Zivju resursu atražošanas valsts programma (2001.-2010.g.)

Nobeigums. Sākums - "LV" 04.04.2001., Nr.54

II. Programmas pamatojums un paredzamais sociāli ekonomiskais efekts

6. Zivju resursu atražošanas kvantitatīvais un kvalitatīvais raksturojums

6.3. Zivju resursu atražošanas

kvantitatīvie rādītāji

Pēc Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta aprēķiniem lašu nozvejas pamatdaļu (87-90%) Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī dod zivju audzētavās audzētie un dabiskos ūdeņos ielaistie laši.

Līdz ar to 90% no Latvijai iedalītās nacionālās lašu nozvejas kvotas, t.i. aptuveni 52360 gab., ir zivju audzētavu produkcija. Tā kā lašu realizācijas cena vietējā tirgū vidēji ir 1,6 Ls/kg, zivju audzētavu izaudzētie laši teorētiski rada vērtību, kas ir aptuveni 419000 Ls. Arī pārējās audzējamās zivju sugas ik gadu potenciāli dod ievērojamu vērtību nozvejoto zivju realizācijas vietējā tirgū.

Ja tiks pilnībā nodrošināta zivju resursu atražošanas programmas realizācija, 2005.gadā atražošanas apjoms dos papildus ap 1140 t vērtīgo zivju nozveju gadā (aptuveni 1,32 milj. Ls vērtībā), bet 2010. gadā - 1663 t (aptuveni 1,75 milj. Ls vērtībā).

Zivju mazuļu izlaišanas kopapjomi valsts programmas izpildei 2005. un 2010.gadā

	Zivju suga,	Faktiski	Mazuļu skaits	Atguvuma	Sagaidāmais
	stadija	izlaists	(tūkst.gab.)	normatīvs	atguvums, tonnas
		1999.gadā,	-----------------	no 100 tūkst.	---------------------
		tūkst.gab.	2005.g.	2010.g.	mazuļiem,	2005.g.	2010.g.
					tonnas
Lašu smolti	1141,0	850	850	50	425	425
Lašu mazuļi	345,7	150	150	4	6	6
Taimiņu smolti	121,0	350	500	35	123	175
Taimiņu kāpuri un
mazuļi	64,0	350	500	1	4	5
Zandartu mazuļi	641,8	5000	10000	3	150	300
Vimbu mazuļi	158,6	1000	1000	1	10	10
Plaužu mazuļi	2257,1	1000	1000	1	10	10
Līdaku kāpuri un
mazuļi	845,0	20000	36000	2	400	720
Nēģu kāpuri	8847,0	12000	12000	0,1	12	12
Kopā:		40700	62000		1140	1663
Tabulā norādītajā kopapjomā Daugavas HES kaskādes darbības rezultātā zivju resursiem radīto zaudējumu kompensācijas zivju mazuļu izlaišanas apjomi ir saistāmi ar šādiem rādītājiem:
Lašu smolti		- 600 tūkst.gab., atguvums nozvejās - 300 t;
Taimiņu smolti	- 143 tūkst.gab., atguvums nozvejās - 50 t;
Vimbu mazuļi	- 1 milj.gab., atguvums nozvejās - 10 t;
Plaužu mazuļi	- 1 milj.gab., atguvums nozvejās - 10 t;
Zandartu mazuļi	- 0,4 milj.gab., atguvums nozvejās - 12 t
Kopā: 743 tūkst. smoltu un 2,4 milj. mazuļu, atguvums - 382 t
Zivju mazuļu izlaišanas kopapjomu sadalījums pa ūdenstilpēm
valsts programmas izpildei 2005.gadā, tūkst.gab.
	Mazuļu skaits,	Tai skaitā
Suga, stadija	tūkst.gab.	Daugavas baseinā	Gaujas, Ventas	Ezeros
			u.c. baseinos
Lašu smolti	850	600	250	-
Lašu mazuļi	150	-	150	-
Taimiņu smolti	350	150	200	-
Taimiņu kāpuri un mazuļi	350	-	350	-
Zandartu mazuļi	5000	1000	-	4000
Vimbu mazuļi	1000	1000	-	-
Plaužu mazuļi	1000	1000	-	-
Līdaku kāpuri un mazuļi	20000	10000	-	10000
Nēģu kāpuri	12000	-	12000	-
Zivju mazuļu izlaišanas kopapjomu sadalījums pa ūdenstilpēm
valsts programmas izpildei 2010.gadā, tūkst.gab.
	Mazuļu skaits,	Tai skaitā
Suga, stadija	tūkst.gab.	Daugavas baseinā	Gaujas, Ventas	Ezeros
			u.c. baseinos
Lašu smolti	850	600	250	-
Lašu mazuļi	150	-	150	-
Taimiņu smolti	500	150	350	-
Taimiņu kāpuri un mazuļi	500	-	500	-
Zandartu mazuļi	10000	2000	-	8000
Vimbu mazuļi	1000	1000	-	-
Plaužu mazuļi	1000	1000	-	-
Līdaku kāpuri un mazuļi	36000	10000	-	26000
Nēģu kāpuri	12000	-	12000	-

Programmā ieplānotie lašu un taimiņu mazuļu izlaišanas apjomi 2005.g., 2010.g.

un vidējais faktiskais izlaidums gadā (1996.-1999.g.), tūkst.gab.

Programmā ieplānotie vienvasaras zandartu, plaužu un vimbu mazuļu izlaišanas apjomi 2005., 2010.g. un vidējais faktiskais izlaidums (1996.-1999.g.), tūkst.gab.

Programmā ieplānotie nēģu un līdaku kāpuru izlaišanas apjomi 2005., 2010.g. un vidējais faktiskais izlaidums (1996.-1999.g.), tūkst.gab.

 

6.4. Zivju resursu atražošanas

attīstības tendences

Zivju resursu atražošanas programmu pamatā ir paredzēts veikt valsts zivju audzētavās "Tome', "Kārļi", "Brasla", "Ķegums", "Dole", "Pelči", "Sērene", jo šīs zivju audzētavas ir celtas par valsts budžeta un enerģētiķu līdzekļiem ar īpašu uzdevumu atražot valsts zivju resursus.

Valsts zivju audzētavu statusā arī turpmāk būtu jāpaliek audzētavām, kas audzē zivju mazuļus, kuru vienīgais pasūtītājs ir valsts. Latvijas zivju mazuļu audzētavām, kurām ir zivju resursu zaudējumu kompensācijas uzdevumi, tāpat jāsaglabā valsts audzētavu statuss, lai varētu izpildīt visas zinātniski pamatotās un starptautiski noteiktās biotehniskās prasības.

Pašlaik nav izveidojušies ekonomiski priekšnoteikumi valsts zivju mazuļu audzētavu privatizācijai, jo iepriekšējā zivju audzētavu privatizācijas prakse pierāda, ka tā bieži noved pie zivju audzētavu likvidēšanas vai arī pie to pārprofilēšanas, kā rezultātā valstij netiks nodrošināta nepieciešamās zivju mazuļu produkcijas ražošana bez alternatīva risinājuma iespējām.

Valsts zivju audzētavu skaita samazināšana, koncentrējot mazuļu audzēšanu tikai dažās audzētavās arī nebūtu mērķtiecīga un nevarētu dot lielu efektu, jo zivju resursu audzēšanā jāievēro zivju populāciju specifikas princips un tām jābūt izvietotām attiecīgo upju baseinos.

Perspektīvā valsts zivju audzētavu darbības paplašināšanai iespējama atsevišķu valsts zivju audzētavu pārveidošana par zivkopības (akvakultūras) atbalsta centriem.

Palielinoties ezeru nomnieku skaitam un saldūdens zivju mazuļu pieprasījumam, nākotnē acīmredzot būs nepieciešams izskatīt un izvērtēt atsevišķu valsts zivju audzētavu, kuras audzē saldūdens zivju mazuļus un šai produkcijai bez valsts ir arī citi pasūtītāji, privatizācijas iespējas.

Šādu valsts zivju audzētavu privatizācijai būtu jābūt nesasteigtam un pakāpeniskam procesam, un šīs iespējas varētu tikt izskatītas 2003.-2005.gadu periodā.

Jāņem vērā, ka valsts zivju audzētavu statuss ir arī ārvalstu galvenajām mazuļu audzētavām Zviedrijā, Somijā, Polijā, Kanādā, Igaunijā un citās pasaules valstīs.

1996.gadā firma "Megapesca" Lda (Portugāle) un TRS (Spānija) Eiropas Savienības PHARE programmas "Tehniskā palīdzība privāto zivju audzētavu attīstībai Latvijā" ziņojumā norādīja, ka nepieciešams valsts atbalsts privātās zivju audzēšanas attīstībai Latvijā un to, ka tieši valsts zivju audzētavas var veicināt šī sektora attīstību, veicot attiecīgus pasākumus:

- izmēģinot un izstrādājot perspektīvu zivju sugu (store, sams u.c.) audzēšanas tehnoloģijas, kā arī uzsākot zivju mazuļu audzēšanu privātām zivju audzētavām;

- izveidojot reģionālos akvakultūras atbal-sta centrus jaunu tehnoloģiju apmācībai, kursu organizēšanai, konsultācijām un informācijas sniegšanai.

Lai veiktu valsts zivju audzētavu rekonstrukciju un nodrošinātu to attīstību atbilstoši vides aizsardzības prasībām, kā arī lai izstrādātu audzēšanas tehnoloģijas un uzsāktu jaunu perspektīvu, līdz šim Latvijā mākslīgi neatražotu, zivju sugu (samu, strauta foreļu, sīgu, akmeņplekstu) un citu audzēšanas objektu (vēžu) eksperimentālu audzēšanu, nepieciešams veicināt starptautisko sadarbību, kā arī pēc iestāšanās ES šo pasākumu realizācijai piesaistīt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus.

Pamatojoties uz iepriekšējo nodaļu izklāstu, var secināt, ka valsts zivju audzētavu ražošanas jaudas ir par mazām, lai izaudzētu zivju resursu atražošanas programmā noteiktos zivju resursu atražošanas apjomus. Tas norāda, ka nepieciešams turpināt valsts zivju audzētavu rekonstrukciju un paplašināšanu, un vienlaikus programmas izpildes nodrošināšanai piesaistīt privātās zivju audzētavas, Zivju fonda līdzekļus, nomniekus un licencētās makšķerēšanas organizētājus.

 

III. Programmas daļa -

pasākumu komplekss

programmas īstenošanai

7. Zivju resursu atražošanas

mērķis un uzdevumi

Realizējot Zivju resursu atražošanas valsts programmu, jānodrošina šāda mērķa īstenošana:

zinātniski pamatota vērtīgo zivju sugu resursu atražošana tādos apjomos, kas nodrošina zivju resursiem saimnieciskās darbības rezultātā radīto zaudējumu kompensāciju un ilgtspējīgas rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā.

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešama šādu uzdevumu izpilde:

7.1.	zivju resursu mākslīgās atražošanas potenciāla saglabāšana, nodrošinot zinātniski pamatotu zivju mazuļu izlaišanu dabiskajās ūdenstilpēs, saglabājot atsevišķu populāciju ģenētisko specifiku un ekosistēmu bioloģisko daudzveidību;
7.2.	iekšējo ūdeņu zivju resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, papildinot vērtīgo, tirgū pieprasīto zivju krājumus un attīstot makšķerēšanas tūrismu;
7.3.	Latvijas interesēm atbilstošu starptautisko sakaru attīstība un starptautiskās sadarbības veicināšana zivju resursu atražošanā, un ES strukturālo fondu līdzekļu piesaistīšana jaunu perspektīvu zivju sugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanā un audzēšanas uzsākšanā, kā arī vides aizsardzības prasību nodrošināšanā.

 

7.1. Zivju resursu mākslīgās

atražošanas potenciāla saglabāšana

un attīstīšana, nodrošinot zinātniski

pamatotu zivju mazuļu izlaišanu

dabiskajās ūdenstilpēs, saglabājot

atsevišķu populāciju ģenētisko

specifiku un ekosistēmu

bioloģisko daudzveidību

Programmas pasākumi

- valsts zivju audzētavu rekonstrukcijas un attīstības nodrošināšana atbilstoši ES tehniskajām un vides aizsardzības prasībām;

- starptautiskām prasībām atbilstošu zivju audzēšanas tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana valsts zivju audzētavās;

- valsts zivju audzētavu esošo pamatfondu kapitālais remonts un rekonstrukcija, kā arī jaunu cehu būve ražošanas jaudu saglabāšanai un palielināšanai valsts investīciju programmas ietvaros, izmantojot valsts pamatbudžeta un Zivju fonda līdzekļus;

- pētījumu atbalstīšana par Latvijā visefektīvāk izmantojamām zivju audzēšanas tehnoloģijām, piemērotākajām zivju un citu ūdens dzīvnieku sugām, t.sk. vēžiem;

- jaunu perspektīvu zivju sugu (samu, sīgu u.c.) audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un audzēšanas uzsākšana, izmantojot valsts zivju audzētavu bāzi;

- akvakultūras (ar specializāciju vēžu pavairošanā) centra izveidošana valsts zivju audzētavā "Dole";

- reģionālo akvakultūras atbalsta centru izveidošana, izmantojot valsts zivju audzētavu bāzi (z/a "Tome" un z/a "Pelči");

privāto zivju audzētavu iesaistīšana valsts zivju resursu atražošanas programmas izpildē;

- zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas mehānisma ieviešana un kompensācijas līdzekļu piesaistīšana zivju resursu atražošanas nodrošināšanai.

 

7.2. Iekšējo ūdeņu zivju resursu

izmantošanas efektivitātes

paaugstināšana, papildinot

vērtīgo, tirgū pieprasīto

zivju krājumus un attīstot

makšķerēšanas tūrismu

Programmas pasākumi

- vērtīgo zivju sugu ielaišanas plānu izstrādāšana svarīgākajām iekšējām ūdenstilpēm to resursu papildināšanai;

- privāto zivju audzētavu iesaistīšana zandartu, līdaku, līņu, karūsu un citu zivju sugu, kā arī vēžu mazuļu audzēšanā to krājumu papildināšanai un iekšējo ūdeņu zivju resursu vērtības palielināšanai;

- ūdenstilpju nomnieku, īpašnieku, licencētās makšķerēšanas organizētāju pasūtījuma veicināšana zivju mazuļu iegādei krājumu papildināšanai Latvijas ūdenstilpēs makšķerēšanas tūrisma attīstībai;

- licencētās makšķerēšanas līdzekļu daļas piesaistīšana zivju resursu atražošanas pasākumu veikšanā;

- makšķerēšanas un lauku tūrisma servisa centra izveidošana z/a "Brasla";

- līdaku, līņu un citu pieprasīto zivju sugu audzēšanas attīstība un apjomu palielināšana z/a "Ķegums" un z/a "Sērene" publisko ūdenstilpju zivju krājumu papildināšanai;

- strauta foreļu audzēšanas uzsākšana z/a "Kārļi" licencētās makšķerēšanas attīstības nodrošināšanai;

- specializēta zivju mazuļu (vēžu mazuļu) audzēšanas ceha izveidošanas veicināšana privātajā zivju audzētavā zivju mazuļu (vēžu mazuļu) audzēšanai ielaišanai iekšējās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai.

 

7.3. Latvijas interesēm atbilstošu

starptautisko sakaru attīstība

un starptautiskās sadarbības

veicināšana zivju resursu atražošanā,

un ES strukturālo fondu līdzekļu

piesaistīšana jaunu perspektīvu

zivju sugu audzēšanas tehnoloģiju

ieviešanā un audzēšanas uzsākšanā,

kā arī vides aizsardzības

prasību nodrošināšanā

Programmas pasākumi

- aktīvi pārstāvēt Latvijas zivsaimniecības intereses starptautiskajās zivsaimniecības organizācijās zivju resursu atražošanas jautājumos;

- veicināt sadarbību zivju resursu atražošanas jautājumos noslēgto starpvalstu zivsaimniecības līgumu ietvaros;

- sagatavot un noslēgt starpvalstu sadarbības līgumus zivsaimniecībā ar Lietuvu un Poliju, paredzot sadarbību zivju resursu atražošanas jautājumos;

- veicināt ārvalstu tehniskās palīdzības projektu piesaistīšanu zivju resursu atražošanā, t.sk. vēžu resursu atražošanas un audzēšanas centra izveidošanai z/a "Dole" un reģionālo akvakultūras atbalsta centru veidošanā;

- veicināt ārvalstu finansu līdzekļu piesaistīšanu Zivju fonda mērķu īstenošanai;

- aizstāvēt Latvijas intereses Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas (IBSFC) Lašu darbības plāna 1997.-2010.g. darba grupā zivju resursu atražošanas jautājumos;

- piesaistīt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus vides aizsardzības projektu īstenošanā, lai zivju audzētavās izbūvētu Eiropas Savienības prasībām atbilstošas optimālas ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.

8. Nepieciešamie zivju mazuļu izlaišanas apjomi

zivju resursu atražošanas programmas realizācijai 2001.-2010.gadā

Programmā ieplānoto un 2001.gadā prognozēto zivju mazuļu

izlaišanas kopapjomu sadalījums pa zivju audzētavām

		Skaits, tūkst.gab.	Zivju audzētavas
	Zivju suga	ieplānots	prognoze	Tome	Kārļi	Pelči	Dole	Brasla	Ķegums	Sērene
		2001.g.	2001.g.
Lašu un taimiņu	1000	1100	450	200	100	80	100	170	-
smolti un mazuļi
Zandartu, vimbu	3600	3600	-	-	-	600	-	350	2650
un plaužu mazuļi
Nēģu un līdaku	7000	7000	-	-	-	5000	2000	-	-

kāpuri

 

Valsts zivju audzētavās audzējamās zivju sugas un apjomi tiek noteikti atbilstoši katras zivju audzētavas specializācijai, zivju resursu atražošanas uzdevumam un ražošanas jaudām, bet privāto zivju audzētavu iesaistīšana zivju resursu atražošanas programmas īstenošanā būs atkarīga no iedalītā un pieejamā finansēšanas apjoma.

Saskaņā ar izstrādātiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem perspektīvā iespējamas ūdenstilpēs izlaižamo zivju sugu sastāva izmaiņas un papildināšana vēl ar citām zivju sugām (karpām, karūsām, līņiem, forelēm, kā arī ar vēžiem).

2005. un 2010.gadam zivju resursu atražošanas valsts programmā noteiktos zivju mazuļu izlaišanas apjomus un sugu sastāvu vajadzēs precizēt 2003.gadā un turpmākajos gados pēc publisko ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumu izstrādāšanas pabeigšanas.

Programmā ieplānoto un 2005. un 2010.gadā prognozēto zivju mazuļu

izlaišanas kopapjomu sadalījums pa zivju audzētavām

		Skaits, tūkst.gab.	Zivju audzētavas
		Nepieciešamais	Izpildes								Privātās
	Zivju	zinātniski	prognoze	Tome	Kārļi	Pelči	Dole	Brasla	Ķegums	Sērene	zivju
	suga	pamatotais									audzē-
		daudzums									tavas
		2005.	2005.
		2010.	2010.
Lašu	mazuļi	150
		150	100	50	50
	smolti	850	870	420	160	80	70		140
		850	870	420	160	80	70		140
	mazuļi	350	50					50
Taimiņu		500	60					60
	smolti	350	260	30	20	40	40	100	30
		500	330	60	20	50	40	120	40
Plauži		1000	1000							1000
vienvasaras		1000	1000							1000
Vimbas		1000	600				600
vienvasaras		1000	1000				1000
Zandarti		5000	3000						350	1650	1000
vienvasaras		10000	4400						400	2000	2000
Nēģu kāpuri	12000	7000				5000	2000
		12000	9000				6000	3000
Līdaku		20000	5500			500	500			500	4000
kāpuri un		36000	7000			500	500			1000	5000

mazuļi

9. Nepieciešamais finansējums

un finansēšanas avoti zivju resursu

atražošanas programmas

realizācijai 2001.-2010.gadā

Zivju resursu atražošanas valsts programmas izpilde būs atkarīga no finansu līdzekļu apjoma, kurus iespējams ieplānot un piesaistīt zivju resursu mākslīgai atražošanai.

Valsts zivju audzētavas pie pašreizējā finansēšanas apjoma un finansēšanas avotiem - valsts pamatbudžeta, Zivju fonda un a/s "Latvenergo" - ir spējīgas atražot tikai 40-50% no programmā ieplānotā zivju mazuļu daudzuma.

Lai gan Zivju fonda līdzekļi ir ierobežoti, tomēr fonds papildus valsts zivju audzētavu saimnieciskās darbības nodrošināšanai iedalītajam finansējumam jau tagad atbalsta pašvaldību projektus un apmaksā zivju ielaišanu publiskās ūdenstilpēs resursu papildināšanai pašvaldību un zivju audzētavu noslēgto līgumu ietvaros.

Zivju resursu atražošanai 2001.gadam ieplānotie zivju mazuļu

izlaišanas apjomi un finansu līdzekļi saimnieciskās darbības veikšanai

				Finansējums (tūkst.Ls)
	Programmas,	Programmu un			Nepieciešamais
	apakšpro-	apakšprogrammu	Plāno-		Saskaņā ar	Saskaņā ar
	grammas	rezultatīvo	tais	Plāno-	ražošanas	vidējām
	kods	rādītāju nosaukums	skaits	tais	izmaksām	realizācijas
						cenām
05.00.00	Zivsaimniecība un zvejniecība
05.01.00	Zivju resursu atražošana
	Maksimālais iestāžu skaits	7
	Maksimālais štata vienību skaits	161
	Plānots izaudzēt un izlaist zivju
	mazuļus:
	- lašu un taimiņu smoltus,	1	347,6	410,3	484,3
	viengadniekus un mazuļus (milj. gab.)
	- nēģu, līdaku u.c. vietējo zivju	7	2,7	3,2	4,1
	kāpurus (milj. gab.)
	- zandartu, vimbu un plaužu	3,6	48,7	57,4	67,7
	mazuļus (milj. gab.)
	Kopā:		399,0	470,9	556,1

Piezīme. Iepriekšējā un tālāk sekojošās tabulās 2001., 2005. un 2010.gada finansējuma aprēķinos izmantotas valsts zivju audzētavās zivju resursu atražošanai audzējamās produkcijas 2000.gada vidējās ražošanas izmaksas un vidējās realizācijas cenas.

Plānotie finansējuma avoti valsts zivju audzētavu

uzturēšanas izdevumiem 2001.gadā, tūkst.Ls

 

Zivju resursu atražošanai 2001.gadam nepieciešamajos finansu līdzekļos ietverta arī līdzekļu daļa, kas nepieciešama Daugavas HES kaskādes zivju resursiem radīto zaudējumu kompensācijai, kas kopā sastāda 378,4 tūkst.Ls.

Daugavas HES kaskādes zivju resursiem radīto zaudējumu kompensācijas

zivju mazuļu ikgadējie izlaišanas apjomi un nepieciešamie finansu līdzekļi

	Suga, stadija	Skaits, (tūkst.gab.)	Nepieciešamais ikgadējais
			finansējums, (tūkst.Ls)
Lašu smolti	600	272,4
Taimiņu smolti	143	65,8
Vimbu mazuļi	1000	19,3
Zandartu mazuļi	400	8,8
Plaužu mazuļi	1000	12,1
Kopā		378,4

Piezīme. Šīs tabulas aprēķinos izmantotas valsts zivju audzētavās "Tome", "Ķegums", "Dole" un "Sērene" zivju resursu zaudējumu kompensācijas atražošanai audzējamās produkcijas vidējās realizācijas cenas 2000.gadā.

Zivju resursu atražošanas programmā 2005.gadā ieplānotie

zivju mazuļu izlaišanas apjomi un finansu līdzekļi programmas realizācijai

			Finansējums*, (tūkst.Ls)
	Suga, stadija	Skaits (tūkst.gab.)	Saskaņā ar	Saskaņā ar vidējām
			ražošanas izmaksām	realizācijas cenām
Lašu smolti	850	314,9	371,7
Lašu mazuļi	150	10,6	12,6
Taimiņu smolti	350	134,6	158,7
Taimiņu kāpuri un mazuļi	350	26,6	31,5
Zandartu mazuļi	5000	93,5	110,0
Plaužu mazuļi	1000	10,2	12,1
Vimbu mazuļi	1000	16,4	19,3
Līdaku kāpuri un mazuļi	20000	52,0	62,0
Nēģu kāpuri	12000	3,6	4,8
Kopā:	40700	662,4	782,7
Zivju resursu atražošanas programmā 2010.gadā ieplānotie
zivju mazuļu izlaišanas apjomi un finansu līdzekļi programmas realizācijai
			Finansējums*, (tūkst.Ls)
	Suga, stadija	Skaits (tūkst.gab.)	Saskaņā ar	Saskaņā ar vidējām
			ražošanas izmaksām	realizācijas cenām
Lašu smolti	850	314,9	371,7
Lašu mazuļi	150	10,6	12,6
Taimiņu smolti	500	185,5	218,8
Taimiņu kāpuri un mazuļi	500	38,0	45,0
Zandartu mazuļi	10000	187,0	220,0
Plaužu mazuļi	1000	10,2	12,1
Vimbu mazuļi	1000	16,4	19,3
Līdaku kāpuri un mazuļi	36000	93,6	111,6
Nēģu kāpuri	12000	3,6	4,8
Kopā:	62000	859,8	1015,9

* Programmas sekmīga realizācija būs atkarīga no iespējamā papildu finansējuma:

- hidroelektrostaciju uzņēmumu līdzekļiem un citu zaudējuma izraisītāju kompensācijas līdzekļiem;

- privātpersonu un citu ūdenstilpju apsaimniekotāju īpašnieku un nomnieku līdzekļiem;

- ieņēmumiem no licencētās makšķerēšanas.

 

2002.-2004.gadā zivju resursu atražošanas valsts programmas izpildei pamatbudžeta asignējumi plānoti, pamatojoties uz 2001.gada bāzes finansējuma apjomu.

Finansēšanas apjomu un avotu izmaiņas iespējamas pēc izstrādātā Ministru kabineta noteikumu projekta "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" pieņemšanas Ministru kabinetā.

Ievērojot Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2005.-2010.gadam plānojamos izlaišanas apjomus un nepieciešamos finansējamos līdzekļus, kā arī valsts budžeta iespējas un zivju resursiem radīto zaudējumu iespējamo kompensāciju, sastādot ikgadējo budžetu, būs jāveic attiecīga analīze un korekcijas, lai pakāpeniski sasniegtu 2005.-2010.gadam prognozētos rādītājus.

Ņemot vērā to, ka zivju resursu atražošanai un programmas izpildei iedalītie finansu līdzekļi patreiz nodrošina tikai zivju audzētavu ražošanas izmaksas, papildus nepieciešams iedalīt finansu līdzekļus investīciju projektu realizācijai, ievērojot valsts pmatbudžeta iespējas.

Līdz ar to valsts budžeta apakšprogrammas "Zivju resursu atražošana" izpildes nodrošināšana valsts zivju audzētavās būs atkarīga ne tikai no saimnieciskiem un ražošanas darbiem iedalītiem finansu līdzekļiem, bet arī no ieplānoto investīciju projektu sekmīgas realizācijas (skat. pielikumu).

 

Plānotie finansēšanas avoti

valsts zivju audzētavu

investīciju projektiem 2001.-2010.g.

Turpmākai programmas realizācijai būtu jāattīsta šādu iespējamo finansu avotu izmantošana zivju resursu atražošanas valsts programmas izpildes nodrošināšanai:

- valsts pamatbudžeta nodrošinājums;

- Zivju fonda līdzekļi;

- hidroelektrostaciju uzņēmumu līdzekļi un citu zaudējumu izraisītāju kompensācijas līdzekļi;

- Vides aizsardzības fonds;

- ieinteresēto pašvaldību līdzekļi;

- privātpersonu un citi ūdenstilpju apsaimniekotāju īpašnieku, nomnieku līdzekļi;

- ieņēmumi no licencētas makšķerēšanas;

- ārvalstu palīdzības līdzekļi;

- ES strukturālo fondu līdzekļi;

- juridisko un fizisko personu ziedojumi.

Ja perspektīvā būs iespējams piesaistīt papildu finansēšanas avotus, tas dos iespēju zivju resursu atražošanas valsts programmas izpildē iesaistīt plašāk arī privātās zivju audzētavas, tādejādi palielinot zivju mazuļu ielaišanu zivju resursu atražošanas nodrošināšanai atbilstoši programmā noteiktiem apjomiem.

Ja nebūs pilnā apjomā apgūti iespējamie papildu finansēšanas avoti, netiks nodrošināta programmas izpilde.

Pielikums

Investīciju projekti zivju resursu atražošanas apjoma

saglabāšanai un palielināšanai,

to izpildes termiņi un plānotās izmaksas

(2001.-2010.g.)

	Pasākumu (mērķu)	Izpildes	Pasākumu	Izmaksu	Iespējamie	Sagaidāmais
	nosaukums	termiņš	izpildītāji	apmērs	finansēšanas	(plānotais)
				(tūkst.Ls)	avoti	rezultāts
Z/a"Dole"
Platspīļu vēžu	2001	Z/a "Dole"	15	Pamatbudžets	Vēžu atražošanas
pavairošanas centra			6	Zivju fonds	uzsākšana, vēžu mazuļu
izveidošana.	2002-2003*		50	Pamatbudžets	audzēšana privātām
			15	Zivju fonds	audzētavām.
			17	Pašu līdzekļi	Zivju resursu atražo-
Zivju audzēšanas	2006-			Pamatbudžets,	šanas nodrošināšana.
notekūdeņu attīrī-	2007**			Zivju fonds,
šanas iekārtu un				Daugavas HES
nosēdbaseina izbūve				kaskādes kompen-
atbilstoši ES				sācijas un ES struktu-
prasībām.				rālo fondu līdzekļi
Z/a "Tome"
Inkubācijas ceha	2001	Z/a "Tome"	24	Pamatbudžets	Ražošanas pamatfondu
rekonstrukcija un	2002-2003*		95	Pamatbudžets	rekonstrukcija -
inkubācijas ceha					sakārtošana.
ūdens padeves					Zivju resursu
sistēmas sakārtošana					atražošanas
un atjaunošana.					nodrošināšana.
Audzēšanas cehu
jumta seguma
rekonstrukcija.
Rekonstrukcijas	2004-			Pamatbudžets,	Nozvejas pieaugums.
turpinājums, ceha	2005**			Zivju fonds, t.sk.	Zivju resursu
celtniecība un				Daugavas HES	atražošanas
iekārtu montāža.				kaskādes zaudē-	nodrošināšana
Zivju audzēšanas	2006-			jumu kompensācijas
notekūdeņu attīrī-	2007**			līdzekļi, ES struk-
šanas iekārtu un				turālo fondu līdzekļi,
nosēdbaseina izbūve
atbilstoši ES prasībām.
Jaunu tehnoloģisko	2007-			starptautisko	Jaunu perspektīvu
iekārtu iegāde,	2010**			programmu	zivju sugu audzēšanas
uzstādīšana (ūdens				līdzekļi	uzsākšana (sami, sīgas).
recirkulācijas un
siltuma rekrupriā-
cijas sistēma).
Z/a "Ķegums"
Audzēšanas ceha c	2004-	Z/a "Ķegums"		Pamatbudžets,	Zivju resursu
eltniecības pabeig-	2005**			Zivju fonds,	atražošanas
šana un iekārtu				Daugavas HES	nodrošināšana.
montāža; dīķu un				kaskādes zaudē-	Nozvejas pieaugums.
ūdens pievadkanālu				jumu kompen-
rekonstrukcija.				sācijas līdzekļi
Zivju audzēšanas	2006-			ES strukturālo
notekūdeņu attīrī-	2010**			fondu līdzekļi
šana, iekārtu un
nosēdbaseina izbūve.
Z/a "Pelči"
Ūdens padeves	2001	Z/a "Pelči"	10	Zivju fonds	Zivju resursu
sistēmas					atražošanas
rekonstrukcija					nodrošināšana.
Dīķu rekonstrukcija.	2002-2003*		20	Zivju fonds	Jaunu zivju sugu
Rekonstrukcijas	2004-			Pamatlīdzekļi,	audzēšanas uzsākšana.
projekta turpinājums	2006**			Zivju fonds
Zivju audzēšanas	2005-			ES strukturālo	Zivju resursu
notekūdeņu attīrīšanas	2006***			fondu līdzekļi	atražošanas
iekārtu un nosēd-					nodrošināšana.
laukumu izbūve.
Z/a "Tome" un z/a "Pelči"
Akvakultūras	2005-	Z/a "Tome"		Pamatbudžets,	Zivkopības un
atbalsta centru	2006**	un "Pelči"		Zivju fonds,	vēžkopības attīstības
izveidošana.				pašvaldību un	sekmēšana.
				ārvalstu finansējums
Z/a"Sērene"
Audzēšanas un	2004**	Z/a "Sērene"		Pamatbudžets,	Ražošanas pamat-
nārsta dīķu				Zivju fonds,	fondu sakārtošana.
rekonstrukcija.				Daugavas HES	Zivju resursu
				kaskādes zaudē-	atražošanas
				jumu kompensā-	nodrošināšana.
				cijas līdzekļi	Jaunu zivju sugu
					audzēšanas uzsākšana.
Jauna inkubācijas	2005-
ceha izbūve, tehno-	2006**
loģisko iekārtu
montāža.
Ūdens padeves	2006-
sistēmas	2007**
rekonstrukcija.
Zivju audzēšanas	2007-			ES strukturālo
notekūdeņu attīrīšanas	2008**			fondu līdzekļi
iekārtu un nosēd-
laukuma izbūve.
Z/a "Brasla"
Esošo ražošanas	2001	Z/a "Brasla"	31	Pamatbudžets	Taimiņu resursu
pamatfondu			40	Zivju fonds	atražošanas
rekonstrukcija.	2002-2003*		78	Pamatbudžets	nodrošināšana.
			58	Zivju fonds	Nozvejas pieaugums.
Rekonstrukcijas	2004-			Pamatbudžets,
darbu turpināšana	2005**			Zivju fonds
Audzēšanas cehu	2006-
ūdens padeves	2010**
sistēmas rekonstrukcija.
Zivju audzēšanas	2006-			ES strukturālo	Zivju resursu
notekūdeņu	2007**			fondu līdzekļi	atražošanas
attīrīšanas iekārtu					nodrošināšana
izbūve.
Z/a "Kārļi"
Esošo pamatlī-	2001	Z/a "Kārļi"	15	Zivju fonds	Zivju resursu
dzekļu rekonstrukcija	2002-2003*		39	Pamatbudžets	atražošanas
un tehnoloģisko			35	Zivju fonds	nodrošināšana.
iekārtu iegāde.					Ražošanas pamatfondu
Rekonstrukcijas	2004-			Pamatbudžets,	sakārtošana.
darbu turpināšana	2005**			Zivju fonds
Ūdens padeves	2006-
sistēmas	2010**
rekonstrukcija.
Zivju audzēšanas	2006-			Es strukturālo
notekūdeņu attīrī-	2007**			fondu līdzekļi

šanas iekārtu un

nosēdbaseina izbūve.

* plānotie finansu līdzekļi katru gadu tiks precizēti

** pasākumu īstenošanai nepieciešamie līdzekļi tiks noteikti, sastādot kārtējā gada VIP programmu