Ministru kabineta rīkojums Nr.578

Rīgā 2002.gada 15.oktobrī (prot. Nr.43, 26.§)

Par informatīvo ziņojumu “Par valsts nodevu piemērošanu kapitālsabiedrību izveidošanai, citu juridisko personu pārveidošanai kapitālsabiedrībās un kapitālsabiedrību kapitāla palielināšanai”

1. Apstiprināt informatīvo ziņojumu “Par valsts nodevu piemērošanu kapitālsabiedrību izveidošanai, citu juridisko personu pārveidošanai kapitālsabiedrībās un kapitālsabiedrību kapitāla palielināšanai”.

2. Finansu ministrijai izstrādāt un finansu ministram līdz 2002.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, paredzot svītrot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 22.punktā minēto valsts nodevas objektu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

Apstiprināts
ar Ministru kabineta
2002.gada 15.oktobra
rīkojumu Nr.578

Informatīvais ziņojums “Par valsts nodevu piemērošanu kapitālsabiedrību izveidošanai, citu juridisko personu pārveidošanai kapitālsabiedrībās un kapitālsabiedrību kapitāla palielināšanai”

1. Eiropas Savienības prasības valsts nodevu piemērošanai

Lai sagatavotos integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū, Latvijai ir jāievieš tās ES direktīvas, kas reglamentē nodokļu jautājumus. Nodokļu sadaļā ir ietverta arī Eiropas Padomes 1969.gada 17.jūlija direktīva 69/335/EEC, kas regulē nodevu uzlikšanu kapitālsabiedrību izveidošanai, citu juridisko personu pārveidošanai kapitālsabiedrībās, kapitālsabiedrību kapitāla palielināšanai u.c. (Council directive of 17 July 1969 concerning indirect taxes on the raising capital (69/335/EEC)), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Padomes 1985.gada 10.jūnija Direktīvu 85/303/EEC un Eiropas Padomes 1974.gada 7.novembra Direktīvu 74/553/EEC (turpmāk — Direktīva).

Direktīva atļauj uzlikt darījumiem, kas saistīti ar kapitālsabiedrību izveidošanu, pārveidošanu un kapitāla palielināšanu, vienīgi kapitāla nodevu (capital duty).

Risinot jautājumu, kas saistīts ar kapitāla nodevu, dalībvalstīm jāņem vērā, ka Direktīvas preambulā ir noteikts, ka kapitāla nodeva ekonomiskā ziņā kaitē uzņēmumu reorganizācijai un attīstībai, tā rada diskrimināciju, obligāto maksājumu uzlikšanu komercdarbības organizācijai, kas traucē brīvai kapitāla kustībai. Tādējādi Direktīvas preambulā kā risinājums kapitāla brīvas kustības nodrošināšanai ir piedāvāts kapitāla nodevas atcelšana, tomēr, ja budžeta ieņēmumu samazinājums šādu pasākumu dēļ dažām dalībvalstīm nav pieņemams, tad šā iemesla dēļ dalībvalstis var uzlikt kapitāla nodevu visiem darījumiem, kam to jāpiemēro saskaņā ar direktīvu, protams, vienā dalībvalstī nodevu iekasējot ar vienotu likmi.

Kapitāla nodeva, ja tāda valstī ir noteikta, obligāti jāpiemēro kapitālsabiedrības izveidošanas, citu juridisko personu pārveidošanas par kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrības kapitāla palielināšanas, kā arī juridiskas personas faktiskā vadības centra pārcelšanas vai juridiskās adreses pārcelšanas uz kādu dalībvalsti gadījumā.

Bez tam, ja kapitāla nodeva ir noteikta, dalībvalsts to papildus var uzlikt arī kapitāla sabiedrības kapitāla palielināšanai, izmantojot sabiedrības pašu kapitālu (peļņu vai rezerves), aizņēmumiem, ja kreditoram ir tiesības uz šīs uzņēmējsabiedrības peļņas daļu vai aizņēmumiem, kas saņemts no personām, kas saistītas ar sabiedrību vai īpašniekiem.

Direktīva arī atļauj atsevišķus atbrīvojumus no kapitāla nodevas, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai komercsabiedrībām, kas darbojas visas sabiedrības labā.

Neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts uzliek kapitāla nodevu, vai neuzliek, ar Direktīvu ir aizliegts uzlikt jebkādus citus nodokļus vai nodevas, piemēram, akciju, citu kapitāla daļu, vērtspapīru vai sertifikātu izveidei, vērtspapīru emisijai publiskajā apgrozībā, kotēšanas uzsākšanai biržā, laišanai tirgū u.c.

2.Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd atbilstoši Latvijas Republikā esošajai valsts nodevu sistēmai attiecībā uz kapitālsabiedrībām pastāv tikai viena valsts nodeva, kas tiek uzlikta darījumiem, kas būtībā atbilst Direktīvā 69/335/EEC paredzētajai kapitāla nodevai attiecībā uz publisko akciju sabiedrību kapitāla palielināšanu, emitējot akcijas. Tā ir valsts nodeva par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 22.punktu un Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumiem Nr.399 “Noteikumi par valsts nodevu par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā”.

Par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā ir noteiktas šādas valsts nodevas likmes:

* par ieguldījumu apliecību reģistrāciju — 1000 latu;

* par akciju reģistrāciju — 0,1 procenta apmērā no reģistrējamo akciju nominālvērtību kopsummas, bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk kā 3500 latu;

* par tādu vērtspapīru reģistrāciju, kuros nostiprinātas emitenta parāda saistības, ja šo vērtspapīru dzēšanas termiņš ir:

— līdz gadam, — 200 latu;

— no gada līdz diviem gadiem (ieskaitot), — 0,1 procenta apmērā no reģistrējamo vērtspapīru nominālvērtību kopsummas, bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk kā 300 latu;

— no diviem līdz pieciem gadiem (ieskaitot), — 0,1 procenta apmērā no reģistrējamo vērtspapīru nominālvērtību kopsummas, bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk kā 500 latu;

— virs pieciem gadiem, — 0,1 procenta apmērā no reģistrējamo vērtspapīru nominālvērtību kopsummas, bet ne mazāk kā 200 latu un ne vairāk kā 1000 latu.

No valsts nodevas tiek atbrīvoti privatizējamo valsts īpašuma objektu vērtspapīri, kuri tiek reģistrēti saskaņā ar likuma “Par vērtspapīriem” 5.panta trešo daļu.

Tādējādi ar valsts nodevu ir aplikts tikai viens no direktīvā noteiktajiem darījumiem, turklāt Direktīvas 11 (a) pants aizliedz uzlikt citas nodevas akciju un vērtspapīru emisijai, izņemot vispārējo kapitāla nodevu.

Latvijai ir jāievēro Eiropas Savienības prasības attiecībā uz Latvijas normatīvo aktu saskaņošanu ar ES direktīvām, šajā gadījumā ar tām, kas reglamentē nodokļu un nodevu jautājumus. Šobrīd LR nodevu sistēma paredz vienu valsts nodevas objektu, kas līdzīgs kapitāla nodevai Direktīvas 69/335/EEC izpratnē, — publisko kapitālsabiedrību vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā.

Direktīvā dotais regulējums neparedz uzlikt nodevu tikai vienam no darījumu veidiem, jo tas nenodrošina nodevu sistēmas neitralitāti pret izvēlētu uzņēmējsabiedrības juridisko formu.

Saskaņā ar Direktīvas 7.pantu dalībvalstīs no kapitāla nodevas atbrīvo darījumus, kuriem uz 1984.gada 1.jūliju bija piešķirts atbrīvojums no nodevas vai kuriem uzliktās nodevas likme bija 0,5% no kapitālsabiedrības kapitāla vai mazāka. Savukārt saskaņā ar Direktīvas 7.panta otro daļu dalībvalstis var izvēlēties vai uzlikt kapitāla nodevu visiem darījumiem, kuri obligāti ir apliekami, ar vienotu likmi, kas nepārsniedz 1% no pamatkapitāla, vai arī visiem minētajiem darījumiem nepiemērot nekādus maksājumus.

Uzskatām, ka labākais risinājums Latvijas Republikas valsts nodevu sistēmai būtu atbrīvot šo vienīgo kapitāla nodevai atbilstošo valsts nodevas objektu — vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskā apgrozībā no valsts nodevas maksājuma.

Ja netiks atcelta valsts nodeva par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskā apgrozībā, netiks nodrošināta nodevu sistēmas atbilstība Eiropas Savienības prasībām.

3. Iespējamais problēmas risinājums

Lai nodrošinātu nodevu sistēmas atbilstību ES prasībām, būtu nepieciešams atcelt valsts nodevu par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā, vienlaicīgi neieviešot nodevas nevienam no Direktīvā minētajiem darījumiem, turpinot neiekasēt jebkādas nodevas no kapitāla iemaksām uzņēmējsabiedrībās, kā arī vērtspapīru valsts nodevas, lai neradītu diskrimināciju un atšķirības, kas traucē brīvu kapitāla apriti.

Risinājums ir labvēlīgs brīvās kapitāla kustības nodrošināšanai, radot neitrālu nodevu sistēmu komersantu attīstībai un reorganizācijai, tādējādi nodrošinot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Piedāvātais risinājums ir saistīts ar relatīvi nelielu budžeta ieņēmumu samazinājumu. Saskaņā ar Valsts kases datiem valsts pamatbudžeta ieņēmumi no minētās valsts nodevas par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā bija:

Savukārt 2002.gada pirmā pusgadā budžeta ieņēmumi no valsts nodevas bija 7123,2 latu. Tādējādi šīs valsts nodevas atcelšana samazinātu valsts pamatbudžeta ieņēmumus par 10–11 tūkst.latu gadā.

Finansu ministrs G. Bērziņš