Biedrību un nodibinājumu likums

Saeimas dok. Nr.5029; likumprojekts Nr.1416

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

2002. gada 3. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Pamatnoteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

Šis likums regulē biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju.

2.pants. Biedrības un nodibinājuma jēdziens

(1) Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kura nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

(2) Nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteikta mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

3.pants. Biedrības un nodibinājuma tiesiskais statuss

Biedrība un nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu brīdī, kad tas ierakstīts biedrību un nodibinājumu reģistrā.

4.pants. Biedrības un nodibinājuma atbildības norobežošana

(1) Biedrība un nodibinājums par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Biedrība neatbild par biedra saistībām. Dibinātājs neatbild par nodibinājuma saistībām.

(3) Biedrs neatbild par biedrības saistībām. Nodibinājums neatbild par dibinātāja saistībām.

5.pants. Biedrības un nodibinājuma juridiskā adrese

(1) Biedrības un nodibinājuma juridiskā adrese ir adrese, kura ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Biedrību un nodibinājumu reģistra iestādei piesakāma juridiskās adreses maiņa.

(2) Ja biedrībai vai nodibinājumam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz biedrību reģistrā ierakstīto to juridisko adresi, uzskatāms, ka biedrība vai nodibinājums šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.

6.pants. Biedrības un nodibinājuma nosaukums

(1) Biedrības un nodibinājuma nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem.

(2) Nodibinājuma nosaukumam jāsatur vārds “nodibinājums” vai “fonds”.

(3) Nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem.

(4) Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

(5) Biedrība vai nodibinājums, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tā nosaukumu, var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot nosaukumu, kā arī lai atlīdzina biedrībai vai nodibinājumam ar tā nosaukuma prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

7.pants. Biedrības un nodibinājuma tiesības veikt saimniecisko darbību

(1) Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības veikt saimniecisko darbību kā papilddarbību

1) sakarā ar sava īpašuma uzturēšanu un izmantošanu;

2) citu saimniecisko darbību, kas sekmē biedrības un nodibinājuma mērķu īstenošanu.

(2) Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Peļņa, kas radusies no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nevar tikt sadalīta starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem.

8.pants. Brīvprātīgais darbs

(1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā. Par brīvprātīgu darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziska persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.

(2) Persona, kura veic brīvprātīgu darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja biedrības vai nodibinājuma statūtos nav noteikts citādi.

9.pants. Biedrības un nodibinājuma darbības ierobežojumi

(1) Nodibinājumam aizliegts piešķirt finansu līdzekļus, sniegt galvojumus, izdot vekseļus vai citādi finansēt dibinātājus, valdes un citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir izveidotas) locekļus, kā arī citas personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību, it īpaši laulātos, radiniekus un svaiņus, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

(2) Ja persona saņem atlīdzību (atalgojumu) par darbību biedrībā vai nodibinājumā, šī atlīdzība (atalgojums) nosakāma atbilstoši viņa pienākumu apjomam un biedrības vai nodibinājuma finansiālajam stāvoklim.

10.pants. Publiskā darbība

(1) Biedrībai un nodibinājumam, lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus, ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar likumu, it īpaši brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās, kā arī veikt citu publisko darbību.

(2) Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, biedrība un nodibinājums var griezties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

11.pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Biedrībai un nodibinājumam ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt tiem militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

12.pants. Likumi, kas regulē citu bezpeļņas personu apvienību un nodibinājumu darbību.

Politisko partiju, reliģisko organizāciju, arodbiedrību, radošo profesionālo organizāciju un to apvienību, kas ir publisko tiesību autonomi subjekti, kā arī publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi.

 

 

II nodaļa

Biedrību un nodibinājumu reģistrs

13.pants. Biedrību un nodibinājumu reģistra vešana

(1) Biedrību un nodibinājumu reģistrā ieraksta ziņas par biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk — biedrību reģistrs).

(2) Biedrību reģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk — biedrību reģistra iestāde).

14.pants. Biedrību reģistra atklātība

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar biedrību reģistra ierakstiem un biedrību reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no biedrību reģistra ierakstiem, kā arī biedrību reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar biedrību reģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma biedrību reģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts biedrību reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka biedrību reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

15.pants. Biedrību reģistrā ierakstāmās ziņas

Biedrību reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) biedrības vai nodibinājuma nosaukumu;

2) biedrības vai nodibinājuma juridisko adresi;

3) biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi;

4) lēmuma par dibināšanu un statūtu parakstīšanu datumu;

5) valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un ieņemamo amatu biedrībā vai nodibinājumā;

6) to valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kuri saskaņā ar statūtiem ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu atsevišķi vai kopīgi;

7) biedrības vai nodibinājuma darbības termiņu, ja biedrība vai nodibinājums dibināts uz laiku;

8) ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

9) ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

10) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

11) ieraksta izdarīšanas datumu;

12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

 

16.pants. Biedrību reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Biedrību reģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu biedrību reģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti. Biedrību reģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(2) Biedrību reģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās biedrības vai nodibinājuma reģistrācijas lietā.

17.pants. Ieraksta izdarīšana biedrību reģistrā

(1) Ieraksts biedrību reģistrā tiek izdarīts uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Vismaz divu personu parakstus uz pieteikuma par biedrības ierakstīšanu biedrību reģistrā apliecina notariāli. Pieteikumā par nodibinājuma ierakstīšanu biedrību reģistrā visu personu parakstus apliecina notariāli. Speciālu pilnvarojumu citai personai parakstīt pieteikumu arī apliecina notariāli.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu biedrību reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu biedrību reģistra iestādes amatpersona pieņem trīs darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā biedrību reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu biedrību reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu biedrību reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja

1) izstrādājot statūtus, nav ievērotas šā likuma un citu likumu prasības;

2) nav iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti.

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu biedrību reģistrā biedrību reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja

1) statūti liecina, ka biedrības vai nodibinājuma mērķi vai darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pārkāpta šajā likumā noteiktā biedrības vai nodibinājuma dibināšanas kārtība;

3) pēc lēmuma par ieraksta izdarīšanas atlikšanu pieņemšanas noteiktajā termiņā (šā panta sestā daļa) nav novērsti trūkumi biedrības vai nodibinājuma statūtos vai nosaukumā.

(6) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu biedrību reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(7) Biedrību reģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam trīs darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(8) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt biedrību reģistra iestādes amatpersonas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Ieraksts biedrību reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

18.pants. Biedrību reģistra ierakstu izsludināšana un publicitāte

(1) Visus biedrību reģistra ierakstus izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat izsludina ziņas par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu un tās biedrību reģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas.

(2) Biedrību ierakstus un ziņas publicēšanai iesniedz biedrību reģistra iestādes amatpersona triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas.

(3) Ieraksti biedrību reģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu.

(4) Ja biedrību reģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas.

19.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanas biedrību reģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina biedrību reģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda:

1) nosaukumu;

2) vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu;

3) reģistrācijas vietu;

4) reģistrācijas datumu.

20.pants. Biedrības vai nodibinājuma izslēgšana no biedrību reģistra

Biedrību vai nodibinājumu izslēdz no biedrību reģistra, pamatojoties uz

1) biedrības vai nodibinājuma likvidatora pieteikumu;

2) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

3) biedrības vai nodibinājuma pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

4) tiesas nolēmumu.

21.pants. Valsts nodeva

(1) Par ieraksta izdarīšanu biedrību reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par biedrību reģistra izraksta un biedrību reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

22.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti biedrību reģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami biedrību reģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

 

 

B sadaļa

Biedrības

III nodaļa

Biedrības dibināšana

23.pants. Dibinātāji

(1) Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskas un juridiskas personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības.

(2) Dibinātāju skaits nevar būt mazāks par diviem.

24.pants. Lēmums par biedrības dibināšanu

(1) Lai nodibinātu biedrību, dibinātāji pieņem lēmumu par biedrības dibināšanu.

(2) Lēmumā par biedrības dibināšanu norāda:

1) biedrības nosaukumu;

2) biedrības darbības mērķus;

3) dibinātāju vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

4) dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tādiem ir vienojušies.

(3) Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par biedrības dibināšanu dibinātāji apstiprina biedrības statūtus un ievēlē (ieceļ) valdi, kā arī citas institūcijas (ja tādas paredzētas statūtos).

(4) Lēmumu par biedrības dibināšanu sastāda rakstveidā un to paraksta visi biedrības dibinātāji. Dibinātāja pārstāvis var parakstīt lēmumu, ja dibinātājs viņu uz to ir rakstiski pilnvarojis. Pilnvara ir pievienojama lēmumam.

25.pants. Biedrības statūti

(1) Biedrības statūtus sastāda rakstveidā.

(2) Statūtos norāda:

1) biedrības nosaukumu;

2) biedrības darbības mērķus;

3) biedrības darbības termiņu (ja biedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku);

4) biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus;

5) biedru tiesības un pienākumus;

6) biedrību teritoriālo un citu struktūrvienību tiesības un pienākumus, ja tādas tiek dibinātas;

7) biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību;

8) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

9) saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus.

(3) Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūti ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

(4) Statūtus paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju pārstāvis var parakstīt pieteikumu, ja dibinātāji viņi uz to pilnvarojuši. Dokumentu, kas apliecina šo pilnvarojumu, pievieno statūtiem.

26.pants. Pieteikums par biedrības ierakstīšanu biedrību reģistrā

(1) Dibinātāji iesniedz pieteikumu par biedrības ierakstīšanu biedrību reģistrā biedrību reģistra iestādei. Pieteikumā norāda šā likuma 15.panta 1.—7.punktā minētās ziņas.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) lēmumu par biedrības dibināšanu;

2) statūtus;

3) valdes paziņojumu par biedrības juridisko adresi.

(3) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju pārstāvis var parakstīt pieteikumu, ja dibinātāji viņu uz to ir pilnvarojuši. Dokumentu, kas apliecina šo pilnvarojumu, pievieno statūtiem.

 

27.pants. Atbildība par saistībām, kuras radušās pirms biedrības ierakstīšanas biedrību reģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās biedrības vārdā rīkojies pirms biedrības ierakstīšanas biedrību reģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri, ja dibinātāju starpā nav bijusi cita vienošanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet biedrībai ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību reģistrā, ja dibinātājam bija tiesības rīkoties dibināmās biedrības vārdā.

(3) Ja dibinātājam nav bijis tiesību rīkoties biedrības vārdā, saistības, kas izriet no šādas rīcības, pāriet biedrībai, ja biedru sapulce noteikti apstiprina šīs saistības.

 

 

IV nodaļa

Biedri

28.pants. Minimālais biedru skaits

(1) Biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, ja statūti nenosaka lielāku biedru skaitu. Pēc biedrības ierakstīšanas biedrību reģistrā biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu.

(2) Biedrības valdei ir pienākums pēc biedrību reģistra iestādes pieprasījuma rakstveidā sniegt ziņas par biedrības biedru skaitu, tai skaitā norādot biedrības balsstiesīgo biedru skaitu.

29.pants. Biedra dalība biedrībā

(1) Valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā, ja vien statūti nenosaka, ka šāda lēmuma pieņemšana ir biedru sapulces vai citas institūcijas kompetencē.

(2) Ja valde vai cita institūcija, kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, izņemot biedru sapulci, pieņem lēmumu par atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu biedru sapulcē.

(3) Saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos noteikto kārtību.

(4) Biedra dalība biedrībā nav nododama trešajām personām vai mantojama, ja vien likums nenosaka citādi. Biedra dalība izbeidzas ar izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības, kā arī biedra fiziskās personas, nāvi vai biedra, juridiskās personas, izbeigšanos.

(5) Biedra juridiskās personas, dalība saglabājas, ja juridiskā persona tiek reorganizēta, pārveidojot to likumā noteiktajā kārtībā. Ja juridiskā persona tiek reorganizēta, to apvienojot ar citu subjektu vai to sadalot, šīs personas dalība biedrībā izbeidzas.

(6) Reorganizējot biedru, juridisko personu, nodalīšanas ceļā, sadalāmās juridiskās personas dalība biedrībā saglabājas.

(7) Ar juridisko personu šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas izpratnē saprotama arī tiesībspējīga personālsabiedrība.

30.pants. Izstāšanās no biedrības

Biedrs var izstāties no biedrības, pamatojoties uz iesniegumu (pieteikumu) biedrības valdei, ja statūtos nav noteikta citāda izstāšanās kārtība.

31.pants. Izslēgšana no biedrības

(1) Biedru var izslēgt no biedrības, pamatojoties uz valdes vai citas institūcijas lēmumu statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Statūtos var noteikt, ka biedru var izslēgt no biedrības, pamatojoties uz biedru sapulces lēmumu.

(2) Neatkarīgi no statūtu noteikumiem biedru var izslēgt no biedrības, ja ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms rupjš statūtu pārkāpums vai būtiska kaitējuma nodarīšana biedrībai.

(3) Biedrības valdei ir pienākums biedram paziņot rakstveidā lēmumu par viņa izslēgšanu no biedrības un šā lēmuma motivāciju (pamatojumu).

(4) Ja lēmumu par biedra izslēgšanu pieņem valde vai cita institūcija, biedram ir tiesības prasīt jautājuma izskatīšanu biedru sapulcē.

32.pants. Biedra dalības izbeigšanās sekas

(1) Ja biedra dalība biedrībā izbeidzas, statūtos paredzētā un iemaksātā biedra nauda viņam netiek atmaksāta.

(2) Personai, kuras dalība biedrībā ir izbeigusies, nav tiesību uz biedrības īpašumu.

 

 

V nodaļa

Biedrības organizatoriskā struktūra

33.pants. Biedrības pārvaldes institūcijas

(1) Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce un valde.

(2) Statūtos var paredzēt arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.

34.pants. Biedru sapulce

(1) Biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce.

(2) Visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcēs, ja vien likumā nav noteikts citādi. Biedrs var piedalīties biedru sapulcēs personiski vai ar pārstāvja palīdzību. Pilnvara piedalīties un balsot biedru sapulcē izdodama rakstiski.

35.pants. Biedru sapulces kompetence

(1) Biedru sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) valdes, revīzijas institūciju un citu statūtos noteikto institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos nav noteikts citādi;

3) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes vai citas institūcijas locekli, dibinātāju vai biedru un par biedrības pārstāvja pilnvarošanu lietas vešanai tiesā;

4) lēmuma pieņemšana par darījumu noslēgšanu vai apstiprināšanu starp biedrību un valdes vai citas institūcijas locekli un par biedrības pārstāvja pilnvarošanu šāda darījuma slēgšanai;

5) lēmuma pieņemšana par biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

6) citi jautājumi, kas saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.

(2) Biedru sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē, ja statūtos nav noteikts citādi.

36.pants. Biedru sapulces sasaukšana

(1) Valde sasauc biedru sapulci saskaņā ar likumā vai statūtos noteikto kārtību likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos, vai ja biedru sapulces sasaukšana nepieciešama biedrības interesēm.

(2) Valde nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) sasauc biedru sapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru un ja statūtos nav noteikts mazāks biedru skaits.

(3) Ja valde nesasauc biedru sapulci, pamatojoties uz šā panta otro daļu, biedri, kuri prasa sapulces sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt biedru sapulci, ievērojot noteikto sapulces sasaukšanas kārtību.

(4) Paziņojumu par biedru sapulces sasaukšanu valde dara zināmu biedriem ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms sapulces sasaukšanas, ja statūtos nav noteikts garāks termiņš.

37.pants. Biedru sapulces norise

(1) Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru un ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums.

(2) Ja biedru sapulcei nav tiesību pieņemt lēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu, valde ne vēlāk kā pēc trijām nedēļām sasauc jaunu biedru sapulci ar tādu pašu dienas kārtību. Sasauktā biedru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no biedru skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja biedru sapulcē piedalās vismaz divi biedri.

(3) Ja sasaucot sapulci, ir pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi, biedru sapulce nav tiesīga pieņemt lēmumus, izņemot gadījumus, ja biedru sapulcē piedalās visi biedri.

(4) Biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju. Biedru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolists.

38.pants. Biedru sapulces lēmumi

(1) Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(2) Katram biedram biedru sapulcē ir viena balss, ja statūtos nav noteikts citādi. Biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai izbeigšanu pret šo biedru.

(3) Lai grozītu vai izbeigtu biedra tiesības, kas atšķiras no citu biedru tiesībām, vai noteiktu biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, nepieciešama šā biedra piekrišana.

39.pants. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu statūtos

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām klātesošo biedru, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(2) Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja vien statūtos vai lēmumā nav noteikts citādi.

(3) Statūtu grozījumus piesaka biedrību reģistra iestādei, pievienojot biedru sapulces protokola izrakstu vai balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

40.pants. Biedru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa, pamatojoties uz biedrības biedra vai valdes locekļa pieteikumu, var atzīt biedru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai ir pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmumu pieņemšanā. Šādu prasību var celt trīs mēnešu laikā no dienas, kad biedrs vai valdes loceklis uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par biedru sapulces lēmumu, bet ne ilgāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem tiesa var atzīt par spēkā neesošiem citu biedrības institūciju lēmumus.

41.pants. Pārstāvju sapulce

(1) Statūtos var noteikt, ka biedru sapulces pienākumus statūtos noteiktā apmērā (apjomā) pilda no biedru kopskaita izvēlēta pārstāvju sapulce. Pārstāvju skaits un ievēlēšanas kārtība nosakāma statūtos. Visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās.

(2) Šā likuma noteikumi par biedru sapulci piemērojami attiecībā uz pārstāvju sapulci, ja vien likumā vai statūtos nav noteikts citādi.

42.pants. Valde

(1) Valde ir biedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv biedrību.

(2) Valde var sastāvēt no viena vai vairākiem locekļiem. Statūtos var noteikt valdes locekļu minimālo skaitu. Biedru sapulce no valdes locekļu vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, ja vien statūtos nav noteikts citādi.

(3) Valdes locekļiem jābūt rīcībspējīgām fiziskām personām.

(4) Ne mazāk kā pusei no valdes locekļiem jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

43.pants. Valdes kompetence

(1) Valde pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem.  

(2) Valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.

44.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv biedrību kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts citādi.

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt biedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(3) Attiecībā uz biedrību valdei ir jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, biedru sapulces un citu statūtos noteikto institūciju lēmumos.

45.pants. Valdes locekļu iecelšana, atsaukšana un tiesības atstāt amatu

(1) Valdes locekļus ievēlē ar biedru sapulces lēmumu, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Valdes locekli var atsaukt jebkurā brīdī institūcija, kas iecēlusi valdes locekli.

(3) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt biedrību, kaitējuma nodarīšana biedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

(4) Valdes loceklim nav tiesību nodot savas pilnvaras trešajām personām.

(5) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt biedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

(6) Valdes locekļa iecelšana vai viņa pilnvaru izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai biedrību reģistrā, pieteikumam pievienojot biedru sapulces vai citas statūtos noteiktas institūcijas protokola izrakstu ar lēmumu par valdes locekļu ievēlēšanu vai viņa atsaukšanu.

46.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja valdes sēdēs piedalās vairāk par pusi valdes locekļu un statūtos nav noteikts lielāks kvorums.

(2) Ja valde sastāv no vairākiem locekļiem, lēmumu pieņem ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja vien statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(3) Neatkarīgi no šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstiski nobalso par lēmuma pieņemšanu un ja statūtos nav noteikts citādi.

47.pants. Atlīdzība un izdevumu segšana

(1) Valdes loceklim nav tiesību saņemt atlīdzību par savu pienākumu izpildi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Ja statūtos paredzētas valdes locekļa tiesības saņemt atlīdzību, tad tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka ar biedru sapulces lēmumu, ja statūtos nav noteikts citādi.

(3) Valdes loceklis var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies viņa pienākumu izpildes gaitā, ja statūtos nav noteikts citādi.

48.pants. Citas biedrības institūcijas

Statūtos var noteikt, ka neatkarīgi no valdes izveidojama cita institūcija īpašu tiesisku darbību veikšanai ar statūtos noteiktu iecelšanas (ievēlēšanas) kārtību un kompetenci.

49.pants. Valdes un citu institūciju locekļu atbildība

(1) Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai viņa prettiesiskas rīcības rezultātā.

(2) Biedrība var celt prasību pret valdes vai citu institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma izdarīšanas dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskāruma izdarīšanu.

50.pants. Biedrības struktūrvienības

(1) Biedrībai var būt savas teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības, ja tas ir paredzēts statūtos. Biedrības struktūrvienības nav juridiskas personas.

(2) Biedrības struktūrvienību institūcijas un to kompetence nosakāma statūtos. Ja biedrības struktūrvienībai ir sava biedru sapulce un valde, attiecībā uz tām piemērojami šā likuma 33.–38., 40.–43., 45.–47. un 49. panta noteikumi.

51.pants. Biedru sapulces kontroles tiesības

(1) Valde nodrošina biedrības biedrus ar nepieciešamajām ziņām, kas attiecas uz biedrības vadību, un sastāda attiecīgu pārskatu pēc viņu pieprasījuma, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Biedru sapulce kontrolē citu pārvaldes institūciju darbību. Šim nolūkam biedru sapulce ir tiesīga nozīmēt biedrības iekšējo revīziju.

(3) Valdes locekļiem ir pienākums sniegt revīzijas institūcijai visas nepieciešamās ziņas un dokumentus, kas nepieciešami revīzijas veikšanai.

(4) Revidents sastāda atzinumu par revīzijas rezultātiem, kas tiek iesniegts biedru sapulcei.

52.pants. Biedrības gada pārskats

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda biedrības gada pārskatu. Gada pārskats sastādāms saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Biedrības gada pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents.

(3) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam biedrība gada pārskatu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un biedrību reģistra iestādei.

 

 

VI nodaļa

Biedrības darbības izbeigšanās un likvidācija

53.pants. Biedrības darbības izbeigšanās pamati.

Biedrības darbība izbeidzas:

1) ar biedru sapulces lēmumu;

2) uzsākot biedrības bankrota procedūru;

3) biedru skaitam samazinoties līdz vienam vai citam statūtos noteiktam skaitam;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja biedrība dibināta uz noteiktu termiņu);

5) ar tiesas nolēmumu;

6) uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

54.pants. Biedrības darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu

Biedru sapulces lēmums par biedrības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

55.pants. Biedrības darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru

Kārtību, kādā izbeidzama biedrības darbība bankrota gadījumā, regulē likums par maksātnespēju.

56.pants. Biedrības darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

(1) Biedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) biedrības mērķis vai darbība ir pretrunā ar likumu vai labiem tikumiem;

2) biedrības darbība neatbilst statūtos noteiktajiem mērķiem;

3) par biedrības pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs;

4) valde nav iesniegusi pieteikumu par biedrības darbības izbeigšanu saskaņā ar likumu;

5) ja biedrība nav iesniegusi gada pārskatu saskaņā ar šā likuma 52. panta noteikumiem;

6) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Prasību tiesā var celt ģenerālprokurors vai Valsts ieņēmumu dienests. Prasību var celt tikai tad, ja biedrība triju mēnešu laikā pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.

(3) Līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts nolēmums par biedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā biedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.

57.pants. Darbības apturēšana tiesas ceļā

(1) Tiesa var apturēt biedrības darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai Valsts ieņēmumu dienesta pieteikumu, ja biedrība:

1) turpina nelikumīgu darbību pēc tam, kad saņemts brīdinājums par šādas darbības izbeigšanu;

2) gada laikā no dienas, kad tā saņēmusi brīdinājumu par nelikumīgās darbības izbeigšanu, atkārtoti izdara tiesībpārkāpumu, par kuru saņemts brīdinājums.

(2) Pēc nolēmuma stāšanās spēkā tas nosūtāms biedrību reģistra iestādei.

(3) Ja tiesa aptur biedrības darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā biedrībai jāpārtrauc publiskā darbība.

58.pants. Biedrības likvidācija

(1) Biedrības darbības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Biedrības nosaukumam pievieno vārdu “likvidējamā”.

59.pants. Biedrības likvidatori

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ biedru sapulce, tā nosaka atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

(3) Ja biedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un kārtību nosaka tiesa.

(4) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

60.pants. Pieteikums par biedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

(1) Ja biedrības darbība izbeidzas, iestājoties šā likuma 53.panta 1., 3. un 4.punktā minētajiem apstākļiem, valde iesniedz pieteikumu biedrību reģistra iestādei par biedrības darbības izbeigšanu. Pieteikumam pievieno:

1) biedru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu, ja biedrības darbība izbeigusies ar biedru sapulces lēmumu;

2) ziņas par likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu.

(2) Ja biedrības darbība izbeidzas, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai biedrību reģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz biedrību reģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas.

61.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar biedru sapulces lēmumu, vienlaikus ieceļot citu likvidatoru.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz biedra vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai citas ieinteresētas personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot citu likvidatoru.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu jaunais likvidators iesniedz biedrību reģistra iestādei triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

62.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un citu institūciju (ja tādas ir paredzētas statūtos), izņemot biedru sapulci, tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators piedzen parādus, pārdod biedrības mantu, apmierina kreditoru prasījumus un sadala to biedrības mantu, kas atlikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas, starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami biedrības likvidācijai.

63.pants. Likvidatora pārstāvības tiesības

(1) Ja biedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt biedrību tikai kopīgi, ja statūtos biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi. Šāds noteikums ir spēkā attiecībā uz trešajām personām, ja tas ir ierakstīts biedrību reģistrā.

(2) Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu tiesisku darbību veikšanai.

64.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās biedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

65.pants. Kreditoru informēšana un prasījumu pieteikšana

(1) Biedrību reģistra iestāde šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsludina paziņojumu par biedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem biedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā biedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā par biedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

(4) Kreditori noteiktā termiņā piesaka likvidatoram savus prasījumus pret biedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

66.pants. Likvidācijas sākuma finansu pārskats

Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidators sastāda biedrības likvidācijas sākuma finansu pārskatu.

67.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, viņam pienākošās summas tiek deponētas tiesā.

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, biedrības mantu var sadalīt tikai tad, ja attiecīgajam kreditoram ir dots nodrošinājums.

68.pants. Biedrības slēguma finansu pārskats un mantas sadale

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda slēguma finansu pārskatu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un veic biedrības atlikušās mantas sadali starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu saskaņā ar statūtiem vai likumu.

(2) Statūtos var noteikt, ka pirms biedrības mantas sadales biedru sapulce nosaka personas, kurām ir tiesības uz šo mantu, ja likumā nav noteikts citādi. Šīs personas nevar būt biedrības dibinātāji, valdes vai citu institūciju locekļi.

(3) Ja statūti vai biedru sapulces lēmumi neparedz personas, kurām ir tiesības uz atlikušo mantu, tad manta sadalāma līdzīgās daļās starp personām, kuras bija biedri biedrības darbības izbeigšanas brīdī, ja likumā nav noteikts citādi.

(4) Ja biedrības manta nevar tikt sadalīta saskaņā ar šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, biedrības manta piekrīt valstij.

(5) Ja biedrības darbība izbeigta saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmās daļas noteikumiem, tad tā biedrības manta, kas atlikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas, piekrīt valstij.

(6) Biedrības mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par biedrības darbības izbeigšanu. Tiesa var atļaut veikt biedrības atlikušās mantas sadali pirms noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

69.pants. Biedrības dokumentu glabāšana

Likvidators veic nepieciešamās darbības biedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek segti no likvidējamās biedrības mantas.

70.pants. Biedrības darbības turpināšana

(1) Ja biedrības darbības izbeigšana paredzēta statūtos vai ja lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu pieņem biedru sapulce, biedri līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par biedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo biedru.

(2) Pieņemot lēmumu par biedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama valde un citas statūtos paredzētās institūcijas.

(3) Likvidators iesniedz biedrību reģistra iestādei pieteikumu par darbības turpināšanu. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc tā ierakstīšanas biedrību reģistrā.

71.pants. Izslēgšana no biedrību reģistra

(1) Pēc biedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz biedrību reģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno biedrības slēguma finansu pārskatu.

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) slēguma finansu pārskats nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta;

3) biedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā valsts arhīvā.

72.pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

 

 

VII nodaļa

Biedrību reorganizācija

73.pants. Reorganizācija

(1) Biedrību var reorganizēt apvienošanas vai sadalīšanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā drīkst piedalīties tikai biedrības, ja vien likumā nav noteikts citādi.

(3) Statūtos var paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem.

74.pants. Apvienošana

(1) Biedrību var apvienot ar citu biedrību pievienošanas vai saplūšanas ceļā.

(2) Pievienošana ir process, kurā biedrība (pievienojamā biedrība) nodod visu savu mantu citai biedrībai (iegūstošā biedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas biedrības (pievienojamās biedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai biedrībai (iegūstošā biedrība).

(4) Apvienošanas gadījumā pievienojamā biedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(5) Apvienošanas gadījumā pievienojamās biedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai biedrībai. Pievienojamās biedrības biedri kļūst par iegūstošās biedrības biedriem.

(6) Attiecībā uz jaundibināmo biedrību piemērojami šā likuma noteikumi par biedrības dibināšanu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi. Par biedrības dibinātājiem uzskatāmas pievienojamās biedrības.

75.pants. Sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā biedrība (sadalāmā biedrība) nodod savu mantu vienai biedrībai vai vairākām citām biedrībām (iegūstošās biedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā biedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām biedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās biedrības biedri kļūst par iegūstošo biedrību biedriem saskaņā ar reorganizācijas līgumu vai lēmumu par reorganizāciju.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā biedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai biedrībai vai vairākām šādām biedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā biedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā visi sadalāmās biedrības biedri vai daļa no viņiem kļūst par iegūstošo biedrību biedriem saskaņā ar lēmumu par reorganizāciju vai reorganizācijas līgumu.

(6) Iegūstošā biedrība var būt jau esoša vai jaundibināma biedrība. Attiecībā uz jaundibināmo biedrību piemērojami šā likuma noteikumi par biedrības dibināšanu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

76.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas biedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu. Līgums slēdzams rakstveidā.

(2) Līgumā norāda:

1) reorganizācijā iesaistīto biedrību nosaukumus, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) tiesības, kuras iegūstošā biedrība piešķir pievienojamās vai sadalāmās biedrības biedriem;

3) reorganizācijas sekas reorganizācijas procesā iesaistīto biedrību darbiniekiem;

4) sadalīšanas gadījumā — katrai iegūstošajai biedrībai nododamās mantas sarakstu.

(3) Biedrību saplūšanas gadījumā reorganizācijas līgumā papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošās (jaundibināmās) biedrības nosaukumu un juridisko adresi.

(4) Ja sadalīšanas procesā nav iesaistīta cita jau pastāvoša biedrība, sadalāmā biedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šajā pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošās biedrības nosaukumu, juridisko adresi un sadalāmās biedrības mantas sadali. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.

