Par Āķagala zvejas vīru cerībām

Tieši pusceļā starp Liepājas un Ventspils ostām atrodas trešā Latvijas rietumu piekrastes un otrā Liepājas rajona osta - Pāvilosta. Pašreiz ostas darbībā nostabilizējušies divi virzieni - zvejniecība un jahtu serviss, kas iekļaujas kopējā pilsētas ekonomikas orientācijā uz tūrismu.

Pāvilostā saimnieko zvejniecības firma SIA “N Stars”, kas nodarbina ap 100 strādājošo. Tās īpašumā ir pieci kuģi, no kuriem trīs bāzējas Pāvilostā. “Tie ir zvejas kuģi, kas nodarbojas ar brētliņu zveju. Pāvilostā tagad zvejo tikai brētliņas,” stāsta Pāvilostas ostas pārvaldnieks Zigmunds Smirnovs.

Tagad zvejnieki strādā samērā aktīvi, bet limiti ir pārāk mazi - faktiski šogad norma - 2400 t - jau gandrīz nozvejota, kuģi iziet jūrā tikai pa vienam. “Ja apstāsies brētliņu zveja, būs pavisam bēdīgi. Nebūs zivju, nebūs naudas, ko algas maksāt, nebūs nodokļu pilsētas budžetā, nebūs ostas nodevu. Esam uzrakstījuši vēstuli Zivsaimniecības pārvaldei ar lūgumu meklēt papildu limitus, lai līdz gada beigām var nodarbināt zvejniekus,” situāciju raksturo ostas pārvaldnieks. Lašiem vairs neesot tāda cena, lai atmaksātos zvejot, bet agrāk iecienīto luču vairs vispār nav. Tomēr ostas pārvaldnieks uz nākotni skatās cerīgi: “Atjaunosies zivju resursi, atjaunos nozvejas limitus.”

Jau 2000. gadā starptautiskā jahtu ostu projekta “SuPortNet” ietvaros Pāvilosta saņēma ES PHARE līdzekļus un izveidoja jahtu piestātni, servisa ēku, padziļināja ostu. 2003. gadā osta iecerējusi izbūvēt vēl papildu piestātni. Sezonā šeit iegriežas ap 60 jahtu. Otra ar tūrismu saistīta aktivitāte ir kuģītis, kas vasarā ceļo no Pāvilostas un Gotlandi. Tas pieder Zviedrijas pilsonim, taču guvis popularitāti un piesaista tūristu Pāvilostai.

Gadā ostas uzturēšanai tērē 15-20 tūkstošus latu. Pāvilostā ir muitas punkts, robežsargu postenis. Pamazām pieaug tūristu skaits. Iespējams, uz Gotlandi varētu kursēt lielāks kuģis, taču to neļauj ostas parametri. Ir izstrādāts ostas detālplānojums, aprēķināts, ka sabrūkošo molu rekonstrukcijai nepieciešami 1,5 miljoni latu. Molu rekonstrukcija nepieciešama arī tādēļ, ka to pašreizējā konstrukcija ir nepareiza un ik gadus ostas vārtos ir lieli smilšu sanesumi. Pašreiz ostas dziļums ir ap četriem metriem, nepieciešama būtu vismaz piecu metru dziļums, jo jaunāka kuģa tipiem ir lielākas iegrimes, norāda ostas pārvaldnieks. “Ja valsts ieguldītu līdzekļus mola rekonstrukcijā, būtu privātie, kas labiekārtotu piestātnes. Kamēr nevaram nodrošināt dziļumu, privātie te nenāk. Savukārt valsts atsaka finansējumu, jo te neesot privātās iniciatīvas,” paradoksālo situāciju skaidro Z. Smirnovs.

“DIENAS BIZNESS”