Ar paaudžu lepnumu par savu valsti, savu augstskolu

14.oktobrī Rīgas Tehniskā universitāte atzīmēja savu 140 gadu jubileju

Pirmdien, 14.oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības namā Rīgas Tehniskās universitātes 140 gadu jubilejas pasākumā: biedrības Zelta zālē svinīgi tiek ienests Latvijas valsts un RTU karogs Foto: A.F.I.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš:

Uzruna Rīgas Tehniskās universitātes 140 gadu jubilejas svinīgajā sēdē 2002.gada 14. oktobrī

A.g. Rector Magnificus profesor Knēt, godājamā universitātes akadēmiskā saime, studenti, dāmas un kungi!

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā sirsnīgi sveicu Rīgas un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes Alma mater — seno Rīgas Politehnikumu un tagadējo Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsu vecākā universitāte ieiet savas pastāvēšanas trešajā gadu simtā. Dzimusi 19. gadsimtā, 1862. gadā, vienlaikus ar šī Eiropas reģiona kapitālistisko modernizāciju un latviešu tautas pirmo atmodu, izgājusi dinamisko un dramatisko 20. gadsimtu, tā nu svin 21. gadsimtā savu pirmo “pusapaļo” jubileju.

Vecais Rīgas Politehniskais institūts simbolizē Rīgas pilsētas rūpniecības, tirdzniecības, finanšu, ostu, arhitektūras uzplaukumu, ziedu laikus pirms 100 gadiem. Atbilstoši Rīgas mentalitātei tās pirmā augstskola bija praktiski orientēta, ar tāliem apvāršņiem. Šī augstskola ir devusi pirmo inženiertehnisko un intelektuālo potenciālu topošajai Latvijas valstij — atcerēsimies kaut Zigfrīdu Meierovicu, Hugo Celmiņu, Vili Olavu — tā devusi reālu pamatu pirmās nacionālās augstskolas — Latvijas universitātes veidošanai ēku, profesoru, akadēmisko tradīciju veidā, tā devusi studentu rotu Brīvības cīņām.

Un vecais Rīgas Politehniskais institūts ir ļāvis piedzimt Rīgā lielajai zinātnei — daudzās eksakto zinātņu, tehnoloģijas, inženierzinātnisko disciplīnu, ķīmijas jomā. Lielajai zinātnes pasaulei tas devis Vilhelmu Ostvaldu un Paulu Valdenu, Frīdrihu Canderu un Pīrsu Bolu, kuru uzvārdus atrodam lielajās pasaules enciklopēdijās. Līdz ar to Rīgas vārds ir ticis ievadīts pasaules zinātnes apritē.

Mēs, visi te klātesošie zinātnes pārstāvji, tieši vai netieši esam Rīgas Tehniskās universitātes bērni, tās audzēkņi, tās tradīciju pārmantotāji jaunā gadsimta, jaunā laikmeta, jauno informāciju tehnoloģiju un jauno zinātnes brīnumu ērā. Visu, bet īpaši jaunās, uz skatuves uznākušās paaudzes pienākums ir saglabāt Rīgas slavenās tradīcijas zinātnē, pētniecībā, jaunajās tehnoloģijās. Nedrīkstam pieļaut, ka pasaules uztverē Rīga kļūtu par vietu, kur — vismaz zinātnē — nekas būtisks nenotiek, nedrīkstam pieļaut, lai Latvija kļūtu par valsti, kas dzīvo tikai no tā, kas izgudrots pasaules attīstītākajās valstīs.

Šī augstskolas jubileja iekrīt brīdī, kad Latvija uzstājīgi klaudzina pie Eiropas Savienības durvīm, kad mūs tur itin kā jau laiž iekšā. Lai Latvija, Rīga šajā sadraudzībā ieiet kā gaidīta viešņa ar savu lepnu pūru, intelektuālo un industriālo mantojumu, ar jaunām potencēm.

Rīgas Tehniskās universitātes 140 gadi ir liecība, ka mēs to spējam. Novēlu universitātei pastāvēt, pārvarēt pašreizējās grūtības, atrast dzirdīgas ausis un atbalstu valdošajās aprindās, spodrināt savu tēlu senajā spožumā un krāšņumā. Vecajiem profesoriem novēlu jaunas cerības un ilūzijas, jaunajiem studentiem — optimismu, lepnumu par sevi, savu valsti, savu augstskolu, ciešu ticību, ka savu dzīves misiju tie spēs īstenot ne tikai svešās zemēs, bet arī šeit, Latvijā. Lai RTU nākotne veidojas vismaz tikpat cildena, cik cildeni bijuši tās pagātnes labākie gadi.