77.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katra reorganizācijas procesā iesaistītās biedrības biedru sapulce.

(2) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta biedru sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem biedrības biedriem dodama iespēja biedrības juridiskajā adresē iepazīties ar līguma projektu.

(3) Lēmums par reorganizāciju uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo biedru, ja statūti neparedz lielāku vairākumu.

(4) Lēmums par reorganizāciju sastādāms atsevišķa dokumenta veidā.

(5) Ja iegūstošā biedrība ir jaundibināma biedrība, katras reorganizācijas procesā iesaistītās biedrības biedru sapulcē izskata jaundibināmās biedrības statūtu projektu. Vienlaicīgi ar lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu apstiprina jaundibināmās biedrības statūtus.

(6) Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā biedrība noslēdz līgumu.

78.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, katra reorganizācijas procesā iesaistītā biedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret biedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai biedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā norāda:

1) biedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto biedrību nosaukumus, reģistrācijas numurus un juridisko adreses;

3) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju, norādot tās veidu;

4) kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Pievienojamā vai sadalāmā biedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tas pieteikts šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. Iegūstošās biedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka apvienošana apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

79.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās biedrības biedra vai valdes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu vai statūtus un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 78. pantā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Biedrībai, kuras biedru sapulces lēmums par reorganizāciju ir atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” piecpadsmit dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras biedrība uzņēmusies reorganizācijas procesā pret trešajām personām.

80.pants. Pieteikums biedrību reģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā biedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz biedrību reģistra iestādei pieteikumu ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai. Pieteikumam pievieno:

1) reorganizācijas līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju;

2) protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju;

3) iegūstošās biedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna biedrība);

4) iegūstošās biedrības valdes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna biedrība).

(2) Pieteikumā biedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka attiecīgā prasība nav apmierināta.

(3) Biedrību saplūšanas gadījumā pievienojamās biedrības iesniedz biedrību reģistra iestādei kopīgu pieteikumu par jaundibināmās biedrības ierakstīšanu biedrību reģistrā.

81.pants. Iegūstošās biedrības nosaukums

Iegūstošā biedrība drīkst turpināt savu darbību, izmantojot pievienotās biedrības nosaukumu.

 

82.pants Ieraksts par reorganizāciju biedrību reģistrā

(1) Ieraksts par pievienojamo biedrību reģistrā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti par visām iegūstošajām biedrībām.

(2) Pievienojamās biedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas par šīs biedrības pievienošanu tiek pievienota iegūstošās biedrības reģistra lietai, un pievienotā biedrība tiek izslēgta no biedrību reģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas par sadalāmās biedrības reorganizāciju iegūstošo biedrību lietām tiek pievienoti attiecīgi izraksti no sadalāmās biedrības lietas un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā biedrība tiek izslēgta no biedrību reģistra.

83.pants. Biedrību reģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad biedrību reģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām biedrībām, ieskaitot jaundibinātās biedrības.

(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanas brīdi:

1) pievienojamās biedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās biedrības īpašumā;

2) sadalāmās biedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo biedrību īpašumā atbilstoši līgumam.

(3) Līdz ar biedrības izslēgšanu no biedrību reģistra šī biedrība uzskatāma par likvidētu.

84.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto biedrību atbildība

(1) Iegūstošā biedrība atbild par visām pievienojamās biedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās biedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, atbild solidāri visas sadalīšanā iesaistītās biedrības, ieskaitot jaundibinātās biedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības ir paredzētas līgumā.

(3) Ja kādas sadalīšanā iesaistītas biedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām biedrībām par sadalāmās biedrības saistībām, kuras radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim un kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

85.pants. Valdes locekļu atbildība

(1) Reorganizācijā iesaistīto biedrību valdes locekļi atbild solidāri par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti biedrībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais prasījums noilgst piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

 

 

C sadaļa

Nodibinājumi

VIII nodaļa

Nodibinājuma dibināšana

86.pants. Dibinātāji

(1) Nodibinājumu var dibināt viena vai vairākas personas.

(2) Ja nodibinājumam ir vairāki dibinātāji, tad viņi savas dibinātāja tiesības īsteno tikai kopīgi.

(3) Personas, kas piešķīrušas mantu nodibinājumam pēc tā ierakstīšanas biedrību reģistrā, nav uzskatāmas par dibinātājām.

(4) Dibinātāja statuss nav mantojams, un to nevar nodot trešajām personām.

87.pants. Dibināšanas pamats

Nodibinājumu dibina, pamatojoties uz personas lēmumu par nodibinājuma dibināšanu vai testamentu.

88.pants. Lēmums par nodibinājuma dibināšanu

Uz lēmumu par nodibinājuma dibināšanu attiecināmi šā likuma 24. panta noteikumi.

89.pants. Testamentārā nodibinājuma dibināšana

(1) Dibinot nodibinājumu vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, pamatojoties uz testamentu (testamentārais nodibinājums), piemērojami Civillikuma noteikumi, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Ja testaments nesatur šā likuma 24. pantā minētās ziņas, nav izstrādāti dibināmā nodibinājuma statūti vai nav iecelti valdes locekļi, testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis (Civillikuma 496. pants) veic attiecīgās darbības (statūtu izstrāde, valdes locekļu iecelšana). Veicot šajā pantā minētās darbības, testamenta izpildītājam vai aizgādnim pēc iespējas jāievēro testatora griba.

(3) Līdz valdes locekļu iecelšanai testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis izlieto dibinātāja tiesības, pārvalda mantu, kas nodota dibināmajam nodibinājumam, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības.

(4) Šajā pantā noteiktās testamenta izpildītāja, mantinieka aizgādņa pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad nodibinājums ir ierakstīts biedrību reģistrā.

90.pants. Nodibinājuma statūti

(1) Nodibinājuma statūtos paredz:

1) nodibinājuma nosaukumu;

2) nodibinājuma darbības mērķus;

3) mantas nodošanas kārtību nodibinājumam;

4) nodibinājuma līdzekļu izmantošanas kārtību;

5) nodibinājuma darbības termiņu, ja nodibinājums ir dibināts uz noteiktu laiku;

6) nodibinājuma mantas sadales kārtību nodibinājuma likvidācijas gadījumā;

7) valdes locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību un viņu darbības termiņu;

8) citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir paredzētas) locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību un viņu darbības termiņu;

9) saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus.

10) statūtu grozījumu izdarīšanas kārtību.

(2) Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi

91.pants. Labumu saņēmējs

Statūtos var noteikt labumu saņēmēju loku. Šaubu gadījumā par labumu saņēmēju uzskatāma persona, kurai var tikt izmaksāti līdzekļi no nodibinājuma mantas saskaņā ar nodibinājuma statūtiem.

92.pants. Pieteikums par nodibinājuma ierakstīšanu biedrību reģistrā

(1) Dibinātājs iesniedz pieteikumu par nodibinājuma ierakstīšanu biedrību reģistrā biedrību reģistra iestādei. Pieteikumā norāda šā likuma 15.panta 1.–7.punktā minētās ziņas.

(2) Pieteikumu paraksta dibinātājs, bet dibinot testamentāro nodibinājumu — testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) lēmumu par dibināšanu;

2) statūtus;

3) valdes paziņojumu par juridisko adresi;

4) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli.

(4) Dibinot testamentāro nodibinājumu, lēmuma par dibināšanu vietā pievieno attiecīgi apliecināta testamenta norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina aizgādņa pilnvaras (Civillikuma 496.pants).

 

 

IX nodaļa

Nodibinājuma organizatoriskā struktūra

93.pants. Nodibinājuma pārvaldes institūcijas

(1) Nodibinājuma pārvaldes institūcija ir valde.

(2) Statūtos var paredzēt citu pārvaldes institūciju veidošanu, nosakot to izveides kārtību un kompetenci, kā arī pārvaldes kompetences piešķiršanu citiem subjektiem vai to institūcijām (turpmāk — citas pārvaldes institūcijas).

 

94.pants.Valde

(1) Šā likuma noteikumi par biedrības valdi piemērojami attiecībā uz nodibinājuma valdi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Statūtos var noteikt ierobežojumus attiecībā uz valdes locekļiem. Par valdes locekli nevar būt šā likuma 89.panta otrajā daļā minētās personas, ja testamentā nav noteikts citādi.

(3) Valdes sastāvā jābūt vismaz trim valdes locekļiem. Ja statūtos nav noteikts citādi, valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu.

(4) Valde savā darbībā ievēro dibinātāja lēmumā un statūtos noteiktos nodibinājuma mērķus, testatora gribu, citu pārvaldes institūciju norādījumus (ja statūtos paredzēta šādu norādījumu došana), kā arī likumā un statūtos noteikto kompetenci.

 

95.pants.Valdes locekļu iecelšana, atsaukšana un tiesības atstāt amatu

(1) Dibinot nodibinājumu dzīves laikā, valdes locekļus ieceļ dibinātājs, bet dibinot testamentāro nodibinājumu — šā likuma 89.panta otrajā daļā minētās personas, izņemot gadījumu, ja valdes locekļi ir iecelti ar testamentu.

(2) Lēmumu par turpmākajām izmaiņām valdes sastāvā, kā arī valdes locekļu atsaukšanu pieņem statūtos noteiktajā kārtībā.

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt nodibinājumam paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

(4) Valdes locekļa iecelšana vai viņa pilnvaru izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai biedrību reģistrā. Ja saskaņā ar statūtiem lēmumu par valdes locekļa iecelšanu un atsaukšanu pieņem cita pārvaldes institūcija, tad pieteikumam pievienojams attiecīgais institūcijas lēmums, kā arī valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli. Ja valdes loceklis atstāj amatu saskaņā ar šā panta trešo daļu, tad pieteikumam pievienojams attiecīgais valdes locekļa paziņojums.

96.pants. Atlīdzība un izdevumu segšana

(1) Valdes loceklim nav tiesību saņemt atlīdzību, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Ja statūtos paredzētas valdes locekļa tiesības uz atlīdzību, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka persona vai institūcija, kam ir tiesības iecelt valdes locekļus saskaņā ar statūtiem.

(3) Valdes loceklis var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies viņa pienākumu izpildes gaitā, ja statūtos nav noteikts citādi.

97.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

(3) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) nodibinājuma nosaukumu;

2) valdes sēdes norises vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas kārtību un gaitu;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu.

7) pieņemtos lēmumus.

(4) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(5) Valdes sēžu protokolus paraksta sēdes vadītājs un protokolists.

98.pants. Citas pārvaldes institūcijas

(1) Ja statūtos paredzēta citas pārvaldes institūcijas veidošana vai pārvaldes kompetences piešķiršana citam subjektam vai tā institūcijai, tad šis subjekts vai institūcija drīkst pieņemt lēmumus vienīgi jautājumos, kas neietilpst valdes kompetencē saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(2) Attiecībā uz koleģiālu pārvaldes institūciju piemērojami šā likuma 98.panta noteikumi.

99.pants. Ierobežojumi valdes un citu pārvaldes institūciju locekļiem

(1) Ja nodibinājuma intereses saduras ar kāda valdes vai citas pārvaldes institūcijas locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj institūcijas sēdē, kurā ieinteresētajam pārvaldes institūcijas loceklim nav tiesību piedalīties jautājuma apspriešanā, kā arī nav balsstiesību, un tas ierakstāms pārvaldes institūcijas sēdes protokolā. Pārvaldes institūcijas loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms attiecīgās sēdes sākuma. Pārvaldes institūcijas loceklim ir pienākums paziņot pārvaldes institūcijai par šīm interesēm arī pēc institūcijas sēdes.

(2) Pārvaldes institūcijas loceklim, kurš ir pārkāpis šā panta pirmās daļas noteikumus, ir pienākums atlīdzināt nodibinājumam nodarītos zaudējumus.

 

 

X nodaļa

Lēmuma par dibināšanu un statūtu atcelšana un grozīšana

100.pants. Lēmuma par dibināšanu un statūtu atcelšana vai grozīšana pirms nodibinājuma ierakstīšanas biedrību reģistrā

(1) Dibinātājs var atcelt vai grozīt lēmumu par dibināšanu vai statūtus.

(2) Dibinātāja — fiziskas personas nāves vai dibinātāja — juridiskās personas izbeigšanās gadījumā pārējiem dibinātājiem nav tiesību atcelt lēmumu par dibināšanu, ja lēmums par dibināšanu vai cita dibinātāju vienošanās neparedz citādi.

101.pants. Statūtu grozīšana pēc nodibinājuma ierakstīšanas biedrību reģistrā

(1) Pēc nodibinājuma ierakstīšanas biedrību reģistrā izdarīt grozījumus statūtos var tikai valde. Valde drīkst izdarīt grozījumus statūtos tikai statūtos paredzētajos gadījumos vai ja grozījumu nepieciešamība pamatota ar tādu apstākļu izmaiņām, no kuriem izrietēja nodibinājuma darbības mērķi.

(2)  Statūtos var paredzēt, ka statūtu grozījumu izdarīšanai nepieciešama citas pārvaldes institūcijas piekrišana.

(3) Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

(4) Piesakot statūtu grozījumus biedrību reģistra iestādei, pievieno valdes sēdes protokolu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, dokumentu, kas apliecina citas pārvaldes institūcijas piekrišanu statūtu grozījumu izdarīšanai (ja statūtos tas ir paredzēts) un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

 

 

XI nodaļa

Nodibinājuma gada pārskats un kontrole

102.pants. Nodibinājuma gada pārskats

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda nodibinājuma gada pārskatu. Gada pārskats sastādāms saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam nodibinājuma gada pārskatu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī biedrību reģistra iestādei.

103.pants. Ziedotāju kontroles tiesības

Personas, kas ziedo nodibinājumam, var jebkurā laikā pārliecināties par nodibinājuma darbību, kā arī ieskatīties visos dokumentos, izņemot grāmatvedības dokumentus un ziņas par citām personām, kuras ir ziedojušas nodibinājumam.

 

 

XII nodaļa

Nodibinājuma darbības izbeigšanās, likvidācija un reorganizācija

104.pants. Nodibinājuma darbības izbeigšanās pamati

Nodibinājuma darbība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumu;

2) izbeidzoties termiņam (ja nodibinājums bija dibināts uz noteiktu termiņu);

3) uzsākot nodibinājuma bankrota procedūru;

4) uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

105.pants. Nodibinājuma darbības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu

(1) Nodibinājuma darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) sasniegts nodibinājuma mērķis vai tā sasniegšana ir kļuvusi neiespējama un ja valdei statūtos nav noteiktas tiesības grozīt nodibinājuma mērķi, kā arī ja valde nesaņem citu pārvaldes institūciju piekrišanu mērķa grozīšanai (ja statūtos tas ir paredzēts);

2) nodibinājuma mērķis vai darbība ir pretrunā ar likumu vai labiem tikumiem;

3) nodibinājuma darbība neatbilst statūtos noteiktajam mērķim;

4) par nodibinājuma pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs;

6) ja nodibinājums nav iesniedzis gada pārskatu saskaņā ar šā likuma 102. panta noteikumiem;

7) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Nodibinājuma valde iesniedz pieteikumu par nodibinājuma darbības izbeigšanu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos. Ģenerālprokurors vai Valsts ieņēmumu dienests ceļ prasību šā panta pirmās daļas 2.—7.punktā minētajos gadījumos.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.—7. punktā minētajos gadījumos prasību var celt tikai tad, ja nodibinājums triju mēnešu laikā pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus. Līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts nolēmums par nodibinājuma darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā nodibinājumam jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.

106.pants. Nodibinājuma darbības apturēšana tiesas ceļā

Attiecībā uz nodibinājuma darbības apturēšanu tiesas ceļā piemērojami šā likuma 57.panta noteikumi.

107.pants. Nodibinājuma darbības izbeigšanās, uzsākot bankrota procedūru

Kārtību, kādā izbeidzama nodibinājuma darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums.

108.pants. Nodibinājuma likvidācija

(1) Šā likuma noteikumi par biedrības likvidāciju attiecīgi piemērojami nodibinājumiem, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos nav noteikts citādi. Ja likvidāciju veic citas personas, kas nav valdes locekļi, statūtos paredzama šo likvidatoru iecelšanas kārtība.

(3) Ja nodibinājuma darbība izbeidzas, iestājoties šā likuma 104. panta 2. un 4.punktā minētajiem apstākļiem, valde iesniedz pieteikumu biedrību reģistra iestādei par nodibinājuma darbības izbeigšanu. Pieteikumam pievieno ziņas par likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu.

(4) Ja nodibinājuma darbība izbeidzas, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai biedrību reģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz biedrību reģistra iestādei šā panta trešās daļas 2. teikumā minētās ziņas.

(5) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta trešās daļas 2. teikumā minētās ziņas.

(6) Likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz ieinteresētas personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot citu likvidatoru.

(7) Lēmumu par nodibinājuma darbības turpināšanu pieņem valde vai citas statūtos paredzētās pārvaldes institūcijas.

109.pants. Nodibinājuma slēguma finansu pārskats un mantas sadale

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas finansu pārskatu un veic nodibinājuma atlikušās mantas sadali starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu saskaņā ar statūtiem, ja likumā nav noteikts citādi. Manta starp šim personām sadalāma līdzīgās daļās, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Ja nodibinājuma darbība izbeigta saskaņā ar šā likuma 105.panta pirmās daļas 2.—7.punkta noteikumiem, tad tā nodibinājuma manta, kas atlikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas, piekrīt valstij.

(3) Nodibinājuma mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par nodibinājuma darbības izbeigšanu. Tiesa var atļaut veikt nodibinājuma atlikušās mantas sadali pirms noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

110.pants. Nodibinājuma reorganizācija

(1) Šā likuma noteikumi par biedrības reorganizāciju attiecīgi piemērojami nodibinājumiem, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Reorganizāciju var veikt vienīgi statūtos noteiktajos gadījumos. Testamentārā nodibinājuma reorganizācija nav atļauta.

(3) Lēmumu par reorganizāciju pieņem katra reorganizācijas procesā iesaistītā nodibinājuma valde. Statūtos var paredzēt, ka lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai nepieciešama citas pārvaldes institūcijas piekrišana. Lēmums par reorganizāciju uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas valdes locekļu, ja statūti neparedz lielāku vairākumu. Lēmums sastādāms atsevišķa dokumenta veidā.

(4) Reorganizācijas līgumā norāda:

1) reorganizācijā iesaistīto nodibinājumu nosaukumus, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) reorganizācijas sekas reorganizācijas procesā iesaistīto nodibinājumu darbiniekiem;

3) sadalīšanās gadījumā — katram nodibinājumam nododamās mantas sarakstu.

(5) Ja sadalīšanās procesā nav iesaistīts cits jau pastāvošs nodibinājums, sadalāmais nodibinājums pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šajā pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā panta trešajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošā nodibinājuma nosaukumu, juridisko adresi un sadalāmā nodibinājuma mantas sadali. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.

(6) Pieteikumam par reorganizācijas ieraksta izdarīšanu papildus pievieno dokumentu, kas apliecina citas pārvaldes institūcijas piekrišanu reorganizācijai (ja statūtos ir paredzēta šādas piekrišanas došana).

 

 

Pārejas noteikumi

1. Likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

2. Likuma 15.panta 10.punkts, 20.panta 2.punkts, 2.punkts, 55.pants,

64.pants, 104.panta 3.punkts un 107.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Nevalstiskās organizācijas (NVO) sabiedrībā veic tās funkcijas, kuras kādu iemeslu dēļ neveic vai nepilnīgi veic valsts, un darbojas jomās, kurās nav iespējams gūt komerciālu peļņu. Uzņēmumu reģistrs sniedz šādu sabiedrisko organizāciju iedalījumu: sabiedriskās organizācijas — 3776; sporta sabiedriskās organizācijas — 1125; atklātie sabiedriskie fondi — 881; arodbiedrības — 124; korporācijas (profesionālās biedrības) — 98; sporta sabiedrisko organizāciju apvienības — 81; politiskās organizācijas (partijas) — 56; sabiedrisko organizāciju apvienības — 42; profesionālās radošās organizācijas — 14. Kopā — 6197.

NVO centra aptauja rāda, ka 51% NVO darbojas sociālajā jomā, 33% — vides aizsardzībā, 28% — izglītības un kultūras jomā, 26% jaunatnes jomā, 21% — cilvēktiesību jomā, 9% veselības aizsardzības un medicīnas jomā, 4% — bērnu tiesību aizsardzības jomā, 4% — ekonomikas jomā. 55% organizāciju uzskata, ka tās darbojas visas sabiedrības interesēs, 24% — kādas sociālās grupas interesēs, 21% — savu biedru interesēs. Ņemot vērā to, ka uzņēmējdarbību turpmāk reglamentēs jaunais Komerclikums, kā arī to, ka valstī notiek vispārēja uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības reforma un ievērojot 2001.gada 18.janvārī starp Tieslietu ministri I.Labucku un NVO centru noslēgto Vienošanās protokolu ir izstrādāti normatīvo aktu projekti, kas saistīti ar nevalstiskā sektora brīvu un demokrātisku attīstību un darbību.

Likumprojekti izstrādāti saskaņā ar: Ministru kabineta 1998.gada 17.marta sēdē (prot. Nr.14 37.§) akceptēto Labdarības likumprojekta koncepciju; Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra sēdē (prot.Nr.68 16.§) akceptēto Valsts programmas  “Sabiedrības integrācija Latvijā” koncepciju; Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra sēdē (prot. Nr.6 34.§) apstiprināto Valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”, kā arī Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma Pārejas noteikumu 4.punktu.

Pašreiz nevalstiskās organizācijas darbojas gan sabiedrisko organizāciju un to apvienību, gan bezpeļņas organizāciju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) formā.

Atšķirībā no citu valstu likumdošanas netiek novilkta skaidra robežšķirtne starp komercdarbības un bezpeļņas darbības tiesisko regulējumu. Citas būtiskākās pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības ir šādas:

1. Termins “sabiedriskā organizācija” neizsaka šo organizāciju būtību, jo šādas organizācijas darbībai var nebūt sabiedrisks, bet tīri privāts mērķis un raksturs.

2. Vienā likumā tiek regulēti privāto tiesību subjekti — sabiedriskās organizācijas un politiskās organizācijas (partijas) kā sabiedrisko organizāciju paveids, lai gan politisko partiju un privāto tiesību subjektu regulējumu likumdošanā parasti nošķir, jo tas attiecas uz pavisam citu tiesisko sfēru un balstās uz citiem principiem.

3. Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ir ierobežotas iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību organizācijas mērķu sasniegšanai, ņemot vērā to, ka šī darbība nevar būt sistemātiska. Šis apstāklis rosina izvēlēties bezpeļņas organizācijas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) formu.

4. Likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nav noteikts sabiedrisko organizāciju reģistrā ierakstāmo ziņu saturs, kas ir pieejams trešajām personām, kā arī reģistra ierakstu spēks attiecībā uz trešajām personām.

5. Atklāto sabiedrisko fondu regulējums likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” neatbilst vispārpieņemtajai nodibinājumu (fondu) izpratnei — nodibinājumu (fondu) darbības pamatā ir manta, nevis biedri. Minētajā izpratnē jēdzienu “nodibinājums” lieto arī Civillikums. Tātad nodibinājums (fonds) nav personu apvienības paveids, kā tas ir noteikts sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbību regulējošajā likumdošanā.

6. Civillikums paredz novēlēt mantu vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, izveidojot juridisku personu, taču likumdošanā nav paredzēta šādas juridiskas personas — nodibinājuma izveides kārtība.

7. Likumā “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” ir nepilnīgs sabiedrisko organizāciju un to apvienību likvidācijas, kā arī reorganizācijas tiesiskais regulējums, kas nenodrošina trešo personu, kā arī pašu sabiedriskās organizācijas biedru tiesību aizsardzību.

8. Likumos nav skaidri definētas brīvprātīgā darba iespējas, kas praksē NVO sektoram rada problēmas.

9. Neskatoties uz to, ka sabiedriskajām organizācijām ir tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību, likumdošanā nav paredzēts sabiedrisko organizāciju maksātnespējas process.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts regulē divu veidu subjektus — biedrības un nodibinājumus. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kurā apvienojas divas vai vairākas personas, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības apvienoties organizācijās, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Jēdziens “biedrība” tiek lietots, balstoties uz pirmskara Latvijas, kā arī ārvalstu likumdošanas pieredzi. Nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteikta mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Jēdziens “nodibinājums” ir saskaņots ar Civillikuma 1407. pantu. Likumprojektā tiek regulēti galvenokārt šo subjektu darbības privāttiesiskie aspekti, taču tiek regulēti arī publiski tiesiski jautājumi — biedrību un nodibinājumu reģistrācija, darbības apturēšana un izbeigšana tiesas ceļā, kā arī to publiskā darbība.

Likumprojekts sastāv no 3 sadaļām. A sadaļa regulē biedrībām un nodibinājumiem kopīgus jautājumus. Ir paredzēts regulēt brīvprātīgo darbu, ko veic persona, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās. Likumprojekts paredz biedrību un nodibinājumu tiesības veikt saimniecisko darbību kā papilddarbību, lai sasniegtu biedrības vai nodibinājuma mērķus. Likumprojektā ir konceptuāli jauna pieeja biedrību un nodibinājumu reģistrācijai — likumprojektā noteikts ierakstāmo ziņu apjoms, kā arī to spēks attiecībā uz trešajām personām.

B sadaļa regulē biedrību dibināšanu, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju. Šo jautājumu regulējums balstās uz šādiem principiem:

1) statūtautonomija un likuma normu dispozitivitāte biedrības iekšējo jautājumu risināšanā, piemēram, tās organizatoriskās struktūras izveidē;

2) trešo personu tiesību aizsardzība — likumprojektā ietvertas normas, kas nodrošina trešo personu tiesību aizsardzību: valdes pārstāvības tiesības, paziņošanas pienākumi, kā arī nodrošinājuma došana biedrības kreditoriem sabiedrības likvidācijas un reorganizācijas gadījumā, maksātnespējas procesa regulējuma attiecināšana uz biedrībām.

C sadaļa regulē nodibinājumu jeb fondu dibināšanu un organizatorisko struktūru. Likumprojekts paredz, ka nodibinājumu var nodibināt dzīves laikā un uz testamenta pamata. Atšķirībā no biedrības, kur obligātās institūcijas ir biedru sapulce un valde, nodibinājuma organizatoriskās struktūras likumiskais modelis paredz vienu institūciju —valdi, kas pārvalda nodibinājuma mantu atbilstoši dibinātāja vai testatora gribai, kā arī pārstāv to tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām. Nodibinājumu dibināšanas, organizatoriskās struktūras, likvidācijas un reorganizācijas regulējums ir līdzīgs biedrību regulējumam un balstās uz iepriekšminētajiem principiem.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts sakārto uzņēmējdarbības vidi tajā aspektā, ka likumdošanā tiek novilkta robežšķirtne starp komercdarbības un bezpeļņas darbības tiesisko regulējumu.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Nodibinājumu regulējums paver iespēju dibināt fondus. Līdz ar to tiek pavērta iespēja veicināt nevalstisko organizāciju sektora ilgtspēju un piesaistīt finansējumu no vietējiem avotiem. Tā kā liela daļa organizāciju darbojas sabiedriskā labuma jomās, t.sk. sociālo jautājumu risināšanā, paredzams, ka veidosies jauni nodibinājumi, kuri piesaistīs līdzekļus šo jomu attīstībai.

Liberalizētie saimnieciskās darbības nosacījumi ļaus organizācijām attīstīt pašu saimnieciskās iniciatīvas organizāciju sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.

Vairums organizāciju, kas strādā sociālajā jomā, balstās uz brīvprātīgo darbu. Likumprojekts dod iespēju legāli segt izmaksas, kuras brīvprātīgajiem varētu rasties, veicot savus uzdevumus (piemēram, transporta izmaksas līdz vientuļa pensionāra mājām). Šis regulējums atvieglos brīvprātīgo piesaisti.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts atvieglos finansu piesaisti vides sfēras organizācijām. Skat. argumentus iepriekš.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1) Jāpieņem Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums (projekts ir sagatavots un iesniegts).

2) Likumprojekta 17.panta 1.daļa paredz izdot Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem apstiprina pieteikumu veidlapas ierakstu izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā. Likumprojekta 21.pants paredz izdot Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevas apmēru par ieraksta izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā, kā arī biedrību un nodibinājumu reģistra izraksta un biedrību reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī izziņas izsniegšanu.

3) Ir jāizstrādā Maksātnespējas likums, kurā ietverts biedrību un nodibinājumu maksātnespējas regulējums.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Normatīvā akta izstrādes gaita un tā saturs tika regulāri publicēts NVO centra mājaslapā.

Nevalstiskās organizācijas, kuras izrādīja interesi, tika iekļautas darba grupā kā eksperti.

NVOC rīkoja divas tikšanās ar ieinteresētajām NVO par likumprojekta attīstību Rīgā, kā arī Cēsīs, Liepājā un Daugavpilī.

Likumprojekts tika publicēts laikraksta “Diena” pielikumā, kā arī izskaidrots NVO forumā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 organizācijas.

Bez tam NVO centrs ir konsultējies ar Latvijas Bērnu fondu, Latvijas Kultūras fondu un vadošajām Latvijas Sporta organizācijām, kā arī ar Darba devēju konfederāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Darba grupa iekļāvusi likumprojektā visus tos nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kas atbilst likumprojekta koncepcijai un Latvijas tiesību sistēmai.

Sporta sabiedriskās organizācijas iebilst pret jauna termina “biedrība” ieviešanu, jo uzskata, ka nav izvērtētas šo pārmaiņu “sociāli psiholoģiskās” sekas. Darba grupa šo ieteikumu neņēma vērā, jo pārejas periodā nepieciešams nošķirt organizācijas, kuras jau sakārtojušas savu lietvedību saskaņā ar jaunā likuma prasībām (biedrības) un uz kurām attiecināms jaunais likums, un tās, kuras vēl nav izdarījušas izmaiņas statūtos (sabiedriskās organizācijas) un uz kurām pārejas periodā attiecināms “Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Bez tam daudzas sabiedriskās organizācijas jau tagad savā nosaukumā izvēlas lietot vārdu “biedrība”.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Normatīvā akta projektu izskatīja un savus ierosinājumus iesniedza Starptautiskā bezpeļņas likumu institūta (ICNL — International Centre for Not–for–profit–law) eksperti. Darba grupa iestrādāja likumprojektā visus tos ekspertu ierosinājumus, kuri atbilst likumprojekta koncepcijai un Latvijas tiesību sistēmai.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma izpildei nav paredzēts radīt jaunas institūcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojektā noteiktas tiesības pārsūdzēt biedrību un nodibinājumu reģistra iestādes amatpersonas lēmumus.