Sabiedriskā labuma organizāciju likums

Saeimas dok. Nr.5028; likumprojekts Nr.1415

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
2002. gada 3. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību.

 

2. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss

(1) Biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saņem likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tām ir citas likumā noteiktas tiesības.

(2) Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumu, ja tā atsauc savu ziedojumu.

 

3. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas pamats

(1) Sabiedriskās labuma organizācijas statusu piešķir biedrībai vai nodibinājumam, ja tā statūtos kā pamatdarbība ir paredzēta sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei (turpmāk — reliģiskā organizācija).

(2) Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, ko veic vienā no šādām jomām:

1) palīdzība sociāli mazaizsargātām personu grupām un maznodrošinātām personām un ģimenēm (labdarība);

2) izglītība;

3) zinātne;

4) kultūra;

5) vēsturiskā mantojuma saglabāšana;

6) vides aizsardzība;

7) amatieru sports;

8) veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, neatliekamā medicīniskā palīdzība katastrofās un ārkārtas situācijās cietušajiem (veselības aizsardzība);

9) pilsoņtiesību un cilvēktiesību aizsardzība;

10) korupcijas apkarošanas veicināšana;

11) sabiedrības integrācija;

12) sociālā labklājība.

 

4.pants. Darbība, kas nav uzskatāma par sabiedriskā labuma darbību

(1) Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

1) darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstu;

2) darbība tādā apjomā, kādā tā ir vērsta tikai uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību, informāciju, atbalstu un interešu īstenošanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kurš dibināts un darbojas sociāli mazaizsargāto personu grupu un maznodrošināto personu un ģimeņu tiesību un interešu aizsardzībai.

(2) Par maznodrošinātām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz likumu “Par sociālo palīdzību” ir noteicis Ministru kabinets.

(3) Sociāli mazaizsargāto personu grupas, analizējot sociāli ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz atsevišķām personu grupām, nosaka Ministru kabinets.

 

5. pants. Finansu ministrijas kompetence un Sabiedriskā labuma komisija

(1) Finansu ministrija piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu.

(2) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

(3) Ministru kabinets apstiprina komisijas nolikumu un komisijas sastāvu.

(4) Kārtību, kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus ievēlē komisijā, nosaka Ministru kabinets.

 

6. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas kārtība

(1)  Sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķir, pamatojoties uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieteikumu.

(2) Pieteikumam pievieno šādu dokumentu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātas kopijas:

1) reģistrācijas apliecību;

2) lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu vai testamentārā nodibinājuma gadījumā — testamentu;

3) statūtus, nolikumu vai satversmi;

4) pēdējā gada pārskatu, ja tāds ir sastādāms atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

5) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (uz pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmo datumu);

6) reliģiskajām organizācijām — motivētu ieteikuma vēstuli no Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes.

(3) Reliģiskā organizācija šā panta otrās daļas otrajā punktā minēto ziņu vietā iesniedz ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām — pārvaldes institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļiem — un norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu.

(4) Komisijai ir tiesības pieprasīt citas ziņas un dokumentus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai, ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētās ziņas un dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību kādā no 3.pantā minētajām jomām.

(5) Atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas.

(6) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finansu ministrija publicē piecu darba dienu laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

7. pants. Atteikums piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu

Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atsaka, ja

1) biedrības vai nodibinājuma norādītie mērķi vai biedrības vai nodibinājuma darbība nav tieši saistīta ar kādu no šā likuma 3. pantā minētajām jomām;

2) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi;

3) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;

4) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi visus šā likuma 6. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

 

8. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana

(1) Sabiedriskā labuma organizācijas statusu atņem, ja

1) sabiedriskā labuma organizācija finansu līdzekļus nav izmantojusi atbilstoši statūtos, nolikumā vai satversmē noteiktajam mērķim šā likuma 3. pantā noteiktajās jomās;

2) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi normatīvos aktus;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija ir grozījusi statūtos, nolikumā vai satversmē norādītos pamatdarbības mērķus;

5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, nolikumā vai satversmē norādītajiem darbības mērķiem, vai tā nav uzskatāma par sabiedriskā labuma darbību.

(2) Lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt tikai tad, ja sabiedriskā labuma organizācija komisijas noteiktajā termiņā pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(3) Lēmumu, kurš stājies spēkā, Finansu ministrija piecu darba dienu laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

9. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atkārtota piešķiršana

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var piešķirt šo statusu atkārtoti ne ātrāk par gadu kopš dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, šā likuma 6. un 7.pantā noteiktajā kārtībā.

 

10. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā

(1) Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā sabiedriskā labuma organizācijas statuss iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam nepāriet, izņemot gadījumu, ja biedrības vai nodibinājuma reorganizācija tiek veikta pievienošanas ceļā un pievienojamā biedrība vai nodibinājums ir sabiedriskā labuma organizācija reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī.

(2) Biedrības vai nodibinājuma nodalīšanas gadījumā sadalāmajai biedrībai vai nodibinājumam sabiedriskā labuma organizācijas statuss saglabājas.

 

11. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības ierobežojums

Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts dot aizdevumus, sniegt galvojumus, izdot vekseļus vai citādi finansēt dibinātājus, valdes un citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir izveidotas) locekļus, kā arī citas personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību, it īpaši laulātos, radiniekus un svaiņus, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

 

12. pants. Ziedojums

(1) Ziedojums ir manta vai finansiālie līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod sabiedriskā labuma organizācijai statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai.

(2) Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finansiālie līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

 

13. pants. Ziedojumu veidi un izlietošana

(1) Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā noteiktajiem mērķiem. Mantas un finansiālo līdzekļu bezatlīdzības nodošana ar nolūku, kas neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojumu saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāms par ziedojumu.

(2) Ziedojums, kura izlietojuma mērķi nav noteikti līgumā, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem.

(3) Ziedojumu, kas izdarīts, piemērojot likumā noteiktos nodokļa atvieglojumus, nedrīkst izlietot zaudējumu segšanai, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas veiktās saimnieciskās darbības rezultātā.

 

14. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas finansu līdzekļu izlietošanas ierobežojumi

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot atbilstoši statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajam mērķim, kas saistīts ar kādu no šā likuma 3. pantā minētajām jomām, ne mazāk par 75 % no:

1) attiecīgā taksācijas gada vispārējo ziedojumu kopsummas;

2) ieņēmumiem no tās saimnieciskās darbības, kuru neapliek ar nodokli.

(2) Ja līgumā starp ziedotāju un sabiedriskā labuma organizāciju nav noteikts citādi, sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst izlietot administratīvajiem izdevumiem vairāk kā 25 % no attiecīgā ziedojuma summas.

(3) Sabiedriskā labuma organizācija nevar piešķirt ziedotos līdzekļus politiskajām organizācijām (partijām), komersantiem vai citiem subjektiem, kas veic saimniecisko darbību un kuriem nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

 

15. pants. Komisijai iesniedzamie dokumenti

(1) Sabiedriskā labuma organizācija iesniedz komisijai statūtu grozījumus, saskaņā ar kuriem grozīti sabiedriskā labuma organizācijas darbības mērķi.

(2) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 31. martam iesniedz komisijai pārskatu (izdrukas un elektroniskā formā) par sabiedriskā labuma organizācijas darbību iepriekšējā gadā. Pārskatam pievieno:

1) gada pārskatu;

2) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (uz tā mēneša pirmo datumu, kad pārskats tiek iesniegts).

(3) Pārskata veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Pārskatu par sabiedriskā labuma organizācijas darbību komisija publicē komisijas interneta mājaslapā.

16. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas manta tās likvidācijas gadījumā

(1) Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas nesadalīto mantu drīkst nodot komisijas lēmumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai ar līdzīgu darbības mērķi.

(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas mantu nevar nodot saskaņā ar šī panta pirmo daļu, tā piekrīt valstij, kura to izmanto pēc iespējas saskaņā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos noteikto mērķi.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai likvidējamai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

 

 

Pārejas noteikums

Likuma 2.pants stājas spēkā 2005. gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2004. gada 1. jūlijā.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Nevalstiskās organizācijas (NVO) sabiedrībā veic tās funkcijas, kuras kādu iemeslu dēļ neveic vai nepilnīgi veic valsts un darbojas jomās, kurās nav iespējams gūt komerciālu peļņu. Uzņēmu reģistrs sniedz šādu sabiedrisko organizāciju iedalījumu: sabiedriskās organizācijas — 3776; sporta sabiedriskās organizācijas — 1125; atklātie sabiedriskie fondi — 881; arodbiedrības — 124; korporācijas (profesionālās biedrības) — 98; sporta sabiedrisko organizāciju apvienības — 81; politiskās organizācijas (partijas)— 56; sabiedrisko organizāciju apvienības — 42; profesionālās radošās organizācijas — 14. Kopā —6197.

NVO centra aptauja rāda, ka 51% NVO darbojas sociālajā jomā, 33% — vides aizsardzībā, 28% — izglītības un kultūras jomā, 26% jaunatnes jomā, 21% — cilvēktiesību jomā, 9% veselības aizsardzības un medicīnas jomā, 4% — bērnu tiesību aizsardzības jomā, 4% — ekonomikas jomā. 55% organizāciju uzskata, ka tās darbojas visas sabiedrības interesēs, 24% — kādas sociālās grupas interesēs, 21% — savu biedru interesēs. Ņemot vērā to, ka uzņēmējdarbību turpmāk reglamentēs jaunais Komerclikums, kā arī to, ka valstī notiek vispārēja uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības reforma, un ievērojot 2001.gada 18.janvārī starp Tieslietu ministri I.Labucku un NVO centru noslēgto Vienošanās protokolu, ir izstrādāti normatīvo aktu projekti, kas saistīti ar nevalstiskā sektora brīvu un demokrātisku attīstību un darbību.

Likumprojekti izstrādāti saskaņā ar:

Ministru kabineta 1998.gada 17.marta sēdē (prot. Nr.14 37.§) akceptēto Labdarības likumprojekta koncepciju;

Ministru kabineta 1999.gada 7.decembra sēdē (prot.Nr.68 16.§) akceptēto valsts programmas  “Sabiedrības integrācija Latvijā” koncepciju;

Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra sēdē (prot. Nr.6 34.§) apstiprināto valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”, kā arī Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma Pārejas noteikumu 4.punktu. 

Pašreiz spēkā esošā likumdošana nesatur skaidru iedalījumu biedru labuma organizācijās un sabiedriskā labuma organizācijās. Šis iedalījums ir vispārpieņemts ārvalstu likumdošanā. Ja biedru labuma organizācijas darbība ir vērsta uz to, lai apmierinātu tās biedru vai dibinātāju intereses un vajadzības, tad sabiedriskā labuma organizāciju darbība ir vērsta uz to, lai veicinātu kādas valstiski svarīgas jomas vai nozares attīstību. Šīs jomas vai nozares nosaka likumdevējs. Sabiedriskā labuma organizācijas salīdzinājumā ar biedru labuma organizācijām savā darbībā bauda priekšrocības, kuras piedāvā valsts galvenokārt nodokļu atvieglojumu veidā, tādējādi tiek sekmēta tieši sabiedriskā labuma darbība.

Patlaban likumdošana nosaka, ka dažādu atlaižu un atvieglojumu saņemšanai organizācijām jāgriežas dažādās institūcijās, un šos jautājumus reglamentē vairāki tiesību akti. Tā, piemēram, likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nosaka Saeimas kompetenci, piešķirot nodokļu atvieglojumus konkrētiem atklātajiem sabiedriskajiem fondiem. Savukārt tiesības saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot ienākuma nodokļu atvieglojumus vai tiesības saņemt humāno palīdzību, sabiedriskajām organizācijām paredzēti likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par humānās palīdzības sūtījumiem”. Sabiedriskās organizācijas nav apmierinātas ar esošo sistēmu — kad tām ik gadu ir jāatjauno ziedojumu saņemšanas atļauja. Līdz ar to tās nevar ilgtermiņā plānot savu finansu piesaistes stratēģiju un darbību. Bez tam likumdošanā nav skaidri nodalīta ziedošana (mantas bezatlīdzības nodošana) no sponsorēšanas (manta tiek nodota ar pretpienākumu veikt darbības ar atlīdzības raksturu, piemēram, mantas devēja reklamēšanu).

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts paredz piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībām, nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm. Minētais statuss nozīmē, ka sabiedriskā labuma organizācija saņem likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, kā arī tām ir citas likumos noteiktās tiesības, piemēram, saņemt humānās palīdzības kravu sūtījumus. Tas ļauj definēt kritērijus visos likumos vienādi, vienādam subjektu lokam. Personas, kas ir ziedojušas sabiedriskā labuma organizācijai, saņem likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus. Minēto statusu piešķir tādai biedrībai, nodibinājumam, kuras statūtos ir minēta darbība kādā no likumprojektā nosauktajām jomām ar nosacījumu, ka šī darbība nav vērsta uz politisko partiju un to kampaņu, kā arī tādas darbības atbalstīšanu, kas vērsta vienīgi uz biedru vai dibinātāju vajadzību un interešu apmierināšanu. Minēto statusu piešķir Finansu ministrija, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu. Sabiedriskā labuma komisija ir koleģiāla institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas un biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Komisijas nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā komisijā ievēl biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

Likumprojektā regulēta sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas kārtība un tā atņemšanas pamats. Atšķirībā no līdzšinējās likumdošanas, kur nodokļu atvieglojumi un ziedojumu atļaujas ir spēkā uz pārskata gadu, sabiedriskā labuma statuss tiek piešķirts uz nenoteiktu laiku.

Bez tam likumprojekts definē ziedošanu, ieviešot principu, ka tikai bezatlīdzības ziedojumiem var piemērot nodokļu atvieglojumus. Likumprojekts nosaka arī rīcības ierobežojumus ar sabiedriskā labuma organizācijas finansu līdzekļiem, kā arī tās mantu likvidācijas gadījumā. Visām sabiedriskā labuma organizācijām katru gadu jāiesniedz pārskats par savu darbību komisijai.

Līdz ar to ar šo likumprojektu tiek izveidots pamats nevalstiskā sektora darbībai sabiedriskā labuma jomās un iedibināta vienota sistēma valsts atbalstam.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Izstrādātais projekts vienkāršo administratīvo procedūru, jo gan biedrībām gan nodibinājumiem būs jāgriežas tikai vienā iestādē un tikai vienu reizi, lai iegūtu sabiedriskā labuma statusu (un apstiprinātu stipendiju nolikumu, ja organizācija plāno izmaksāt stipendijas). Sabiedriskā labuma statuss savukārt dod tiesības uz visiem likumos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem un atlaidēm sabiedriskā labuma organizācijām. Šāda pieeja atvieglos arī valsts institūciju kontroles iespējas, jo visa informācija par organizāciju un tās sabiedriskā labuma darbību būs pieejama Sabiedriskā labuma komisijā.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Projekts paplašinās biedrību un nodibinājumu iespējas piesaistīt donoru līdzekļus sociālo problēmu risināšanai. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumprojektu Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, ko veic vienā no šādām jomām: 1) palīdzība sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām un ģimenēm (labdarība); 2) izglītība; 3) zinātne; 4) kultūra 5) vēsturiskā mantojuma saglabāšana; 6) vides aizsardzība; 7) amatieru sports; 8) medicīniskā aprūpe, veselības un fiziskās labklājības nodrošināšana, kā arī palīdzība katastrofās cietušajiem (veselības aizsardzība); 9) cilvēktiesību aizsardzība; 10) korupcijas apkarošana; 11) sabiedrības integrācija; 12) sociālā labklājība.

Piedāvātās izmaiņas likumdošanā ļaus nevalstiskajam sektoram pakāpeniski piesaistīt arvien vairāk līdzekļus no privātpersonām un uzņēmējiem minēto jomu attīstīšanai. Organizācijas varēs saziedotos līdzekļus pilnā apjomā novirzīt tieši sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai..

4. Ietekme uz vidi.

Tiks veicināta biedrību un nodibinājumu izveide, kuri darbojas vides un ekoloģijas jomās.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

—

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Saskaņā ar likumprojekta 5.pantu Ministru kabinets ar saviem noteikumiem apstiprina Sabiedriskā labuma komisijas nolikumu.

Komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

Likumprojekta 5.panta 4.daļa paredz izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā Sabiedriskā labuma komisijā tiek ievēlēti biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

Likumprojekta 15.panta 3. daļa paredz izdot Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem tiek apstiprinātas ikgadējā pārskata veidlapas.

Likumprojekta 4. panta 3. daļa paredz izdot Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas sociāli mazaizsargāto personu grupas.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas?

Tiesību akta izstrādes gaita un tā saturs tika regulāri publicēts NVO centra mājaslapā. Nevalstiskās organizācijas, kuras izrādīja interesi, tika iekļautas darba grupā kā eksperti. NVOC rīkoja divas tikšanās ar ieinteresētajām NVO par likumprojekta attīstību Rīgā, kā arī Cēsīs, Liepājā un Daugavpilī.

Likumprojekts tika publicēts laikraksta “Diena” pielikumā, kā arī izskaidrots NVO forumā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 organizācijas.

Bez tam NVO centrs ir konsultējies ar Latvijas Bērnu fondu, Latvijas Kultūras fondu un vadošajām Latvijas Sporta organizācijām un Darba devēju konfederāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Darba grupa iekļāvusi likumprojektā visus tos nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kas atbilst likumprojekta koncepcijai, kā arī tiesiskajiem principiem. Vairums organizāciju viennozīmīgi atbalsta ikgadēju Finansu ministrijas atļauju ziedojumu saņemšanai aizstāšanu ar Sabiedriskā labuma statusu. Iebildumus izteica tās nevalstiskās organizācijas, kurām nodokļu atlaides/atvieglojumi šobrīd ir paredzēti likumā un kuru darbība līdz ar to ik gadu netiek detalizēti pārbaudīta.

Sporta organizācijas par sabiedriskā labuma darbību ieteica uzskatīt sportu (iekļaujot arī profesionālo sportu). Darba grupa, balstoties uz starptautisko pieredzi, tomēr nemainīja viedokli, ka tikai amatieru sports (iepretī profesionālajam sportam) uzskatāms par sabiedriska labuma darbību.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem?

Normatīvā akta projektu izskatīja un savus ierosinājumus iesniedza Starptautiskā bezpeļņas likumu institūta eksperti (ICNL International Centre for Not–for–profit–law). Darba grupa iestrādāja likumprojektā visus tos ekspertu ierosinājumus, kuri atbilst likumprojekta koncepcijai un atbilst Latvijas tiesiskajai sistēmai.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Tiek radīta koleģiāla komisija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai, kuras sekretariāta funkcijas veiks Finansu ministrija, kas līdz šīm nodarbojās ar sabiedrisko un reliģisko organizāciju pieteikumu izskatīšanu atļaujai saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un atļauju saņemt humānās palīdzības sūtījumiem izsniegšanai.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?

Likumprojektā noteiktas indivīda tiesības pārsūdzēt Sabiedriskā labuma komisijas lēmumus administratīvā procesa kārtībā.