Par bioloģisko lauksaimniecību

Nu jau pavisam droši varam apgalvot, ka pieprasījums pēc bioloģiski ražotas pārtikas krietni pārspēj piedāvājumu. Tas panākts ar desmit gadu pacietīgu un spītīgu darbu. Jau pagājušajā rudenī zemnieki guva apliecinājumu, ka bioloģiski ražota produkcija Rīgā tiek izpirkta par labām cenām, un šogad maisam gals vaļā - Rīgas centrāltirgū nedēļas nogalēs atvērts “Zaļais tirdziņš”, zemnieki kooperējas un veido piena un gaļas pārstrādes apvienības. Pašlaik tiek izstrādāta bioloģiskās lauksaimniecības nākotnes vīzija. Tā top sadarbībā ar BL entuziastiem - zinātniekiem, zemniekiem un tirgus speciālistiem.

Zemkopības ministrija realizē BL attīstības atbalsta politiku. No 2001. gada BL produkcijas ražotāji saņem valsts subsīdijas. Turklāt ZM ir noteikusi 12 perspektīvos un prioritāros pētniecības virzienus laikā līdz 2004. gadam, un viens no tiem ir vidi saudzējošu kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošana kvalitatīvas produkcijas ieguvei. Tiek atbalstīta BL sēklkopības attīstība, zinātniskie pētījumi un praktiskie demonstrējumi zemnieku saimniecībās un zinātniskās pētniecības iestādēs.

Kopš 2001. gada zemnieki var saņemt atbalstu no valsts subsīdiju programmas par ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanu, par bioloģiski apsaimniekotām platībām un bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Arī SAPARD programmas lauku attīstības plānā ir sadaļa par atbalstu BL.

Līdz šim BL pārstrādes uzņēmumu ir maz. Tie ir SIA “Zelta kliņģeris” Kuldīgas rajonā un zemnieku saimniecība “Ķelmēni” Gulbenes rajonā, kur no sertificētiem graudiem cep rudzu maizi. “Zelta kliņģeris” savu produkciju eksportē arī uz Zviedriju un ASV. Pērn pārejas periodu uz bioloģiskas produkcijas pārstrādi sāka augļu un ogu ražošanas uzņēmums “Pārsla” Preiļos, kurš nodarbojas ar produkcijas ražošanu, iepirkšanu un saldēšanu. Cerams, ka šogad darbu sāks bioloģiskā piena pārstrādes uzņēmums “Vienības” Ogres rajona Madlienas pagastā un bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku kautuve “Zaubes kooperatīvs” Cēsu rajonā. BL pārstrādes sekmīgu attīstību traucē nelielais bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas daudzums.

Tirgū strauji aug pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem produktiem, bet netiek nodrošināts piedāvājums. Tāpēc nekavējoties jāķeras pie detalizētiem tirgus pētījumiem, jāizstrādā BL produktu daudzuma prognoze saskaņā ar pieprasījuma pieauguma tendencēm laikā līdz 2010. gadam. Daudz jādara preču zīmes “Latvijas ekoprodukts” popularizēšanai. Tā kā Rīgas centrāltirgus vadība nebija gatava atteikties no neiegūtiem labumiem un bioloģiski sertificētajiem zemniekiem nepiedāvāja nekādas īres un apkalpošanas atlaides, tad ideja organizēt centrāltirgū Zaļo tirdziņu izrādījās tik nerentabla, ka zemnieki atteicās mērot tālo ceļu uz Rīgu.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības nākotnes vīzija:

• Latvijas iedzīvotāji dzīvo nepiesārņotā vidē, uzturā lieto veselīgu pārtiku, bauda augu un dzīvnieku valsts bioloģisko daudzveidību un dzīvo saskaņā ar dabā notiekošajiem procesiem.

• Latvijas lauki ir harmoniski un dzīvotspējīgi.

• Bioloģiski saimniekojošie zemnieki saņem kompensējošus maksājumus par bioloģiski apsaimniekotām platībām.

• Sakārtota likumdošana attiecībā uz bioloģisko ražošanu, pārstrādi, sertifikāciju, apgādes un pakalpojumu sistēmu.

• Darbojas brīvais produktu tirgus, bioloģiskie zemnieki iztur konkurenci, jo pircēji saprot, ka vienalga kā ražota pārtika ir kaitīga veselībai.

• Bioloģiskās lauksaimniecības izglītība ir ieņēmusi stabilu vietu izglītības sistēmā.

• 10% lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimnieko ar BL metodēm.

“VIDES VĒSTIS”