Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Tieslietu ministrijā

Saskaņā ar likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48. pantu

Politiskā organizācija

“Latvijas Pirmā partija”

Politisko organizāciju reģistra Nr. PO–088 Reģistrēts 2002. gada 4. jūlijā

Statūti

Apstiprināti partijas dibināšanas kongresā

2002. gada 25. maijā

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politiskā organizācija “Latvijas Pirmā partija” (tālāk tekstā “Partija”) ir politiska organizācija, kas dibināta, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar ievēlēto deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

1.2. Partija darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, šiem statūtiem un programmai.

1.3. Partijas oficiālais pilnais nosaukums ir LATVIJAS PIRMĀ PARTIJA un Partijas oficiālais saīsinātais nosaukums ir LPP.

1.4. Partijai ir sava simbolika, ko apstiprina kongress.

1.5. Partijas valdes atrašanās vieta: Kungu iela 8, Rīga LV–1050, Latvijas Republika. Partijas darbības teritorija — Latvijas Republika.

1.6. Partija ir juridiska persona, tai ir savs(-i) konts(-i) bankā(-s) un savs zīmogs. Partijai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā, šķīrējtiesā un valsts varas un pārvaldes institūcijās.

1.7. Partijai ir pilnas īpašuma tiesības uz savu īpašumu un tās īpašumu nevar konfiscēt vai kā citādi atsavināt administratīvā kārtībā. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu Partija var dibināt uzņēmējsabiedrības un veikt citu saimniecisko darbību.

1.8. Partija atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu.

 

 

2. Partijas mērķi, uzdevumi un darbības metodes

2.1. Partija ir centriska partija, kuras pamatmērķis ir Latvijas sabiedrības saliedētība uz kristīgo un garīgo vērtību pamatiem. Partija atbalsta brīvo tirgu un uzņēmējdarbību. Partija iestājas par katra indivīda un valsts attīstību, veicina veselīgu dzīvesveidu.

2.2. Partijas uzdevumi ir:

a) aizstāvēt katra valsts iedzīvotāja brīvas pilnveidošanās iespējas, balstoties uz principu, ka valstiskās un nevalstiskās institūcijas darbojas cilvēka interesēs, nevis otrādi;

b) vērsties pret sociālā riska un sociālās atsvešināšanās garīgajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem cēloņiem, realizēt sociāli nomākto un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu sociālo aizbildniecību un aizstāvību;

c) konsolidēt sabiedrību uz garīgo vērtību pamata;

d) sekmēt sievietes lomas nostiprināšanu sabiedrībā;

e) sekmēt Latvijas kā tiesiskas valsts izveidi un attīstību;

f) sekmēt Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā;

g) sekmēt Latvijas ekonomisko attīstību;

h) veicināt latviešu valodas nostiprināšanu;

i) veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju;

j) veicināt zinātnes, izglītības un kultūras attīstību;

k) veicināt pastāvīgu un neatkarīgu vietējo pašvaldību attīstību.

2.3. Partijas darbības metodes:

a) veic politisko darbību;

b) piedalās vēlēšanu kampaņās;

c) izvirza deputātu kandidātus;

d) vada deputātu parlamentāro darbību;

e) ar deputātu un ministru starpniecību īsteno Partijas programmu;

f) piedalās valsts pārvaldes institūciju izveidē.

 

 

3. Partijas biedri

3.1. Par Partijas biedriem var būt tikai 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības saņemt Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi.

3.2. Partijā par biedriem uzņem Partijas valde uz katra pretendenta personīgā iesnieguma pamata. Iesnieguma noraidīšanas gadījumā valdei nav jāsniedz Partijas biedra pretendentam atteikuma motivācija.

3.3. Partijas biedru uzskaiti veic valde. Katram Partijas biedram tiek izsniegta Partijas biedra apliecība.

3.4. Partijas biedru tiesības:

a) iepazīties ar visiem Partijas institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par Partijas darbību;

b) izstrādāt un iesniegt apspriešanai Partijas pārvaldes institūcijās savus priekšlikumus par Partijas darbību;

c) piedalīties Partijas pārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās;

d) izvirzīt savu kandidatūru un citu Partijas biedru kandidatūras apstiprināšanai par Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem:

e) brīvi izstāties no Partijas, par to rakstveidā paziņojot valdei vismaz 1 (vienu) mēnesi iepriekš.

3.5. Partijas biedra pienākumi:

a) ievērot Partijas statūtus un Partijas vadošo institūciju lēmumus;

b) sekmēt un veicināt Partijas programmas īstenošanu un partijas mērķu sasniegšanu;

c) personiski nepiekrītot vadošo institūciju pieņemtajiem tiesiskajiem lēmumiem, nekaitēt to izpildei;

d) darboties Partijas nodaļas darbībā.

3.6. Partijas biedru valde var izslēgt no Partijas, ja viņš:

a) ar savu darbību vai uzvedību kaitē Partijas mērķiem un darbojas pretēji Partijas vadošo institūciju lēmumiem un programmai;

b) pieļāvis likuma pārkāpumu un attiecībā uz viņu ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par nozieguma izdarīšanu vai pieļauj vispāratzītu morāles normu pārkāpumus, kas diskreditē partiju;

c) kļuvis par citas partijas atbalstītāju vai biedru;

d) izstājies vai izslēgts no Saeimas vai pašvaldību partijas deputātu frakcijas.

 

 

4. Partijas pārvaldes institūcijas

4.1. Partijas kongress

4.1.1. Kongress ir augstākā Partijas lēmējinstitūcija. Tiek sasaukti kārtējie un ārkārtas kongresi. Tikai kongress ir tiesīgs:

a) apstiprināt, grozīt un papildināt Partijas statūtus un programmu;

b) ievēlēt Partijas priekšsēdētāju un 3 (trīs) viņa vietniekus;

c) ievēlēt un atcelt no amata Partijas valdes locekļus;

d) ievēlēt un atcelt no amata Partijas revīzijas komisijas locekļus;

e) apstiprināt Partijas finansu darbības pārskatu un lemt par Partijas ikgadējo finansiālo darbību;

f) noteikt Partijas stratēģiskos darbības virzienus un politikas pamatlīnijas;

g) izskatīt un apstiprināt valdes atskaites par paveikto darbu un izstrādāt plānus nākošajam periodam;

h) lemt par Partijas reorganizāciju.

4.1.2. Kārtējo kongresu sasauc valde ne retāk kā reizi gadā, ierosinot kārtējā kongresa dienas kārtību.

4.1.3. Ārkārtas kongress tiek sasaukts, ja to pieprasa Partijas priekšsēdētājs, valde, revīzijas komisija vai ne mazāk par 1/3 (vienu trešdaļu) Partijas biedru. Ierosinātājs iesniedz Partijas valdē lūgumu sasaukt ārkārtas kongresu, kurā nosaka ārkārtas kongresa sasaukšanas iemeslu un kongresā izskatāmo jautājumu sarakstu. Ārkārtas kongress notiek ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas par ārkārtas kongresa sasaukšanu.

4.1.4. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz 1/3 (viena trešdaļa) biedru. Kongresā ir tiesīgi piedalīties visi Partijas biedri. Katram biedram ir viena balss. Gadījumā, ja Partijā darbojas vairāk nekā 1000 (viens tūkstotis) biedru, Kongresā piedalās nodaļu deleģētie pārstāvji. Delegātu izvirzīšanas kārtību nosaka valde.

4.1.5. Ja kvoruma trūkuma dēļ kongress nav lemtspējīgs, tad atkārtotu kongresu sasauc ne vēlāk kā 20 (divdesmit) dienu laikā pēc nenotikušā kongresa. Atkārtoti sasauktais kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

4.1.6. Lēmumi kongresā tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumiem par Partijas pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai, nepieciešams, lai kongresā piedalītos 2/3 (divas trešdaļas) biedru un par šādu lēmumu nobalsotu 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo biedru. Gadījumā, ja atkārtoti sasauktā kongresā par Partijas pašlikvidāciju nav kvoruma, tad kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

4.1.7. Balsošana kongresā notiek atklāti, paceļot balsošanas zīmi (mandātu). Partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieku, valdes locekļu un revīzijas komisijas vēlēšanas notiek aizklātā balsošanā.

4.1.8. Gadījumā, ja Partijā darbojas vairāk nekā 1000 (viens tūkstotis) biedru, delegātiem, kas piedalās kongresā, ir visas biedriem kongresā noteiktās tiesības un pienākumi.

4.2. Partijas priekšsēdētājs un viņa vietnieki

4.2.1. Partijas priekšsēdētājs ir Partijas vadītājs, kuru ievēlē kongress uz 4 (četriem) gadiem ar klātesošo biedru balsu vairākumu. Partijas priekšsēdētājam ir 3 (trīs) vietnieki. Partijas priekšsēdētāja vietniekus pēc Partijas priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē kongress uz 4 (četriem) gadiem.

4.2.2. Partijas priekšsēdētāja funkcijas:

a) vada Partijas valdes darbu;

b) nosauc kongresam ievēlēšanai savu vietnieku personu vārdus;

c) ierosina sasaukt kongresu;

d) vada kongresa un konferences darbu;

e) ierosina valdei sasaukt Partijas konferences;

f) pārstāv un reprezentē Partiju;

g) vada Partijas domi;

h) piedalās Partijas valdes sēdēs ar balsstiesībām, un viņam ir izšķirošā balss, ja valdes balsojumā balsis dalās līdzīgi.

4.2.3. Partijas priekšsēdētājs nosaka savu pienākumu un funkciju sadalījumu starp viņa vietniekiem.

4.3. Partijas valde

4.3.1. Valde ir Partijas izpildinstitūcija, kas izlemj Partijas darbības un vadības kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus.

Valde sastāv no 12 (divpadsmit) Partijas biedriem, kurus ievēlē kongress uz 2 (diviem) gadiem, kā arī Partijas priekšsēdētāja un viņa trīs vietniekiem. Līdz ar to kopējais valdes locekļu skaits ir 16 (sešpadsmit).

4.3.2. Valdes darbība notiek valdes sēdēs. Ir kārtējās valdes sēdes un ārkārtas valdes sēdes. Kārtējās valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes sēdes vada Partijas priekšsēdētājs vai viņa ieteikts un Partijas valdes apstiprināts valdes loceklis. Valdes sēdes tiek protokolētas. Valdes protokolus paraksta Partijas priekšsēdētājs un valdes locekļi.

4.3.3. Valde veic šādas funkcijas:

a) sasauc kongresus un konferences;

b) sagatavo Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības projektu;

c) pieņem lēmumu par deputātu kandidātiem un kandidātiem valdības sastāvam;

d) atbild par Partijas finansu stāvokli un Partijas īpašumu pārvaldi, kā arī izdod pilnvaras parakstīt Partijas vārdā līgumus, finansu dokumentus un citus saimnieciskos dokumentus;

e) apstiprina nodaļu nolikumus un to vadītājus;

f) pārrauga nodaļu darbību;

g) lemj par ekspertu komisiju veidošanu un to vadītāju;

h) organizē un kontrolē partijas sekretariāta darbu;

i) apstiprina algoto darbinieku štatu sarakstu un nosaka to atalgojumu;

j) lemj par kandidatūrām amatiem, kuras saskaņā ar likumu, partiju vienošanos vai citādi jānosauc Partijas frakcijām vai Partijai;

k) izpilda citas funkcijas, ja to nosaka šie statūti vai deleģē kongress.

4.3.4. Ārkārtas valdes sēdes sasauc pēc valdes priekšsēdētāja vai arī valdes locekļu iniciatīvas, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā 1/3 (vienu trešdaļu) valdes locekļu kopskaita.

4.3.5. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu un Partijas priekšsēdētājs. Valde pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu.

4.3.6. Valdes lēmumi ir saistoši visu līmeņu Partijas deputātiem un valdības locekļiem, valdes locekļiem un partijas biedriem, uz kuriem attiecas valdes lēmums.

4.4. Partijas dome

4.4.1. Dome ir Partijas pārvaldes institūcija, kura, balstoties uz Partijas statūtiem, programmu un kongresa lēmumiem, izstrādā Partijas stratēģijas virzienus un Partijas taktiku. Lēmumi domes sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi pusgadā. Tās sēdes sasauc valde.

4.4.2. Domes sastāvā ietilpst:

a) Partijas priekšsēdētājs un viņa vietnieki;

b) Partijas valdes locekļi;

c) nodaļu vadītāji;

d) Partijas pārstāvētie Saeimas un pašvaldību deputāti;

e) Partijas pārstāvētie Ministru kabineta locekļi;

f) ekspertu komisiju vadītāji.

4.4.3. Dome darbojas 4.4.2. punktā noteiktajā sastāvā, attiecīgajiem amatiem noteiktā termiņā vai līdz brīdim, kamēr konkrētā persona ieņem amatu.

 

 

5. Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija

5.1. Kongress ievēlē revīzijas komisiju 3 (trīs) cilvēku sastāvā uz 2 (diviem) gadiem.

5.2. Revīzijas komisija regulāri pārbauda:

a) Partijas finansu stāvokli;

b) Partijas īpašuma pārvaldi;

c) Partijas nodaļu finansiālo darbību.

5.3. Reizi gadā revīzijas komisija veic pilnu Partijas finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju.

5.4. Par revīziju un pārbaužu rezultātiem revīzijas komisija informē valdi un ziņo kongresam.

5.5. Reizi gadā Partijas, tās nodaļu un grupu finansiālo un saimniecisko darbību revidē neatkarīgs auditors (revidents), kura atzinums par Partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kura tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam.

 

 

6. Partijas nodaļas un grupas. Deputātu frakcijas un grupas

6.1. Partijas nodaļas un grupas var izveidot pēc teritoriālā vai interešu principa, un tās darbojas atbilstoši Partijas valdes apstiprinātam nolikumam.

6.2. Katru Partijas nodaļu veido ne mazāk kā 25 biedri.

6.3. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Partijas valde lemj par frakcijas vai deputātu grupas veidošanu Saeimā vai pašvaldībās.

6.4. Frakciju un deputātu grupu veidojošo minimālo deputātu skaitu nosaka Latvijas Republikas likumdošana. Valde var nolemt veidot kopīgu frakciju vai deputātu grupu ar citu vai citām vairākām partijām.

6.5. Partijas deputātiem nav tiesību atteikties darboties frakcijā vai deputātu grupā. Partijas deputāta atteikšanās no dalības frakcijā vai deputātu grupā, par kuras izveidošanu vai par piedalīšanos kurā nolēmusi valde, tiek uzskatīta par deputāta izstāšanos no Partijas.

6.6. Valde, pamatojoties uz deputātu priekšlikumu, apstiprina frakcijas un deputātu grupas nolikumu. Jebkādas izmaiņas frakcijas un deputātu grupas nolikumā tiek veiktas tikai pēc to apstiprināšanas Partijas valdē.

6.7. Pirms lēmumu pieņemšanas frakcijā vai deputātu grupā tie tiek saskaņoti ar Partijas valdi.

 

 

7. Partijas mantas un finansu līdzekļu iegūšanas

un izlietošanas kārtība

7.1. Partijas naudas līdzekļus saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu veido:

a) fizisko un juridisko personu naudas un citu finansu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi). Partijas biedri nemaksā biedra naudu;

b) ienākumi, ko dod Partijas uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

c) citi finansējuma avoti, izņemot tos, kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas.

7.2. Partijas naudas līdzekļu sadales un izlietojuma kārtību nosaka Partijas valde.

7.3. Partijas finansiālo un materiālo līdzekļu izlietojumu apstiprina valde ar savu lēmumu.

7.4. Katru gadu likumdošanā noteiktajā termiņā un kārtībā Partija sniedz valdes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka parakstītu finansiālās darbības deklarāciju saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu.

 

 

8. Partijas pašlikvidācijas un reorganizācijas kārtība

8.1. Partijas darbība izbeidzas, ja kongress saskaņā ar statūtu noteikumiem pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai.

8.2. Partijas pašlikvidācijas gadījumā kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par Partijas līdzekļu un mantas sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Partijas likvidāciju var uzdot veikt arī Partijas valdei, kas veic likvidācijas komisijas funkcijas.

8.3. Partiju var pārveidot par sabiedrisko organizāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

8.4. Partijas darbību var apturēt un izbeigt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

 

 

9. Partijas dibināšanas noteikumi

9.1. Šī nodaļa nosaka kārtību, kādā Partijas dibināšanas kongresā tiek ievēlēts pirmais Partijas priekšsēdētājs, viņa vietnieiki, pirmā valde un tiek izlemti citi ar Partijas dibināšanu saistītie jautājumi.

9.2. Partijas pirmā priekšsēdētāja un viņa vietnieku vēlēšanas notiek atklātā balsošanā par katru kandidātu atsevišķi.

9.3. Pirmo partijas valdes sastāvu kongresam apstiprināšanai iesaka Partijas priekšsēdētājs.

9.4. Dibināšanas kongress var apstiprināt valdi nepilnā skaitliskā sastāvā. Iztrūkstošos valdes locekļus iesaka Partijas priekšsēdētājs valdei apstiprināšanai. Valde ir tiesīga darboties arī nepilnā sastāvā līdz nākamajam kongresam. Ja valde nolemj piekrist piedāvātajiem kandidātiem, tad viņi darbojas Partijas valdes sastāvā ar visām valdes locekļu tiesībām un pienākumiem, līdz viņi tiek apstiprināti nākamajā kongresā par ievēlētiem Partijas valdē.

9.5. Partijas valdes vēlēšanas notiek atklātā balsošanā par Partijas priekšsēdētāja piedāvāto valdes locekļu sarakstu kopumā.

9.6. Nepieciešamības gadījumā, ja Partijas reģistrācijai ir šķēršļi, kurus iespējams novērst, grozot Partijas statūtus, valdei ir tiesības grozīt šo statūtu redakciju, neievērojot statūtos noteikto statūtu grozīšanas kārtību.

Partijas statūti apstiprināti Partijas dibināšanas kongresā Rīgā 2002. gada 25. maijā.

Pilnvarotie Partijas valdes locekļi:

 

Guntars Grīnvalds, Jānis Šmits, Ainars Baštiks

“Latvijas Vēstneša” redakcijā — 07.10.2002.

Politiskā organizācija

“Progresīvā centriskā partija” (PCP)

Politisko organizāciju reģistra Nr. PO-089 Reģistrēts 2002.gada 16.jūlijā

Statūti

Apstiprināti ārkārtas kongresā

2002.gada 15.jūlijā, protokols Nr.2

 

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politiskā organizācija (partija) “Progresīvā centriskā partija”, saīsināti PCP, ir demokrātiska sociāli liberāla politiska organizācija, kas apvieno Latvijas Republikas pilsoņus un personas, kurām ir tiesības saņemt Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kuri atzīst PCP programmu un statūtus, apņemas pildīt partijas lēmumus un veicināt tās mērķu sasniegšanu, ietekmējot valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas.

1.2. PCP vadības institūciju atrašanās vieta un tā juridiskā adrese ir: Blaumaņa iela 15, Rīga, LV-1050, Latvija.

1.3. PCP darbojas visā Latvijas Republikas teritorijā.

1.4. PCP ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

1.5. PCP juridiskās personas tiesības iegūst ar brīdi, kad tā reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā. Ar reģistrācijas dienu PCP ir tiesīga uzsākt likumā un statūtos paredzēto darbību.

1.6. PCP ir pastāvīga bilance, valdes apstiprināta simbolika, zīmogs un norēķinu konti bankās.

1.7. PCP ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt par prasītāju un atbildētāju tiesā, tā var veikt darījumus saskaņā ar saviem darbības mērķiem un uzdevumiem.

1.8. PCP atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Valsts neatbild par PCP saistībām, bet PCP neatbild par valsts saistībām. PCP neatbild par savu biedru personiskajām saistībām, un biedri neatbild par PCP saistībām.

 

 

2. Darbības mērķi, uzdevumi un metodes

2.1. PCP darbības pamatmērķi ir:

2.1.1. demokrātijas attīstības veicināšana Latvijas Republikā, lai panāktu tautas vēlēta Valsts prezidenta un LR Saeimas deputātu atsaukšanas institūtu ieviešanu, jauktas LR Saeimas vēlēšanu sistēmas izveidošanu, Valsts prezidenta pilnvaru apjoma palielināšanu;

2.1.2. tiesiskas valsts principu īstenošana Latvijas Republikas politiskajā sistēmā;

2.1.3. valsts un pašvaldību institūciju darbības demokrātisko procesu atbalstīšana un veicināšana;

2.1.4. tautas izglītības, veselības, turības, drošības, sociālās stabilitātes un sakārtotas saimnieciskas vides veidošana, kurā katram paveras iespējas sasniegt personas cieņu atbilstošu labklājību;

2.1.5. sociālo, ekonomisko, kultūras un izglītības programmu un likumprojektu izstrāde un realizācija;

2.1.6. sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras vides izpēte, analīze un reāla projektu realizācija;

2.1.7. starpnacionālo un starptautisko sakaru veicināšana;

2.1.8. Latvijas Republikas sabiedrības integrācijas veicināšana;

2.2. PCP savā darbībā vadās pēc šādiem programmatiskajiem pamatprincipiem:

2.2.1. parlamentārā demokrātija;

2.2.2. tiesiska valsts un katra cilvēka drošība;

2.2.3. sociāli atbildīga politika;

2.2.4. latviešu nācijas un mazākumtautību interešu aizstāvība Latvijas Republikā kā vienotā nacionālā valstī;

2.2.5. visu Latvijas Republikas iedzīvotāju cilvēka pamattiesību garantijas neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, vecuma, reliģiskās piederības.

2.3. PCP darbības uzdevumi ir:

2.3.1. piedalīties LR Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, izvirzot deputātu kandidātus, un ar ievēlēto deputātu starpniecību piedalīties vlsts un pašvaldību politikas veidošanā;

2.3.2. vadīt un kontrolēt LR Saeimas PCP frakcijas deputātu darbu;

2.3.3. organizēt politiskas akcijas un kampaņas PCP programmatisko mērķu sasniegšanai;

2.3.4. regulāri informēt sabiedrību par PCP nostāju aktuālos jautājumos;

2.3.5. informēt sabiedrību par PCP darbību, lai palielinātu sabiedrības līdzdalību problēmu risināšanā;

2.3.6. apvienot un iesaistīt kopīgā politiskā darbībā sabiedrību PCP programmu realizācijā un atbalstīšanā.

2.4. PCP darbības metodes:

2.4.1. sadarbība ar valsts, pašvaldību, privātajām un sabiedriskajām institūcijām, iesaistot PCP darbībā dažādu profesiju un institūciju pārstāvjus un organizējot dažādus pasākumus;

2.4.2. sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, fondiem, līdzdalība starptautiskās attīstības programmās;

2.4.3. informācijas izplatīšana par PCP darbību, veidojot savus masu informācijas līdzekļus vai izmantojot citus preses izdevumus un citus masu informācijas izplatīšanas līdzekļus;

2.4.4. veikt citu publisko darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu;

2.4.5. masu informācijas līdzekļu pārstāvji var būt klāt PCP kongresos, konferencēs, kā arī citos PCP pasākumos.

 

 

3. PCP biedri

3.1. PCP biedri ir partijas dibinātāji un statūtos noteiktajā kārtībā par partijas biedriem uzņemtās personas.

3.2. Par PCP biedru var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības saņemt Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, neatkarīgi no tautības, dzimuma un reliģiskās piederības, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un kura atzīst PCP statūtus, programmu, uzdevumus un pamatprincipus, un vēlas aktīvi piedalīties to īstenošanā.

3.3. PCP biedrus uzņem PCP valde, pamatojoties uz personas iesniegumu un vismaz vienu PCP biedra rakstveida rekomendāciju. Ne ilgāk kā mēneša laikā pēc biedra kandidāta iesnieguma saņemšanas, ja neviens PCP biedrs nav izteicis motivētus iebildumus, attiecīgo personu valde uzņem par PCP biedru. Ja pastāv pamatotas šaubas biedra kandidāta atbilstībai PCP statūtiem, valde var pagarināt termiņu kandidatūras izvērtēšanai.

3.4. Par PCP biedriem nevar būt:

3.4.1. personas, kurām tas aizliegts ar likumu;

3.4.2. tādu organizāciju biedri, kuru mērķi un uzdevumi ir pretrunā PCP idejām, mērķiem un uzdevumiem;

3.4.3. personas, kuru iepriekšējā darbība neatbilst vispārpieņemtām morāles un ētikas normām;

3.4.4. personas, kas neatbalsta PCP statūtus.

3.5. PCP biedra pienākumi ir:

3.5.1. ievērot statūtus un programmu, pildīt vadošo pārvaldes struktūru lēmumus;

3.5.2. veicināt PCP programmas, mērķu un ideju īstenošanu un popularizēšanu;

3.5.3. aktīvi piedalīties PCP rīkotajos pasākumos;

3.5.4. atbilstoši statūtiem un programmai sniegt PCP biedriem politisku atbalstu;

3.5.5. regulāri maksāt biedra naudu.

3.6. PCP biedra tiesības:

3.6.1. piedalīties visos PCP organizētajos pasākumos;

3.6.2. vēlēt un tikt ievēlētam PCP vadošajās struktūrās;

3.6.3. piedalīties balsošanā PCP kongresos un konferencēs;

3.6.4. PCP kongresos un konferencēs izteikt savu viedokli par jebkuru izskatāmo jautājumu;

3.6.5. tikties un saņemt nepieciešamās konsultācijas no jebkura PCP deputāta LR Saeimā vai pašvaldībā vai PCP izvirzītā LR Ministru kabineta locekļa;

3.6.6. iepazīties ar visiem PCP institūciju materiāliem un dokumentāciju, saņemt informāciju par PCP darbību;

3.6.7. jebkurā laikā izstāties no partijas, rakstveidā paziņojot valdei;

3.6.8. uz laiku apturēt savu darbību partijā, ja tā ir nesavienojama vai pretrunā ar dienesta vai amata pienākumu pildīšanas nosacījumiem, kā arī personīgu iemeslu dēļ, par to rakstveidā paziņojot valdei;

3.6.9. atjaunot darbību partijā, iesniedzot rakstveida iesniegumu valdei.

3.7. PCP biedru no partijas izslēdz valde pēc sava vai jebkura PCP biedra ierosinājuma šādos gadījumos:

3.7.1. ja viņš ir citas partijas biedrs;

3.7.2. ja ir izslēgts no LR Saeimas PCP frakcijas;

3.7.3. vairāk nekā sešus mēnešus nav maksājis biedra naudu;

3.7.4. darbojas pretēji PCP lēmējinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem un vadlīnijām;

3.7.5. diskreditē PCP, pieļaujot likumu vai morāles normu pārkāpumus;

3.7.6. attiecībā uz viņu ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par tīšu noziegumu izdarīšanu.

3.8. Par partijas biedriem uzņemtās personas maksā iestāšanās naudu viena lata apmērā. PCP biedri maksā biedra naudu, ne mazāk kā vienu latu mēnesī. No iestāšanās naudas un biedra naudas maksāšanas ir atbrīvoti invalīdi, pensionāri un studenti. Par citu maznodrošināto biedru atbrīvošanu no iestāšanās naudas un biedru naudas maksāšanas lemj valde.

3.9. Partijas darbībā var piedalīties atbalstītāji – personas, kuras piekrīt un atbalsta PCP programmu un darbību, veicina partijas vēlēšanu kampaņu. PCP atbalstītājiem ir tiesības saņemt informāciju par partijas darbību, paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus partijas programmas un citu uzdevumu īstenošanā, piedalīties PCP pasākumos ar padomdevēja tiesībām.

 

 

4. PCP pārvaldes struktūra

4.1. PCP pārvaldes struktūru veido:

4.1.1. kongress;

4.1.2. konference;

4.1.3. valde;

4.1.4. priekšsēdētājs;

4.1.5. priekšsēdētāja vietnieki;

4.1.6. birojs.

4.2. Ar PCP un to struktūrvienību finansu un saimnieciskās darbības kontroli nodarbojas revīzijas komisija, ko ievēlē kongress.

4.3. PCP augstākā lēmējinstitūcija ir kongress. Kongress ir tiesīgs izskatīt visus jautājumus, kas attiecas uz PCP darbību. Pie kongresa īpašās kompetences pieder:

4.3.1. pieņemt un grozīt partijas statūtus;

4.3.2. ievēlēt partijas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus, valdi, revīzijas komisiju un; ētikas grupu;

4.3.3. pieņemt lēmumu par PCP reorganizāciju vai likvidāciju;

4.3.4. pieņemt lēmumu arī par jebkuru jautājumu, kas ir konferences vai valdes kompetencē.

4.4. Kārtējie kongresi notiek ne retāk kā divas reizes gadā, tos sasauc valde.

4.5. Ārkārtas kongresus sasauc valde:

4.5.1. pēc savas iniciatīvas;

4.5.2. pēc partijas priekšsēdētāja iniciatīvas;

4.5.3.pēc konferences iniciatīvas;

4.5.4. pēc revīzijas komisijas iniciatīvas;

4.5.5. pamatojoties uz ne mazāk kā vienas trešdaļas PCP biedru rakstiska iesnieguma.

4.6. Šo statūtu 4.5.2. – 4.5.5.punktā noteiktajos gadījumos valdei kongress jāsasauc ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no attiecīgā ierosinājuma saņemšanas. Ja valde nesasauc kongresu noteiktajā termiņā, to izdara revīzijas komisija.

4.7. PCP kongresa delegātu izvirzīšanas kvotas (normas) nosaka valde.

4.8. PCP kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no izvirzītajiem kongresa delegātiem. Ja kongress nevar notikt kvoruma trūkuma dēļ, nākamo kongresu sasauc ne ātrāk kā pēc piecpadsmit dienām. Šāds atkārtoti sasaukts kongress ir lemttiesīgs pie jebkura ieradušos delegātu skaita.

4.9. Kongresa darbu vada kongresa ievēlēts prezidijs.

4.10. Lēmumus kongresā pieņem ar klātesošo biedru balsu vairākumu un atklātā balsošanā, izņemot, kad kongress nolemj citādi.

4.11. Kongresu starplaikā galvenā PCP lēmējinstitūcija ir konference, kas tiek sasaukta pēc valdes iniciatīvas ik pēc diviem mēnešiem vai pēc nepieciešamības. Tās darbu vada PCP priekšsēdētājs un tajā ar balsstiesībām var piedalīties jebkurš PCP biedrs.

4.12. Konference ir tiesīga:

4.12.1. pieņemt un veikt grozījumus partijas programmā;

4.12.2. ierosināt kongresam veikt grozījumus partijas statūtos;

4.12.3. pieņemt lēmumus par aktuāliem politiskiem jautājumiem;

4.12.4. izskatīt jebkuru valdes kompetencē esošu jautājumu;

4.12.5. apstiprināt PCP LR Saeimas priekšvēlēšanu programmu un valdes iesniegto deputātu kandidātu sarakstu LR Saeimas vēlēšanām, apstiprināt izvirzītos LR Ministru kabineta locekļus, kā arī veikt jebkādus grozījumus šajos sarakstos;

4.12.6. lemt par priekšvēlēšanu koalīcijas veidošanu ar citām politiskajām organizācijām;

4.12.7. lemt par parlamentāro koalīcijas veidošanu ar citu politisko organizāciju LR Saeimas frakcijām;

4.12.8. kontrolēt, kā LR Saeimas PCP frakcijas un PCP izvirzītie LR Ministru kabineta locekļi ievēro partijas programmu, statūtus, kongresa un konferences lēmumus;

4.12.9. izskatīt katru gadījumu, kad LR Saeimas PCP frakcijas un PCP izvirzītie LR Ministru kabineta locekļi ir pārkāpuši partijas (frakcijas) disciplīnu vai politiskās ētikas normas.

4.13. Valde ir PCP izpildinstitūcija, kas izlemj partijas darbības un vadības kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus. Valde sastāv no PCP priekšsēdētāja un viņa vietniekiem, kuru skaitu nosaka kongress, un valdes locekļiem, kuru skaitu nosaka kongress, bet ne vairāk par 15 personām.

4.14. Valdes darbība notiek valdes sēdēs, tās pēc nepieciešamības sasauc un vada PCP priekšsēdētājs vai PCP priekšsēdētāja prombūtnē viņa vietnieks.

4.15. Ārkārtas valdes sēdes sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā puse valdes locekļu, revīzijas komisija vai konference. PCP priekšsēdētājam ārkārtas sēde jāsasauc trīs dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

4.16. Valde veic šādas funkcijas:

4.16.1. sasauc kongresus un konferences;

4.16.2. kongresu starplaikā vada partijas darbu;

4.16.3. organizē PCP programmas un PCP kongresu un konferenču lēmumu izpildi;

4.16.4. apstiprina partijas budžetu, nosaka PCP algoto darbinieku algu apmēru;

4.16.5. izveido projektu un tematiskās darba grupas;

4.16.6. ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatu kongresam vai konferencei par PCP finansiālo stāvokli;

4.16.7. izvirza PCP konferencei deputātu kandidātu sarakstus LR Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī sagatavo un iesniedz apstiprināšanai konferencē LR Saeimas priekšvēlēšanu programmu;

4.16.8. izstrādā PCP LR Saeimas vēlēšanu kampaņas stratēģiju un taktiku, kā arī organizē tās izpildi;

4.16.9. izpilda citas funkcijas, ja to nosaka šie statūti vai tos deleģē kongress vai konference.

4.17. Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no ievēlēto valdes locekļu kopskaita. Valde lēmumus pieņem atklātā balsošanā ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Valdes sēdes lēmumus un protokolus paraksta sēdes vadītājs.

4.18. PCP priekšsēdētājs veic šādas funkcijas:

4.18.1. sasauc un vada valdes sēdes;

4.18.2. organizē un vada PCP politikas veidošanu un īstenošanu atbilstoši PCP programmatiskajiem mērķiem un uzdevumiem;

4.18.3. izstrādā PCP LR Saeimas vēlēšanu kampaņas stratēģiju un taktiku un atbild par veiksmīgu tās norisi;

4.18.4. atbild par vienotas un savstarpēji koordinētas partijas politikas īstenošanu;

4.18.5. organizē PCP aparāta darbu, pieņem un atbrīvo no darba partijas algotos darbiniekus;

4.18.6. atbild par partijas organizatoriskās darbības nodrošināšanu, paraksta PCP finansu un saimnieciskos dokumentus;

4.18.7. bez speciālas pilnvaras pārstāv partiju attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī fiziskajām personām Latvijas Republikā un ārvalstīs.

4.19. Par PCP priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekiem un valdes locekļiem nevar tikt ievēlēti LR Saeimas un pašvaldību deputāti.

4.20. Valdi, PCP priekšsēdētāju un viņa vietniekus ievēlē kongress uz vienu gadu.

4.21. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā, no kuriem viens ir revīzijas komisijas priekšsēdētājs, uz gadu ievēlē kongress. Revīzijas komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

4.22. Revīzijas komisijas loceklis vienlaikus nevar ieņemt valdes locekļa vai citu vadošu amatu.

4.23. Revīzijas komisija:

4.23.1. ne retāk kā reizi gadā veic PCP grāmatvedības revīziju;

4.23.2. pārbauda PCP vadošo institūciju finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību un likumību, kā arī sniedz par to pārskatus kongresam;

4.23.3. pārbauda, kā PCP vadošās institūcijas ievēro PCP statūtus.

4.24. PCP vietā, kur darbojas vismaz pieci PCP biedri, var izveidot reģionālās nodaļas, kas darbojas saskaņā ar valdes izstrādātu nolikumu. Nodaļas izveidošanu vai darbības izbeigšanu apstiprina ar PCP valdes lēmumu.

4.25. PCP darbojas valdes izveidotas tematiskās un darba grupas, kas izstrādā PCP nozaru politiku, sagatavo priekšlikumus partijas likumdošanas iniciatīvām un grozījumiem likumos valsts attīstībai svarīgās jomās. Tematiskajās un darba grupās var darboties jebkurš biedrs. Tematiskās un darba grupas vada valdes apstiprināts grupas priekšsēdētājs, kuram ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma paust PCP viedokli par attiecīgo nozari, un viņam ir pienākums regulāri sniegt valdei atskaiti par grupas darbību.

4.26. PCP ir ētikas grupa, kura izvērtē partijas biedru rīcību, kas diskreditē partiju, pārkāpj statūtus vai morāles normas. Ētikas grupa, pamatojoties uz valdes, PCP biedra vai pašas ierosinājuma, sagatavo valdei jautājumu par biedra izslēgšanu no PCP.

 

 

5. Institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus

par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu

5.1. PCP priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu, ja minētā īpašuma vērtība nepārsniedz Ls 1000,00.

5.2. Par kustamo un nekustamo īpašumu, kuru vērtību ir virs Ls 1000,00 iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu lemj PCP valde.

 

 

6. Finansu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība

6.1. PCP līdzekļus veido:

6.1.1. biedru iestāšanās un biedru maksas;

6.1.2. juridisko un fizisko personu naudas un citu finansu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi);

6.1.3. citi atļauti ienākumi.

6.2. PCP līdzekļi tiek izlietoti:

6.2.1. statūtos norādīto mērķu īstenošanai un uzdevumu izpildei;

6.2.2. darbinieku algošanai;

6.2.3. citu izdevumu segšanai, kas saistīti ar PCP darbības nodrošināšanu.

6.3. Par PCP līdzekļu izmantošanu atbild partijas priekšsēdētājs, bet kontroli –revīzijas komisija.

 

 

7. PCP pašlikvidācijas un reorganizācijas kārtība

7.1. PCP darbība izbeidzas, ja PCP kongress ar ne mazāk kā divām trešdaļām klātesošo balsīm pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai.

7.2. PCP pašlikvidāciju veic ar kongresa lēmumu iecelta likvidācijas komisija piecu likvidatoru sastāvā. Reorganizāciju veic, pamatojoties uz kongresa lēmumu un saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

7.3. PCP likvidācijas komisija pabeidz PCP iesāktos projektus un darījumus, pārdod PCP mantu, iekasē no debitoriem PCP pienākošās summas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas, nodod PCP dokumentus valsts arhīvā glabāšanā.

7.4. Likvidācijas komisija par PCP likvidāciju likumos noteiktajos termiņos paziņo attiecīgajām valsts reģistru iestādēm.

7.5. Pašlikvidācijas procesā atlikušo naudu un mantu likvidācijas komisija nodod institūcijai, kuru norādījis PCP kongress PCP mērķu īstenošanai. Atlikušo naudu un mantas nevar sadalīt PCP biedriem.

Pilnvarotā persona: Inta Štamgute

“Latvijas Vēstneša” redakcijā – 07.10.2002.

Zaļo un Zemnieku savienība

Politisko organizāciju reģistra Nr.PO–090 Reģistrēta 2002. gada 7. augustā

Statūti

ZZS statūti apstiprināti apvienības

“Zaļo un Zemnieku savienība”

2002. gada 30. jūlija kopsapulcē

 

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Zaļo un Zemnieku savienība (turpmāk tekstā ZZS) ir politisko partiju apvienība, kas izveidota uz Latvijas Zaļās partijas (turpmāk tekstā LZP) un Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības (turpmāk tekstā LZS) esošo struktūru bāzes un abu līdzšinējo politisko organizāciju kopsapulces lēmuma pamata.

1.2. Apvienības nosaukuma oficiālais saīsinājums ir ZZS.

1.3. Apvienībai ZZS ir juridiskas personas tiesības. Apvienība ZZS savā darbībā izmanto LZP un LZS kongresos apstiprināto atribūtiku apvienojumu. ZZS ir zīmogs ar savu nosaukumu un konts bankā.

1.4. Apvienībai ZZS ir tiesības vākt līdzekļus savām vajadzībām, dibināt naudas fondus un veikt saimniecisko darbību savu mērķu sasniegšanai.

1.5. Apvienības ZZS darbības vieta ir Latvija. Savu mērķu sasniegšanai apvienība ZZS var piesaistīt biedrus arī ārvalstīs. ZZS birojs atrodas Rīgā, Smilšu ielā 18, Rīga, LV–1058.

1.6. Apvienība ZZS darbojas saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un spēkā esošo likumdošanu.

1.7. Apvienības ZZS simbolika ir Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības simboli.

 

 

2. Mērķi un galvenie uzdevumi

2.1. ZZS galvenais mērķis ir parlamentārā ceļā ietekmēt valsts politiku atbilstoši savas Programmas pamatnostādnēm.

2.2. ZZS galvenais uzdevums ir realizēt programmā paredzētos mērķus.

 

 

3. Darbības metodes

3.1. Apvienība ZZS izmanto šādas darbības metodes:

— ZZS darbojas uz statūtu pamata ar demokrātiskām, nevardarbīgām, konstitucionālām metodēm;

— sadarbojas ar citām politiskām organizācijām, apvienībām Latvijā un ārvalstīs;

— lai īstenotu savu programmu, deleģē pārstāvjus valsts varas institūciju vēlēšanās.

 

 

4. Biedri, viņu tiesības un pienākumi

4.1. Par apvienības ZZS biedriem, dibinātājiem uzskatāmas līdzšinējās politiskās partijas LZP un LZS.

4.2. ZZS biedriem ir tiesības:

— deleģēt pārstāvjus ievēlēšanai apvienības ZZS institūcijās;

— prasīt savu tiesību aizstāvību;

— prasīt un saņemt informāciju no apvienības vadības par jautājumiem, kas attiecas uz apvienības darbību;

— paust savus uzskatus līdz attiecīgā lēmuma pieņemšanas brīdim;

— piedalīties kopsapulces un valdes sēdēs, ja tās nav slēgtas.

4.3. ZZS biedru pienākums ir:

— ievērot LZP vai LZS programmu un statūtus, nolikumus un attiecīgās partijas disciplīnu.

4.4. Ar ZZS valdes lēmumu var būt noteikti ZZS atbalstītāji, kuri nav iestājušies LZP vai LZS, bet atbalsta ZZS un kuri var vēlēt un tikt ievēlēti no apvienības ZZS vēlēšanu sarakstiem.

 

 

5. Biedru uzņemšana un izslēgšana

5.1. Jauni biedri (politiskās partijas) apvienībā ZZS tiek uzņemti un izlēgti ar kopsapulces lēmumu, kas pieņemts statūtos noteiktajā kārtībā.

 

 

6. Apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” institūcijas kopsapulce

6.1. Apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce, kuru veido LZP un LZS partiju deleģētie pārstāvji.

6.2. Apvienības ZZS kopsapulces kompetencē ir izskatīt un lemt visus apvienības ZZS jautājumus.

6.3. Apvienības ZZS kopsapulce ir tiesīga:

— ievēlēt apvienības ZZS priekšsēdētāju un viņa vietniekus;

— ievēlēt valdi;

— ievēlēt revīzijas komisiju;

— apstiprināt gada budžetu, gada pārskatus un atskaites;

— pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, reorganizāciju;

— izlemt citus jautājumus.

6.4. Kārtējo kopsapulci sasauc valde ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas apvienoto kopsapulci valde sasauc pēc valdes priekšsēdētāja, revīzijas komisijas vai pēc apvienības biedru — politisko partiju sastāvā ietilpstošo ne mazāk kā vienas trešdaļas biedru — pieprasījuma.

6.5. Kopsapulces sēdes vada kopsapulces ievēlēts vadītājs no kopsapulces biedru vidus vai arī valdes priekšsēdētājs.

6.6. Kopsapulce pieņem lēmumus ar balsojošo kopsapulcē deleģēto pārstāvju balsu vairākumu.

 

 

7. Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki

7.1. Apvienības priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus no LZP vai LZS biedru vidus ievēlē kopsapulce.

7.2. Apvienības ZZS priekšsēdētājs ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt apvienību attiecībās ar valsts un sabiedriskajām struktūrām Latvijā un ārvalstīs, paust apvienības viedokli.

7.3. Apvienības priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekiem ir balsstiesības valdē un pienākums piedalīties tās darbā.

7.4. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki darbojas līdz kopsapulces lēmumam par viņu atsaukšanu.

 

 

8. Valde

8.1. Valde ir patstāvīgi funkcionējoša apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” vadības lēmējinstitūcija.

8.2. Valde:

— pieņem lēmumus par politiskiem jautājumiem;

— nodrošina kopsapulču lēmumu izpildi;

— kompetences ietvaros vada un pārzina apvienības lietas;

— vada apvienības darbu un koordinē apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” ievēlēto Saeimas deputātu darbību;

— pārvalda apvienības ZZS mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši statūtiem un kongresa lēmumiem;

— veic apvienības saimniecisko darbību;

— veic citas apvienības darbībai nepieciešamās darbības.

8.3. Valde sastāv no valdes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja biedriem, valdes locekļiem.

8.4. Valdes sastāvu, kopskaitā 7 cilvēkus, ievēlē kopsapulcē no Latvijas Zaļās partijas un Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības biedru vidus.

8.5. Valde darbojas līdz kopsapulces lēmumam par valdes atsaukšanu.

8.6. Valdes priekšsēdētājs:

— vada valdes darbu;

— ir tiesīgs vadīt apvienības kopsapulces;

— ir tiesīgs rīkoties ar apvienības kustamo un nekustamo mantu;

— ir tiesīgs rīkoties apvienības vārdā ar apvienības naudas līdzekļiem, slēgt līgumus ar norēķinu iestādēm apvienības vārdā, parakstīt apvienības finansu dokumentus;

— ir tiesīgs slēgt saimnieciskās darbības līgumus apvienības vārdā;

— ir tiesīgs pilnvarot personu, kura apvienības vārdā ir tiesīga rīkoties ar apvienības mantu, naudas līdzekļiem; parakstīt apvienības finansu dokumentus;

— ir tiesīgs veikt apvienības vārdā citas darbības, kas saistītas ar apvienības darbību;

— valdes priekšsēdētājam ir paraksta tiesības.

8.7. Valde sanāk ne retāk kā reizi divās nedēļās.

8.8. Valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt ārkārtas valdes sēdi. Valdes priekšsēdētājam ir jāsasauc ārkārtas valdes sēde, ja to pieprasa ne mazāk kā puse valdes locekļu vai arī Revīzijas komisija.

8.9. Valde pieņem lēmumus, ja ir klāt ne mazāk kā puse no valdes locekļu kopskaita ar balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

 

 

9. Finansiālās darbības un revīzijas institūcija

9.1. Apvienības ZZS revīzijas komisija 5 cilvēku sastāvā tiek ievēlēta apvienotā kopsapulcē no Latvijas Zaļās partijas un Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības biedru vidus.

9.2. Revīzijas komisija sastāv no revīzijas komisijas priekšsēdētāja un revīzijas komisijas locekļiem.

9.3. Revīzijas komisija veic:

— apvienības ZZS dokumentācijas un finansu līdzekļu revīziju;

— dod atsauksmi par vadības institūciju darbību;

— kontrolē apvienības programmas un statūtu ievērošanu;

— kontrolē apvienības mantas un naudas līdzekļu izlietošanas atbilstību valdes un valdes priekšsēdētāja lēmumiem;

— kopsapulces un valdes lēmumu izpildi;

— dod atsauksmi par apvienības ZZS budžetu un gada pārskatu;

— izvērtē apvienības ZZS grāmatvedības un lietvedības darbu.

9.4. Revīzijas komisija tiek sasaukta pēc revīzijas komisijas priekšsēdētāja pieprasījuma. Revīzijas komisijas ir jāsasauc, ja to pieprasa kopsapulce, apvienības priekšsēdētājs vai arī kāds no revīzijas komisijas locekļiem.

9.4. Revīzijas komisija pieņem lēmumus, ja ir klāt ne mazāk kā puse no revīzijas komisijas locekļu kopskaita ar balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir revīzijas komisijas priekšsēdētāja balss.

9.5. Revīzijas komisija darbojas līdz kopsapulces lēmumam par revīzijas komisijas atsaukšanu.

 

 

10. Zaļo un Zemnieku savienības manta, līdzekļi un štati

10.1. ZZS ir sava manta, kā arī līdzekļi, kas glabājas bankā.

10.2. ZZS līdzekļus veido LZP un LZS budžeta līdzekļu atskaitījumi, kā arī dāvinājumi, pabalsti un ziedojumi saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu.

10.3. Par apvienības ZZS mantu un finansu līdzekļu izmantošanu tiek lemts statūtos noteiktajā kārtībā.

10.4. Apvienībā ZZS var būt algoti darbinieki.

 

 

11. Institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu vai atsavināšanu

11.1. Apvienības ZZS valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu, apgrūtināšanu un atsavināšanu.

11.2. Apvienības ZZS valdes priekšsēdētājs var pilnvarot personu, kura būtu tiesīga lemt par apvienības kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu, apgrūtināšanu un atsavināšanu.

 

 

12. Apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” darbības izbeigšana

12.1. Ja apvienības ZZS kopsapulce statūtos noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” pašlikvidāciju, tā ievēlē likvidācijas komisiju, kas izstrādā mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtību, nokārto ZZS prasības un pienākumus pret juridiskajām un fiziskajām personām saskaņā ar Latvijas Republikā pastāvošo likumdošanu.

 

 

13. Grozījumi statūtos

13.1. Apvienības ZZS kopsapulce statūtos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par apvienības ZZS Statūtu grozīšanu.

Kopsapulces priekšsēdētājs A.Brigmanis

Kopsapulces dalībnieks V.Silenieks

I.Ūdre

“Latvijas Vēstneša” redakcijā — 07.10.2002.