Lai saglabātu Latviju veselu, lai veidotu Latviju dinamisku

Par konferences “Vietējo pašvaldību reformas atbalsta pasākumu ieviešanas gaita” domām

Par reformām un to vajadzību ir bijis un būs viegli runāt teorētiskā līmenī. Tiklīdz pārveidošanai jāsāk ķerties klāt praktiski, visbiežāk viss kļūst smagi un sarežģīti. Mainās gan attieksme, gan griba pieņemt atšķirīgo, jo ierastā kārtība ir kļuvusi gluži kā reizrēķins un jaunu domāt nav nekādas vajadzības.

Jau pāris gadu pašvaldību ikdienas darba apritē ir ienācis reformu vilnis. Sevi pieteica administratīvi teritoriālā reforma (ATR), pēc 2001.gada pašvaldību vēlēšanām pašvaldības darba kapacitātes celšanai reti kurā pilsētas domē vai pagasta padomē nav notikušas strukturālas izmaiņas. Un nu pašvaldībnieku leksikā skan arī reģionālās reformas vārds. Tomēr ATR vēl ļoti daudzviet tiek uztverta kā sāpīgs augonis. Savu attieksmi šajā jautājumā pašvaldību vadītāji atļaujas paust gan klusāk, gan skaļāk. Reformas pionieri — jaunizveidotie novadi — savu uzdrīkstēšanos labprāt publisko. Pie viņiem brauc ciemos, jautā par ieguvumiem, par trūkumiem, piesardzīgi vēro. Kaut gan apvienotās teritorijas saimnieko salīdzinoši neilgu laiku, nav dzirdēts, ka izdarītā izvēle ir nožēlota. Arī viegli neiet, taču nākotnes redzējums tiek vērsts darba un attīstības virzienā. Tiek lauzti daudzi gadiem iesīkstējušie un neracionālie darbības virzieni, tiek domāts, lai vietā liekamais būtu vērtīgs un ilglaicīgs. Diemžēl jaunais un modernais laukos ienāk ne ar joni, bet palēnām, pakāpeniski, turklāt tas atkarīgs no pašu spējas cīnīties par jauno.

Septembra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā notika konference “Vietējo pašvaldību reformas atbalsta pasākumu ieviešanas gaita”. Salīdzinājumā ar pavasarī notikušo konferenci šī iezīmējās jau ar atšķirīgas

Konferences domās: Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis; Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītājs Ivars Gaters un SIA “Zygon Baltic Consulting” izpilddirektore Elvita Rudzāte; Kuldīgas rajona padomes PU BO “Kurzemes attīstības aģentūra vadītāja Inga Bērziņa

pozitīvās pieredzes izklāstu ATR procesos. Klausītāju auditorija gan nebija tik kupla, kā iecerēts, un skaidrojumu tam laikam nebūtu īpašas nozīmes meklēt. No Latvijas reģioniem atbraukušie pašvaldību vadītāji konferencē vēlējās ko saklausīt, gūt, salīdzināt, pārdomāt un izvērtēt. Savukārt tiem, kas ierašanos uzskatīja par ignorējamu, ir savs attaisnojums.

Konferenci atklāja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš. Jau ierasti viņš savas uzrunas iesāk ar kādu filozofisku atkāpi, un šajā reizē runa bija par iespējām un prasmi tās izmantot. J.Krūmiņš teica:

“Pašvaldību darbā ir daudz problēmu, kuru atrisināšana pirmajā brīdī šķiet bezcerīga. Bet vai mēs vienmēr meklējam iespējas to novēršanai? Es saskatu iespējas administratīvi teritoriālajā reformā un ar to kopā esošajos pasākumos. Iespējas ir labākā pašvaldību darba organizācijā, un tās ir mūsu rīcībā esošos un piesaistāmos cilvēkos — speciālistos. Kopš esmu ministrs, ir izveidoti 9 novadi, un pašlaik darbs rit 28 apvienošanās projektu izstrādē, kur ir iesaistītas 217 pašvaldības. Šis skaitlis liecina, ka esam gandrīz pusceļā. Šo procesu es vērtēju kā neatgriezenisku. Tādēļ es kategoriski nepiekrītu tiem politiķiem, kas priekšvēlēšanu solījumu karsonī aicināja atgriezties reformas izejas punktā — saglabājot visas vēl palikušās pirmā līmeņa pašvaldības. Man rodas jautājums: tā ir galēja nekompetence vai klaja demagoģija? Tiek radīts iespaids, ka ATR gaitā tiek likvidētas pirmā līmeņa pašvaldības. Savukārt tiek noklusēts par jauno pakalpojumu sniegšanas centru izveidi līdzšinējās pagastmājās. Un to mērķis ir kvalitatīvāki un ērtāki pakalpojumi iedzīvotājiem. Tāpat es iebilstu pret Jāņa Bunkša solītajiem ATR likuma labojumiem, pagarinot brīvprātīgas apvienošanās periodu. Tā nav alternatīva, bet gan populistisks solījums darīt visu lēnāk vai nedarīt neko.”

Rīgas domes izpilddirektors Māris Tralmaks un īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ministrs atgādināja — jau pirms diviem gadiem valsts vadošie ekonomisti ir atzinuši, ka Latvija kļūst par monocentrisku valsti ar sadrumstalotu administratīvi teritoriālo sistēmu. Nelielas un savstarpēji izolētas teritorijas ir vājas, tādēļ apvienošanās nozīmē arī resursu apvienošanu. Tas norāda, ka reformas iesaldēšana neko neatrisinās. J.Krūmiņš izteica pārliecību, ka, paplašinot vietējo pašvaldību teritoriālo mērogu, tiks izveidoti stiprāki vietējās varas centri, tiek novērsta resursu sadalīšana un dota iespēja apkopot spēkus svarīgāko problēmu risināšanai.

Izsakot kritiku Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), J.Krūmiņš teica: “Savrupības un sava kaktiņa ideoloģija ir radījusi aizdomas, ka jaunais Valsts pārvaldes iekārtas likums it kā ierobežojot pašvaldību patstāvību. Ka tās tikšot pakļautas Ministru kabinetam un pēc taisnības jāvēršas Eiropas tiesās. Rūpīgi izlasīsim likumu! Tas tikai nostiprina pastāvošo kārtību. Tā vien liekas, ka LPS teorētiķu ideāls ir agrīno viduslaiku feodālā sadrumstalotība, kad katrs virsaitis savā teritorijā varēja darīt, ko vien gribēja, un nevienam nebija par to jāatskaitās. Savas darbības laikā man ir nācies pieprasīt 559 paskaidrojumus no pašvaldību vadītājiem par pieļautajiem likumu pārkāpumiem, jo īpaši finanšu jomā. Nācies izdot piecus rīkojumus par nelikumīgu lēmumu apturēšanu, atbrīvot no amata divus pagasta padomju priekšsēdētājus. Visbeidzot, Cenu pagasta padomes priekšsēdētāju atstādināt no amata pienākumu pildīšanas likuma “Par pašvaldībām” 93. panta kārtībā. Tas norāda, ka joprojām ir pārāk daudz gadījumu, kad “virsaitis” pieņem tādus lēmumus, kādus grib, ar likuma prasībām nerēķinoties.”

Pievēršoties konferences tēmai, ministrs norādīja, ka pašvaldības ir vara, kas sniedz pakalpojumus. Un pašvaldību darbības pamatā ir patstāvība. Tā tiek apliecināta ar likumu ievērošanu, labu darba organizāciju un veiksmīgu saimniekošanu savā teritorijā. Kā vietējās varas organizācijai pašvaldībai jābūt ar atbilstošu varas kvalitāti. Tas nozīmē, ka varas kvalitāte būs pamatnosacījums pakalpojumu kvalitātei novadu pakalpojumu centros.

Konferences ziņojumu daļā tika piedāvāts Kuldīgas rajona padomes pašvaldību uzņēmuma “Kurzemes attīstības aģentūra” izstrādātais projekts par novadu pakalpojumu centru izveidošanu. Projekts piedāvā gan apkopoto pieredzi pakalpojumu sniegšanā jau esošajos novados un to pagastos, gan tiek doti priekšlikumi pakalpojumu centru juridiskā statusa, struktūras veidošanai. Tajā tiek piedāvāts iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāsts, veidi, kā to darīt, un ieteicamais darbinieku skaits. Tāpat tiek ieteikti kritēriji pakalpojumu centru veidošanai. Par šo projektu ziņoja “Kurzemes attīstības aģentūras” vadītāja Inga Bērziņa. Runātāja, analizējot uzkrāto pieredzi, atzina, ka Brocēnu novada modelis pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem ir tuvs nākotnē optimālajam variantam.

No pašvaldību vadītājiem atzinību izpelnījās SIA “Zylgon Baltic Consulting” saskaņā ar starptautiskā standarta ISSO 9000 prasībām izstrādātais projekts par pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem Siguldas novadā. Par projektu stāstīja uzņēmuma izpilddirektore Elvita Rudzāte. Atšķirībā no iepriekšējā projekta, kas konferences dalībniekiem tika piedāvāts izdales materiālos un sniedza informāciju, kā veidot pakalpojumu sniegšanas centru, šis bija biznesa struktūras izstrādāts detalizēts modelis par novada izveidi un darbību pēc apvienošanās. Kā to paskaidroja ziņotāja: “Strādājot pie šā projekta, mēs par pamatu ņēmām kvalitātes pārraudzības sistēmu pašvaldībā. Projekta galvenais uzdevums ir sniegt skaidrību pašvaldībām, kuras iecerējušas apvienoties, kas notiks pēc novada izveidošanas. Tajā ir ietverts viss, sākot no nolikumiem, normatīvajiem aktiem, amata aprakstiem, struktūras shēmām, dokumentu veidlapām, līdz darbinieku ētikas kodeksam un pamācībām, kā jārunā pa telefonu.” Vienīgās iespējamās domstarpības par projekta racionalitāti bija jautājumā par cilvēkresursiem. Izveidotās struktūras novada pagastu pakalpojumu sniegšanas centros pieredzējušiem pašvaldību vadītājiem lika padomāt, vai būs iespējams atrast kvalificētus speciālistus pienākumu veikšanai. Īpaši šāds jautājums būtu aktuāls no Rīgas attālos lauku rajonos.

Modernie komunikāciju sakari ir viena no nozarēm, kas vismaz valsts pārvaldes un lielāko pašvaldību līmenī jau iet kopsolī ar pasaules pieredzi. Palēnām šie jauninājumi grasās ienākt arī laukos. Ir akceptēts pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) ieviešanas projekts visās Vidzemes pašvaldībās, un par to tiek domāts arī visas valsts teritorijā.

PVIS projekta vadītājs Valdis Zujs konferencē ziņoja par šā projekta ieguvumiem kvalitatīvu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanai. Viņš norādīja, ka informatīvās sistēmas kļūs par jaunu instrumentu pašvaldību darbā. Kaut arī ziņotājs minēja neapšaubāmu atziņu, ka elektroniskie sakari kļūst par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, pašreiz Latvijā vēl ir skaitliski ļoti daudz pašvaldību, kam internets un elektroniskais pasts ir nesasniedzams. Šo faktu apstiprināja arī zālē klātesošie, turklāt uzdodot jautājumu, kad tad beidzot šis projekts kļūs par realitāti? Konkrētas atbildes nav, neraugoties uz vairāku valsts likumu normām, piemēram, pierakstu sistēmas atcelšanu no 2003.gada janvāra un dzīvesvietas deklarēšanu pašvaldībās no 2003.gada jūlija. Tā kā projektā ir iesaistītas 547 neatkarīgas juridiskās personas, tostarp arī valsts iestādes un to rīcībā esošie reģistri un lietotās programmatūras, projekta vadītājs apliecināja, ka veiksmīga sadarbība ir atkarīga no visu pušu ieinteresētības. Pagaidām ir kavēšanās, neieinteresētība, līdz ar to netiek ievēroti projekta ieviešanas termiņi, radot milzīgu risku. Skumīgi par to ir projekta saņēmējpusei — pašvaldībām, jo, kā daudzviet, vienu vainīgo samezglojumos noteikt ir grūti.

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs Jānis Ruško konferencē runāja par valsts teritoriālo iestāžu pakalpojumu sniegšanas iespējām plānotajos novados. “Aptaujās publiskā pārvalde ne velti tiek vērtēta ļoti zemu. Pakalpojumu veidu ir ļoti daudz, un sabiedrība vēlas saņemt kvalitāti. Nav jaunums, ka Latvijā valdību izstrādātās procedūras ir ļoti garas. Nepieciešams aizpildīt daudz anketu, iesniegt tās vairākās vietās. Jau iepriekšējā konferencē es rādīju uzskatāmu piemēru par noteiktā reģionā dzīvojoša cilvēka iespējām saņemt valsts teritoriālo iestāžu pakalpojumus. Nākas braukāt apkārt pa dažādiem rajoniem. Kāds var būt risinājums?” jautāja J. Ruško.

Viena iespēja varētu būt e-pārvaldes izveidošana visā valsts teritorijā. Runātājs norādīja, ka pakalpojumu centros caur digitalizāciju ir jābūt pieejamiem visiem — kā pašvaldības, tā valsts pakalpojumiem. J.Ruško minēja savulaik kā progresīvas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem pašvaldībās izveidotās vienas pieturas aģentūras. Tomēr to laiks ar toreizējiem principiem ir novecojis. Runātājs nosauca vairākus pamatprincipus, kas būtu jāievēro gan PVIS, gan citu līdzīgu projektu realizācijā. Pie tādiem tika minēta sabiedrības līdzdalība, klientu orientētība, pakalpojumu integrācija uz dzīves notikumu modeļa bāzes, daudzfunkcionālu elektronisko pakalpojumu sniegšana. Kā piemēri tika minēti digitalizēto pakalpojumu veidi un iespējas Singapūrā un Anglijā. Tomēr zīmīga ir piebilde par mūsu valsti: lai to panāktu, ir jābūt visu iesaistīto pušu politiskajai gribai un interešu saliedētībai. J.Ruško nosauca arī laikus, kad provizoriski plānots ieviest visas valsts e-pārvaldi — pirmajiem 20 pakalpojumiem jābūt digitalizētiem nākamā gada laikā, bet visam kopumā — 2007.gada laikā.

Konferences gaisotni raksturoja tas, ka ziņojumu daļā paustās domas bija kontrastā ar debatēs teikto. Vieni vairāk runāja par vēlamo, iecerēto, kā arī plānos apstiprināto, otri — par esošo. Tā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzina, ka ATR viena no problēmām ir atrodama politikā. Jo īpaši tas iezīmējās 8.Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē.” Par reformu runāt visi vairījās — bēga kā velns no krusta. Tomēr, ja nav politiskā atbalsta, neseko ekonomiskais. Politiskā problēma ir arī saistībā ar reģionu izveidošanu. Kaut gan citu, loģisku ceļu Latvijas attīstībai kā reģionu izveidošanu es nesaredzu,” teica A.Jaunsleinis. Kā politiska bremze tika minēta arī pašvaldību vēlēšanu kārtības izmaiņa. Proti, vēlēto deputātu proporcionāla pārstāvniecība no visām novada administratīvajām teritorijām jaunizveidoto novadu domēs. Par šo jautājumu neviens runāt šobrīd negrasās, lai gan iebildumi jau ir izskanējuši. Otrs jautājums ir lauku iedzīvotāju attieksme pret politisko organizāciju ienākšanu pašvaldību vēlēšanās. Nav viennozīmīgi vērtējama iedzīvotāju attieksme, salīdzinot vēlētāju apvienības un politisko partiju sarakstus laukos.

A.Jaunsleinis atzīmēja arī ekonomisko problēmu loku jaunizveidotajās novadu teritorijās, paužot atziņu, ka noteikta skaita cilvēku koncentrācija kādā teritorijā neliecinās par ekonomiskās attīstības pozitīviem rādītājiem. Tādējādi ir jādomā, kā turpmāk tiks risināta finansu izlīdzināšanas kārtība novados. LPS priekšsēdis debatēja arī par negatīvo kredītsaistību ietekmi uz novadu veidošanās procesu un izteica aicinājumu no valsts puses domāt par pozitīviem stimuliem. Novadu ekonomiskās attīstības rādītāju skaitā tika minēts arī telekomunikāciju tīkla modernizācijas lēnais temps. A.Jaunsleinis norādīja, ka, domājams, būs neiespējami pēc jumta līguma termiņa beigām panākt no “Lattelekom” sakaru tīkla sakārtošanu visās Latvijas lauku pašvaldībās. Turklāt daudzu pašvaldību attīstības plānos ir nepilnības, nav iezīmēts tiešs un drošs ceļš teritorijas ekonomiskajai izaugsmei. Veidojot apvienotās teritorijas, uz šiem plāniem balstīties nebūs iespējams.

Finansu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītājs Ivars Gaters runāja par plānošanas reģioniem. Viņš atzina, ka pašvaldības ir un būs valsts pamats, tomēr ir ļoti nopietni jādomā, lemjot par ikvienu jautājumu. Atklājot konferences auditorijai Latvijas karti, kas ataino plānotos piecus reģionus un pašvaldību pieņemtos lēmumus par piedalīšanos plānošanas reģionos, pavērās raiba aina. Kartē bija daudz balto laukumu — pašvaldības, kas nav pieņēmušas lēmumu par dalību kādā no plānošanas reģioniem. Taču šos aizmāršas I.Gaters atļāvās nosodīt vien par viņu gausumu. Tomēr karte atklāja arī pavisam dīvainu pašvaldības lēmumu: kāda Latgales pašvaldība ir nolēmusi piedalīties Kurzemes plānošanas reģionā. “Es saprotu, ka jums šobrīd tas šķiet komiski. Man kā Finansu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītājam tas komiski nešķiet. Šāds lēmums ir vietējo politiķu pieņemts, sēdē par to balsojot. Kāda gan ir šo politiķu atbildība savu vēlētāju priekšā, ja tiek pieņemti šādi lēmumi? Plānošanas reģionu mērķis būs Eiropas Savienības finansējuma iegūšana no Eiropas reģionālās attīstības fonda. Ja sava kūtruma vai apziņas trūkuma dēļ mēs nespēsim šos līdzekļus paņemt, būs vien par to sevi, nevis valsti jānosoda,” secināja I.Gaters.

Par pakalpojuma centru izmantošanas efektivitāti valsts iestāžu vajadzībām runāja Valsts zemes dienesta (VZD) izpilddirektors Vladimirs Linde. Viņš norādīja, ka VZD uztur un kopā ar pašvaldībām izmanto vienotu datu bāzi par nekustamajiem īpašumiem, tādēļ veidojot labāku sadarbību. VZD gan reģionālajos pakalpojumu centros, gan arī jaunajos novadu pakalpojumu centros tiecas piedāvāt vienotu pakalpojumu klāstu. Tomēr pieredze liecina — lauku iedzīvotāji vēl nav psiholoģiski gatavi pieņemt, ka pagastā atbraukušais VZD pārstāvis varēs kompetenti atrisināt jautājumu, neliekot iedzīvotājam griezties augstākstāvošās iestādēs.

Reāla aina par pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem iezīmējās pašvaldību vadītāju stāstījumos debatēs. Pieredzē, kā iztikt ar to, kas ir, un pilnveidot savu darbu dalījās Amatas, Preiļu, Brocēnu novada, Aglonas pagasta padomes vadītāji, runājot par sociālā darba, komunālo un citu pakalpojumu sniegšanas formām un izmaiņām pēc novadu izveidošanas. Kā atzīmēja Arvīds Mēters, Brocēnu novada domes priekšsēdētājs, ieguvums ir tas, ka, teritorijām apvienojoties, ir saglabāta situācijas stabilitāte, nekas nav likvidēts. Šajā novadā tiek strādāts, lai, piemēram, darba samaksu pašvaldības darbinieki varētu saņemt ciemu veikalos.

Tomēr neiztika arī bez kritikas. Aglonas pagasta padomes priekšsēdētāja Helēna Streiķe atzina, ka ir vīlusies. “Uz konferenci braucu ar domu, ka dzirdēšu ko patiešām lietderīgu reālajai situācijai laukos. Te daudz runāja par plāniem, par pašvaldību vienotās informācijas sistēmas ieviešanu kā garantu kvalitatīvai valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Diemžēl Aglonā joprojām darbojas padomju laika telefonu sistēma. Tādu kārtīgu padomu, kā vajadzētu strādāt jaunveidojamajos novados, diemžēl es te nedzirdēju.”

Kritiskas piezīmes, klausoties konferences ziņojumus, PVIS jautājumā par nenoteiktību un neprecizitāti plānošanā un ieviešanā izteica arī Pašvaldību konsultāciju centra direktore Žanete Ilmete.

Tomēr konferences noslēgumā īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa teiktais, iespējams, kādam, kas vēl joprojām baidās par savu vēlētā amata krēslu un cer uz reformas apturēšanu, liks padomāt : “Process, kas saistīts ar reformu, ir aksioma. Viss ir atkarīgs no politiskās gribas. Šobrīd, pēc socioloģisko pētījumu aptaujām, tikai 16% iedzīvotāju vēlas, lai viņu bērni paliktu laukos. Administratīvi teritoriālās reformas nerealizēšanās nozīmē Latvijas lauku iznīcināšanu.”

Un vēl kāda būtiska šīs konferences iezīme. Divi no runātājiem — LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Īpašu uzdevumu biroja valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs Jānis Ruško atgādināja vēsturiskus faktus. Krievu cara Aleksandra I pirms 200 gadiem uzsākto pirmo administratīvo reformu un vācu okupācijas laika Latvijas karti Latvijas Okupācijas muzejā ar plānoto administratīvo sadalījumu. Droši vien zīmīgas vēsturiskas atsauces šajā jautājumā speciālisti varētu atrast un nosaukt vēl, tomēr abas pieminētās ļāva konferences auditorijai atzīt, ka jaunais nereti ir aizmirsts vecais.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore