• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Augstskola faktos, vēstures atskatā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2002., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67329

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Dzīve, krāšņā un bargā,/ Tomēr tev uzticos es,
Dievišķīgs vairogs sargā/ Puķes un dvēseles"

Vēl šajā numurā

15.10.2002., Nr. 148

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Augstskola faktos, vēstures atskatā

Rīgas Politehniskā augstskola

1862—1896

Darbu sākusi 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola Krievijas impērijā. Veidota pēc tā laika Eiropas modernāko — Cīrihes un Karlsrūes — tehnisko augstskolu parauga. Darbojās kā Baltijas muižniecības uzturēta privātā augstskola, kuras sastāvā laika gaitā tika izveidotas septiņas nodaļas: Inženierzinātņu, Ķīmijas, Lauksaimniecības, Mehānikas, Tirdzniecības, Arhitektūras, Mērniecības nodaļa.

Augstskolā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas. Iestāties studijās par maksu varēja bez pārbaudījumiem, bez tautību un kārtu atšķirības. Mācību valoda — vācu.

Pirmais students bija vidzemnieks, muižniecības kārtas pārstāvis Leons Kulbahs.

Līdz 1896. gadam augstskolā bija mācījies 4941 students.

Direktori

Ernsts Nauks

1862—1875

Gustavs Kīzerickis

1875—1885

Augusts Līventāls

1885—1891

Teodors Grēnbergs

1891—1896

 

Rīgas Politehniskais institūts

1896—1919

Rīgas Politehniskā augstskola 1896. gadā tika pārveidota par Krievijas impērijas oficiālu augstskolu — Rīgas Politehnisko institūtu, kurā mācības notiek krievu valodā. Institūtā saglabājās autonomija pēc Eiropas augstskolu parauga.

Par mācībspēkiem strādā daudzi starptautiski atzīti zinātnieki, galvenokārt ķīmijā un inženierzinātnēs.

Pirmā pasaules kara laikā institūts evakuēts uz Maskavu, kur darbojās līdz 1918. gadam.

Direktori

Teodors Grēnbergs

1896—1902

Pauls Valdens

1902—1905

Voldemārs Knīrīms

1906—1916

Pauls Valdens

1917—1918

 

Tehniskās fakultātes

1919—1958

(Latvijas Augstskolas, Latvijas Universitātes, Latvijas Valsts universitātes sastāvā)

Uz Rīgas Politehniskā institūta piecu fakultāšu bāzes 1919. gada sākumā tika sākta Latvijas Augstskolas organizēšana. Nostiprinoties neatkarīgajai Latvijas valstij, 1919. gada 28. septembrī oficiāli tika atklāta Latvijas Augstskola ar deviņām fakultātēm. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mācības augstskolā notika latviešu valodā. Augstskola 1923. gadā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu. Tā bija vienota tipa augstskola, kas apvienoja tehniskās, dabas un humanitārās zinātnes. Tajā iekļāva RPI fakultātes, un turpmākos 40 gadus augstākā tehniskā izglītība Latvijā saistījās ar universitāti.

 

Rīgas Politehniskais institūts

1958—1990

Uz Latvijas Valsts universitātes bāzes 1958. gadā tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts kā patstāvīga mācību iestāde ar 3000 studentiem. Jau pēc pirmajiem pieciem mācību gadiem studentu skaits palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Tika izveidotas arī jaunas fakultātes, to skaits 80. gadu beigās jau bija 11: Arhitektūras, Inženierceltniecības, Celtniecības, Ķīmijas tehnoloģijas, Mehānikas un mašīnbūves, Aparātu būvniecības un automatizācijas, Tekstila un apģērbu tehnoloģijas, Elektroenerģētikas, Automātikas un skaitļošanas tehnikas, Radiotehnikas un sakaru, Inženierekonomikas fakultāte. RPI mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā pēc kursu sistēmas.

Rektori

Kristaps Neilands

1958—1960

Aleksandrs Mālmeisters

1961—1963

Aleksandrs Veiss

1963—1985

Egons Lavendelis

1985—1990

 

Rīgas Tehniskā universitāte

no 1990. gada

Rīgas Politehniskais institūts savu pašreizējo nosaukumu — Rīgas Tehniskā universitāte — ieguva 1990. gada 19. martā. Kopš tā laika augstskolā notiek studiju procesa reorganizācija, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību Latvijas tautsaimniecībai raksturīgajās nozarēs.

Pašreiz RTU darbojas astoņas fakultātes: Arhitektūras, Būvniecības, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Enerģētikas un elektrotehnikas, Elektronikas un telekomunikāciju, Inženierekonomikas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas, Transporta un mašīnzinību fakultāte.

Rektori

Egons Lavendelis

1990—1999

Ivars Knēts

no 1999. gada

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!