Par kaulu trauslību — osteoporozi — kā problēmu arī pie mums

Svētdien, 20. oktobrī, daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tiks atzīmēta Pasaules osteoporozes diena. Lai pievērstu sabiedrības un ārstu uzmanību šai pasaulē un arī Latvijā ļoti izplatītajai kaulu slimībai, kuras dēļ kauli kļūst trausli un lūst pat nelielas fiziskas piepūles rezultātā, Latvijas Osteoporozes biedrība (LOB) un Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija (LOPIA) no 7. līdz 25. oktobrim rīko informatīvu akciju “Apturi osteoporozi, pirms tā aptur Tevi!”.

Akcijas laikā vairākos masu saziņas līdzekļos — “Lauku Avīzē”, “Ievā”, virknē krievu valodā iznākošo preses izdevumu — tiks publicēts īpašs kupons, kurš nodrošinās 50% atlaidi speciālista konsultācijai ikvienam, kurš vēlēsies saņemt ārsta konsultāciju (iepriekš gan sazvanoties ar speciālistu un precizējot pieņemšanas laikus) kuponā norādītajās veselības aprūpes iestādēs ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Kā informēja akcijas organizatori, jau šobrīd atsaucība ir liela, tāpēc vēl visu nākamo nedēļu konsultācijas varēs saņemt medicīnas sabiedrībā “ARS”, Rīgas 2. slimnīcā un slimnīcā “Gaiļezers”.

Mediķi aplēsuši, ka Latvijā ar osteoporozi slimo ap 160 000 — 200 000 sieviešu vecumā no 50 līdz 80 (un vairāk) gadiem. Savukārt tikai 12 567 cilvēkiem laikā no 1996. gada līdz 2001. gada beigām Latvijas ārstniecības iestādēs veikta osteoporozes diagnostikas procedūra (kaulu minerālā blīvuma mērījums). Mediķi uzskata, ka daudzu Latvijas iedzīvotāju kaulu minerālais blīvums nav uzskatāms par normai atbilstošu, ko apliecina profilakses nolūkos veikto mērījumu rezultāti — tikai 13 % šo pacientu kaulu stāvoklis atbilst normai.

“Skaitļi apstiprina, ka vēl daudz pūļu jāiegulda sabiedrības izglītošanā un informēšanā par osteoporozes problemātiku. Sabiedrībā valdošo stereotipu ietekmē, neinformētības un slimības izpausmju dēļ osteoporozi mēdz saukt arī par “klusējošo epidēmiju”. Sāpes mugurā un locītavās, stājas un gaitas izmaiņas, auguma garuma samazināšanās un netraumatiski lūzumi bieži vien tiek noturēti par citu slimību izpausmēm. Maldīgs ir arī uzskats, ka osteoporoze ir neizbēgams vecuma pavadonis un ka osteoporozi iespējams ārstēt ar kalcija preparātiem. Jaunākie pētījumi liecina, ka kalcija preparāti un D vitamīns ir labi profilaktiskie līdzekļi, taču, ja osteoporoze jau ir attīstījusies, nepieciešams ārstēties ar bifosfonātu grupas medikamentiem, un šodien arī Latvijā ir pieejami jaunākās paaudzes medikamenti, kas jālieto tikai vienu reizi nedēļā,” skaidro profesors Aivars Lejnieks, Latvijas Osteoporozes biedrības prezidents.

Kā jau minēts, osteoporoze ir kaulu sistēmas slimība, kuras rezultātā kauli kļūst trausli un lūst pat pēc nelielas fiziskas piepūles. Viens no galvenajiem osteoporozi izraisošajiem faktoriem ir dzimumhormonu deficīts organismā. Draudi saslimt ar šo slimību pastāv ikvienam cilvēkam, taču lielākā riska grupa ir sievietes pēc menopauzes iestāšanās, t.i., pēc 50 gadu vecuma. Ja pacientam jau ir kāds osteoporotisks lūzums un viņam netiek sniegta atbilstoša terapija, pastāv ļoti liela iespēja, ka jau tuvākajā laikā attīstīsies vēl kāds lūzums. 80% no Pasaules osteoporozes fonda (IOF) aptaujātajām 500 osteoporozes pacientēm apgalvo, ka labāk būtu mirušas nekā cietušas no gūžas kaula kakliņa lūzuma, jo osteoporotisko lūzumu kaulu bojājumi nervu saspiešanas dēļ izraisa lielas sāpes.

“Apmēram pirms desmit gadiem man bija rokas apakšdelma lūzums, taču lūzumi jau gadās visiem — nepievērsu uzmanību. Sāpēja arī mugura, mans augums ar laiku kļuva manāmi īsāks, taču tikai tagad esmu uzzinājusi īsto diagnozi — osteoporoze. Diemžēl šo desmit gadu laikā slimība ir manāmi attīstījusies, un, ja vien laikus būtu sākta atbilstoša ārstēšana, šobrīd man nebūtu tik grūti kustēties un veikt ikdienas darbus,” stāsta pensionāre Velta Zobiņa, Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas biedre.

