Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Dzīvnieku barības aprites likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvnieku barība — neapstrādāts, svaigs vai konservēts augu vai dzīvnieku izcelsmes produkts, rūpnieciskās pārstrādes blakusprodukts vai organiska vai neorganiska viela, kuru izmanto dzīvnieku ēdināšanai atsevišķi vai barības maisījumos;

2) barības aprite — dzīvnieku barības ražošana, iepakošana, uzglabāšana, ievešana (importēšana), izvešana (eksportēšana), izplatīšana vai tirgošana;

3) barības sastāvdaļa — neapstrādāts, svaigs vai konservēts augu vai dzīvnieku izcelsmes produkts, rūpnieciskās pārstrādes blakusprodukts vai organiska vai neorganiska viela, kuru izmanto dzīvnieku barības maisījumu gatavošanai vai kā premiksu papildvielu;

4) barības maisījums — barības sastāvdaļu, barības piedevu un premiksu maisījums, kas paredzēts dzīvnieku ēdināšanai kā pilnvērtīga barība vai papildbarība;

5) barības piedeva — viela vai vielu preparāts, kuru izmanto barības īpašību uzlabošanai, lai nodrošinātu dzīvnieku pilnvērtīgu ēdināšanu, paaugstinātu to produktivitāti, sasniegtu noteiktus ēdināšanas mērķus un novērstu vai mazinātu ekskrementu kaitīgo iedarbību uz vidi;

6) diētiskā barība — pilnvērtīga barība vai papildbarība, kas apmierina specifiskas dzīvnieku vajadzības pēc atsevišķām barības vielām, ja dzīvniekiem ir īslaicīgi vai neatgriezeniski traucēti vielmaiņas procesi;

7) ārstnieciskā barība — veterināro zāļu un barības maisījums, kas sagatavots dzīvnieku ēdināšanai un paredzēts ārstēšanai vai profilaksei;

8) premikss — barības piedevas vai vairāku barības piedevu maisījums ar papildvielu, kas paredzēts barības maisījumu ražošanai;

9) ārstnieciskais premikss — veterināro zāļu maisījums ar papildvielu, kas sagatavots ārstnieciskās barības ražošanai;

10) produktīvais dzīvnieks — dzīvnieks, no kura iegūst cilvēka uzturam paredzētu pārtiku;

11) papildbarība — barības maisījums, kura sastāvā ietilpst atsevišķas vielas augstā koncentrācijā un kuru drīkst izmantot dzīvnieku ēdināšanai kopā ar citu barību;

12) pilnvērtīga barība — barības maisījums, kura sastāvs apmierina dzīvnieka vajadzības pēc barības un bioloģiski aktīvām vielām atbilstoši tā sugai, vecumam, produktivitātei vai fizioloģiskajam stāvoklim.

 

2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas, cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas barības apriti.

 

II nodaļa

Prasības barības apritē iesaistītajām personām

3.pants. (1) Persona var iesaistīties barības apritē, ja tās darbība ar katru barības veidu jebkurā barības aprites posmā un vietā ir atzīta vai reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā.

(2) Barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtību un prasības barības apritē iesaistītajām personām nosaka Ministru kabinets.

(3) Pārtikas un veterinārais dienests atzītās un reģistrētās personas, kas iesaistītas barības apritē, ieraksta barības apritē iesaistīto personu sarakstā.

 

4.pants. Barības apritē iesaistīto personu atzīst, ja tā atbilst noteiktām prasībām un ražo, iepako, izplata, uzglabā, ieved vai izved:

1) barības piedevas, kas satur antibiotikas, augšanas stimulatorus, kokcidiostatus, karotinoīdus un ksantofilus, vitamīnus un provitamīnus, mikroelementus, antioksidantus, mikroorganismus vai fermentus;

2) olbaltumvielas, kas iegūtas no baktērijām, raugiem (izņemot raugus, kuri kultivēti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes substrātiem), aļģēm un zemākajām sēnēm;

3) aminoskābju fermentācijas blakusproduktus, aminoskābes, aminoskābju sāļus un aminoskābju analogus;

4) premiksus, kas satur antibiotiku, augšanas stimulatoru un kokcidiostatu grupas barības piedevas;

5) premiksus, kas satur varu, selēnu, A un D vitamīnu.

 

5.pants. Barības apritē iesaistīto personu atzīst, ja tā atbilst noteiktām prasībām un ražo vai savas saimniecības dzīvnieku ēdināšanai gatavo barības maisījumus, kuru sastāvā ir:

1) premiksi, kas satur antibiotikas, augšanas stimulatorus un kokcidiostatus;

2) barības sastāvdaļas ar palielinātu piesārņojumu.

 

6.pants. Barības apritē iesaistīto personu atzīst, ja tā atbilst noteiktām prasībām un ražo, iepako, izplata, uzglabā, ieved, izved vai savas saimniecības dzīvniekiem gatavo ārstniecisko barību.

 

7.pants. Barības apritē iesaistīto personu reģistrē, ja tā atbilst noteiktām prasībām un ražo, iepako, izplata, uzglabā, ieved vai izved:

1) aromātvielu, želētājvielu, saistvielu, krāsvielu, emulģējošu, stabilizējošu, konservējošu, pretsaķepes un apetīti veicinošu vielu, biezinātāju un koagulantu grupas barības piedevas;

2) premiksus, kas satur antioksidantus, karotinoīdus un ksantofilus, vitamīnus un provitamīnus (izņemot A un D vitamīnu), mikroelementus (izņemot varu un selēnu), mikroorganismus vai fermentus;

3) barības maisījumus, kuru sastāvā ir premiksi, kas satur antioksidantus, karotinoīdus un ksantofilus, vitamīnus, provitamīnus, mikroelementus, mikroorganismus vai fermentus;

4) barības maisījumus, kuru sastāvā ir barības piedevas, kas satur antioksidantus, karotinoīdus un ksantofilus, vitamīnus un provitamīnus (izņemot A un D vitamīnu), mikroelementus (izņemot varu un selēnu), mikroorganismus vai fermentus;

5) barības maisījumus, kas nesatur barības piedevas un premiksus.

 

8.pants. Barības apritē iesaistīto personu reģistrē, ja tā atbilst noteiktām prasībām un iepako, izplata, uzglabā, ieved vai izved barības maisījumus, kuru sastāvā ir:

1) premiksi, kas satur antibiotikas, augšanas stimulatorus un kokcidiostatus;

2) barības sastāvdaļas ar palielinātu piesārņojumu.

 

9.pants. Barības apritē iesaistīto personu reģistrē, ja tā atbilst noteiktām prasībām un savas saimniecības dzīvnieku ēdināšanai gatavo barības maisījumus, kuru sastāvā ir:

1) premiksi, kas satur antioksidantus, karotinoīdus un ksantofilus, vitamīnus un provitamīnus, mikroelementus, mikroorganismus vai fermentus;

2) barības piedevas, kas satur antioksidantus, vitamīnus un provitamīnus (izņemot A un D vitamīnu), mikroelementus (izņemot varu un selēnu), mikroorganismus vai fermentus.

 

10.pants.  (1) Barības marķējumā un reklāmā sniegtā informācija nedrīkst maldināt vai piedēvēt barībai īpašības, kuras tai nepiemīt.

(2) Marķējumam jābūt labi redzamam, salasāmam un neizdzēšamam.

(3) Par marķējuma kvalitāti atbild ražotājs vai iepakotājs un izplatītājs, ja tas ir pilnvarots mainīt produkta oriģinālo iepakojumu vai marķējumu.

(4) Latvijā drīkst izplatīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķētu un iepakotu barību.

 

11.pants. (1) Barību izplata ražotāja oriģinālajā iepakojumā.

(2) Iepakojumu aizver tā, lai to nebūtu iespējams lietot atkārtoti.

 

12.pants. Barību drīkst izplatīt neiepakotu, ja:

1) viens ražotājs barību pārdod otram ražotājam;

2) ražotājs barību piegādā iepakošanas uzņēmumam.

 

13.pants. Barības blokus, minerālsāļu briketes, nesadalītas saknes, graudus un to pārstrādes blakusproduktus, kā arī eļļas, cietes un cukura rūpniecības blakusproduktus drīkst izplatīt neiepakotus.

 

14.pants. Barību izplata cisternā, ja:

1) ražotājs to piegādā tiešajam patērētājam;

2) melasi saturošā papildbarībā nav vairāk par trim sastāvdaļām.

 

15.pants. (1) Latvijā atļautās barības piedevas, olbaltumvielas, kas iegūtas no baktērijām, raugiem (izņemot raugus, kuri kultivēti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes substrātiem), aļģēm un zemākajām sēnēm, aminoskābju fermentācijas blakusproduktus, aminoskābes, aminoskābju sāļus un aminoskābju analogus, to reģistrēšanas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Barības piedevas un premiksus, olbaltumvielas, kas iegūtas no baktērijām, raugiem (izņemot raugus, kuri kultivēti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes substrātiem), aļģēm un zemākajām sēnēm, aminoskābju fermentācijas blakusproduktus, aminoskābes, aminoskābju sāļus un aminoskābju analogus reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

 

16.pants. Barības piedevas, kas satur antibiotikas, augšanas stimulatorus, kokcidiostatus, varu, selēnu, A un D vitamīnu, drīkst izplatīt tikai atzītai barības apritē iesaistītai personai, kura ražo premiksus.

 

17.pants. Premiksus, kas satur antibiotikas, augšanas stimulatorus un kokcidiostatus, drīkst izplatīt tikai atzītai barības apritē iesaistītai personai, kura ražo barības maisījumus.

 

18.pants. Ārstnieciskās barības un diētiskās barības aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

19.pants. (1) Ārstniecisko barību ražo un izplata tikai pēc veterinārārsta rakstveida pieprasījuma.

(2) Ārstnieciskos premiksus izplata atzītai barības apritē iesaistītai personai, kura ražo vai savas saimniecības dzīvniekiem gatavo ārstniecisko barību, vai atzītam veterināro zāļu ražošanas uzņēmumam.

 

20.pants. Par ārstnieciskās barības nekaitīgumu cilvēkam, dzīvniekam un videi atbild:

1) veterinārārsts, kurš izraksta barības pieprasījumu;

2) barības ražotājs;

3) barības izplatītājs;

4) barības apritē iesaistītā persona, kura savas saimniecības dzīvniekiem gatavo un izmanto ārstniecisko barību.

 

21.pants. (1) Diētiskā barība ir nekaitīga, nesatur veterinārās zāles un nodrošina to dzīvnieka specifisko vajadzību apmierināšanu, kurām tā paredzēta.

(2) Diētisko barību atļauts izplatīt tikai ražotāja oriģinālajā iepakojumā.

 

22.pants. (1) Barības ražotājs un izplatītājs nodrošina kvalitatīvas un nekaitīgas barības apriti.

(2) Barībā un barības sastāvdaļās aizliegtās vielas un barības nekaitīguma prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Barības ražošanas uzņēmums nodrošina paškontroles sistēmas darbību — dokumentētu ražotās produkcijas kvalitātes kontroli, ko veic barības ražotājs vai tā atsevišķa struktūrvienība.

(4) Barības apritē iesaistītā persona izveido un uztur reģistru, kas nodrošina barības un barības sastāvdaļu izsekojamību.

(5) Barības apritē iesaistītā persona par barību vai barības sastāvdaļām, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī personas, kas iesaistītas šīs barības vai barības sastāvdaļu apritē, un izņem attiecīgo barību vai barības sastāvdaļas no apgrozības.

 

23.pants. Barību atzīst par nederīgu, ja:

1) tā neatbilst nekaitīguma prasībām vai satur aizliegtās vielas;

2) beidzies tās derīguma termiņš;

3) bojāts tās iepakojums;

4) tā ir bojāta un tas konstatēts organoleptiski vai izmeklējot laboratorijā;

5) tās saturs neatbilst marķējumā norādītajam sastāvam un īpašībām;

6) tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;

7) tā neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

24.pants. (1) Izplatīšanai nederīgu barību pārstrādā vai iznīcina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Barības ražotājs, iepakotājs, uzglabātājs, ievedējs (importētājs), izvedējs (eksportētājs) vai izplatītājs sedz izdevumus, kas saistīti ar izplatīšanai nederīgas barības kontroli, izņemšanu no apgrozības, pārstrādi vai iznīcināšanu.

 

III nodaļa

Barības ievešanas un izvešanas kārtība

25.pants. Barību ievest Latvijā un izvest no Latvijas drīkst Pārtikas un veterinārajā dienestā atzītas vai reģistrētas barības apritē iesaistītās personas.

 

26.pants. Zemkopības ministrs nosaka valstis vai to daļas un uzņēmumus, no kuriem atļauts ievest barību Latvijā.

 

27.pants. Pārtikas un veterinārais dienests:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolē barības kravas uz valsts robežas un muitas noliktavās;

2) izstrādā metodiskos norādījumus par dzīvnieku barības kontroli, ievedot to Latvijā.

 

28.pants. Ja barība vai barības sastāvdaļas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību, dzīvību un vidi, Pārtikas un veterinārais dienests aizliedz tās ievest Latvijā.

 

IV nodaļa

Barības aprites valsts uzraudzība un kontrole

29.pants. (1) Barības aprites valsts uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē barības ražošanas posmus, barības iepakošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu, ievešanu Latvijā un izvešanu no Latvijas, kā arī barības tirdzniecību un izmantošanu.

(3) Pārtikas un veterinārais dienests veic barības apritē iesaistīto personu uzraudzību un kontroli atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajai barības aprites uzraudzības programmai, kā arī tad, ja ir aizdomas par barības neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

30.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina barības paraugu noņemšanu un analīzi atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajai barības paraugu noņemšanas un analīžu metodikai.

(2) Pārtikas un veterinārais dienests izveido un aktualizē to laboratoriju sarakstu, kurām atļauts veikt barības paraugu analīzi.

 

31.pants. Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un zemkopības ministrs apstiprina rīcības plānu gadījumam, ja barība varētu radīt nopietnus draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi.

 

32.pants. (1) Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs ieceļ pārtikas un veterināros inspektorus (turpmāk — inspektors). Inspektora pienākums ir veikt barības aprites uzraudzību un kontroli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Inspektoram ir tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt barības apritē iesaistīto personu, iegūt nepieciešamo informāciju un noņemt paraugus saskaņā ar barības aprites valsts uzraudzības programmu, kā arī veikt minētās darbības tad, ja ir aizdomas vai sūdzības, ka barības apritē iesaistītā persona pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās prasības.

 

33.pants. Inspektors barību atzīst par izplatīšanai nederīgu, ja tā neatbilst šā likuma 23.pantā noteiktajām prasībām.

 

34.pants. Ja konstatēts pārkāpums, inspektoram ir tiesības vainīgo personu administratīvi sodīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

35.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests barības apritē iesaistīto personu rakstveidā informē par lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz kontrolē iegūtajiem rezultātiem.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

36.pants. Inspektoram ir aizliegts:

1) izpaust komercnoslēpumus, kas viņam kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus;

2) nepamatoti kavēt barības apritē iesaistītās personas darbību;

3) personiski vai ar trešās personas starpniecību piedalīties barības apritē iesaistītās personas saimnieciskajā darbībā.

 

Pārejas noteikums

Likuma 3.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 26.septembrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 16.oktobrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 30.oktobri.