Par apdrošinātājiem veiksmīgo gadu

No Baltijas valstīm straujākā apdrošināšanas tirgus izaugsme šogad vērojama Lietuvā, kur jau gada astoņos mēnešos prēmijās apdrošinātāji parakstījuši vairāk nekā pērn kopumā. Tirgus izaugsmi galvenokārt ietekmējusi obligātās transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ieviešana šā gada pavasarī.

Salīdzinājumā ar pasaules vadošajām apdrošināšanas kompānijām, kuras šogad cietušas ievērojamus zaudējumus, visu trīs Baltijas valstu apdrošinātājiem, kā liecina pašreizējie darbības rezultāti, gads bijis veiksmīgs. Salīdzinot trīs Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus, Igaunijā ir vismazākais tirgus dalībnieku skaits - sešas dzīvības un astoņas riska apdrošināšanas kompānijas, Latvijā - sešas dzīvības un 15 riska apdrošināšanas kompānijas, bet Lietuvā apdrošināšanas kompāniju skaits ir vislielākais - 30 kompānijas.

Līdzīgi kā banku sektorā arī Baltijas valstu apdrošināšanas tirgū vislielākā ietekme ir Ziemeļvalstu un Vācijas finansu institūcijām, kurām pieder lielākās Baltijas valstu apdrošināšanas kompānijas. Latvijas apdrošināšanas kompānijas “Balta”, kā arī Lietuvas lielākā apdrošinātāja - “Lietuvos draudimas” kontrolpakete pieder Dānijas apdrošināšanas sabiedrībai “Codan”, savukārt Igaunijas lielākā apdrošināšanas kompānija “If Eesti Kindlustus” ir Ziemeļeiropas apdrošināšanas koncerna “If” meitas uzņēmums Igaunijā. Tomēr nopietns konkurents Ziemeļvalstu apdrošināšanas sabiedrībām ir Vācijas apdrošināšanas koncerns “Ergo”, kas darbojas visās Baltijas valstīs. Finansu grupas meitas uzņēmumi atrodas apdrošināšanas kompāniju līdertrijniekā gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Nākotnē konkurence Baltijas valstu apdrošināšanā palielināsies, īpaši dzīvības apdrošināšanas sektorā. Visticamāk, ka palielināsies ārvalstu investoru īpatsvars kopējā kompāniju kapitālā, turklāt var gaidīt jaunus tirgus dalībniekus, jo atbilstoši grozījumiem apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā drīzumā ārzemju uzņēmumi Latvijā varēs darboties, nereģistrējot uzņēmumus, bet atverot filiāles.

Latvijas apdrošinātāji konferencē “Apdrošināšana un pārapdrošināšana Baltijā 2002” atzina, ka ārvalstu apdrošināšanas kompāniju pieredze apdrošināšanas tirgos citur pasaulē Latvijas apdrošināšanas kompānijām ir ļoti svarīga - vieglāk izstrādāt darbības plānus, lai pareizāk rīkotos Latvijā.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas apdrošināšanas tirgū izaugsme bijusi lēnāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Latvijā kopējais parakstīto bruto prēmiju apjoms salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn palielinājies par astoņiem procentiem, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis par 25%. Īpaši veiksmīgs šis gads izrādījies dzīvības apdrošinātājiem, jo pēc divu gadu pārtraukuma atkal vērojams pieaugums. Sākot ar šā gada janvāri, Latvijas likumdošana paredz atsevišķus nodokļu atvieglojumus darba devēja maksājumiem par labu saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu veidošanu un privātajiem pensiju fondiem. Arī fiziskas personas, apdrošinot dzīvību, var saņemt nodokļu atlaides.

Pērn Latvijā bija vismazākais dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas tirgū starp Baltijas valstīm - 3%, savukārt vislielākā kopējā pirkto bruto apdrošināšanas polišu vērtība - aptuveni 91 miljons latu. Kaimiņvalstīs pārdoto apdrošināšanas polišu vērtība bijusi mazāka nekā Latvijā. Igaunijā pērn dzīvības apdrošināšanas tirgus bijis 71 miljons latu, bet Lietuvā - 63 miljoni latu.

Pašlaik Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus aizņem piecus procentus no kopējā apdrošināšanas tirgus, bet Rietumos šis īpatsvars ir 60 līdz 80%. Igaunijā un Lietuvā situācija ir mazliet labāka nekā Latvijā - dzīvības apdrošināšanas īpatsvars Igaunijā ir 18,7%, bet Lietuvā - 15,7%. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, arvien vairāk cilvēku sāks domāt par vecumdienām un izmantos uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas priekšrocības, tādējādi sekmējot dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi. Iespējams, ka tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū gaidāma strauja attīstība.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”