Pirms mēneša LVSADA 11.septembra ārkārtas sēdē arodbiedrība uzskaitīja, kuras no mediķu prasībām nav izpildītas vai ir izpildītas tikai daļēji. Tā kā tādu bija daudz, tika lemts rīkot 18.septembra streiku. Analizējot toreiz masu medijiem sniegto informāciju, var secināt, ka arī šobrīd situācija nav daudz labāka. Lai arī valdības akceptētie grozījumi likumā par valsts budžetu 2002.gadam paredz papildu finansējumu speciālajam veselības aprūpes budžetam un Labklājības ministrijas novirzītais finansējums no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras rezerves fonda — kopā 3,2 miljoni latu — nodrošina mediķu algu palielinājumu no šā gada oktobra vidēji līdz 140,99 latiem, LVSADA uzskata, ka tas ir tikai daļējs risinājums, jo nav solītā algu palielinājuma no jūlija, kā to prasīja mediķi. Tāpat nav skaidrs, vai atbalstu gūs Labklājības ministrijas iesniegtais pieprasījums Finansu ministrijai par 25,7 miljonu latu papildu piešķīrumu mediķu algu paaugstināšanai 2003.gadā.
Arī uz jautājumu, vai veselības aprūpe tiks ierakstīta kā prioritāra nozare valdības deklarācijā, kā to savās streika prasībās noteikuši mediķi, varēs atbildēt tikai jaunā valdība. Pašlaik Saeimā iesniegta veselības aprūpes likumu pakete, pēc kuras pieņemšanas vēl jāizstrādā virkne Ministru kabineta noteikumu — gan par valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu grozu, par ārstniecības pakalpojumu cenām utt. Tikai pēc šo normatīvo aktu stāšanās spēkā varēs vērtēt, kā ir ievērotas mediķu prasības gan par pakāpenisku finansējuma palielināšanu veselības aprūpei līdz solītajiem 7 procentiem no iekšzemes kopprodukta, gan par nepārtrauktu algas pieaugumu un citiem mediķus un arī pacientus interesējošiem jautājumiem.
Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore