Par Konstantīnu Čaksti mūsu piemiņā

Konstatīna Čakstes attēls no grāmatas “Latvijas Centrālā padome”

Viņš bija Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls. Konstantīns piedzima 1901. gada 26. jūlijā Jelgavā. Iedams tēva pēdās, kļuva par juristu. Pabeidza Latvijas Universitāti, papildināja zināšanas Briselē un Parīzē. 27 gadu vecumā sāka lasīt lekcijas Latvijas Universitātē. Kopš 1932. gada - docents, kopš 1938. - profesors.

Neatkarīgās Latvijas galu 1940. gadā vairums latviešu sagaidīja pilnīgā apjukumā. No vienas puses valsts galvas aicinājums “palikt savās vietās” un sagaidīt sarkanarmiju kā draugu un sabiedroto. No otras puses - forsēta propaganda par uzbrūkošo “strādnieku, zemnieku un tautas inteliģences” varu. Vieni - kaut vai uz laiku - noticēja. Citi akli pakļāvās. Bet trešie vienkārši pārbijās no Staļina dūres. Un tikai nedaudzi apjēdza situācijas traģiskumu. Starp viņiem bija arī Konstantīns Čakste.

Staļinisko revolūciju ātri nomainīja hitleriešu okupācija. Konstantīns nostājās to galvgalā, kuri saprata, ka Hitlers nes Latvijai iznīcību. Taču arī Staļina atgriešanos neviens nevēlējās. Tad radās “Trešā ceļa” koncepcija - bez Staļina un bez Hitlera. Šie cilvēki cerēja, ka vācieši aizmuks ātrāk nekā paspēs atnākt padomju armija. Un šajā starpvaru vakuumā varēs pagūt atjaunot Latvijas Republiku un ar ASV un Lielbritānijas palīdzību panākt tās atzīšanu.

1943. gada 13. augustā tika nodibināta Latvijas Centrālā padome, kura par savu mērķi pasludināja atjaunot neatkarīgu demokrātisku Latviju uz 1922. gada Satversmes pamata. Padomē bija visu lielāko pirmskara Latvijas pārstāvji, tostarp arī bīskaps Jāzeps Rancāns, kam kā pēdējās Saeimas priekšsēdētāja vietniekam bija prezidenta pilnvaras. Par Centrālpadomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Konstantīns Čakste.

1944. gada martā Centrālpadome izdeva 190 ievērojamu latviešu kultūras, zinātnes un politikas darbinieku pārstāvju parakstītu memorandu ar aicinājumu atjaunot Latvijas Republiku un okupāciju nosodījumu. Dokumentu pasniedza latviešu kolaboracionistu līderim Rūdolfam Bangerskim, kā arī nosūtīja uz Rietumiem. Hitleriešu pretizlūkošana ar latviešu kolaboracionistu palīdzību nokļuva uz Centrālpadomes pēdām un 1944. gada aprīlī to sagrāva. Tās līderis Čakste tika apcietināts.

Sākumā Konstantīns Čakste nokļuva Salaspils koncentrācijas nometnē, pēc tam Štuthofas nāves nometnē. Nomira viņš no spēku izsīkuma poļu Gansas ciemata tuvumā gājiena laikā, kad gūstekņi kājām tika dzīti uz citu nometni. Aculiecinieki apgalvo, ka līdz pat pēdējam brīdim viņš uzmundrinājis citus ieslodzītos.

Pieminēsim ar labu vārdu politiķi, kurš mīlēja Latviju.

Konstantīna Čakstes pieminekļa iniciatīvas grupa: Olafs Berķis, Andris Bērziņš, Adriāns Dāvis, Andrejs Ēķis, Andris Grūtups, Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Zigmars Liepiņš, Valdis Lokenbahs, Argods Lūsiņš, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Raimonds Pauls, Jānis Peters, Uldis Pīlēns, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Aivars Stranga, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Donāts Vaitaitis, Mamerts Vaivads.

“ČAS”