiešs pierādījums Latvijas progresam. A. Ķesteris sacīja, ka sarunu delegācija strādājusi ļoti aktīvi, lai komisijas lēmums būtu tieši tāds, un paziņojums par Latvijas spēju kļūt par ES dalībvalsti 2004. gadā nav liels pārsteigums. Taču šo ziņojumu nevar vēl uzskatīt kā galīgu lēmumu par Latvijas atbilstību dalībai ES, jo atlikušajā laikā ir ļoti daudz darāmā.

Arī Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs pozitīvi novērtēja komisijas atzinumu par Latviju un norādīja, ka šis ir vērtējums visam integrācijas procesam, ko Latvija realizējusi kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tomēr ir jāsaprot, ka Latvija vēl nav gatava iestāties ES, un īpaši aktīvi vēl ir jāstrādā pie korupcijas apkarošanas, tiesu sistēmas sakārtošanas un sabiedrības integrācijas, teica E. Rasbašs.

Komentējot komisijas ziņojumā minētās galvenās problēmas Latvijas integrācijas gaitā — cīņu ar korupciju un tiesu sistēmas sakārtošanu un darbības uzlabošanu —, A. Ķesteris uzsvēra, ka tās ir apzinātas jau krietni sen, tāpēc viņš cer, ka Latvija spēs saspringt un atlikušajā laikā līdz iestāšanās brīdim panākt ievērojamu progresu šo jautājumu risināšanā. Sarunu delegācijas vadītājs teica, ka par spīti minēto problēmu sarežģītībai Eiropas Komisija Latvijas progresu novērtēja kā pozitīvu un paļāvās, ka šīs problēmas līdz iestāšanās brīdim tiks atrisinātas. Šāda komisijas uzticība skaidrojama ar to, ka līdzšinējā sarunu gaitā Latvija spējusi ļoti precīzi pildīt dotos solījumus un iekrājusi labu uzticības kredītu. A. Ķesteris vērsa uzmanību arī uz to, ka korupcijas un tiesu problēmas ir ļoti aktuālas sabiedrībā, kas, protams, veicinās šo problēmu straujāku risināšanu. Kā apstiprinājumu A. Ķesteris minēja faktu, ka sabiedrība vēlēšanās ļoti lielu atbalstu izteikusi tieši tām partijām, kuras solījušas aktivizēt šo problēmu risināšanu.

A. Ķesteris pauda pārliecību, ka valdība turpinās ļoti aktīvi strādāt arī pie citu problēmu risināšanas, īpašu uzmanību pievēršot administratīvās kapacitātes uzlabošanai un strukturālo fondu apgūšanas institucionālo mehānismu ieviešanai.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors