Arī 100 priekšstāvji skaita savus darbus

“Latvijas Vēstnesis” jautā 7. Saeimas deputātiem

Rudens allaž mūsu zemē bijis ražas laiks, kas pilda klētis, apcirkņus un pagrabus. Tagad, kad jau iezīmējas 8. Saeimas aprises, ir arī īstais brīdis, lai pašu paveikto izvērtētu 100 tautas priekšstāvji — 7. Saeimas deputāti. “Latvijas Vēstnesis” visiem valsts augstākajiem likumlēmējiem lūdza atbildēt uz trim jautājumiem.

1. Kāds ir tieši jūsu ievērojamākais sasniegums

7. Saeimas darbā?

2. Ko no savām iecerēm nav izdevies īstenot un kāpēc?

3. Kura jūsu uzstāšanās Saeimas tribīnē

vēl arvien šķiet visspilgtākā un vajadzīgākā?

Vineta Muižniece

1. Es domāju, ka mans nozīmīgākais veikums ir darbs pie grozījumiem Satversmē saistībā ar latviešu valodas lomas nostiprināšanu. Par ļoti nozīmīgu es uzskatu arī savu darbu apakškomisijā Valsts pārvaldes iekārtas likuma izstrādei, jo tā ir mana specializācija. Vēl es uzskatu, ka ļoti svarīgi bija sakārtot to sfēru, kurā līdz šim mūsu valsts bija ļoti vāja, proti, radīt Administratīvā procesa likumu. Ar šo jautājumu strādāju gan apakškomisijā, gan komisijā un tam esmu veltījusi ļoti daudz laika un darba. Tas ir nozīmīgākais veikums kā apjoma, tā būtības ziņā. Uzskatu, ka līdz ar likuma spēkā stāšanos sāksies jauni laiki, jo tas paredz, ka ierēdņu lēmumiem ir pilnīgi citas kvalitatīvās prasības, ka visi lēmumi ir pārsūdzami, turklāt ir noteikta tiesas uzraudzība, un tas nozīmē, ka palielinās ne tikai korupcijas iespēju izskaušana, bet arī tiek prasīta daudz lielāka kompetence no ierēdņiem, kas izdod jebkuru administratīvo aktu.

Grūts, bet ļoti labs darbs, ko tikai ar laiku novērtēs, ir tas, ka mums šovasar beidzot izdevās panākt likuma par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību pieņemšanu. To es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu sasniegumu. Pie tā gan strādāja mani kolēģi, bet kā Tautas partijas frakcijas vadītāja es to uzskatu par lielu mūsu frakcijas panākumu.

Var teikt: kā deputātei man svarīgākais bija panākt Satversmes grozījumu, kā juristei — Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma, bet kā frakcijas vadītājai — Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma pieņemšanu.

2. Man būtu gribējies, lai mēs būtu spējuši vairāk paveikt augstākās izglītības sakārtošanā, bet diemžēl daudzu objektīvu iemeslu dēļ tas nav izdevies.

Runājot par visvājāko vietu, kas vispār ir bijis 7. Saeimas darbā (tas gan nebija Tautas partijas atbildības jautājums) tie ir visi jautājumi, kas saistīti ar veselības aizsardzību.

3. Tādas ir divas: viena pozitīvā, otra negatīvā nozīmē palikusi atmiņā.

Pozitīvi atmiņā iegūlušas tās reizes, kad es runāju par Satversmes grozījumiem visos lasījumos.

Tomēr nozīmīgākā, kas manī ir atstājusi dziļas pēdas, ir mana uzstāšanās, iebilstot pret Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, ko sniedza Jānis Ādamsons. Saeimas vairākums, atbalstot šo ziņojumu, izdarīja lielāko kļūdu 7. Saeimas laikā, tāpat kā neizdodot J. Ādamsonu kriminālvajāšanai, kas, manuprāt, ir pilnīgi pretēji tam, kā jārīkojas tiesiskā valstī.

Monika Zīle

1. Interneta lasītava Cēsu rajona Centrālajā bibliotēkā.

2. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā par sekmju vērtēšanas izmaiņu (šī Saeima laikam nepaspēs izskatīt).

3. Vispār neesmu bijusi diža oratore.

Māris Grīnblats

1. Man visvairāk atmiņā palicis balsojums par Vairu Vīķi–Freibergu Valsts prezidenta amatam un tas, ka mūsu frakcija arī pielika zināmas pūles, lai viņa tiktu izvirzīta par kandidāti šim amatam.

2. Ir samērā daudz priekšlikumu, kas netika pieņemti — tādi, kas varbūt vairāk skāra mūsu partijas nišu un kas diemžēl neieguva atbalstu. Es personīgi atceros savu vairākkārt rakstīto priekšlikumu par kriminālatbildības noteikšanu par aicinājumiem publiski nepildīt Latvijas Republikas likumus, kas Saeimā diemžēl saņēma mazliet izsmējīgu attieksmi un vairākums, sevišķi liberāli centriskais, vienmēr balsoja pret. Kaut mums likās, ka šie priekšlikumi ir loģiski, taču tie neguva pārējo deputātu atbalstu.

3. Neesmu runājis daudz. Līdz ar to es nevienu savu runu nevaru īpaši izcelt.

Modris Lujāns

1. Manuprāt, “Iepakojuma likuma“ pieņemšana. Ar šā likuma pieņemšanu sekmēta dalītā iepakojuma sistēmas ieviešana valstī. Lai procesu — progresīvu iepakošanas tehnoloģiju un racionālu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu — valstī izveidotu, vēl ir daudz jāstrādā. To, ka tas ir vajadzīgs, nevar noliegt neviens.

2. Nav izdevies panākt, ka pienācīgā veidā tiktu nodrošināta Baltijas jūras krasta aizsardzība Latvijas teritorijā. Piekraste jau tagad ir noskalota. Domāju, ka sabiedrība šobrīd vēl nav psiholoģiski gatava šā jautājuma risināšanai. Jāpiebilst — varbūt mācību dos kādas nopietnas problēmas.

3. Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Man tādu uzstāšanos ir bijis vairāk nekā simts, tāpēc atcerēties un vienu izcelt ir neiespējami.

Marika Līdaka, Zaida Kalniņa, Jānis Ūdris “LV” nozaru redaktori; Foto: A.F.I.