Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi

Zemkopības ministrijas speciālisti atbild uz zemnieku jautājumiem

Daudziem Latvijas lauksaimniekiem spilgtā atmiņā palikusi Zemkopības ministrijas rīkotā noslēguma konference “Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi”, kura notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā apkopoja šīs vasaras reģionālo konferenču darbu. Šajā zemnieku sarunā ar ministrijas speciālistiem piedalījās arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers.

Konferences gaitā rakstveidā Francam Fišleram tika uzdoti 236 jautājumi, kurus Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktoram Mārtiņam Rozem uzticēts nodot ES Komisijas delegācijai.

Savukārt Zemkopības ministrijai un ministram tika uzdoti 280 jautājumi: Lauku nozaru un pārstrādes attīstības departamentam — 104, Lauku attīstības departamentam — 57, Lauku stratēģijas departamentam — 52, Integrācijas ES un ārējo sakaru departamentam — 26, Veterinārajam un pārtikas departamentam — 11, Budžeta un finansu departamentam — 3 jautājumi, kā arī 28 ministram Atim Slakterim adresēti novēlējumi.

Viens no pirmajiem ministrijas speciālistu darbiem līdzās citiem ikdienas pienākumiem ir bijis atbildēt uz daudzajiem konferences dalībnieku jautājumiem.

— Vai sīkzemnieks varēs slaukt gotiņu bez aparāta un nodot pienu?

— Jā. Pienu varēs realizēt, ja tas būs atbilstošs normatīvajos aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām (baktēriju daudzums, somatisko šūnu skaits, inhibitoru klātbūtne u.c.).

— Kāpēc vietējiem ražotājiem no Pārtikas un veterinārā dienesta tiek izvirzītas nesamērīgi augstākas prasības nekā no Eiropas Savienības, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus sākuma periodā? Vai mazās lopkautuves arī varēs eksistēt, jo sanitārie noteikumi ir stingri, ārzemēs pat tādu nav.

— Latvijas normatīvie akti pakāpeniski tiek saskaņoti ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Prasības ir stingras, jo ES patērētāju drošība ir prioritāte, un tā ir svarīgāka par uzņēmēju interesēm. Latvijā un, iespējams, dažās citās ES kandidātvalstīs uzņēmējiem izvirzītās prasības šķiet īpaši grūtas tādēļ, ka pēc padomju iekārtas sabrukšanas ilgu laiku tikpat kā nebija normatīvo aktu, kas regulētu pārtikas apriti.

Mazjaudas kautuvēm noteiktās prasības ir saskaņotas ar ES prasībām un ir spēkā jau kopš 1998.gada. 1992.gadā, kad tika likvidētas robežas starp ES valstīm, atsevišķām valstīm ES direktīvu ieviešana radīja nopietnas problēmas. Kā piemēru var minēt Itāliju, kur divu gadu laikā savu darbību beidza vairāki tūkstoši mazo kautuvju.

— Jūsu viedoklis par ģenētiski modificētas pārtikas ražošanu?

— Ja Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsaskaras ar modificētu pārtiku, galvenais ir informētība un iespēja izvēlēties. Būtiska ir arī šādas pārtikas ražošanas un izplatīšanas valsts uzraudzība un kontrole, maksimāla patērētāja aizsardzība. Lai to nodrošinātu, Latvijā ir sakārtota likumdošana par modificēto organismu izmantošanu un uzraudzību.

Pārtikas aprites uzraudzības likuma pēdējos grozījumos arī ir akcentēta modificētās pārtikas marķēšana, nosakot, ka pārtiku, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai ir ražota no tiem, Latvijā drīkst izplatīt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pašlaik Latvijā netiek ražota modificēta pārtika, jo pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome nevienu iesniegumu par modificētu organismu izplatīšanu nav saņēmusi.

— Vai jūs bioloģisko lauksaimniecību Latvijā uzskatāt par dzīvotspējīgu?

— Pieaugot labklājības līmenim Latvijā, cilvēki arvien vairāk sāks rūpēties par savu veselību un veselīgu uzturu. Līdz ar to pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem tikai pieaugs. Tāpat kā konvencionālo lauksaimniecību, arī bioloģisko lauksaimniecību ietekmēs tirgus mehānismi.

Bioloģiskās lauksaimniecības dzīvotspēja būs atkarīga no pašu zemnieku spējas pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Valsts ir uzsākusi un turpinās bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu. Taču ne mazāk svarīga būs pašu zemnieku spēja ražot konkurētspējīgu produkciju, veiksmīgi kooperēties un nodrošināt pietiekamu preču apjomu.

— Kādas iespējas Eiropas Savienībā būs jaunajiem zemniekiem?

— Iestājoties ES, Latvijai no strukturālajiem fondiem būs iespēja finansēt dažādus lauku attīstības pasākumus saskaņā ar iepriekš izstrādātu un apstiprinātu dokumentu.

Eiropas Savienība piedāvā jaunajiem zemniekiem papildu (procentuāli lielāku) atbalstu investīciju projektiem. Līdzīgi kā Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā un SAPARD programmā pašlaik.

Tāpat tiek piedāvāts īpašs atbalsta pasākums — vienreizējs atbalsta maksājums lauksaimniecības uzņēmuma izveidošanai (pirmo reizi) to īpašniekiem vecumā līdz 40 gadiem.

— Kā var mainīties īpašuma nodoklis pēc iestāšanās ES?

— Nekustamā īpašuma nodokli ES pamatā neregulē, tas ir katras dalībvalsts kompetencē.

Ar 2004.gadu zeme un ēkas tiks apliktas ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, piemērojot 1,0% likmi.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu nekustamā īpašuma nodokļa likme Latvijā ir vienota un nav diferencēta ne pēc lietošanas mērķa, ne arī teritoriāli. Šāda pieeja ir diskutējama.

Ievērojot pasaulē atzītu koncepciju, lauksaimniecības nekustamā īpašuma nodoklis aprēķināms no lauksaimniecības zemju vērtības, neiekļaujot ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto ēku vērtību.

Lai atvieglotu nekustamā īpašuma nodokļa lietošanu lauksaimniecībā, esam par nekustamā īpašuma nodokļa likmju diferenciāciju pa nekustamā īpašuma kategorijām.

Arī pēc 2004.gada 1.janvāra lauksaimnieciskajai darbībai izmantojamās ēkas un būves būtu vēlams atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa. Par lauksaimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām un būvēm uzskatāmas lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu ēkas (govju, cūku un citas kūtis, staļļi, apjumtie laidari, vistu kūtis, klētis, angāri), kā arī lauksaimniecībā izmantojamās palīgēkas (pagrabi, siltumnīcas, lopbarības tvertnes, tehnikas novietnes, graudu kaltes).

Jautājums par iespēju neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli lauksaimniecības ražošanas ēkas tika iestrādāts ar Ministru prezidenta 2002.gada 12.februāra rīkojumu Nr.31 izveidotās darba grupas priekšlikumos, kuri tika pieņemti zināšanai 2002.gada 30.aprīļa MK sēdē (protokola Nr.18 37.§).

— Kā jūs panāksiet PVN samazinājuma likmi 5% pārtikas precēm?

— Ar 2003.gadu paredzēts ieviest diferencētas PVN nodokļu likmes atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Pazeminātā likme 9% galvenokārt skars preces un pakalpojumus, kas pašlaik no nodokļa ir atbrīvoti vispār. Taču samazināto likmi noteiks arī vairākām precēm, kam šodien likme ir 18%.

PVN likme pirmās nepieciešamības precēm, to skaitā lauksaimniecības produktiem, daudzās ES valstīs, kā arī kandidātvalstīs jau ir samazināta.

No tā var secināt, ka daudzas Latvijas tautsaimniecības nozares, to skaitā arī lauksaimniecība, ar pašreizējo PVN kārtību tiek nostādītas sliktākā stāvoklī nekā ES un daudzās citās valstīs.

Zemkopības ministrija Lauksaimniecības attīstības programmā kā vienu no prioritātēm izvirzīja PVN likmes diferencēšanas iespējas 9% apmērā Latvijā ražotajām lauksaimniecības izejvielām un pārtikas produktiem. Rezultātā šīs preces būtu pieejamākas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kas savukārt veicinātu pirktspējas līmeņa celšanos. PVN samazinājums arī palielinātu Latvijas lauksaimniecības produktu konkurētspēju vietējā tirgū, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas produkciju. Tas veicinātu pārtikas preču pieprasījuma pieaugumu.

Ņemot vērā, ka samazinātās likmes drīkst attiecināt tikai uz tām precēm un pakalpojumiem, kas minētas 6. direktīvas H pielikumā, Zemkopības ministrija ierosina ar 2004.gadu panākt diferencētas PVN likmes ieviešanu Latvijā ražotajām lauksaimniecības izejvielām un pārtikas produktiem 9% apmērā, vienlaikus līdz 25% palielinot PVN luksusa automašīnām, dārgmetāliem, kažokādām u.c.

— Kam ir izdevīgi saņemt 12% PVN kompensāciju?

— Likuma par PVN 131 . pants nosaka, ka fiziskas un juridiskas personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas VID kā apliekamas personas (turpmāk — zemnieku saimniecība), nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām – lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12% apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām. Lai saņemtu šo kompensāciju, zemnieku saimniecībai konkrētajam lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumam jāiesniedz VID izdota izziņa par to, ka zemnieku saimniecība nav apliekama persona un tai ir tiesības saņemt kompensāciju.

Kompensāciju par lauksaimniecības produkciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem noteiktos nosacījumus:

1) lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības;

2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju.

Kompensāciju var saņemt arī lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības, ja tās nav apliekamas personas un saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.

Zemniekiem izmaksāto kompensāciju kooperatīvajām sabiedrībām ir tiesības atskaitīt no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli.

Zemnieku saimniecībām ir izdevīgi saņemt PVN kompensāciju savu apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

— Vai tas ir pareizi, ka, realizējot lauksaimniecības produktus tikai par 40 latiem, man ir jāmaksā sociālais nodoklis? Tā ir vienīgā iespēja tikt pie naudiņas, un jāpērk taču apģērbs, apavi...

— Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī ar papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.

Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.pantu pašnodarbinātie, kuru ienākumi ir lielāki par Ministru kabineta noteikto valsts sociālās apdrošināšanas objekta minimālo apmēru, ir pakļauti obligātajai valsts sociālajai apdrošināšanai.

Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam 2002.gadā ir 480 latu gadā, obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs — 17 300 latu gadā.

Tie zemnieku saimniecību īpašnieki, kuri, nebūdami darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadības funkciju, ja šajā saimniecībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors) un kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir 1.vai 2. grupas invalīdi, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas neveic.

— Kad varēs saņemt palīdzību liellopu ganāmpulkam?

— Pašlaik subsīdiju nolikuma apakšprogrammā “Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstība” ir iespējams saņemt valsts atbalstu liellopu gaļas ražošanai.

Līdz ar iestāju ES saskaņā ar liellopu un teļa gaļas kopējā tirgus organizācijas pamatprincipiem varēs saņemt tiešos maksājumus liellopu gaļas ražošanai – kaušanas prēmiju, prēmiju zīdītājgovīm, speciālo prēmiju vīriešu kārtas liellopiem, ekstensifikācijas prēmiju un papildu maksājumus.

— Vai, iestājoties ES, cūkkopībai būs kvotas un pēc kādiem kritērijiem tās piešķirs?

— Cūkkopības nozarē nav kvotu sistēmas, tā ir viena no liberālākajām Eiropas sistēmām.

— Kādas subsīdijas būs paredzētas cūkkopības nozares attīstībai pēc iestāšanās ES?

— Eiropas Savienībā nav tiešo atbalsta maksājumu cūkkopības sektoram. Ja sarunās ar ES tiks panākta vienošanās, tad, ņemot vērā Eiropas pamatnostādnes par valsts atbalstu, var tik maksātas nacionālās subsīdijas ciltsdarba pasākumu realizācijai. Tas būs zināms tikai pēc iestāšanās līguma ar ES parakstīšanas.

Kā cūkgaļas tirgus regulējošais mehānisms Eiropas Savienībā darbojas cūkgaļas intervence.

— Vai lauksaimnieki saņems kompensāciju par vasaras sausuma nodarīto kaitējumu?

— Zemkopības ministrija izstrādāja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu un informatīvo ziņojumu “Par agroklimatisko apstākļu – sausuma — izraisītās lauksaimniecības krīzes situācijas stabilizāciju”. Ar 24.septembra Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.40 38.§ tika akceptēts kompensācijas variants 5 923 066 latu apmērā.

Finansu ministrijai ir iesniegti priekšlikumi grozījumu projektā “Par valsts budžetu 2002.gadam”.

Ar Zemkopības ministrijas 27.septembra rīkojumu Nr.244 Lauku atbalsta dienestam uzdots organizēt deklarāciju “Par agroklimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem” aizpildīšanu pēc pretendentu dzīvesvietas. Deklarācijas aizpildāmas un iesniedzamas līdz 15.novembrim. Deklarācijā tiek apkopota informācija par dzīvnieku (govju, aitu, kazu) skaitu saimniecībā, kurai jāatbilst SIA “VCIDAC” datu bāzē esošai informācijai, saskaņā ar MK 1998.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulka reģistrēšanas noteikumi”.

Tātad par katru Dzīvnieku reģistrā esošu slaucamu govi un zīdītājgovi (gaļas šķirņu liellopu māti) varēs saņemt 23 latus, bet aitu un kazu turētājiem, kuras vecākas par 12 mēnešiem, tiks piešķirti 3,45 lati par mājlopu.

Turpmāk — vēl