Eiropas valstīs noskaidrots, ka osteoporoze ir otra izplatītākā slimība pēc sirds un asinsvadu slimībām. Arī tādas izplatītas un bīstamas slimības kā krūts vēzis un astma ir retāk sastopamas nekā osteoporoze un ar to saistītās komplikācijas — lūzumi. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, osteoporozes pacientu skaits tuvākajos gados var sasniegt 75 miljonus cilvēku Eiropā, ASV un Japānā.

Osteoporozes bīstamība ir tā, ka slimība lielākoties norit bez simptomiem, un mediķu aprūpē cilvēki visbiežāk nonāk jau ar smagiem kaulu lūzumiem. Osteoporozes smagākās sekas ir gūžas lūzums, kas cilvēku var padarīt par invalīdu uz visu mūžu, jo šāda lūzuma rezultātā cilvēkam ir apgrūtināta staigāšana. Tādējādi 30% osteoporozes slimnieku pēc gūžas lūzuma ikdienā kļūst atkarīgi no līdzcilvēku palīdzības, 50% nespēj staigāt bez citu atbalsta. Osteoporozes radīto komplikāciju dēļ nāves gadījumu skaits ir pat lielāks nekā audzēju dēļ: sievietēm 8—22% gūžas lūzumu gadījumu nāve iestājas pirmajos 6—12 mēnešos pēc lūzuma, vīriešu mirstība šādos gadījumos ir vēl augstāka — mirst 33% vīriešu.

„Ja ārsts diagnosticē jums osteoporozi, tas vēl nav pasaules gals! Ja slimība atklāta sākumstadijā un tiek lietota atbilstoša medikamentozā terapija — bifosfonātu grupas preparāti kopā ar kalciju saturošiem medikamentiem, piemēram, vienu reizi nedēļā lietojamais jaunākās paaudzes medikaments, — slimnieka kaulu minerālu blīvumu iespējams pakāpeniski atjaunot normas stāvoklī 10 līdz 12 mēnešu laikā. Jo jaunāks cilvēks, jo ātrāk panākams pozitīvs efekts, taču sākt ārstēšanos nekad nav par vēlu — ja arī gados vecākiem pacientiem ārstējoties kaula struktūra neatjaunosies, tad vismaz tiks apstādināta tās tālākā noārdīšanās,” stāstot par iespējām cīnīties ar šo slimību, skaidro Inese Ērgle, Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas priekšsēdētāja. Viņa arī atzīmēja savlaicīgas osteoporozes diagnosticēšanas nozīmi, kas ne vien atvieglo ārstēšanu un nodrošina labākus panākumus, bet ir arī krietni lētāka. “Kaulu minerālā blīvuma noteikšana maksā aptuveni 12 līdz 17 latus, bet izdevumi osteoporozes ārstēšanai ir aptuveni 40 latu mēnesī.” Lai arī kaulu minerālā blīvuma noteikšana nav lēta, it īpaši ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un to, ka lielākā osteoporozes riska grupa ir sievietes pirmspensijas vecumā un viņu ienākumi, pēc statistikas rādītājiem, nav īpaši augsti, I.Ērgles ieteikums ir tomēr nežēlot šo naudu un vismaz reizi vienā vai divos gados noteikt kaulu minerālo blīvumu. Noteikti tas būtu jādara sievietēm pēc 50 gadu vecuma, bet arī jaunākām sievietēm, kuru mātēm ir bijuši lūzumi, pastāv osteoporozes risks. Riska grupai pieskaitāmas arī ļoti slaidas sievietes ar trausliem kauliem, astmas un diabēta slimnieki, kam dažādu medikamentu lietošanas rezultātā varētu būt samazināts kaulu blīvums, kā arī sportisti, kas ilgstoši lietojuši nesabalansētu uzturu.

Lai arī osteoporoze ir ļoti izplatīta slimība, kā pastāstīja I.Ērgle, šī diagnoze nav iekļauta Labklājības ministrijas veidotajā sarakstā, ko apstiprina Ministru kabinets un kas paredz nepieciešamo medikamentu kompensāciju. “Tajā pašā laikā par kompensējamām diagnozēm tiek atzītas tādas, kas lielā mērā radušās pašu cilvēku neveselīga dzīvesveida rezultātā,” ne bez sarūgtinājuma “Latvijas Vēstnesim” atzina I.Ērgle. Osteoporozi kompensējamo diagnožu sarakstā neizdodas iekļaut jau no 1998.gada, lai arī šo slimību ārstējošie ārsti un ar to sirgstošie pacienti tam veltījuši ne mazums pūļu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore