Augstskola faktos, vēstures atskatā
Rīgas Politehniskā augstskola
1862—1896
Darbu sākusi 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola Krievijas impērijā. Veidota pēc tā laika Eiropas modernāko — Cīrihes un Karlsrūes — tehnisko augstskolu parauga. Darbojās kā Baltijas muižniecības uzturēta privātā augstskola, kuras sastāvā laika gaitā tika izveidotas septiņas nodaļas: Inženierzinātņu, Ķīmijas, Lauksaimniecības, Mehānikas, Tirdzniecības, Arhitektūras, Mērniecības nodaļa.
Augstskolā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas. Iestāties studijās par maksu varēja bez pārbaudījumiem, bez tautību un kārtu atšķirības. Mācību valoda — vācu.
Pirmais students bija vidzemnieks, muižniecības kārtas pārstāvis Leons Kulbahs.
Līdz 1896. gadam augstskolā bija mācījies 4941 students.
Direktori
Ernsts Nauks |
1862—1875 |
Gustavs Kīzerickis |
1875—1885 |
Augusts Līventāls |
1885—1891 |
Teodors Grēnbergs |
1891—1896 |
Rīgas Politehniskais institūts
1896—1919
Rīgas Politehniskā augstskola 1896. gadā tika pārveidota par Krievijas impērijas oficiālu augstskolu — Rīgas Politehnisko institūtu, kurā mācības notiek krievu valodā. Institūtā saglabājās autonomija pēc Eiropas augstskolu parauga.
Par mācībspēkiem strādā daudzi starptautiski atzīti zinātnieki, galvenokārt ķīmijā un inženierzinātnēs.
Pirmā pasaules kara laikā institūts evakuēts uz Maskavu, kur darbojās līdz 1918. gadam.
Direktori
Teodors Grēnbergs |
1896—1902 |
Pauls Valdens |
1902—1905 |
Voldemārs Knīrīms |
1906—1916 |
Pauls Valdens |
1917—1918 |
Tehniskās fakultātes
1919—1958
(Latvijas Augstskolas, Latvijas Universitātes, Latvijas Valsts universitātes sastāvā)
Uz Rīgas Politehniskā institūta piecu fakultāšu bāzes 1919. gada sākumā tika sākta Latvijas Augstskolas organizēšana. Nostiprinoties neatkarīgajai Latvijas valstij, 1919. gada 28. septembrī oficiāli tika atklāta Latvijas Augstskola ar deviņām fakultātēm. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mācības augstskolā notika latviešu valodā. Augstskola 1923. gadā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu. Tā bija vienota tipa augstskola, kas apvienoja tehniskās, dabas un humanitārās zinātnes. Tajā iekļāva RPI fakultātes, un turpmākos 40 gadus augstākā tehniskā izglītība Latvijā saistījās ar universitāti.
Rīgas Politehniskais institūts
1958—1990
Uz Latvijas Valsts universitātes bāzes 1958. gadā tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts kā patstāvīga mācību iestāde ar 3000 studentiem. Jau pēc pirmajiem pieciem mācību gadiem studentu skaits palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Tika izveidotas arī jaunas fakultātes, to skaits 80. gadu beigās jau bija 11: Arhitektūras, Inženierceltniecības, Celtniecības, Ķīmijas tehnoloģijas, Mehānikas un mašīnbūves, Aparātu būvniecības un automatizācijas, Tekstila un apģērbu tehnoloģijas, Elektroenerģētikas, Automātikas un skaitļošanas tehnikas, Radiotehnikas un sakaru, Inženierekonomikas fakultāte. RPI mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā pēc kursu sistēmas.
Rektori
Kristaps Neilands |
1958—1960 |
Aleksandrs Mālmeisters |
1961—1963 |
Aleksandrs Veiss |
1963—1985 |
Egons Lavendelis |
1985—1990 |
Rīgas Tehniskā universitāte
no 1990. gada
Rīgas Politehniskais institūts savu pašreizējo nosaukumu — Rīgas Tehniskā universitāte — ieguva 1990. gada 19. martā. Kopš tā laika augstskolā notiek studiju procesa reorganizācija, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību Latvijas tautsaimniecībai raksturīgajās nozarēs.
Pašreiz RTU darbojas astoņas fakultātes: Arhitektūras, Būvniecības, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Enerģētikas un elektrotehnikas, Elektronikas un telekomunikāciju, Inženierekonomikas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas, Transporta un mašīnzinību fakultāte.
Rektori
Egons Lavendelis |
1990—1999 |
Ivars Knēts |
no 1999. gada |