Lai veidotos elektrības tilts uz Rietumeiropu

Par Baltijas valstu vienotību un integrāciju sabiedrībā ir dažādi viedokļi. Gadās pat dzirdēt spriedumus, ka patiesībā nekādas vienotības nav. Tomēr fakti liecina ko citu — Latviju un Lietuvu saista vairāk nekā pussimts divpusēju un daudzpusēju līgumu, mūs vieno vērienīgais Via Baltica un vēl daudzi citi sadarbības projekti. To 9. oktobrī, ievadot preses konferenci Lietuvas vēstniecībā, atgādināja Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns. Un piebilda, ka nākotnē, iespējams, Baltijas valstu ciešo vienotību apliecinās vēl viens kopīgs darbs.

Par iecerēto projektu “Elektrības tilts uz Rietumiem” tuvāk pastāstīja Lietuvas Enerģētikas aģentūras vadītāja vietnieks Jons Kazlausks. Viņš uz tikšanos ar žurnālistiem ieradās tūdaļ pēc tam, kad ar jaunā projekta aprisēm Rīgā bija iepazīstinājis Enerģētikas komitejas locekļus — tā ir viena no Baltijas Ministru padomes 16 starpvalstu komitejām, kur ietilpst pa vienam pārstāvim no katras Baltijas valsts. Enerģētikas komitejā spriests, kā veicināt, lai pēc iespējas drīz sāktu darboties kopīgais Baltijas enerģētiskais tirgus. Un tad loģisks ir nākamais solis — pavērt šim tirgum ceļu uz citām valstīm. Ziemeļos ir plānots saslēgt kopā Igaunijas un Somijas elektrolīnijas, bet dienvidos — Lietuvas un Polijas elektrotīklus. Turklāt šī elektopārvades līnija savienos ne tikai divas valstis, bet arī divus elektroenerģijas tirgus — Baltijas valstu tirgu un Rietumeiropas valstu tirgu.

Projekta “Elektrības tilts uz Rietumiem” priekšizpēti ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu ir sagatavojis Lielbritānijas uzņēmuma “Ipa Energy Consulting” vadītais konsorcijs.

1000 megavatu jaudas elektropārvades līnijas celtniecībai, kas savienos Baltijas valstu un Polijas energosistēmas, būs nepieciešami 434 miljoni eiro. Šajā summā ietilpst arī izdevumi Latvijas un Igaunijas energosistēmu modernizācijai — katrai valstij 30 miljoni eiro. Tā kā diezgan tuvā nākotnē visas trīs Baltijas valstis var kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Savienība ir atzinusi šā projekta prioritāti un paredz piešķirt neatmaksājamu kredītu tā īstenošanai, kas varētu būt 61 procents no plānotajām izmaksām jeb 267 miljoni eiro. Domājams, ka projektu varētu īstenot piecu līdz septiņu gadu laikā, interesi par līdzdalību tajā ir izrādījusi arī Krievija.

Lai cik tas šķistu dīvaini, bet padomju okupācijas gados pat Baltijas valstīs ražotajai elektroenerģijai nebija tiešas pārvades līnijas uz Rietumiem — tas bija iespējams tikai caur Baltkrieviju. Jaunā projekta realizācija ļautu Baltijas valstīm kļūt enerģētiski neatkarīgākām. Tiesa, “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons ir atzinis, ka atslēgšanās no Krievijas energosistēmas mums nav pašmērķis.

Preses konferencē tika runāts arī par Ignalinas atomelektrostaciju, ko Lietuva apņēmusies slēgt. Kaut arī šīs atomstacijas modernizācijā ir ieguldīti lieli līdzekļi, tomēr tai ir savas nepilnības, ko nav iespējams novērst, lai panāktu atomelektrostacijā tādu drošības pakāpi, kas atbilstu rietumvalstu standartiem. Ignalinas atomelektrostacijai, tāpat kā citām, kur izmantots Černobiļas tipa atomreaktors, trūkst kupola, kas pasargātu gan avārijas gadījumā, gan no teroristu uzbrukuma, ja kāds noziedznieks sadomātu ietriekt lidaparātu atomelektrostacijas celtnē. It kā ļoti vienkāršajam un drošajam Černobiļas tipa atomreaktoram ir savs Ahilleja papēdis — tam kritiskā gadījumā nav drošas atgriezeniskās saites. Šo iemeslu dēļ Ignalinas atomelektrostacijas liktenis ir izlemts. Turklāt jāatceras, ka Latvijas otru lielāko pilsētu Daugavpili no Ignalinas atomelektrostacijas šķir nepilni 30 kilometri.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors