Vakar, 15. oktobrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izvērtējama valsts un pašvaldību institūciju izstrādāto projektu ietekme uz nabadzības novēršanu”, kuri nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas izvērtē zinātniskās pētniecības projektu, jaunu produktu vai pakalpojumu attīstības, investīciju, organizatorisko un sociālo projektu, kā arī normatīvo aktu (izņemot tos normatīvos aktus, kuru projektiem gatavo anotāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.septembra instrukciju Nr.4 “Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija”) ietekmi uz nabadzības novēršanu.

Nabadzība ir situācija, kurā materiālo un sociālo resursu nepietiekamības dēļ nokļūst indivīds vai noteikta sabiedrības daļa, un minēto iemeslu dēļ viņiem ir ierobežotas iespējas nodrošināt pamatvajadzības: pārtiku, mājokli, apģērbu, izglītību, darbu un atsevišķos gadījumos arī aprūpi), kā arī piedalīties sabiedrības dzīvē tādā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu konkrētajā sabiedrībā.

Noteikts, ka institūcija izlemj, vai nepieciešams izvērtēt projekta ietekmi uz nabadzības novēršanu. Lēmumu par projekta izvērtēšanu pieņem institūcijas vadītājs saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumiem, kuros noteikta projektu ietekmes uz nabadzības novēršanu izvērtēšanas metodika. Institūcija, izvērtējot paredzamo projekta ietekmi uz nabadzības novēršanu, analizē projekta ietekmes izpausmes attiecībā uz identificētajām mērķa grupām, to, vai projekta īstenošanas ietekme ir tūlītēja vai izpaudīsies ilgākā laikposmā, kā arī ietekmes ilgumu un projekta rezultātu ilgtspēju; analizē, vai projektam ir tieša vai netieša ietekme uz nabadzības novēršanu; analizē, vai projekts ietekmē nabadzības cēloņus vai sekas; izveido projekta ietekmes uz nabadzības novēršanu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

Akceptēts rīkojums “Par likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un maksātnespējīgo valsts uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un 8.panta pirmās daļas 17.punktu atļaut Privatizācijas aģentūrai 2002.gadā no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem piešķirt naudas līdzekļus 45 193,54 latu apmērā likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un maksātnespējīgo valsts uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, šādos uzņēmumos: likvidētā paju sabiedrība “Laubere”; likvidētā akciju sabiedrība “PERMA — VARONIS”; maksātnespējīgais likvidējamais valsts uzņēmums “VEF — Telefons”; maksātnespējīgais likvidējamais valsts uzņēmums “Liepājas okeāna zvejas flotes bāze”; maksātnespējīgais likvidējamais valsts uzņēmums “Jūrmalas būvkomplekts”; maksātnespējīgais likvidējamais valsts uzņēmums “Reksmer”; likvidētā akciju sabiedrība “STILS”.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.novembra noteikumos Nr.378 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem””.

Grozījumi precizē punktu, kas nosaka, ar ko aprīkots un apgādāts ir taksometrs, proti, skaitītāju — Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu specializētu elektronisko ierīci, kas norāda maksu par pakalpojumu un nodrošina ienākumu uzskaiti.

Noteikts, ka vadītājs, norēķinoties ar pasažieri, pēc pasažiera pieprasījuma izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrētu kvīti (kvīts kopija paliek vadītājam), kurā norādīti visi likumā “Par grāmatvedību” noteiktie rekvizīti, kā arī šādi pārvadātāja papildu rekvizīti: juridiskās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un nodokļu maksātāja kods vai fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un patenta numurs; taksometra lietošanas tarifi; datums un laiks; taksometra valsts reģistrācijas numurs.

Kvīti var aizstāt ar grāmatvedības prasībām atbilstošu atskaites dokumentu par brauciena maksu, ja tā izdruku nodrošina šajos noteikumos minētā specializētā elektroniskā ierīce.

Par taksometra izmantošanu pasažieris maksā brauciena beigās. Vadītājs pēc vienošanās ar pasažieri var pieprasīt iemaksāt avansu. Saņemot avansu, vadītājs pēc pasažiera pieprasījuma izsniedz šajos noteikumos minēto kvīti ar uzrakstu “Avanss”. Brauciena beigās, norēķinoties ar pasažieri, vadītājs ņem vērā iepriekš iemaksāto avansu.

Noteikumi ieviesīs Autopārvadājumu likumā un Ministru kabineta 1999. gada 9. novembra noteikumos nr. 378 vienotu terminoloģiju.

Grozījumi noteikumos paredz, ka samazinās autovadītāju iespējas veikt nelegālos pasažieru pārvadājumus, jo neparedzēs vietas, kurās vadītājs pēc savas iniciatīvas drīkst uzaicināt braucienam pasažierus, kā arī palielināsies vadītāja atbildība par taksometra skaitītāja tehnisko stāvokli, kas papildus nodrošinās pasažiera interešu aizsardzību.

Akceptēts rīkojums “Par Rīgas 5.arodvidusskolas un Rīgas Valsts tehnikuma reorganizāciju”, kurš paredz saskaņā ar Izglītības likuma 23.panta pirmo daļu reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo profesionālās izglītības iestādi — Rīgas 5.arodvidusskolu — un ar 2003.gada 2.janvāri pievienot to Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajai profesionālās izglītības iestādei — Rīgas Valsts tehnikumam.

Noteikts, ka Rīgas Valsts tehnikums ir Rīgas 5.arodvidusskolas tiesību un saistību pārņēmējs.

Ar reorganizāciju saistītos izdevumus paredzēts segt no minēto profesionālo izglītības iestāžu budžeta līdzekļiem.

Akceptēti “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Austrijas Federālās valdības līgumu par policijas sadarbību”.

Paredzēts, ka abas līgumslēdzējas puses sadarbosies draudu novēršanā sabiedriskajai drošībai un kārtībai, kā arī sodāmu rīcību novēršanā un izmeklēšanā, ieskaitot organizēto noziedzību.

Iekšlietu ministrs pilnvarots parakstīt līgumu, kā arī noteikts, ka Iekšlietu ministrija koordinē līgumā paredzēto saistību izpildi.

Akceptēti “Noteikumi par Ogres rajona Ķeguma novada izveidošanu”, kuri nosaka, ka tiek apvienoti Ogres rajona Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju un Rembates pagasts un izveidots Ogres rajona Ķeguma novads. Ogres rajona Ķeguma novada administratīvās robežas attiecīgajos plāna kartogrāfiskajos materiālos iezīmē Valsts zemes dienests.

Valsts kasei atbilstoši finansēšanas plānam uzdots pārskaitīt Ogres rajona Ķeguma novada pašvaldībai vienreizēju dotāciju 28141 lata apmērā no valsts budžetā 2002.gadam Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei paredzētajiem līdzekļiem.

Akceptēts likumprojekts “Par Eiropas Kopienas dalībvalstu konvenciju par ārvalstu kriminālsodu izpildi”.

Lai Latvijas Republika varētu iestāties Eiropas Savienībā, tai ir jāievēro un jāpilda Acquis Communautaire prasības kandidātvalstīm. Viena prasa, lai Latvijas Republika iestāšanās brīdī Eiropas Savienībā būtu gatava pievienoties Eiropas Kopienas dalībvalstu konvencijai par ārvalstu kriminālsodu izpildi. Šai konvencijai var pievienoties ikviena valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Tiesību akts uzlabos un regulēs kārtību un gadījumus, kuros Eiropas Savienības dalībvalstis sadarbosies sodu izpildes nodošanā, kā arī varēs lūgt kriminālsodu izpildes nodošanu. Konvencija nosaka kārtību, kādā kriminālsodi var tikt nodoti, nodošanas nosacījumus, kā arī citas prasības.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņemts likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi”. Likums nosaka ietekmes novērtējuma principus un novērtējuma nepieciešamību, kā arī regulē citus ar ietekmes uz vidi novērtējumu saistītus jautājumus. Atbilstoši likumam ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar objektiem, kuri minēti likuma pielikumā, kuru ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams saskaņā ar LR noslēgtiem starptautiskiem līgumiem un kurām to nosaka Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem. Sākotnējo izvērtējumu veic darbībām, kurām nav nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, bet kuras var būtiski ietekmēt vidi.

Grozījumi likumā sagatavoti, lai saskaņotu atsevišķas likuma normas ar EP direktīvu 97/11/EC, kas groza 1985.gada 27. jūnijā pieņemto direktīvu “Par sabiedrisku un privātu projektu ietekmi uz vidi novērtēšanu” (85/337/EEC).

Likums tiek papildināts ar pielikumu, kurā ietvertas darbības, kurām reģionālā vides pārvalde veiks sākotnējo izvērtējumu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments