Lai taisnīgs mūsu tiesas process

Vakar notika diskusija par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā

2000.gada decembrī, pēc konsultācijām ar visiem tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem noraidot iepriekšējo — uz 1991.gadā izstrādātās koncepcijas pamata sagatavoto — Kriminālprocesa likuma (KPL) projekta redakciju, Tieslietu ministrija uzsāka darbu divos paralēlos virzienos — jauna KPL projekta izstrādāšanā un būtisku grozījumu sagatavošanā spēkā esošajam Kriminālprocesa kodeksam. Reāli apzinoties pilnīgi jauna Kriminālprocesa likuma izstrādāšanas un pieņemšanas procedūras ilgumu, vienlaikus ar KPL koncepcijas apstiprināšanu Ministru kabinetā Tieslietu ministrija iesniedza arī Kriminālprocesa kodeksa (KPK) grozījumus, kuri ir nozīmīga daļa no topošā likumprojekta un kuru uzdevums — vienkāršot tiesvedību un paātrināt krimināllietu izskatīšanu tiesās līdz jaunā likuma pieņemšanai. Minētie grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā stājas spēkā 2002.gada 1.novembrī.

Par vienu no būtiskākajiem jaunievedumiem uzskatāms KPK 77.panta grozījums, kas paredz, ka apcietinājuma termiņš apcietinātajai personai pirmās instances tiesā nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem no dienas, kad lieta saņemta tiesā. 2001.gada jūnijā jau tika izdarīti KPK grozījumi, kas noteica termiņus, kādos pirmās instances tiesā jāizskata krimināllietas nepilngadīgo apcietināto apsūdzībā vai arī viņiem jāgroza drošības līdzeklis.

Līdz šim gadu desmitiem likums noteica tikai termiņus, cik ilgi persona var atrasties apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Nenoliedzami, maksimālais apcietinājuma termiņš ir jānosaka gan nepilngadīgajiem, gan pieaugušajiem, turklāt ne tikai līdz lietas izskatīšanai pirmajā instancē, bet gan līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Šis mērķis atbilst jaunajām kriminālprocesa attīstības tendencēm Eiropā, īpaši Eiropas Savienībā, sabalansējot sabiedrības intereses un tiesības, kā arī cilvēktiesības, nodrošinot taisnīgu tiesas procesu un adekvāta soda piespriešanu vainīgajai personai saprātīgā termiņā.

Foto: Arnis Blumbergs,“LV” Vakar, 16.oktobrī: tieslietu sistēmas struktūru pārstāvji pie viena galda par grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (augšējā attēlā); Ģenerālprokuratūras Krimināllietu departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš; Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Sauļūna (vidējā attēlu rindā); Tieslietu ministrijas preses sekretārs Leonards Pāvils; Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Valdis Pumpurs un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departamenta ģenerālinspektors Dailis Lūks

Tieslietu ministrija Latvijas Republikas tiesām 2002.gada 20.septembrī nosūtīja informatīvu vēstuli ar lūgumu informēt Tieslietu ministriju par tām personām, kuras saskaņā ar jaunajiem KPK grozījumiem būtu atbrīvojamas no apcietinājuma un kurām, pēc tiesas ieskatiem, pieņemams lēmums par cita drošības līdzekļa piemērošanu. Tieslietu ministrija šajā laika posmā koordinēja arī apcietinājuma termiņu pagarināšanu apcietinātajām personām.

Tieslietu ministrija jau ir apzinājusi visas Latvijas Republikas tiesas un saņēmusi informāciju par atbrīvojamo personu skaitu un ārpuskārtas nozīmētajām lietām. Pēc provizoriskiem datiem, no apcietinājuma ir jāatbrīvo 91 persona: — 64 personas Rīgas apgabaltiesā — četras apsūdzības pēc Kriminālkodeksa (KK) 139.panta (par zādzību), trīs — pēc KK 142.panta (par krāpšanu), viena — pēc KK 144.panta (mantas piesavināšanās), četras — pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta (par krāpšanu), četras — pēc KL 192.panta (par viltotas naudas un vērtspapīru izgatavošanu un izplatīšanu), trīs — pēc KL 175.panta (par zādzību), viena — pēc KL 141.panta (atstāšana bez palīdzības), pārējās — pēc 253.panta (par narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu); 20 personas Latgales apgabaltiesā — visas apsūdzības pēc 253.panta 4.daļas (visas lietas saņemtas no Rīgas apgabaltiesas); viena Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā — pēc 175.panta; divas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā; četras Rīgas rajona tiesā — četras apsūdzības pēc KL 175.panta (par zādzību).

Augstākās tiesas Senātam Rīgas apgabaltiesa nodevusi lūgumu 169 personām 85 lietās pagarināt apcietinājuma termiņu, savukārt Centra rajona tiesa — divām un Latgales priekšpilsētas tiesa — divām personām.

Tieslietu ministrijas rīcībā ir informācija, ka personām, kuras apcietinājumā 2002.gada 1.novembrī būs pavadījušas gadu un sešus mēnešus, ir nozīmētas tiesas sēdes ārpus kārtas: Jelgavas tiesā vienam apcietinātajam lieta nozīmēta 17., 18.oktobrī, Ludzas tiesā vienam apcietinātajam lieta nozīmēta 28.oktobrī, Jūrmalas tiesā trīs apcietinātajiem lieta nozīmēta 17.oktobrī, Kuldīgas tiesā vienam apcietinātajam lieta nozīmēta oktobrī, Latgales priekšpilsētas tiesā vienam apcietinātajam lieta nozīmēta 30.oktobrī, Rīgas rajona tiesā trīs apcietinātajiem lietas nozīmētas oktobrī, Kurzemes apgabaltiesā vienam apcietinātajam lieta nozīmēta 28.oktobrī, Vidzemes apgabaltiesā diviem apcietinātajiem lieta nozīmēta 22., 23.oktobrī, Zemgales apgabaltiesā vienai apcietinātajai personai lieta nozīmēta 18.oktobrī, Latgales apgabaltiesā diviem apcietinātajiem lieta nozīmēta 16.oktobrī, diviem — 22.oktobrī, vienam — 23.oktobrī, diviem — 25.oktobrī, trīs — 28.oktobrī, vienam — 31.oktobrī, vienam — 1.novembrī. Apzinoties, ka par vienu no galvenajiem lietu atlikšanas iemesliem ir procesa dalībnieku neierašanās uz tiesas sēdēm, Tieslietu ministrija aicina cietušos, lieciniekus un pārējos tiesu procesa dalībniekus būt atsaucīgiem — pildīt savu pienākumu un dot liecības konkrētajās lietās. Tā pieļauj pat tādus pasākumus kā piespiedu atvešana, piemēram, nepamatotas neierašanās gadījumā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa