• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pasaules kara draudi. Kubas krīze un Latvija. 1962. gads. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2002., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67331

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas Tehniskajai universitātei Ministru prezidenta dāvinājums

Vēl šajā numurā

15.10.2002., Nr. 148

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Pasaules kara draudi. Kubas krīze un Latvija. 1962. gads

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Tieši pirms 40 gadiem pasaule atradās jauna kara priekšvakarā, tik tuvu kā vēl nekad agrāk — bija izraisījusies tā sauktā Kubas krīze. Patiesībā reāli kara draudi, ko apliecina arī turpmāk publicētie dokumenti, pastāvēja arī iepriekšējos mēnešos. Sakarā ar ASV izlūklidmašīnas U-2 notriekšanu virs PSRS teritorijas nenotika paredzētā apspriede augstākajā līmenī Parīzē. 1961. gada 17. aprīlī notika Kubas nemiernieku uzbrukums Plaja Hironas līcī. Tika uzcelts t.s. Berlīnes mūris. 1961. gada oktobrī Rietumberlīnē, Frīdrihštrāsē, pie kontroles un caurlaižu punkta stobrs pret sobru stāvēja amerikāņu un padomju tanki — ar iedarbinātiem motoriem. Jauna kara iespējamība bija kļuvusi par patiesu realitāti. Kādā PSRS valdības dokumentā tika uzdots iekārtot pat karagūstekņu nometnes, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā izvērst īpašus, labi bruņotus pulkus sabiedriskās kārtības uzturēšanai un īpaši svarīgu objektu apsardzībai kara gadījumā.

Sakarā ar raķešu tehnikas straujo attīstību paļāvība uz tām starptautisko jautājumu risināšanā kļuva arvien lielāka. Par raķešu ražošanu tolaik plaši pazīstams kļuva PSRS līdera Ņ.Hruščova teiciens: “Mēs tās taisām uz konveijera kā cīsiņus.” Kādā ASV dokumentālajā filmā bija uzņemti kadri par raķešu izmēģinājumiem, palaižot tās no kreisera. Uz klāja atradās ASV prezidents Džons Kenedijs. Kad raķete bija veiksmīgi pacēlusies debesīs, Kenedijs no prieka sāka pat dejot...

Ņ.Hruščova znots žurnālists A.Adžubejs savā atmiņu grāmatā “Tie desmit gadi” atstāsta šādu epizodi: “Kad Krimā, Hruščova vasarnīcā, nācās uzņemt amerikāņu žurnālistus vai arī kad viņu apmeklēja “viesi no NATO”, viņš centās tos nosēdināt pie galda tā, lai pavērtos skats uz jūru. Pēc kāda laika viņš viesim jautāja, vai tas redz pretējo — Turcijas — krastu. Viesis vēroja apvārsni, nesaprazdams, ko namatēvs ar to domā, un atbildēja noliedzoši. Hruščovs izplēta rokas: “Tad jau jūs esat tuvredzīgs. Es lieliski redzu ne tikai Turcijas krastu, bet pat vēroju sardzes maiņu pie raķetēm, kas notēmētas uz PSRS pusi. Uz kartes laikam ir arī šī vasarnīca. Kā jūs domājat?””

ASV raķetes patiešām bija izvietotas Turcijā un Ņ.Hruščovs meklēja adekvātu lēmumu. Pēc neilga laika padomju raķetes tika notēmētas uz ASV no pavisam neliela attāluma — no Kubas! Kas tad bija noticis?

1962. gada jūlijā Maskavā ieradās Kubas delegācija, kuru vadīja aizsardzības ministrs Rauls Kastro. Tika panākta vienošanās, ka Kubā izveidos padomju karabāzi, kura būs apgādāta ar kodolraķetēm “zeme–zeme”. Tūdaļ pat tika uzsākti tās iekārtošanas darbi un uz Kubu nogādāta padomju kara tehnika. Amerikāņu speciālie dienesti šo operāciju drīz vien atklāja, un izraisījās milzīgs starptautisks skandāls. 1962. gada septembra vidū visās PSRS lielākajās avīzēs parādījās milzīgs TASS paziņojums, kurā cita starpā bija norādīts:

“Padomju Savienības valdība pilnvarojusi TASS arī paziņot, ka Padomju Savienībai nav vajadzības pārvietot uz kādu citu zemi, piemēram, uz Kubu, tās rīcībā esošos līdzekļus agresijas atvairīšanai, prettriecienam. Mūsu kodollīdzekļiem ir tāds graujošs spēks un Padomju Savienības rīcībā ir tik spēcīgas nesējraķetes šiem kodollādiņiem, ka nav nekādas vajadzības tos izvietot kaut kur viņpus Padomju Savienības robežām. Mēs esam teikuši un atkārtojam: ja tiks izraisīts karš, ja agresors uzbruks vienai vai otrai valstij un ja šī valsts lūgs palīdzību, tad Padomju Savienībai ir iespēja no savas teritorijas sniegt palīdzību ikvienai miermīlīgai valstij, ne tikai Kubai vien.”

Šis paziņojums bija tikpat nejēdzīgs un melīgs kā TASS paziņojums 1941. gada jūnijā, kurā tika paziņots, ka “pēc PSRS datiem, Vācija tāpat noteikti ievēro padomju un vācu neuzbrukšanas pakta noteikumus, kā to dara Padomju Savienība, tādēļ, pēc padomju aprindu domām, baumas par Vācijas nodomu saraut paktu un uzbrukt PSR Savienībai ir bez jebkāda pamata (..)”. Bet, kā zināms, jau pēc nedēļas sākās Vācijas uzbrukums PSRS...

Arī šim 1962. gada septembra TASS paziņojumam nenoticēja neviens un vismazāk jau ASV prezidents Dž.Kenedijs.

Ap 20. oktobri Kubas pievārtē, Savienoto Valstu dienvidos, sākās forsēta lielu jūras kara flotes, gaisa kara spēku, izpletņlēcēju daļu un flotes kājnieku vienību koncentrācija. ASV valdība aizsūtīja papildspēkus uz savu karabāzi Guantanamo, kas atrodas Kubas teritorijā. Tika paziņots par plašiem karaspēka manevriem Karību jūrā. 22. oktobrī ASV valdība pasludināja karantīnu ap Kubu, kas faktiski bija Kubas blokāde.

Amerikāņu pavēlniecība sakārtoja pilnā kaujas gatavībā visus savus bruņotos spēkus, arī Eiropā izvietotās karaspēka daļas un sesto floti, kas atradās Vidusjūrā, kā arī septīto floti, kuras bāze bija Taivānas rajonā. Uzbrukumam pret Kubu vien bija paredzētas vairākas izpletņlēcēju divīzijas. Uz Kubas krastiem devās 183 karakuģi ar 85 000 jūrnieku. Gaisā nepārtraukti atradās apmēram 20 procenti no visām ASV stratēģiskās aviācijas lidmašīnām, kuras bija apbruņotas ar atombumbām un ūdeņraža bumbām. Tika mobilizēti rezervisti.

Savukārt PSRS valdība uzdeva aizsardzības ministram sakārtot pilnā kaujas gatavībā visu Padomju Savienības armiju un vispirms padomju starpkontinentālo un stratēģisko raķešu karaspēku, zenītraķešu aizsardzību un pretgaisa aizsardzības iznīcinātāju aviāciju, stratēģisko aviāciju un jūras kara spēkus. PSRS zemūdeņu flote, arī atomzemūdeņu flote, ieņēma kaujas pozīcijas. Sauszemes karaspēkā tika izsludināta paaugstināta kaujas gatavība, stratēģiskajā raķešu karaspēkā, pretgaisa aizsardzības karaspēkā un zemūdeņu flotē tika atlikta vecāko gadagājumu atvaļināšana no armijas. Arī Varšavas pakta valstu bruņotajiem spēkiem tika pavēlēts būt pilnīgā kaujas gatavībā. Šķiet, ka jauns pasaules karš vairs nav novēršams.

Šajā situācijā notika vairāku svarīgu vēstījumu apmaiņa starp PSRS līderi un ASV prezidentu, tika panākta principiāla vienošanās — ja PSRS ieročus no Kubas aizvāks, tad ASV Kubai neuzbruks. 1962. gada 29. oktobrī Ņujorkā, piedaloties ANO ģenerālsekretāram U.Tanam, sākās sarunas starp PSRS, ASV un Kubas pārstāvjiem. PSRS bija spiesta no Kubas izvest visas savas raķetes, kā arī personālu, kas apkalpoja raķešu iekārtas. PSRS valdība deva piekrišanu izvest no Kubas arī bumbvedējus Il–28. Savukārt 1962. gada 21. novembrī ASV valdība atcēla Kubas jūras kara blokādi un atsauca savus karakuģus no šā rajona. No Floridas apkaimes amerikāņu pavēlniecība izveda karaspēku un aviāciju, kas tur bija koncentrēti, lai uzbruktu Kubai, kā arī demobilizēja rezervistus.

Militāros pasākumus, kas bija izvērsti sakarā ar Kubas krīzi, atcēla arī PSRS valdība. Līdz ar to kara draudi bija novērsti. Latvijas Valsts arhīva fondos dokumentus, kuri tieši būtu saistīti ar Kubas krīzi, pagaidām nav izdevies atrast. Taču daudz ir tādu, kuri norāda uz militārās tehnikas ražošanas palielināšanu, līdzekļu mobilizāciju kara gadījumā, civilās aizsardzības uzlabošanu un pastiprināšanu.

Jāatzīst, Kubas krīzi zināmā mērā pašam nācās izjust, kā saka, uz savas ādas arī šīs apceres autoram. Tieši tolaik, neraugoties uz iesaukuma pagarinājumu, no kara komisariāta saņēmu pavēsti. Pēc neilga laika jau atrados kādā pretgaisa aizsardzības iznīcinātāju aviācijas pulkā, kurš bāzējās Aizkaukāzā, netālu no Turcijas robežas. Tur 1962. gada rudenī šie reālie kara draudi bija sajūtami vai ik minūti. Diemžēl dažkārt arī turpmākajos mēnešos un gados...

PSRS Ministru Padomes lēmums par 1937.–1940. gadā dzimušo pilsoņu papildiesaukšanu Bruņotajos spēkos

Pilnīgi slepeni, Nr. 1157–494

Latvijas PSR Ministru Padomei PSRS Ministru Padomes lēmums

Maskava, Kremlis, 1961. gada 21. decembrī

Izraksts

 

1. Pieņemt PSRS Valsts plāna komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas un PSRS Finansu ministrijas priekšlikumu par 1937.–1940. gadā dzimušo pilsoņu papildiesaukumu (pirmā kārtā vecākos gadagājumus) virs tā daudzuma, kas noteikts ar PSRS Ministru Padomes 1961. gada 6. maija lēmumu Nr. 416–173, kuri ir derīgi ārrindas dienestam un nav derīgi smagam fiziskajam darbam, lai nokomplektētu ieslodzījuma vietu konvoja apsardzi ar aktīvā dienesta kareivjiem un seržantiem, sadalot pa savienoto republiku iekšlietu ministrijām saskaņā ar pielikumu.

2. Uzdot savienoto republiku ministru padomēm kopīgi ar PSRS Finansu ministriju, PSRS Valsts plāna komiteju, PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komiteju un PSRS Aizsardzības ministriju un ar ieinteresēto ministriju un resoru līdzdalību izskatīt un līdz 1962. gada 1. jūlijam iesniegt PSRS Ministru Padomei priekšlikumus par to objektu saraksta samazināšanu, kurus apsargā savienoto republiku iekšlietu ministriju iekšējās apsardzības apakšvienības, paredzot dažos objektos minēto apsardzi nomainīt ar resoru militarizēto apsardzi.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājs Ņ.Hruščovs

 

PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieks G.Stepanovs*

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1435. l., 25. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

* Saskaņā ar šo lēmumu Latvijā ieslodzījuma vietu konvoja apsardzei papildus bija jānosūta 100 jauniesauktie.

 

Izvilkums no PSRS Ministru Padomes lēmuma par bruņojuma eksportu

Pilnīgi slepeni, Nr. 89–38

Latvijas PSR Ministru Padomē PSRS Ministru Padomes

biedram J.Peivem lēmums

Maskava, Kremlis, 1962. gada 19. janvārī

Izraksts

 

2. Uzdot savienoto republiku ministru padomēm, PSRS ministrijām un resoriem nodrošināt 1962. gadā PSRS Ministru Padomes Valsts ārējo ekonomisko sakaru komitejai un Ārējās tirdzniecības ministrijai pēc viņu iesniegumiem eksportam uz sociālistiskajām un ekonomiskā ziņā vāji attīstītajām valstīm bruņojuma un militāri tehniskā īpašuma, speciālo iekārtu un komplektējošo daļu piegādi saskaņā ar pielikumu Nr. 1. (..)

5. Bruņojumu, militāri tehnisko īpašumu un citu tehniku Vjetnamas demokrātiskajai Republikai veikt bez maksas. (..)

12. Atļaut PSRS Ministru Padomes Valsts ārējo ekonomisko sakaru komitejai, ja ir valstu lūgumi, pēc saskaņošanas ar attiecīgajām ministrijām, resoriem un tautas saimniecības padomēm noteiktā kārtībā izskatīt un izlemt jautājumus par padomju speciālistu komandēšanu uz ārzemēm un ārzemju speciālistu uzņemšanu Padomju Savienībā sakarā ar bruņojuma un militāri tehniskā īpašuma piegādi eksportam.

13. Atļaut PSRS Ministru Padomes Valsts ārējo ekonomisko sakaru komitejai piegādāt 1962. gadā sociālistiskajām valstīm pēc šo valstu papildiesniegumiem bruņojumu un militāri tehnisko īpašumu tajā nomenklatūrā, kura ir saskaņota ar PSRS Aizsardzības ministriju, PSRS Valsts plāna komiteju un piegādātājiem, par kopējo summu līdz 42,5 miljoniem rubļu.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājs Ņ.Hruščovs

 

PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieks G.Stepanovs*

LVA, 1. s. apr., 1435. l., 13., 14. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas PSR uzņēmumiem bija jāpiegādā Bulgārijai, Indonēzijai, Kubai, Polijai, Rumānijai, Vācijas Demokrātiskajai Republikai pārvietojamie sakaru mezgli, pārvietojamās artilērijas un radiotehniskās meteoroloģiskās stacijas, komutatori, kā arī cita militārā tehnika.

 

 

PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes lēmums par pasākumiem, lai aizsargātos no masu iznīcības ieročiem

Pilnīgi slepeni, Nr. 173–80

Latvijas PSR PSKP Centrālās komitejas un

Ministru Padomei PSRS Ministru Padomes lēmums

Maskava, Kremlis, 1962. gada 19. februārī

 

Par valsts gatavības paaugstināšanu, lai aizsargātu iedzīvotājus no masu iznīcības ieročiem

PSKP Centrālā komiteja un PSRS Ministru Padome nolemj:

1. Uzdot savienoto republiku ministru padomēm, PSRS ministrijām un resoriem 6 mēnešu laikā:

a) nodrošināt pieļauto patvertņu aizsargājošo īpašību pārkāpumu novēršanu, kuras izmanto tautas saimniecības vajadzībām, un visu patvertņu uzturēšanu pienācīgā stāvoklī;

b) izstrādāt un apstiprināt pēc saskaņošanas ar PSRS Civilās aizsardzības štābu pasākumus, kuri nodrošinātu iespējas izmantot celtniecības materiālu rūpniecības uzņēmumu esošās ražošanas jaudas aizsardzības būvju masveida celtniecībai sevišķajā periodā atbilstoši sevišķās, pirmās, otrās un trešās grupas pilsētu iedzīvotāju, kā arī kategoriju uzņēmumu aizsardzības plāniem.

2. Uzdot PSRS civilās aizsardzības priekšniekam b. Čuikovam kopā ar PSRS Aizsardzības ministriju, PSRS Zinātņu akadēmiju, PSRS Valsts ekonomisko padomi, PSRS Valsts plāna komiteju, PSRS Valsts celtniecības komiteju, PSRS Valsts ķīmijas komiteju, savienoto republiku ministru padomēm un citam ieinteresētajām organizācijām 6 mēnešu laikā iesniegt PSKP CK un PSRS Ministru Padomei ziņojumu par valsts iedzīvotāju aizsardzības principiem no masu iznīcināšanas līdzekļiem un valsts civilās aizsardzības pasākumu komplekso plānu, īpašu uzmanību pievēršot zinātniskās pētniecības darbu veikšanai, lai atrastu pēc konstrukcijas vienkāršākos, efektīvākos un ekonomiskākos aizsardzības līdzekļus, paredzot civilās aizsardzības objektus un būves racionāli izmantot tautas saimniecībā.

PSKP Centrālā komiteja

PSRS Ministru Padome

LVA, 270.f., 1.s. apr., 1442.l., 91.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes lēmums par veicamajiem pasākumiem kara laikā

Pilnīgi slepeni, Nr.349 – 162

Latvijas PSR PSKP Centrālās komitejas un

Ministru Padomei PSRS Ministru Padomes lēmums

Maskava, Kremlis, 1962. gada 12. aprīlī

Izraksts

 

Lai kara laikā nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, īpaši svarīgu objektu apsardzi, ugunsdzēšanas dienesta pastiprināšanu un karagūstekņu nometņu uzturēšanu, PSKP Centrālā komiteja un PSR Savienības Ministru padome nolemj:

1. Uzdot savienoto republiku ministru padomēm nodrošināt kara laikā savienoto republiku iekšlietu ministriju sistēmā operatīvās nozīmes daļu, īpaši svarīgu objektu apsardzes daļu, sabiedriskās kārtības un drošības dienesta daļu, militarizēto ugunsdzēsēju komandu izvēršanu pilsētās, kuras ir attiecinātas uz civilās aizsardzības grupām, militarizētās ugunsdzēsēju komandas īpaši svarīgos objektos, ugunsdzēsēju dienesta militarizētās vienības, karagūstekņu uzturēšanas nometnes un šo nometņu apsardzības un karagūstekņu konvojēšanas daļas.

Noteikt kara laikā (attiecībā pret miera laiku) savienoto republiku iekšlietu ministriju speciālo formējumu daudzumu... cilvēku skaitā, sadalot pa savienotajām republikām saskaņā ar pielikumu.

Karagūstekņu uzturēšanos nometnes izveidot: KPFSR uz ..., Ukrainas PSR uz ..., Baltkrievijas PSR uz ..., Uzbekijas PSR uz ... un Kazahijas PSR uz ... cilvēkiem.

2. Uzdot savienoto republiku ministru padomēm 3 mēnešu laikā pēc saskaņošanas ar PSRS Civilās aizsardzības štābu un PSRS Valsts drošības komiteju savienoto republiku speciālo formējumu dislokāciju, kā arī štatu un tabeļu apstiprināšanu kara laikā.

3. Uzdot PSRS Aizsardzības ministrijai:

a) piešķirt savienoto republiku iekšlietu ministrijām operatīvās nozīmes daļu komplektēšanai 1. un 2. kategorijas karaklausībai pakļautos un citu speciālo formējumu nokomplektēšanai kara laikā 2. un 3. kategorijas karaklausībai pakļautos tādā skaitā, kāds ir paredzēts pielikumā;

b) pierakstīt no tautas saimniecības savienoto republiku iekšlietu ministriju speciālo formējumu nodrošināšanai kara laikā... automobiļus, ... autopiekabes, ... motociklus, ... ceļu būvniecības mašīnas;

c) pēc savienoto republiku iekšlietu ministriju iesniegumiem piešķirt neaizskaramo krājumu uzkrāšanai bruņojumu, kaujas piederumus, karatehniku un kara mantas, lai nodrošinātu formējumus, kurus ir paredzēts izvērst kara laikā (..);

d) piešķirt iesaukuma atlikšanu PSRS Bruņotajos spēkos pirmajos 6 kara mēnešos rezerves karavīriem un seržantiem, kuri atrodas dienestā savienoto republiku iekšlietu ministriju militarizētajā ugunsdzēsēju dienestā sevišķi svarīgos objektos.

4. Uzdot savienoto republiku ministru padomēm:

a) pēc saskaņošanas ar PSRS Valsts plāna komiteju un PSRS Aizsardzības ministriju bruņojuma, kara tehnikas, mantu un materiālu, kuri ir jāuzkrāj savienoto republiku iekšlietu ministriju speciālo formējumu neaizskaramajos krājumos, kā arī autotraktoru un ceļubūves tehnikas, kura no tautas saimniecības tiek pierakstīta minētajiem formējumiem, noteikšanu un izmaiņas; (..)

5. Uzdot savienoto republiku ministru padomēm 4 mēnešu laikā iesniegt PSRS Ministru Padomei ar PSRS Valsts plāna komiteju, PSRS Finansu ministriju un PSRS Civilās aizsardzības štābu saskaņotus plānus uz 1963.–1965. gadu par materiālo vērtību pēc pamatnomenklatūras uzkrāšanu savienoto republiku iekšlietu ministriju speciālajiem formējumiem.

6. Uzdot PSRS civilās aizsardzības priekšniekam kopā ar savienoto republiku ministru padomēm, PSRS Ministru padomes aizsardzības tehnikas nozaru komitejām, PSRS Ministru Padomes Valsts ķīmijas komiteju, PSRS ministrijām un resoriem 6 mēnešu laikā izskatīt un pēc saskaņošanas ar PSRS Valsts plāna komiteju un PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komiteju iesniegt apstiprināšanai PSRS Ministru Padomē sevišķi svarīgo objektu sarakstu, kuros kara laikā ir jābūt savienoto republiku iekšlietu ministriju iekšējai un ugunsdzēsēju apsardzei, un priekšlikumus par nepieciešamā skaita piešķiršanu minētajai apsardzei. (..)

PSKP Centrālā komiteja

PSRS Ministru Padome

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1442.l., 25., 26., 27., 28.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Turpmāk — vēl

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!